VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
27. martā, 2020
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Noziedzība
14
14

Ir maldīgs priekšstats, ka VID kādu iznīcina

LV portālam: AGNESE RUDZĪTE, VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore

FOTO: Dārta Ance Ēdere, LV portāls

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde strādā tikai divarpus gadus. “Tas, ko esam izdarījuši, neliek kaunēties,” secina pārvaldes direktore AGNESE RUDZĪTE. Visvairāk pārbaudīti un arī sodīti ir grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji. Intervijā LV portālam A. Rudzīte stāsta, kāpēc tā un kādas izmaiņas paredz patlaban Saeimā iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””.

īsumā
  • VID pastiprināti uzrauga ārpakalpojumu grāmatvežus, nodokļu konsultantus, juridisko pakalpojumu sniedzējus, automašīnu tirgotājus un nekustamo īpašumu māklerus skaidras naudas darījumos, kā arī juristus, kas dibina uzņēmumus.
  • VID visvairāk sodu – apmēram 40% – ir uzlicis tieši grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem.
  • Šobrīd Saeimā otrajā lasījumā tiek skatīti grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, kas sakārtos ārpakalpojumu grāmatvedības nozari.
  • Nekvalitatīvi iesniegtu gada pārskatu – tādu ir ļoti daudz – sastādītāji būtu nopietni jāsoda. Pēc būtības šie pārskati ir nederīgi, jo nesniedz informāciju par uzņēmuma maksātspēju un darījumiem.
  • Ieviešot ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, VID cer no ēnu ekonomikas “izcelt” piecus miljonus eiro gadā.

Uzņēmumiem, kuri pērn nav spējuši izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasības, VID ir piemērojis sodus vairāk nekā 440 000 eiro apmērā un pat apturējis atsevišķu komersantu darbību.

Ir maldīgs priekšstats, ka VID kādu iznīcina. Tiem 33 uzņēmumiem, kuriem tika apturēta darbība, ir uzlikts arī sods un pienākums novērst pārkāpumus vai vismaz sadarboties ar VID. Komersanti to nav darījuši. Tāpēc arī uzņēmumu darbība netika atjaunota. Šie komersanti ir bijuši tik “tumši”, ka nav pat mēģinājuši ne iesniegt dokumentus, ne kaut ko risināt. Konkrētie uzņēmumi noteikti nav tādi, kurus būtu vērts paturēt mūsu valsts ekonomikā, – tajos ātri pazuda visi valdes locekļi, uzņēmumi tika pārrakstīti uz Krievijas amatpersonu vārda. Respektīvi, zaudējām dažus krāpniekus, kurus veiksmīgi izķērām riska analīzes laikā.

VID pērn uzraudzīja mazliet vairāk nekā 18 000 uzņēmumu – pašus riskantākos. Kā nosakāt, kuri komersanti ir riskantākie?

Uzņēmumu skaits ir dzīvs – cits tiek likvidēts, cits tiek dibināts no jauna. Pastiprināti uzraugām ārpakalpojumu grāmatvežus, nodokļu konsultantus, juridisko pakalpojumu sniedzējus, automašīnu tirgotājus un nekustamo īpašumu māklerus skaidras naudas darījumos, kā arī juristus, kas dibina uzņēmumus. Viens uzņēmums var sniegt vairākus pakalpojumus, piemēram, grāmatvedis var būt arī nodokļu konsultants.

Visriskantākos uzņēmumus nosakām pēc riska analīzes sistēmas. Seši VID analītiķi strādā ar banku ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem, kā arī ar pilnīgi visu informāciju, kas nonāk VID rīcībā, – gan dodoties pārbaudēs, gan arī izskatot ziņojumus. VID ir sava riska analīzes matrice, kā šos riskus mērām – kurš svarīgāks, kurš mazsvarīgāks.

Kāda ir tendence – vai riskantāko uzņēmumu skaits samazinās?

Tas nevar samazināties, jo risks veidojas no tā, kas ir uzņēmuma klienti, cik apkalpo NVS valstu klientus, kādi tieši ir darījumi, to būtība, pa kādiem kanāliem nāk preces. Varam jau pateikt, ka mazinām risku un visiem uzņēmumiem aizliedzam kaut kādus ārvalstu klientus un to apkalpošanu, vai arī tie paši atsakās no šiem klientiem. Tad risks, protams, mazinātos, bet vai tas ir vajadzīgs? Domāju, ka ne. Tajā brīdī vienkārši rūpīgāk jāskatās uz konkrētiem darījumiem.

Un ne jau visi riskantie uzņēmumi ir slikti. Pērn VID pārbaudēs bija pie mazliet vairāk nekā 1000 subjektiem, mūsu ieskatā – augstākā riska subjektiem –, starp kuriem ir arī ļoti lieli uzņēmumi (2018. gadā tika veiktas 213 klātienes pārbaudes – red.). 73% uzņēmumi netika sodīti – nebija būtisku pārkāpumu: darījumos kaut kas nebija ieraudzīts, nebija ziņots par aizdomīgiem darījumiem vai nebija veikta darījumu uzraudzība. Šie uzņēmumi bija vairāk vai mazāk visu sapratuši. Ja kaut ko vajadzēja palīdzēt dokumentu sakārtošanā, to arī VID izdarīja. Nevarētu teikt, ka, uzsākot tik intensīvas pārbaudes, subjekti būtu nezinoši – vairāk vai mazāk ir kārtība.

Kuriem uzņēmumiem bija visvairāk pārkāpumu?

VID visvairāk sodu – apmēram 40% – ir uzlicis tieši grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem. No 1060 veiktajām pārbaudēm 730 pārbaudes veiktas grāmatvežiem. No tām 232 gadījumos pieņemti lēmumi par sankciju piemērošanu. Ir jāsaprot, ka no visiem VID uzraugāmajiem likuma subjektiem ārpakalpojumu grāmatveži ir gandrīz puse – apmēram 7200 uzņēmumu. Tāpēc viņi tiek pārbaudīti visvairāk un arī sodu ir tik daudz.

Nākamā lielākā pārbaudāmo grupa ir nodokļu konsultanti, kuru ir apmēram 2000. Tātad uzņēmumu sadalījuma proporcija ir tāda, ka ārpakalpojumu grāmatvedis vienmēr tiks visvairāk sodīts.

Šobrīd Saeimā tiek skatīti grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, kas sakārtos ārpakalpojumu grāmatvedības nozari, palīdzēs noskaidrot, kas viņi tādi ir, vai tiešām visi 7200 uzņēmumi sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, vai vispār Latvijai vajag tik daudz šo profesiju pārstāvju. Iespējams, daudzi tikai piereģistrējas un neko nedara.

Likumprojektā norādīts, ka ārpakalpojumu grāmatvežiem būs jābūt vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments. Tāpat šiem grāmatvežiem nepieciešama vismaz triju gadu pieredze grāmatvedības jomā. Nebūs arī pieļaujama kriminālsodāmība. Licenci VID piešķirs uz pieciem gadiem, un tās maksa varētu būt 100 eiro.

Jā, 100 eiro ir summa, ko esam aprēķinājuši kā licences izsniegšanas administratīvās izmaksas. Tas, kas ir patlaban likumprojektā noteikts attiecībā uz izglītību, nav nekas jauns, salīdzinot ar šībrīža likumu. Ārpakalpojumu grāmatvedību var kārtot cilvēks, kuram ir atbilstoša izglītība. Tikai nav precizēts, kas tā ir par izglītību. Taču, tā kā likumdošanā nekas skaidri nav definēts, grāmatveži ir pieņēmuši kā paražu, ka nav vajadzīga vispār nekāda izglītība.

Likumprojektā mēģinājām nodefinēt, kāda izglītība ir vajadzīga tik nopietnai un sarežģītai profesijai. Ceturtais līmenis – tā ir koledžas izglītība. Kāpēc ir vajadzība pēc trīs gadu pieredzes? Tas ir pašu grāmatvežu ierosinājums: ja tikko universitāti beigušam grāmatvedim ir maģistra grāds, bet viņš nevienu dienu nav strādājis profesijā, šādam cilvēkam nevar ļaut kārtot uzņēmumu grāmatvedību, viņam nav pieredzes, kas ir ļoti būtiski. Likuma grozījumi ļaus uzņēmumiem, kas izmanto grāmatvežu ārpakalpojumus, vismaz būt drošiem par šo speciālistu izglītību un izpratni par NILLTPFN jomu.

Medijos likumprojekts tiek kritizēts par to, ka grāmatveži tiek sadalīti divās grupās, no kurām viena tiks reglamentēta, bet otra – uzņēmumu “štata” grāmatveži – ne. Esat izteikusi savu personīgo viedokli, ka tādām pašām prasībām būtu jābūt arī uzņēmumu grāmatvežiem, kā arī kompāniju valdes locekļiem, kuri kārto grāmatvedību.

Tā uzskatu joprojām, bet, ņemot vērā, ka atbildam par naudas atmazgāšanas jomu, tad VID lauciņš ir tikai ārpakalpojumu grāmatveži, kuri tiek uzskatīti par riskantākiem nekā uzņēmumu grāmatveži, jo viņi ir gatekeepers (tulkojumā no angļu valodas – vārtsargi): redz uzņēmuma darījumus, bet varētu atteikties apkalpot gadījumos, kad redz kaut ko nesmuku, un ziņot. Uz uzņēmumu grāmatvežiem tas neattiecas, atbildība tiek pārnesta uz kompānijas vadību. Tā ir uzņēmuma vadības izvēle, vai pieņemt darbā kvalificētu, izglītotu un zinošu grāmatvedi vai riskēt. Šajā gadījumā atbildēs uzņēmuma vadība – sods ir nopietnāks nekā grāmatvežiem. Ja kompānijā tiek konstatēta naudas atmazgāšana, draud kriminālatbildība.

Esat atzinusi, ka daudzi uzņēmumu gada pārskati tiek iesniegti nekvalitatīvi.

Tie tādi ir visos gadījumos – nevar nošķirt, cik nekvalitatīvi iesniegto gada pārskatu ir kārtojuši ārpakalpojumu grāmatveži, bet cik – uzņēmuma “štata” grāmatveži. VID analītiķi pilnīgi pamatoti uzskata: nekvalitatīvi iesniegtu gada pārskatu sastādītāji būtu nopietni jāsoda.

Pēc būtības – ja gada pārskats ir nekvalitatīvs, tas nav derīgs. Tas nedod informāciju par kāda konkrēta uzņēmuma maksātspēju, darījumiem utt.

Kā uzlabot gada pārskatu iesniegšanas kvalitāti?

Ja ir iesniegti nekvalitatīvi gada pārskati, būtu jābūt nopietnākiem sodiem. Manuprāt, nekas nav labāks un atturošāks kā sodi. Kad pāris uzņēmumu tiek sodīti, pārējie sāk domāt, vai kvalitāti nevajadzētu uzlabot.

Taču tas nav manas kompetences jautājums: Finanšu ministrija patlaban pilnībā pārstrādā likumu par grāmatvedību, notiek Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa dekodefikācija, kas arī tiek iekļauta likumā “Par grāmatvedību”.

Grāmatvežu darbības reglamentācija pastāv 11 Eiropas Savienības (ES) valstīs. Vai tā attiecas tikai uz ārpakalpojumu grāmatvežiem un arī šajā gadījumā viņiem tiek piešķirta licence?

Reglamentēšana nav gluži tas pats, kas licencēšana. Tas nozīmē, ka grāmatveža profesija Eiropas Savienībā tiek atzīta. Tā kā tiek noteiktas konkrētas prasības, Latvijas grāmatvedis uzreiz tiek atzīts par reglamentētas profesijas pārstāvi. Tas nozīmē tikai un vienīgi bonusus grāmatvedim, jo viņš varēs strādāt jebkurā ES dalībvalstī, kurā arī ir šī reglamentētā profesija. Tātad 11 ES dalībvalstu grāmatveži var braukāt pa Eiropu, dibināt uzņēmumus un sniegt pakalpojumus citās valstīs. To pašu varēs darīt arī Latvijas grāmatveži, kad viņi saņems licenci, – paralēli tas automātiski nozīmē reglamentētu profesiju.

Kad ieviesīs ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, cik šo speciālistu, jūsuprāt, varētu atbilst likuma grozījumos noteiktajiem nosacījumiem?

Nezinu. Svarīgi ir – cik grāmatvežu vēlēsies sniegt ārpakalpojumus un turpināt darbu. Man joprojām ir sajūta, ka starp 7200 uzņēmumiem diezgan daudzi ir tukši, kas patiesībā šajā jomā neko nedara.

Cik ir to, kas nevarēs saņemt licenci, – bez izglītības un iespējām to iegūt? To arī ir grūti prognozēt. Bet, kā teica nozares asociācija, ārpakalpojumu grāmatvežu skaits varētu samazināties uz pusi. Taču tas ir subjektīvi, jo aprēķināt to nekādi nav iespējams. Tāpēc būtu ļoti interesanti VID ieviest likuma grozījumus un paskatīties, jo statistiski esam ārkārtīgi dīvainā situācijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, kurās ārpakalpojumu grāmatvežu skaits ir uz pusi mazāks.

Arī pārbaudēs nav skaidrs, kā šie uzņēmumi izdzīvo: daudzi strādā ar lieliem zaudējumiem, klientus apkalpo par diviem eiro mēnesī. To redzam pēc dokumentiem.

Kā jums šķiet, kāpēc tā?

Skaidrs, ka tas nav nekas labs. Ja ārpakalpojumu grāmatvežus licencēs, varbūt viņi vairāk domās, kā iziet no ēnu ekonomikas, kā maksāt nodokļus, kā būt tiem, kas grib strādāt. Esmu dzirdējusi no grāmatvežiem, kas apmeklē dārgus kursus un izglītojas, ka viņi nevēlas konkurēt ar tiem, kuri portālā www.ss.com liek sludinājumus un apkalpo klientus apšaubāmā kvalitātē un “nosit” cenas. Visi, kas maksā nodokļus, pērk licencētas grāmatvedības programmas, izglīto darbiniekus, – viņi ir zaudētāji, jo nevar konkurēt.

Ieviešot ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, VID cer no ēnu ekonomikas “izcelt” piecus miljonus eiro gadā. Kā to plānojat panākt?

Šādu summu ir aprēķinājuši mūsu analītiķi. Licencēšana pamudinās no ēnu ekonomikas iziet ārā daudzus ārpakalpojuma grāmatvežus, lai viņi neriskētu, nevarētu “sataisīt ziepes” vienā uzņēmumā, bet rīt nodibināt jaunu uzņēmumu un strādāt tālāk. Būs atbildīgais cilvēks, kas uz sava vārda būs nokārtojis licenci. Ja tā tiks atņemta, tad tuvākos piecus gadus viņš nevarēs sapņot, ka iegūs licenci atkārtoti. Tas arī ir licencēšanas mērķis – cilvēks būs ieinteresēts strādāt atklāti, godīgi, kā to paredz likums, un, iespējams, negribēs riskēt, kā to dara patlaban.

To personu loks, kam jāsniedz VID informācija par aizdomīgiem darījumiem, pēdējo divu laikā ir ievērojami paplašinājies. Ja sākotnēji, kopš 2016. gada 1. aprīļa, tās bija kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji, tad no 2017. gada 1. janvāra to dara arī nodokļu konsultanti, ārpakalpojumu grāmatveži, zvērināti notāri, revidenti un advokāti, bet kopš 2017. gada 9. novembra – arī kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, tai skaitā finanšu līzinga sniedzēji un citas NILLTFN likumā noteiktās fiziskās un juridiskās personas. Cik noderīga ir informācija, kuru saņemat no šīm personām?

Tā ir ļoti noderīga. Ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem primāri sniedz Finanšu izlūkošanas dienestam, bet VID – tikai tad, ja ir aizdomas par izvairīšanos no nodokļiem. Ar šo informāciju strādājam ļoti daudz ne tikai NILLTPFN jomā, bet arī visā VID.

Taču diemžēl jāatzīst, ka personas, kurām būtu jāziņo VID, to dara ļoti kūtri. Visvairāk ziņo kredītiestādes.

Ne vienmēr konkrētais ziņojums nozīmē, ka uzņēmums ir slikts. Tas nozīmē – kādam ir radušies jautājumi. Ja uz tiem tiek rasta atbilde, tas nenozīmē, ka tiks piemērots sods vai ierosināts kriminālprocess. Nē, tā nav. Tas ir tikai riska indikators un var būt mazs puzles gabaliņš, kas VID atklāj ļoti lielu ainu par to, kas jau ir dienesta rīcībā saistībā ar konkrēto uzņēmumu.

Pateicoties ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem, ir apturēta uzņēmumu saimnieciskā darbība, izslēgti uzņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistra, uzrēķināti papildu nodokļi, NILLTPFN jomā veiktas pārbaudes un ierosināti kriminālprocesi.

Saskaņā ar VID mājaslapā pieejamo informāciju par pārkāpumiem mazākais sods ir 50, bet lielākais – 10 000 eiro.

Tā ir, varam piemērot sodu līdz pat vienam miljonam eiro. 10 000 eiro sodi ir ļoti saprātīgi, ņemot vērā, ka tie tiek piemēroti milzīgiem uzņēmumiem ar lielu apgrozījumu un peļņu. Acīmredzot pieklibo attieksme pret to, kas būtu jāizdara NILLTPFN jomā.

Ir individuālie komersanti, kuri, piemēram, sniedz grāmatvedības pakalpojumus trim klientiem un kuru apgrozījums ir daži tūkstoši eiro gadā. Skaidrs, ka šādā situācijā nepiemērosim tādu pašu sodu kā lielam uzņēmumam: tāpēc dalām komersantus pēc lieluma, ievērojam samērīgumu, lai sods būtu nevis iznīcinošs, bet gan motivējošs, lai būtu spēja samaksāt.

Uzņēmumu apmācību NILLTPFN jomā veicam arī tiešsaistē EDS sistēmā, tāpēc ceru, ka šogad sodīto un konstatēto pārkāpumu procents būtu mazāks.

Par kādiem pārkāpumiem sodi piemēroti visvairāk?

Lielākoties tās ir nepilnības uzņēmumu iekšējā kontroles sistēmā, kas parāda, ka šie uzņēmumi nemāk kontrolēt NILLTPFN risku, nezina, kas ir jāskatās darījumos, kā jāvērtē klients. Riska novērtēšanas kārtības izstrādāšana nav tukšs papīrs, tā ir uzņēmuma iekšējā matrice, kā komersants redz savu un klientu risku. Līdz ar to, ja nav izstrādāta riska novērtēšanas kārtība, netiek veikta pienācīga darījuma uzraudzība, nevar atbildēt uz jautājumiem, kas tie par darījumiem, ko klients ir veicis, kāpēc ir pārskaitītas vai izņemtas skaidrā naudā no bankas lielas naudas summas, nav ziņots uzraugošajām iestādēm.

Ko vēl vajadzētu pilnveidot, lai VID darbība naudas atmazgāšanas jomā būtu efektīvāka?

Šo struktūrvienību pirms vairāk nekā diviem gadiem pati izveidoju, attīstāmies un augam katru dienu. Esam izturējuši Finanšu darījumu darba grupas vērtēšanas procesu. Nezinu, kur vēl straujāk var izaugt. Šobrīd esam tādā pašā līmenī kā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas ir sens, liels un spēcīgs uzraugs. Tas, ko esam izdarījuši, neliek kaunēties. Naudas atmazgāšanas novēršanas nozīmīgums, domāju, pasaulē nemazināsies. To ir aptvēruši visi.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU