Asociācija: Robs likumā atstāj iespēju sniegt neoficiālus grāmatvedības pakalpojumus

No 2021. gada 1. jūlija, kad tika uzsākta ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana, līdz šī gada 28. jūnijam izsniegtas 3405 licences. Pirms tam 5200 grāmatvežu bija reģistrējuši Valsts ieņēmumu dienestā (VID) savu saimniecisko darbību kā ārpakalpojuma sniedzēji. Kāpēc licencēto ārpakalpojuma grāmatvežu skaits ir sarucis tik krasi?  

Savulaik, pirms 2018. gada, kad VID nopietni ķērās klāt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību izpildes pārbaudei nozarē, bija reģistrējušies pat 7500 ārpakalpojuma grāmatveži. Kopš tā laika viņu skaits ir pakāpeniski samazinājies. Viens no iemesliem ir pieaugošās prasības nozarei gan administratīvā, gan atbildības ziņā saistībā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumu, kā arī ar Grāmatvedības likumu.  

Licencēšanas prasības nav pārspīlētas, tās ir saprātīgas minimālās starta prasības darbam tik atbildīgā un svarīgā nozarē kā grāmatvedība. NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmai bija jābūt izveidotai jau kopš 2008. gada, ārpakalpojuma grāmatveža profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana arī pastāv jau ilgu laiku. Savukārt personām, kurām ir atbilstoša profesionālā pieredze grāmatvedības jomā, bet vēl nav iegūta vajadzīgā izglītība, ir noteikts pārejas periods. Vecuma pensijas saņēmējiem šī izglītība nav jāiegūst.   

Atsevišķiem grāmatvežiem šādas izmaiņas nebija pa prātam. Daļai bija pārāk sarežģīti darba praksē ieviest visas NILLTPFN likuma iekšējās kontroles sistēmas prasības, jo tomēr bija vajadzīgas papildu prasmes un kompetences. Iespējams, kāds nevēlējās iegūt Grāmatvedības likumā noteikto ārpakalpojuma grāmatveža izglītību. Tādējādi daļai grāmatvežu licencēšanas prasības tomēr bija pārāk augstas. 

Vieni aizgāja no nozares, beidza darbu. Citi apvienojās vai sāka strādāt algotu darbu. Iemesli bija dažādi. 

Vēl viens svarīgs faktors grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā ir tehnoloģiskie risinājumi, kas nu jau ir neatņemama mūsu darba sastāvdaļa. Lai nodrošinātu grāmatvedības pakalpojumus labā līmenī, ir vajadzīgas daudzas dažādas prasmes, kas būtiski pārsniedz licencēšanas prasības. No vienas puses, pakalpojumu sniegt ir kļuvis vieglāk, jo daudz ko iespējams automatizēt, bet, no otras puses, lai jaunās tehnoloģijas pārbaudītu, ieviestu un uzturētu, vajag krietni vairāk prasmju.  

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumā par laika posmu no 2020. līdz 2022. gadam norādīti VID aptaujas dati: 43% grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēju gada apgrozījums nepārsniedz 10 000 eiro.  

Mēneša apgrozījums šādam pakalpojuma sniedzējam nepārsniedz 833 eiro, tas ir pirms nodokļiem. Šāds ienākums ir būtiski mazāks pat par jaunākā grāmatveža palīga mēneša darba algu pirms nodokļiem. Tas nozīmē, ka grāmatvedis strādā viens pats, visdrīzāk tas nav viņa pamatdarbs, bet gan blakus nodarbošanās. Ieviest mūsdienīgus un drošus tehnoloģiskos risinājumus šādā gadījumā ir samērā grūti, un tas pat var neatmaksāties. Šī iemesla dēļ arī ārpakalpojuma grāmatveži pārstāj darboties vai sāk strādāt algotu darbu. 

Saskaņā ar VID datiem dienu pirms licences spēkā stāšanās – 2023. gada 30. jūnijā – kā NILLTPFN subjekti bija reģistrējušies 5200 ārpakalpojuma grāmatveži. Tas ir ārkārtīgi liels skaits Latvijas tirgum. Un ir tikai loģiski, ka tirgus ar laiku konsolidējas. Šis process notiks arī turpmāk, un dalībnieku skaits piecu desmit gadu laikā visdrīzāk saruks. 

Pēc VID nodokļu maksātāju statistikas var redzēt, ka nozarē samazinās jauno dalībnieku skaits. 2018. gada sākumā bija 33,9% uzņēmumu ar darbības laiku līdz pieciem gadiem, savukārt 2024. gada sākumā tādu jau ir gandrīz uz pusi mazāk, tikai 17,8%. Vairāk nekā sešus gadus darbojas 82% uzņēmumu. 

Licencēšana ir labs instruments, kā sakārtot nozari, ieraudzīt, cik daudz grāmatvežu patiesībā sniedz ārpakalpojumu, intervijā pirms gada LV portālam norādīja VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte. Ko saistībā ar licencēšanas procesu ir novērojusi Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija? 

Asociācija jau kādus 15 gadus ir runājusi par to, ka tirgus jāsakārto: jābūt vai nu sertifikācijai, vai licencēšanai. Iepriekš grāmatvedības pakalpojumus varēja sniegt jebkurš, nebija noteiktu prasību. Jau toreiz teicām, ka šajā sfērā strādā daudz tādu, kuriem nevajadzētu sniegt grāmatvedības pakalpojumus, kuriem nav ne kompetences, ne izpratnes, ne ētikas principu. Diemžēl šo dalībnieku dēļ tika radīts negatīvs iespaids par nozari – gan saistībā ar NILLTPFN jomu, gan finanšu pārskatu kvalitāti. 

Grāmatveža loma Latvijas tautsaimniecībā ir ārkārtīgi nozīmīga. Tie ir valstij samaksātie nodokļi un arī atbalsts uzņēmējiem, jo grāmatvedis ir gan uzticības persona, ar kuru pārrunāt uzņēmuma finanšu jautājumus, gan bieži vien arī padomdevējs. Uzņēmumiem ir svarīgi, lai grāmatvedība tiktu kārtota profesionāli, tas novērš daudz nepatīkamu pārsteigumu un finansiālu zaudējumu. 

Licencēšanas process apstiprināja asociācijas nozares vērtējumu, un tagad šī “bilde” ir daudz skaidrāka arī VID. Licencēšanas nosacījumus saucam par minimālajām ieejas jeb starta prasībām. Bet tas ir tikai sākums. Tagad VID būtu jāskatās, kas ir noticis ar tiem likuma subjektiem, kuri iepriekš strādāja grāmatvedības nozarē. Kur viņi ir palikuši? Vai patiesi ir pārstājuši darboties vai palikuši “ēnā”? Kurš gatavo uzņēmumu gada pārskatus? Gan asociācijai, gan VID šajā jomā ir veicams liels kopdarbs, jāturpina sakārtot nozari. Jāvēršas pret tiem, kas nav saņēmuši licenci, bet kaut kādā veidā turpina šajā jomā strādāt. 

Pirms gada jau pieminētajā intervijā VID pārstāve teica: “Ir arī tādi grāmatveži, kas veic dažādas pārstrukturizācijas cerībā, ka VID viņus neieraudzīs. Bet tā nenotiks, jo ļoti cieši sadarbojamies ar Latvijas Republikas Grāmatvežu asociāciju, kas redz savus kolēģus un ir pamanījuši viņu “attapību”.” Vai šāda attapība ir pamanīta? 

Grāmatvedības likuma 35. pants noteic, kuros gadījumos uzņēmuma vadītājs ir tiesīgs grāmatvedību kārtot pats. Viens no šādiem izņēmumiem ir tad, ja kapitālsabiedrības vienīgais valdes loceklis ir tās vienīgais dalībnieks. 

VID dati liecina, ka 42 853 uzņēmumi pārskatos par 2022. gadu norādījuši, ka to grāmatvedību ved valdes loceklis. Tie ir 32,2% no kopējo uzņēmumu skaita. Tās, visticamāk, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). 

Sadalījumā pēc neto apgrozījuma 35 639 uzņēmumiem apgrozījums bija līdz 40 000 eiro, 3341 uzņēmumam – no 40 001 līdz 100 000 eiro, bet virs 100 000 eiro – 3873 uzņēmumiem. 

Protams, var būt valdes locekļi, kas ved grāmatvedību. Bet neticu, ka divkāršajā ieraksta sistēmā SIA valdes loceklis pats kārto grāmatvedību un gatavo gada pārskatus, – tas nav tik vienkārši, ir vajadzīgas zināšanas. 

Par ko tas liecina? 

Tas nozīmē, ka daļa uzņēmumu saņem grāmatvedības pakalpojumus neoficiāli. Skaitliski tā ir diezgan liela daļa uzņēmumu – katrs trešais Latvijas komersants. Es neticu, ka tik daudzos uzņēmumos grāmatvedību tiešām kārto valdes loceklis.  

Šis fakts ir potenciāls signāls tam, ka komersanti nelegāli nodarbina ārpakalpojuma grāmatvedi.  

Asociācijas nozares analīze liecina, ka diezgan daudz grāmatvežu strādā algotu darbu, bet paralēli neoficiāli sniedz grāmatvedības pakalpojumus. Tas, ka algota grāmatveža pamatdarbam ir blakus nodarbošanās, ir pieļaujams, bet tad, lūdzu, pieņemiet grāmatvedi darbā uz tādu slodzi, kāda ir nepieciešama konkrētajā uzņēmumā, vai arī grāmatvedim ir jāsaņem ārpakalpojuma grāmatveža licence un jāstrādā legāli. 

Ko šādā situācijā darīt? 

VID ir jāpārbauda uzņēmumi, kuros valdes loceklis pats kārto grāmatvedību, kā arī jāvērtē tie uzņēmumi, kas bijuši likuma subjekti, bet nav saņēmuši ārpakalpojuma grāmatveža licenci un turpina saimniecisko darbību. Tas ir ārkārtīgi darbietilpīgs process ar samērā mazu finansiālo efektu. Taču šis darbs ir jāizdara.  

Tas ir arī kopīgs izglītošanas darbs, lai uzņēmēji būtu labāk informēti, izvēloties, kam uzticēt sava mūža darba finanses.  

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija regulāri saņem sūdzības par to, ka grāmatveži ir pazuduši, nav korekti sakārtojuši grāmatvedību u. c. Tie nav bijuši asociācijas biedri.  

Pēdējā mēneša laikā esam saņēmuši divas sūdzības. Vienā gadījumā ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējs nebija licencēts, bet uzņēmuma vadītājs to neesot zinājis. 

FID ziņojumā secinājis, ka sektora riska līmeņa novērtējums ir vidēji augsts un salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu nav mainījies. Savukārt VID pirms gada atzina, ka joprojām ir grāmatveži, kas apkalpo ļoti apšaubāmus klientus, iesaistās noziedzīgās shēmās. Informāciju VID ir spiests sūtīt arī tiesībaizsardzības iestādēm. Kāda ir Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas pieredze?  

Pēdējais FID ziņojums iesniegts par periodu no 2020. gada līdz 2022. gadam, un iepriekšējais attiecīgi par vēl senāku periodu.  

Abi šie FID ziņojumi aptver laiku pirms ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas, kad grāmatvedības pakalpojumus varēja sniegt jebkurš, kam nav slinkums.  

Turklāt tobrīd VID pastiprināti veica NILLTPFN prasību izpildes kontroli grāmatvedības likuma subjektiem. Šajā laikā visi mācījās – gan nozares dalībnieki, gan VID – un veidoja izpratni par NILLTPFN prasībām un to ieviešanu grāmatveža ikdienas darbā.  

NILLTPFN pārkāpumu statistikas dati šajā periodā uzkāpa augstu, taču pēdējos gados fiksētie pārkāpumi ir būtiski samazinājušies. Vēl svarīgi, ka šie pārkāpumi ir saistīti ar nekvalitatīvu iekšējās kontroles sistēmu vai tās neesamību, nevis ar iesaistīšanos noziedzīgu līdzekļu legalizācijā vai izvairīšanos no nodokļu nomaksas. 

Licencētie grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji apzināti neiesaistās noziedzīgās shēmās.  

Protams, ir risks, ka viņi var tikt iesaistīti, to pilnībā izslēgt nav iespējams, bet tas ir atkarīgs no viņu iekšējās kontroles sistēmas kvalitātes un izpratnes par NILLTPFN risku pārvaldību. 

Tiem, kas gribēs veidot noziedzīgas shēmas, nevajadzēs licencētu grāmatvedības biroju. Viņi izmantos Grāmatvedības likuma 35. panta sniegtās iespējas atrasties “pelēkajā zonā”. Tas ir “caurums” likumā.  

Manuprāt, licencētajiem grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem riska līmenis ir vidējs vai vidēji zems.  

Vai no asociācijas rindām ir izslēgts kāds ārpakalpojuma grāmatvedis, kas iesaistījies apšaubāmās shēmās? 

Nē, tādi gadījumi nav bijuši. VID nav apturējis saimniecisko darbību asociācijas biedriem par NILLTPFN likuma prasību neievērošanu.  

Intervijā pirms četriem gadiem Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas pārstāves norādīja, ka grāmatvedim ir jāprot izlavierēt starp klienta un likumdevēja interesēm. Grāmatveži arī konsultē nodokļu jautājumos, iesaka, kā tos optimizēt. 

Ja klienta vienīgais mērķis ir samazināt nodokļus, tad tā ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Taču bieži vien grāmatvedis klientam saka: pirms kaut ko darāt ārpus ierastā darbības veida, vispirms atnāciet parunāt, lai izveidotu darījumu vai projektu atbilstoši normatīvajiem aktiem. Tā ir konsultēšana, tā nav izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Reizēm klients vēlas agresīvi optimizēt nodokļus. Tad grāmatvedim ir jāmāk novilkt robeža: palīdzam izvēlēties pareizu, drošu darījumu bez nodokļu riskiem.  

Nozare ir būtiski mainījusies. Savulaik grāmatvedības žurnālu vietā parādījās dators, dažādas datorsistēmas. Tagad datu apstrāde var notikt gandrīz automātiski. Grāmatveža loma mainās, viņš pārrauga uzņēmumu, skatās uz priekšu, par kurām lietām uzņēmumam ir jādomā, lai nerastos problēmas. Grāmatveža kā konsultanta loma tikai palielināsies. 

No grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem 2020. gadā saņemti 80 ziņojumi, 2021. gadā – 44 ziņojumi un 2022. gadā – 117 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem. Tos snieguši attiecīgi 27, 29 un 43 dažādi grāmatvedības pakalpojuma sniedzēji. 

Latvijā no 3405 licencētajiem ārpakalpojuma grāmatvežiem tikai ap 240 gada apgrozījums ir lielāks par 100 000 eiro un tikai ap 45 darbinieku skaits ir vairāk par desmit, proti, 93% ārpakalpojuma grāmatvežu ir nelieli biroji ar mazu darbinieku skaitu vai pat bez papildu grāmatvežiem, un viņi apkalpo nelielus vietējos uzņēmumus. Iespējams, ka grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs klientu ļoti labi pazīst, jo uzņēmumi ir mazi, tāpēc arī aizdomīgu ziņojumu skaits nav liels. 

Taču nereti VID pārbauda uzņēmumu, jo viens likuma subjekts, piemēram, banka, ir sniegusi ziņojumu par kādu aizdomīgu darījumu, bet to nav darījis grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs. Taču pēdējam, iespējams, par darījumu ir bijis vairāk informācijas un pieejami visi pavadošie dokumenti, darījums ir izrunāts ar klientu. Līdz ar to tas nelikās aizdomīgs un par šādu darījumu nav bijis jāziņo FID pēc būtības.   

Ja komersants un visa nozare tādēļ tiek klasificēta kā vidēji augsta riska pakalpojumu sniedzēji, tas nav korekti. It īpaši tad, ja ārpakalpojuma grāmatvedis tiek sodīts par to, ka nav iesniedzis ziņojumu par tādu darījumu, par kuru cits likuma subjekts ir ziņojis, bet ar aizdomīgā darījuma ziņojumu nekas nenotiek, proti, VID neveic nodokļu kontroles pasākumus, kā arī FID nav vērsies pret uzņēmumu. Tātad acīmredzot VID un FID ieskatā darījums ir noticis atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas sakrīt ar ārpakalpojuma grāmatveža viedokli, proti, par tādu nemaz nebija jāziņo. Tad kāpēc par to ir jāsoda ārpakalpojuma grāmatvedis? 

Diemžēl vairākiem grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem ir izteikts brīdinājums vai pat uzlikts sods, jo nav ziņots par konkrētu darījumu, par ko ir ziņojis cits likuma subjekts, bet VID pēc tam nav veicis nodokļu kontroles pasākumus. 

VID vajadzētu rūpīgi izvērtēt katru ziņojumu, ko FID saņēmis no grāmatvedības pakalpojuma sniedzēja, veicot pārbaudes tieši pie attiecīgā nodokļu maksātāja. Turklāt VID apgalvo, ka ziņojumu nav daudz, līdz ar to VID vajadzētu būt pietiekamiem resursiem, lai visus ziņojumus pārbaudītu pēc būtības. 

Jādomā valstiski, lai NILLTPFN likuma izpildes prasības būtu jēgpilnas visām iesaistītajām pusēm, lai tās nebūtu pārspīlētas un sasniegtu mērķus. Lai ziņojumi rezultētos reālās pārbaudēs – nevis likuma subjekta, bet nodokļu maksātāja pārbaudēs. 

Ko dara Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija, lai ārpakalpojuma grāmatveži ievērotu likumu? FID ziņojumā minēti vairāki priekšlikumi, kā mazināt sektorā identificētos riskus, piemēram, turpināt uzlabot darbinieku zināšanas NILL novēršanas jomā un pilnveidot izpratni par NILLTPF riskiem, turpināt uzlabot aizdomīgu darījumu uzraudzības un ziņošanas mehānismu un stiprināt uzraudzības pasākumu efektivitāti. 

Grāmatvedības un nodokļu nozares dalībniekiem zināšanu celšana ir normāla ikdiena. Svarīgi nav tikai NILLTPF riski un iekšējās kontroles sistēma. Runa ir par plašāku profesionalitāti: pārzināt nodokļus regulējošos normatīvos aktus, grāmatvedības principus. Ļoti būtiska daļa ir grāmatvežu sertifikācija, kuru asociācija veic ilgstošā periodā. 

Asociācijā šobrīd ir 800 biedru, lielākā daļa no tiem ir fiziskās personas, kas ir sertificēti grāmatveži.  

Sertifikācijas prasība Latvijā nav obligāta, tomēr tā sniedz pārliecību, ka grāmatvedis ir apguvis zināšanas un regulāri tās papildina. 

Ārkārtīgi svarīgi, ka ārpakalpojuma grāmatvedības uzņēmumā vismaz vadības krēslā ir sertificēti grāmatveži ar profesionālām zināšanām.  

Bieži vien, pārņemot klientu, redzam, ka profesionālo zināšanu un pieredzes trūkuma dēļ uzņēmums ir nonācis situācijā, kad neapzināti nav samaksājis nodokļus, vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs uzņēmumam ir radījis problēmas, ar kurām kaut kā jātiek galā. 

Šobrīd izstrādājam vadlīnijas par grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēju prakšu pārvaldīšanu un vadīšanu. Šogad par to būs apmācības. NILLTPF riski ir tikai viena daļa pienākumu, vēl ir jādomā par grāmatvedības pakalpojumu digitalizāciju un datu drošību – kā aizsargāt informāciju, kā to var realizēt mazs un vidējs uzņēmums. Jādomā par fizisko personu datu aizsardzību, par IT drošību.  

Vissvarīgākais ir sakārtot ne tikai iekšējās kontroles sistēmu, lai novērstu NILLTPF riskus, bet arī kopējo iekšējās kontroles sistēmu, kas ir nepieciešama, lai tiktu sniegts kvalitatīvs grāmatvedības pakalpojums un korekti sagatavoti finanšu pārskati. Šīs sistēmas mijiedarbojas.  

Ja uzņēmums kļūst lielāks, tad ir nepieciešama kontroles procedūra: katram ir jāpārbauda savs darbs un tas jādokumentē. Kamēr tas tā nav, var notikt “zili brīnumi”.