Licencēšana sakārto ārpakalpojuma grāmatvedības nozari

Kopš šī gada 1. jūlija ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus drīkst sniegt tikai licencēti grāmatveži. Grāmatvedības likuma pārejas noteikumos licences prasību izpildei bija doti divi gadi. Cik ārpakalpojuma grāmatvežu ir saņēmuši licences? Vai vēl tagad, jūlijā, viņi steidz tās izņemt?

Jā, ārpakalpojuma grāmatvežu dēļ man un maniem kolēģiem ir nācies atteikties no vasarā plānotajiem atvaļinājumiem, jo tā arī izrādījās, ka diemžēl pēdējais brīdis šķita vispievilcīgākais, lai saņemtu licenci. Tuvojoties jūnija beigām, sākām saņemt ap 100 iesniegumiem dienā, kurus noteiktajā termiņā (mēneša laikā) nav iespējams apstrādāt. Iesniegumi tika sūtīti sestdienās un svētdienās, Līgo dienā un Jāņu rītā. Šobrīd vēl joprojām saņemam iesniegumus, tiesa, mazākā skaitā.

VID patlaban (saruna notika 18. jūlijā – red.) ārpakalpojuma grāmatvežiem ir izsniedzis vairāk nekā 2800 licenču. Katru dienu parakstu apmēram 50–70 licences.

Tiem ārpakalpojuma grāmatvežiem, kas ir sakārtojuši dokumentus, iesniegums licences saņemšanai EDS aizņem piecus klikšķus.

Godprātīgie uzņēmumi nav sūdzējušies, ka tas būtu sarežģīti. Licence tiek arī saņemta elektroniski.

Ārpakalpojuma grāmatvežu iesniegumus licences saņemšanai gaidīsim līdz septembrim. Pēc tam veiksim pārbaudes un sodīsim tos, kas būs turpinājuši sniegt šos pakalpojumus, uzskatot, ka nav jāsaņem licence. Un sods nav patīkams: tie ir 500–8000 eiro.

Cik daudz grāmatvežu vispār ir reģistrējuši VID savu saimniecisko darbību kā ārpakalpojuma sniedzēji?

Tās ir apmēram 5200 fiziskās un juridiskās personas. Vairākkārt ārpakalpojuma grāmatvežus bijām uzrunājuši elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS), lūdzot saņemt licenci laikus. Ļoti daudzi atbildēja, ka ar šo darbības veidu no 1. jūlija vairs neplāno nodarboties. Bet viņiem būtu pienākums izreģistrēt šo darbības veidu VID EDS sistēmā, norādot beigu datumu.

Droši vien šovasar cītīgi izsniegsim licences, bet rudenī strādāsim ar tiem, kuri šīs licences nebūs saņēmuši. Paredzu, ka ārpakalpojuma licences izsniegsim vairāk nekā 3000 subjektu. Vēl kādi 2000 būs tie, ar kuriem būs jāstrādā un jāsaprot, kas viņi tādi ir – vai viņiem nav laika izreģistrēt darbības veidu, ar kuru vairs nenodarbojas, vai viņi to ir aizmirsuši izdarīt, vai viņiem vispār ir vienalga. Ļoti grūti pateikt.

Vairāk izskatās, ka tie, kas nesaņem licences, vairs neplāno nodarboties ar šo saimnieciskās darbības veidu, taču vasarā viņiem nešķiet aktuāli izņemt sevi no reģistra.

VID cieši sadarbojas ar Latvijas Republikas Grāmatvežu asociāciju, kuras pārstāvji arī reģistrā bija skatījušies NACE kodus – patiesībā ir ap 3000 grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēju, kuriem tas ir pamatdarbības veids.

Grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēju skaits samazinās – 2019. gadā tie bija 6845, 2022. gada 1. augustā bija reģistrēti 5633, bet tagad, pirms licenču saņemšanas, – apmēram 5200 ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju. Kāpēc šo pakalpojumu sniedzēju skaits samazinās? Vai tirgū vairs nav pieprasījuma?

Šajā nozarē ir divas tendences. Viena – NACE klasifikatorā ir reģistrēti tādi saimnieciskās darbības veidi, ar kuriem praktiski nenodarbojas. Tie drīzāk bija reģistrēti pārpratuma pēc. Otrs – iespējams, mazie uzņēmumi, kam ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniegšana bija papildu nodarbe, saprata, ka negrib strādāt ar naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumiem, tādēļ vairs nepiedāvās grāmatvedības pakalpojumus.

Saprotot, ka būs VID pārbaudes, viņi nolēma pārtraukt darbību šajā jomā. Domāju, tā ir pamattendence.

Intervijā LV portālam pirms trim gadiem teicāt: būs interesanti paskatīties, kādas izmaiņas nesīs Grāmatvedības likuma grozījumi, jo statistiski esam ārkārtīgi dīvainā situācijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, kurās ārpakalpojuma grāmatvežu skaits ir uz pusi mazāks. Arī pārbaužu laikā rodas jautājums, kā šie uzņēmumi izdzīvo: daudzi strādā ar lieliem zaudējumiem, klientus apkalpo par diviem eiro mēnesī. Ko tagad redzat? 

To arī redzam – ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji būs samazinājušies uz pusi. Tas arī būs rezultāts, kuru cerējām panākt nozares sakārtošanai.

Licencēšana ir labs instruments, kā sakārtot nozari, ieraudzīt, cik daudz grāmatvežu patiesībā sniedz ārpakalpojumu.

Visticamāk, būs arī negodprātīgie, kas mēģinās dažnedažādi slēpties no VID, bet ar viņiem strādāsim tad, kad pabeigsim licencēšanas procesu, – rudenī. Tas būs mūsu nākamais lielais uzdevums.

Taču aicinām arī ikvienu uzņēmēju, kurš jau izmanto vai vēl tikai plāno izmantot ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, pārliecināties, vai izvēlētais grāmatvedis vai grāmatvedības uzņēmums ir licencēts.

Informācija par izsniegtajām licencēm ir pieejama VID tīmekļvietnes vid.gov.lv sadaļas “Publiskojamo datu bāze” apakšsadaļā “Licencēto ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrs”.

Kuras prasības licences saņemšanai, jūsuprāt, ir visgrūtāk izpildīt? Vai tās būtu, piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā noteiktās iekšējās kontroles sistēmas, kas parāda, kā uzņēmumi kontrolē NILLTPFN riskus?

Uzskatu, ka prasības nav grūti izpildīt – it visam bija jau jābūt desmit gadus. Iespējams, daļai grūtības sagādāja tieši izglītības prasības (vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (koledžas izglītība) vai akadēmiskā augstākā izglītība (vismaz bakalaura grāds) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā – red.).

Kādu izglītību redzam? Ir cilvēki, kuri šo profesiju nebija mācījušies vispār. Ir grāmatveži, kas pēc profesijas ir pavāri, zāles pārziņi vai beiguši lauksaimniecības koledžu.

Bet viņiem tika doti divi gadi, lai uzsāktu mācības grāmatvedības jomā. Ja uzņēmumā gribi būt atbildīgais grāmatvedis un atbildēt par tā piedāvāto pakalpojumu kvalitāti, tad tev ir jābūt atbilstošai izglītībai.

Bet atkal ir izņēmumi – pensionāri joprojām var strādāt bez attiecīgas izglītības, viņiem tika dots septiņu gadu pārejas periods.

Tiesa, daudzi iesniedz izziņas no augstskolām, ka ir sākuši mācīties.

Maza izpratne ir arī par iekšējo kontroles sistēmu – tai ir jābūt jau desmit gadus, un savi riski ir jāpārvalda. Bet cilvēki vēl joprojām VID prasa: ko jūs no mums gribat?

Teicāt, ka mazliet vairāk nekā 2000 grāmatvežu varētu nesaņemt licenci, un pieļaujat, ka viņi vairāk nestrādās šo darbu.

Viņi nedrīkst to darīt, nedrīkst piedāvāt grāmatvedības pakalpojumu. Oktobrī sāksim plānot pārbaudes, skatīsimies, kuri šo pakalpojumu sniegt ir pārtraukuši un kuri mēģina strādāt bez licences.

Tad vēl ir arī tādi grāmatveži, kas veic dažādas pārstrukturizācijas cerībā, ka VID viņus neieraudzīs. Bet tā nenotiks, jo ļoti cieši sadarbojamies ar Latvijas Republikas Grāmatvežu asociāciju, kuri redz savus kolēģus un ir pamanījuši viņu “attapību”.

Nevēlos atklāt mūsu izmantotās metodes, bet noteikti varu apsolīt, ka nopietni pievērsīsimies šī sektora sakārtošanai, kontrolēsim tos, kas nav saņēmuši licenci.

Pirms trijiem gadiem intervijā teicāt, ka VID visvairāk sodu – apmēram 40% – ir piemērojis tieši grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanas uzņēmumiem. Tiesa, no VID uzraugāmajiem likuma subjektiem – apmēram 18 000 uzņēmumu – ārpakalpojuma grāmatveži tolaik bija gandrīz puse. Vai šāda tendence ir saglabājusies?

Uzraugāmo likuma subjektu skaits kopumā samazinās – patlaban to ir apmēram 16 000. Ārpakalpojuma grāmatveži vienmēr būs visvairāk sodītie, jo viņu ir visvairāk – trešdaļa no visiem uzraugāmajiem.

Kopumā strādājam tikai ar riskos balstītu pieeju. Pirms pārbaudēm ļoti rūpīgi veicam analīzi un plānojam, kur vispār ir jāiet – pārbaudām augstāka riska uzņēmumus. Protams, daļa no viņiem tiks sodīti, bet tendence ir iepriecinoša, jo izpratne ir ļoti augusi, arī grāmatvežu vidū.

Gada laikā pārbaudām apmēram 800 uzņēmumu, no kuriem vairāk nekā 90% netiek sodīti.

Taču jāatzīst, ka joprojām ir grāmatveži, kuri apkalpo ļoti apšaubāmus klientus, iesaistās noziedzīgās shēmās. Materiālus esam spiesti sūtīt arī tiesībaizsardzības iestādēm.

Domāju, nekad nebūs tā, ka neviens grāmatvedis nebūs tendēts sadarboties ar likumpārkāpējiem. No tā neizvairīsimies. Bet ar licencēšanas mehānismu negodīgajam grāmatvedim liegsim piekopt šo praksi, atņemot licenci. Viņš nevarēs vienkārši samaksāt sodu, kurš salīdzinājumā ar summu, ko varētu izkrāpt, varbūt neliksies liels, un turpināt darbu. Šāda iespēja tiks liegta. Tas bija viens no galvenajiem licencēšanas mērķiem.

Ieviešot ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, VID cerēja no ēnu ekonomikas “izcelt” piecus miljonus eiro gadā. Vai joprojām ir šādi plāni, un kā to panākt?

VID ir speciāli analītiskie dienesti, kas aprēķina normatīvā akta ietekmi uz budžetu. Kur varētu rasties nauda? Licencētais grāmatvedis būs ieinteresēts neapkalpot noziedzniekus un klientus, kuri ar viņa palīdzību mēģina izvairīties no nodokļu nomaksas. Es redzu grāmatvežus, kas principā nedrīkst būt grāmatveži, – viņi “grāmato” acīmredzamas aplokšņu algas utt. Te arī būs tie ieņēmumi, klients nevarēs atrast negodīgu grāmatvedi, jo viņš baidīsies zaudēt licenci.

Tāpat licenci varēs atņemt par nekvalitatīva gada pārskata sagatavošanu. Grāmatvedis būs motivēts pats strādāt godprātīgi un apkalpot godprātīgus klientus. Te arī redzēsim ieņēmumus.

Piecu miljonu eiro “izcelšana” no “ēnām” ar tik lielu grāmatvežu skaitu nav daudz.

VID uzraugāmie subjekti ir definēti NILLTPFN likuma 45. panta otrajā daļā. Kāda ir kopējā aina, ja vērtē no nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas skatpunkta? Varbūt vēl kādai profesijai būtu jānosaka īpašs regulējums?

VID uzrauga 12 dažādas likuma subjektu grupas. Šogad esam veikuši katra sektora risku novērtējumu. Tā ir Pasaules Bankas metodoloģija, pēc kuras likuma subjektu grupas tiek vērtētas apmēram reizi trijos gados, pirms Nacionālā riska novērtējuma sagatavošanas.

Kopumā VID neuzrauga nevienu augsta riska sektoru, bet tos, kas ir vidēja riska kategorijā. Taču neredzam, ka strauji mainītos riska ekspozīcija. Risks ir palicis nemainīgs, un nemainīgi ir arī četri sektori, kuros ir visaugstākais risks (vidēji augsts) un kuri ir vislielākie pēc nozarē strādājošo uzņēmumu skaita.

Tie ir nodokļu konsultanti, nekustamo īpašumu darījumu starpnieki, ārpakalpojuma grāmatveži un juridisko pakalpojumu sniedzēji.

Divas no šīm likuma subjektu grupām tiek regulētas – ārpakalpojuma grāmatveži tiek licencēti, bet nekustamo īpašumu darījumu starpniekiem ir jāreģistrējas Ekonomikas ministrijas uzturētajā reģistrā.

VID ir sagatavojis un Finanšu ministrijai nosūtījis izvērtējumu, kurā norāda, ka būtu regulējamas arī divas pārējās grupas – nodokļu konsultanti un juridisko pakalpojumu sniedzēji. Abām šīm subjektu grupām nav nekādu valsts noteiktu prasību. Šodien man ienāk prātā, ka esmu jurists, un piedāvāju savu pakalpojumu potenciālajiem klientiem, bet rīt konsultēju par nodokļu jautājumiem. Ko un kā konsultēju? Tas nav zināms.

Abas šīs nozares ir ar paaugstinātu risku sankciju apiešanas ekspozīcijā, jo šo profesiju pārstāvji var konsultēt arī par to, kā apiet sankcijas un slēpt dažādas īpašumtiesības. 

Kā būtu regulējami nodokļu konsultanti un juridisko pakalpojumu sniedzēji?

Iespējams, tā varētu būt licencēšana vai reģistrācija. Lai strādātu šajās jomās, būtu jābūt kaut kādām “ieiešanas” prasībām.

Saņemot jebkuru pakalpojumu, sagaidām, ka tas būs kvalitatīvs. Šobrīd, aizejot pie nodokļu konsultanta, nezinām, pie cik zinoša speciālista esam nonākuši. Ne nodokļu konsultantiem, ne juridisko pakalpojumu sniedzējiem nevajag apliecināt atbilstošas izglītības esamību.

Taču tā ir politiska izšķiršanās, vai valsts vēlas ieviest prasības nozarei. Eiropā ir atšķirīga situācija, dažādās valstīs šis jautājums tiek regulēts atšķirīgi. Tomēr paaugstināta riska nozarēm, kas strādā naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, vajadzētu būt vismaz “ieiešanas” kontrolei – piemēram, pārbaudīt, vai pakalpojuma sniedzējs nav krimināli sodīts. Iedomājieties situāciju – juridisko pakalpojumu sniedzējs tikko ir iznācis no cietuma. Vai kāds gribētu konsultāciju pie šāda speciālista? Ja nav nekādas kontroles, tad pakalpojumu var sniegt jebkurš.

Arī Ekonomikas ministrijas uzturētais Nekustamo īpašumu darījumu starpnieku reģistrs nav sakārtojis mākleru nozari. VID reģistrēti ap 1500 nekustamā īpašuma darījumu starpnieku, bet Ekonomikas ministrijas turētajā reģistrā – ap 780 starpnieku.

VID ar šo nozari strādā – veicam pārbaudes un mēģinām saprast, kāpēc tā. Nesakritības iemesli ir dažādi. Viena no problēmām ir starpnieki, kas pilnībā strādā “ēnas zonā”. Neievēro nevienu prasību un nenomaksā nevienu nodokli. Ar nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem turpināsim strādāt rudenī, šobrīd cieši sadarbojamies ar nozares asociāciju un meklējam labākos risinājumus.

Lai sagatavotos Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) sestajai novērtēšanas kārtai un nodrošinātu vajadzīgās informācijas sagatavošanu un iesniegšanu, izveidota īpaša darba grupa. Kā vērtējat savu nozari, kā tā pēdējos četros, piecos gados ir attīstījusies naudas atmazgāšanas novēršanas jomā?

Šajā laikā ir ārkārtīgi strauji augusi izpratne par naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumiem, vēlme strādāt godīgi, nozaru vēlme iesaistīties asociāciju līmenī. Līdz ar pieaugošo izpratni samazinās arī piemērotie sodi.

Valsts ieņēmumu dienesta kā uzrauga galvenais pienākums ir nodrošināt izpratnes augšanu.

Mūsu uzdevums ir nevis sodīt, bet gan panākt to, ka sektors izprot prasības.

Pat ja kāds ir negodprātīgs, nozare pati viņu identificē, ziņo Valsts ieņēmumu dienestam, sadarbojas.