Grāmatvežu šaurā līnija

Kā ārpakalpojumu grāmatvežu darbu mainīja Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) ekspertu komitejas “Moneyval” prasību izpilde, finanšu sistēmas “kapitālais remonts”? Kāda ir ārpakalpojumu grāmatvežu izpratne par NILLTFN jomu?

L. Beķere: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (NILLTPFN) savā sākotnējā versijā stājās spēkā jau 2008. gadā. Bet Latvijā eksistē paradokss: likumi ir, taču tos ne katrreiz ievēro. Pēc mūsu intuitīvajām aplēsēm, varētu būt, ka 80–90% grāmatvežu sniedz ārpakalpojumus, tātad šis likums skar ļoti lielu grāmatvežu daļu. Kad “Moneyval” nāca klajā ar savu skarbo atzinumu par Latviju, pēkšņi salēcās visi. Šo prasību ieviešanas brīdī trūka izpratnes par to, ko NILLTFN nozīmē praksē. Neviena paskaidrojuma, ko un kā darīt. Tomēr pēdējā gada laikā gan asociācija, gan kontrolējošā institūcija Valsts ieņēmumu dienests (VID) rīko seminārus un skaidro šos jautājumus.

Mēs nevēlamies, lai atkārtojas situācija ar grāmatvedības politiku. Likumā “Par grāmatvedību” noteikta prasība: katram uzņēmumam jābūt savai grāmatvedības politikai. Ja to uztaisa kā “copy paste”, noliek plauktā un neizmanto dzīvē, tad tam nav jēgas. Negribam, lai ar iekšējo kontroles sistēmu ir līdzīgi. NILLTPFN likuma prasības ir ļoti augstas, un grāmatveži nereti ir pakļauti lielam riskam, daudzi to neapzinās, tāpēc grāmatvežiem ir jāizprot, ko viņi dara un kādi ir riski.

K. Z. Lavrinoviča: Ilgu laiku valstī arī nebija institūcijas, kas veidotu metodiskos materiālus un izskaidrotu, kā ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmumiem ir jāveido NILLTPFN iekšējās kontroles sistēma, kā ar to strādāt.

Ārpakalpojumu grāmatveži ir NILLTPFN likuma subjekti, viņiem ir jāveic klientu darījumu analīze un jāziņo, ja pastāv aizdomas par noziedzīgiem finanšu darījumiem. Tikko teicāt, ka ārpakalpojumu grāmatveži ir pakļauti lielam riskam saistībā ar netīrās naudas atmazgāšanas darījumiem.

L. Beķere: Ārpakalpojumu grāmatveži informāciju bieži vien saņem tad, kad darījumi ir jau notikuši, un viņi neko citu, izņemot klienta dokumentus, neredz. Grāmatvedis jau neiesaistās darījumā, neko nezina par līdzekļu izcelsmi un nevar pārbaudīt, no kurienes nāk nauda. Grāmatvedim nav tādu instrumentu, lai varētu “aizrakties” līdz darījuma saknei. Nereti grāmatvedis pieņem, ka līdzekļi ir legāli, tādēļ neziņo VID un Finanšu izmeklēšanas dienestam (FID). Kad minētās institūcijas sāk izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu, grāmatvedim tiek uzlikts sods par neziņošanu. Taču, ja grāmatvedis ir iedziļinājies un izpētījis darījumu un, viņaprāt, viss ir kārtībā, bet VID uzskata citādi, tad ir iespējama diskusija. Ja grāmatvedis spēj pamatot, kāpēc nav ziņojis, un VID pārliecinās, ka grāmatvedis ir rīkojies savas kompetences un iespēju robežās, tad sods netiek piemērots.

Mūs kā asociāciju uztrauc, ka par neziņošanu tiek sodīts grāmatvedis, nevis tas, kurš reāli veicis darījumu. Sodi ir ļoti lieli – 10% no darījuma vērtības. Kādam grāmatvedim tas var beigties ar prakses slēgšanu.

FID tikko nāca klajā ar metodoloģisko materiālu “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijas un pazīmes”, kurā apkopotas aktuālās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) tipoloģijas un pazīmes, kas raksturīgas Latvijā (vai izmantojot Latvijas finanšu sistēmu) īstenotajām NILL shēmām.

K. Z. Lavrinoviča: Tipoloģijas ir vispārīgas. Var būt klients, kuram kāda no pazīmēm ir norma viņa saimnieciskajā darbībā. Tā nevar tikt uzskatīta par iemeslu, kāpēc ārpakalpojumu grāmatvedim būtu par to jāziņo FID vai VID. Katra pazīme ir jāizvērtē.

L. Beķere: Katrs darījums ir jāvērtē pēc būtības. Tipoloģijas dod mums tikai pamatu, uz kā balstīties.

Ārpakalpojumu grāmatvedim jāatbild par ziņojuma patiesumu.

K. Z. Lavrinoviča: Jā, protams.

L. Beķere: Latvijas tiesību akti dod ļoti lielu interpretēšanas iespēju. Būtisks ir jautājums par normatīvu izpratni, izskaidrošanu. Grāmatveži ļoti labi zina tipoloģijas, taču situācijas ir ļoti atšķirīgas. Tāpēc grāmatveži gaida no VID skaidrojumus, jo katrs gadījums ir jāvērtē individuāli.

Zinu uzņēmumus, par kuriem banka bija ziņojusi VID, bet grāmatvedis bija izpētījis visu darījumu, neko aizdomīgu nesaskatīja un par to neziņoja. VID akceptēja šādu grāmatveža pieeju, un sods netika uzlikts.

Galvenais, kas ir jāsaprot grāmatvežiem: jābūt atbildīgiem, jāpazīst savi klienti un viņu darījumi. Vajadzētu atteikties sadarboties ar klientiem, kas grāmatvedim rada pārāk lielus riskus, kurus viņš nespēj kontrolēt.

K. Z. Lavrinoviča: NILLTPFN likuma prasību piemērošana ir balstīta uz risku izvērtēšanas pieeju. Ir jāizpēta, vai klients un tā darījums ārpakalpojumu grāmatvedim liekas vai neliekas aizdomīgs. Jāpārliecinās par aizdomīguma pazīmēm un jāvērtē, vai šīm klienta darbībām ir pamatojums. Tāpat ir jāspēj pamatot savus pierādījumus: kādi soļi tika izpētīti, kāpēc šis darījums nelikās aizdomīgs un nav ziņots VID un FID. Ja ārpakalpojumu grāmatvedis neizprot darījuma būtību, tad gan FID vai VID viņu sodīs par neziņošanu.

FID izstrādātajā “Sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumā” teikts: “Noziedznieki var izmantot ārpakalpojumu grāmatvežu sektora pārstāvjus, lai slēptu noziedzīgi iegūtu līdzekļu (NIL) izcelsmi un/vai leģitimētu aktīvus dažādos veidos, piemēram, izveidojot uzņēmumus un ārzonas uzņēmumu struktūras, sniedzot fiktīvus līgumus un citus darījumu dokumentus, sagatavotu gada pārskatus.” Tātad pastāv risks neapzināti iesaistīties naudas atmazgāšanas shēmās?

L. Beķere: Jā, tā tas ir. Bet ne jau tikai ārpakalpojumu grāmatveži var tikt neapzināti iesaistīti. Šim riskam ir pakļauti arī iekšējie grāmatveži. Un tā nav grāmatvežu vaina. Grāmatveži neapzinās, ka varētu tikt iesaistīti naudas atmazgāšanas shēmās, jo bieži vien viņiem pat nav iespējas pārbaudīt, vai kāds līgums ir vai nav fiktīvs. Sliktāk ir, ja kontroli uztver formāli, ja iekšējās kontroles sistēma tiek ieviesta tāpat kā grāmatvedības politikas dokuments – darbojas “copy paste” sistēma. Šajā gadījumā grāmatveži vai nu nesaprot, vai pat nevēlas saprast jautājumus, kas skar naudas atmazgāšanu.

K. Z. Lavrinoviča: Pērn tieši saskārāmies ar šādu problēmu – daudziem grāmatvežiem ir vienādi uzrakstītas iekšējās kontroles sistēmas politikas, tātad darbojas “copy paste” princips. Grāmatvedis nesāk pētīt savu klientu, viņš nesaprot, kā tas jādara, un nestrādā ne ar likuma prasībām, ne ar izstrādāto politiku, kas tieši paredz, ka klienta uzraudzībā ir izmantojama uz risku balstīta pieeja.

L. Beķere: Pēdējos gados ļoti mainās grāmatveža profesija. Grāmatveža pienākums un atbildība ir noteikta likumā “Par grāmatvedību”: grāmatvedis uzskaita visus uzņēmuma saimniecisko līdzekļus. Ar NILLTPFN likumu grāmatvedis kļūst par instrumentu valsts rokās, ar kura palīdzību tā cenšas apkarot gan nodokļu nemaksātājus, gan pelēko ekonomiku. Vismaz Latvijā ir tāda pieeja. Grāmatvedim tiek uzlikta milzīga atbildība. Līdz ar to izveidojas situācija, ka tie grāmatveži, kuri strādā godprātīgi, savā ziņā kļūst arī neaizsargāti. Proti, atbildīgs grāmatvedis uzliek sev ļoti augstus profesionālos standartus un ievēro visas prasības, kā arī veic papildu pienākumus un lielu darbu, kas nav saistīts tieši ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Tas ir liels administratīvais slogs, kas rada arī papildu izmaksas. Tās ir jāsedz, līdz ar to tās tiek iekļautas pakalpojuma cenā. Savukārt klients prasa: kāpēc jūsu pakalpojumi ir tik dārgi? Tāpēc, ka nodrošinām, lai klients gulētu mierīgi, tāpēc, ka ievērojam to, ko prasa valsts, atbildam par to, ko darām, un varbūt izvēlamies nestrādāt ar klientiem, ja riski šķiet pārāk lieli.

VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde 2019. gadā veica 1060 klātienes pārbaužu, visvairāk pārbaudīti ārpakalpojumu grāmatveži, kuriem uzlikts arī visvairāk sodu. Visbiežāk pārkāpumi saistīti ar to, ka ne komersantiem, ne to klientiem nebija izstrādāta risku novērtēšanas kārtība, bija nepilnīgi izveidota iekšējās kontroles sistēma, kas nenodrošina pietiekamu klienta izpēti, identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu. Kāda situācija ir šogad, vai tiek uzlabota darba kvalitāte?

K. Z. Lavrinoviča: Ārpakalpojumu grāmatvežus mazāk gan nesoda, taču izpratne aug. VID arvien biežāk veic klātienes pārbaudes, un grāmatvežiem rodas dažādi jautājumi, ar kuriem tie vēršas arī asociācijā. 

L. Beķere: Tāpat asociācija rīko seminārus par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu saskaņā ar NILLTPFN likuma prasībām. Covid-19 arī mums izjauca dažus plānus, bet dzīve turpinās. Tagad, kad grāmatveži atgriezīsies no atvaļinājumiem, izskaidrojošo darbu turpināsim.

Pēc FID pētījuma datiem, Latvijā izdarīto noziegumu dēļ katru gadu apritē nonāk aptuveni 1,5 miljardi eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu. Kāda šī situācija izskatās no ārpakalpojumu grāmatvežu skatpunkta?

L. Beķere: Te atkal gribētu vērst uzmanību uz to, ka grāmatvedību kārto ne tikai ārpakalpojumu grāmatveži. NILLTPFN likuma 3.¹ pantā ir arī noteikts citu personu pienākums attiecībā uz informācijas sniegšanu par aizdomīgiem darījumiem. Pieņemu, ka arī uzņēmumu iekšējiem grāmatvežiem ir informācija par netīrās naudas darījumiem. Ārpakalpojumu grāmatvežu klienti vairumā gadījumu ir mazie uzņēmumi. Mums nav statistikas, bet būtu interesanti uzzināt, cik lielai daļai no šiem uzņēmumiem, kuri nelegāli iepludina līdzekļus apritē, grāmatvedību kārto ārpakalpojumu grāmatveži.

K. Z. Lavrinoviča: Iekšējiem grāmatvežiem ir pieejams vairāk informācijas. Ārpakalpojumu grāmatvedim atnes dokumentus, darījums jau ir veikts. Ar iekšējiem uzņēmumu grāmatvežiem var konsultēties valde, viņiem par darījumu var būt vairāk informācijas. Līdz ar to naudas atmazgāšana no grāmatvedības skatpunkta ir aktuāla gan ārpakalpojumu, gan štata grāmatvežiem.

Ēnu ekonomika arī no grāmatvežu puses varētu samazināties, bet tas nebūs liels apjoms.

L. Beķere: Ārpakalpojumu grāmatveži pārsvarā apkalpo mazus vai vidējus uzņēmumus. Grāmatvežiem būtu jāredz, ka netiek maksāti nodokļi un ir nauda aploksnēs.

Ja VID turpinās politiku kontrolēt tos, kuriem ir nauda, tad pelēkā zona paliks tāda pati kā līdz šim un nekas nemainīsies.

Saeima 16. jūnijā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, ko darīs VID. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēma un licencēšanas pieteikums. Paredzēts ieviest arī publisku ārpakalpojumu grāmatvežu reģistru. Kāds ir asociācijas viedoklis par likuma grozījumiem? Vai tas sakārtos grāmatvedības tirgu?

L. Beķere: Iespējams, tas sakārtos tirgu un novērsīs, piemēram, šādas situācijas, kad publiski pieejamās datubāzēs redzu, ka vienam īpašniekam ir trīs uzņēmumi – vairumtirdzniecības uzņēmums un divas kompānijas, kas sniedz ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumus. Visi uzņēmumi darbojas, un visiem ir nodokļu parādi.  Kā var rasties situācija, kurā vairāki viena īpašnieka uzņēmumi darbojas, bet nevienā nav nomaksāti nodokļi? Vai, vēl sliktāk, vienu uzņēmumu apzināti likvidē, paliekot parādā gan sadarbības partneriem, gan VID, tad atver nākamo un turpina tādā pašā garā. Vai tiešām VID to neredz? Ļoti ceru, ka līdz ar likuma grozījumiem šādai personai varēs atņemt licenci un tādi grāmatveži nevarēs sniegt savus pakalpojumus. Jo ir taču saprotams, ka šādām personām vienmēr būs savs klientu loks.

Mani vienmēr ir arī izbrīnījis, kāpēc gadu gadiem VID neko nedara ar uzņēmumiem, kuriem visu laiku bilancē ir negatīvs pašu kapitāls. Kāpēc valsts nevar izmainīt Komerclikumu, lai noteiktu, ka uzņēmumam gadu desmitiem nevar būt negatīvs pašu kapitāls? Vai nu jāpalielina pašu kapitāls, vai arī uzņēmumam jāpiesaka maksātnespēja. Un, ja VID cer, ka grāmatvedis būs tas, kurš šos uzņēmumus izsijās un pelēkā ekonomika samazināsies, tad varu droši teikt, ka tas tā nebūs! Ir jāmaina kopējā domāšana un izpratne, tad lietas mainīsies. Kamēr mums valstī pirmajā vietā būs jautājums nevis par to, kā es varu strādāt godīgi un izdzīvot, bet gan kā es varu nemaksāt nodokļus, nekas nemainīsies. Grāmatvedim arī ir jāspēj Latvijā, godīgi strādājot, nopelnīt un nodrošināt savas vajadzības, tāpat kā visiem citiem mūsu sabiedrības locekļiem. Satversme attiecas uz mums visiem.

K. Z. Lavrinoviča: Viedokļi dalās. Vieni uzskata, ka licencēšana sakārtos ārpakalpojumu grāmatvežu tirgu, citi – ka tas var veicināt ēnu ekonomiku starp grāmatvežiem.

L. Beķere: Domāju, ka ēnu ekonomiku tas neveicinās, ja nu vienīgi mazajiem grāmatvežiem būs iespēja ar klientu strādāt uz darba līguma pamata. Lielākie grāmatvedības biroji par licencēšanu un iespējamo maksu par licenci 100 eiro gadā nesatraucas, jo tas ir tāpat kā samaksāt valsts nodevu par kaut ko. Galvenais jau ir sniegto pakalpojumu kvalitāte un darbības saskaņā ar grāmatveža ētikas principiem.

Licencēšana sakārtos tirgu tik daudz, ka licences zaudēšanas iespējas dēļ ārpakalpojumu grāmatvedis baidīsies riskēt ar pretlikumīgām darbībām, bet VID būs instruments, ar kuru šos negodprātīgos grāmatvežus ierobežot.

Taču svarīgākais nozarē jau nav licencēšana un noteiktas kvalifikācijas dokumentu esamība. Par ko iestājas asociācija? Par to, lai grāmatveži ievērotu grāmatveža profesijas un ētikas standartus, lai būtu iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina kvalitatīvu grāmatvedību. Bet šī kvalitātes sistēma jau nesastāv tikai no NILLTPFN likuma. Tas ir arī četru acu princips, noteiktas dokumentu sistēmas, lai grāmatveži atbild par savu darbu, mācās un turpina izglītoties, nevis iegūst izglītību un pēc tam neceļ kvalifikāciju dažādos semināros. Jo likumdošana un nodokļu sistēma visu laiku mainās. VID nav tādas kompetences un resursu, lai izkontrolētu, cik kvalificēts ir grāmatvedis. Un tas nebūtu jādara VID, jo tas nav VID uzdevums. Profesionāļa darbību var novērtēt tikai profesionālis.

K. Z. Lavrinoviča: Jā, problēma ir tajā, ka nav nodrošināta kvalitātes kontrole.

Kā vajadzētu nodrošināt šādu kontroli?

L. Beķere: Tā ir tikai pašu biroju vadītāju un grāmatvežu atbildība. Ja spēlē augstākajā līgā, ja vēlies būt labs speciālists, tad uzliec latiņu prasībām, kas jāizpilda. Ir grāmatvežu ētikas kodekss, bet to nevar ieviest ar likumu, tas ir tikai izglītojošs darbs. Pasaulē ir lielas asociācijas, kas komunicē ar birojiem, pārbauda, var arī izslēgt no asociācijas par kvalitātes neievērošanu. Ir jāievēro ne tikai AML, bet arī datu drošības, datu aizsardzības u. c. prasības. Kvalitātes paaugstināšanai nav ātra risinājuma, tas ir ilgtermiņa process.

Pozitīvi, ka VID ar asociāciju vairāk komunicē, veido izpratni, kas ir labs grāmatvedības pakalpojums. Klienti var prasīt vienu, bet likums – noteikt kaut ko citu. Grāmatvedis visu laiku staigā pa šauru līniju. Grāmatvedim, maksimāli atbalstot klientu, jāspēj ievērot likumu.

Bet kopumā izpratne arī no klientu puses mainās uz pozitīvo pusi. Uzņēmumu īpašnieki saprot, ka uzņēmums ir vērtība, un viņu prasības pret grāmatvežiem kļūst daudz augstākas. Ja grāmatvedis grib strādāt ar šādiem klientiem, tad licencēšana spēlē otršķirīgu lomu.

Vēsturiski grāmatvedis bija pagātnes datu apstrādātājs. Tagad, attīstoties tehnoloģijām, uzņēmuma vadītājam ir idejas, un viņš runā ar grāmatvedi kā nodokļu konsultantu, kā šīs idejas varētu īstenot. Man patīk šādi komersanti, kuri zina, ko vēlas, un, attīstot paši sevi, attīsta arī grāmatvedi. Abām pusēm strādāt ir interesanti, uzņēmums aug un attīstās. Tie, kas maļas pelēkajā ekonomikā, tā arī tur visu laiku paliek.

Ieviešot ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, VID cer no ēnu ekonomikas “izcelt” piecus miljonus eiro gadā. Vai tas tā varētu būt?

L. Beķere: Es neredzu šos piecus miljonus. Iespējams, ka ieguvums būs. Ja nemainīsies cilvēku izpratne par to, ka godīgi strādāt ir labāk, tad nekas nenotiks. Bieži vien tiem, kas strādā pelēkajā zonā, daudz ērtāk un mierīgāk būtu darboties legāli. Kamēr būs nesodāmības sajūta, nekas nemainīsies un darbība pelēkajā zonā turpināsies. Sabiedrībai ir jāzina, ka par likumpārkāpumiem tiek saņemts bargs sods.

2015. gadā LRGA apvienojās ar Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociāciju. Cik lielu daļu ārpakalpojumu grāmatvežu pārstāv asociācija?

L. Beķere: Asociācijā ir apmēram 500 biedru, lielākā daļa reģistrējušies kā fiziskās personas, bet daudziem ir savi uzņēmumi. Pēc VID datiem, patlaban Latvijā grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz vairāk nekā 7000 uzņēmumu.