NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
22. septembrī, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Nodokļi
5
5

Nākamo gadu budžetā paredzēts arī solītais atbalsts veselības un izglītības jomai

Valdībā atbalstītie priekšlikumi valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021. gadam un turpmākajiem diviem gadiem ietver nākamā gada būtiskākās prioritātes – veselības un izglītības nozares darbinieku atalgojuma palielinājumu, Satversmes tiesas spriedumu izpildi labklājības jomā, kā arī neatkarīgo institūciju prioritāros pasākumus un nodokļu izmaiņas iedzīvotāju sociālā nodrošinājuma paplašināšanai.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Ministru kabinets otrdienas sēdē atbalstīja priekšlikumus 2021. gada un vēl divu nākamo gadu budžetu ietvaram. Ieņēmumus ietekmēs nākamajā gadā un pakāpeniski turpmāk paredzētās nodokļu izmaiņas, kuras tiks konkretizētas nodokļu likumu grozījumos. Savukārt izdevumi palielināsies arī tāpēc, ka jāpilda Satversmes tiesas spriedumi pabalstu un citu mazo ienākumu palielināšanai un jātur vārds – jāpiešķir papildu nauda medicīnas darbiniekiem un pedagogiem.

Informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021. gadam un ietvaram 2021.–2023. gadam” Finanšu ministrija (FM) iekļāvusi aprēķinus par to, kāda būs ietekme uz nodokļu ieņēmumiem, veicot izmaiņas nodokļos.

Nākamajā gadā valsts budžeta deficīts plānots 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Finanšu ministrs Jānis Reirs valdības sēdē norādīja, ka Covid-19 krīzes ietekmē nākamajā gadā IKP samazināsies, taču 2022. gadā prognozējams pieaugums. FM, izstrādājot budžeta projektu, balstījusies uz konservatīvu pieeju.

Ministrs uzsvēra nākamā gada budžeta galvenās prioritātes, kas ietver arī papildu finansējumu mediķu algu pieaugumam un pedagogu algu paaugstināšanai.

Naudas izteiksmē tas nozīmē, ka veselības aprūpes finansēšanas likuma normu izpildei katrā no nākamajiem trim gadiem paredzēti 183 miljoni eiro.

Savukārt pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanai pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā vajadzīgi 33,3 miljoni eiro nākamgad un turpmākajos divos gados par gadrīz 50 miljoniem vairāk. Akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai saskaņā ar pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku paredzēti 7,2 miljoni eiro katrā no turpmākajiem gadiem.

Obligāti pildāmi ir Satversmes tiesas spriedumi labklājības jomā, kam nepieciešamais papildu finansējums ir 95,7 miljoni eiro. Tas ietver minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu, garantētā minimālā ienākuma (GMI) un mājokļa pabalsta finansēšanu, kā arī sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, informē FM. Finansējums ir jānodrošina gan no valsts, gan pašvaldību budžeta.

Neatkarīgo institūciju prioritārajiem pasākumiem nepieciešami 19,4 miljoni eiro, tostarp puse (8,9 miljoni eiro) – sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.

Nākamgad minimālo algu palielinās no pašreizējiem 430 eiro uz 500 eiro.

Paredzētās nodokļu izmaiņas ir gan ar mīnuszīmi, gan pluszīmi.

Ieņēmumi valsts kopbudžetā samazināsies, par 1 procentpunktu samazinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi (no 35,09% uz 34,09%), kā arī palielinot ienākumu slieksni, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimum (pašreiz to piemēro ienākumam līdz 1200 eiro mēnesī, no nākamā gada – ienākumam līdz 1800 eiro mēnesī).

Valsts budžets saņems papildu ieņēmumus pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdales, jo tiks mainīta līdzšinējā tā piekritības proporcija: pašvaldību budžetos nonāks 75% (līdz šim 80%), valsts pamatbudžetā – 25% (līdz šim – 20%).

Budžeta ieņēmumu pieaugums tiek gaidīts no valsts VSAOI minimālā apmēra ieviešanas, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas tabakas izstrādājumiem, transportlīdzekļu nodokļu un nodevu izmaiņām.

Ministrijām ir jāizstrādā grozījumi nodokļu likumos, daļa izmaiņu varētu būt no nākamā gada 1. jūlija, nevis no 1. janvāra. Papildus noteikti vēl vairāki īpašie uzdevumi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš preses konferencē medijiem uzsvēra: sākot ar 2022. gadu, paredzēta ģimenes valsts pabalstu reforma.

MK sēdes protokollēmuma projektā Labklājības ministrijai noteikts sagatavot un iesniegt informatīvo ziņojumu ar izstrādātajiem regulējošo normatīvo aktu projektiem, paredzot, ka ģimenes valsts pabalsts ar 2022. gada 1. janvāri par apgādībā esošu bērnu ir šādā apmērā:

  • par 1 bērnu līdz 20 gadu vecumam – 25 eiro mēnesī;
  • par 2 bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu);
  • par 3 bērniem līdz 20 gadu vecumam – 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu);
  • par 4 un vairāk bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro mēnesī par katru bērnu.

Priekšlikumos nākamā gada un turpmāko gadu budžetam ir paredzēti vēl vairāki finansiāli ietilpīgi atbalsta pasākumi tieši sociālajā jomā.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU