Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja no laulātā vai tuva radinieka saņemts dāvinājums, iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, taču dāvinājums ir jādeklarē, ja gadā tas ir lielāks par 10 000 eiro.
LV portāla infografika
Fiziskajai personai, kas gada laikā ir guvusi ar nodokli neapliekamos ienākumus, kuru kopējā summa pārsniedz 10 000 eiro, tie ir jādeklarē, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarāciju. Ar nodokli neapliekams ienākums ir arī tuvāko radinieku un laulātā dāvinājums. Šajā publikācijā par to, vai par dāvinājumu uzskatāms arī pārskaitījums bankā un dāvana skaidrā naudā. Kas uzskatāms par tuvu radinieku likuma izpratnē, un kādos gadījumos nodoklis nav jāmaksā, ja dāvinājums ir no sveša cilvēka?
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. pantā noteikts, ka ar nodokli neapliek dāvanas no fiziskajām personām, ja dāvinātāju ar nodokļa maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Minētā norma nav piemērojama, ja dāvanu dāvina saimnieciskās darbības ietvaros.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijā norādīts, ka saskaņā ar Civillikumu šis atbrīvojums attiecas uz vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem, māsām, vecāku brāļiem vai māsām, brāļu un māsu bērniem.
Radniecības pakāpes ir noteiktas Civillikuma 211. pantā: Radniecības tuvuma noteikšanai sānu līnijā starp divām personām ievēro tikai pakāpju jeb dzimšanu skaitu, un no vienas no šīm personām, neieskaitot viņu pašu, skaita augšup taisnā līnijā uz viņu kopējo trešo personu un no šīs pēdējās lejup uz otru no šīm personām. Īsti brāļi un māsas atrodas otrajā radniecības pakāpē, tēva vai mātes brālis ar brāļa vai māsas meitu un tēva vai mātes māsa ar brāļa vai māsas dēlu — trešajā, brālēni un māsīcas — ceturtajā radniecības pakāpē utt.
Tātad uz brālēnu un māsīcu dāvinājumiem nodokļa atbrīvojums neattiecas.
Ja dāsni ir bijuši vairāki radinieki, arī tad nodoklis nav jāmaksā, taču būs jādeklarē no katra dāvanā saņemtā naudas summa, ja tā gadā pārsniedz 10 000 eiro.
Tuvi radinieki un laulātie viens otram mēdz dāvināt ne tikai naudu. Nodokļa likumā nav definēts, kas var būt dāvana.
Tas var būt arī nekustamais īpašums. Ja dāvinājumā no radiniekiem saņemts nekustamais īpašums, arī tādā gadījumā tas kā neapliekamais ienākums jādeklarē tad, ja dāvinājuma norādītā vērtība ir lielāka par 10 000 eiro.
LV portāla e-konsultāciju sadaļā dāvinātāji un apdāvinātie nereti uzdod jautājumu par to, vai būs jāmaksā ienākuma nodoklis, ja dāvinājums ir nekustamais īpašums, jo, dāvinot nekustamo īpašumu, var norādīt jebkādu vērtību – no tās atkarīgs valsts nodevu maksājumu apmērs.
Jautājums: Ja norādītā vērtība ir mazāka par 10 000 eiro, vai šāds nekustamā īpašuma dāvinājums jādeklarē?
Ja radinieka dāvinātā nekustamā īpašuma vērtība ir mazāka par 10 000 eiro kopā ar citiem ar nodokli neapliekamiem ienākumiem gadā, tad šāds nekustamā īpašuma dāvinājums nav jādeklarē, norāda VID sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.
Jautājums: Arī kustamā mantas vērtība ir izsakāma naudā. Vai, saņemot kā dāvinājumā, piemēram, divas automašīnas, ja to kopvērtība pārsniedz 10 000 eiro, šīs dāvanas ir jānorāda deklarācijā?
Ja gada laika no radinieka dāvinājumā saņemtas divas automašīnas, kuru kopējā vērtība pārsniedz 10 000 eiro, šīs dāvanas ir jānorāda deklarācijā.
Tuviniekiem (aplūkojam situācijas par radiniekiem līdz 3. pakāpei Civillikuma izpratnē) mēdzam palīdzēt ne tikai ar dāvinājumu. Norādīt naudas pārskaitījumu kā dāvinājumu ir vienkāršākais veids, lai lieki nedomātu par iespējamo nodokļa maksājuma pienākumu saņēmējam. Bet vai ikreiz, kad pārskaita naudu meitai vai vecākiem, vajadzētu rakstīt – dāvana? Jau tā kuplā un draudzīgā ģimenē katru mēnesi var parādīties “oficiāli” dāvinājumi – dzimumdienā, vārda dienā, skolu sākot, skolu beidzot, Ziemassvētkos, kāzu jubilejā utt.
Likums pasaka tikai to, ka ar nodokli neapliek dāvinājumus. Citas pozīcijas (izņemot aizdevumu) nav minētas.
Jautājums: Ja pārskaita tuviniekam naudu, vai ir svarīgi vienmēr maksājuma mērķī norādīt, ka tas ir dāvinājums? Vai arī maksājuma mērķī norādītā informācija nav tik būtiska, ja veic pārskaitījumus radiniekiem? Piemēram, ja gadā meita mammai regulāri pārskaita naudu ar norādi – atbalsts, palīdzība, pabalsts u. tml., vai mammai neradīsies pienākums maksāt nodokli?
Kā skaidro VID pārstāve, ja pārskaitījumu veic radinieks (līdz 3. pakāpei Civillikuma izpratnē), maksājuma mērķī norādītā informācija nav tik būtiska. Citos gadījumos vislabāk būtu pārskaitījumā norādīt maksājuma mērķi, jo pēc tam cilvēkam būs vieglāk pierādīt, kādiem mērķiem ir sūtīti naudas līdzekļi.
Likumā noteikts, ka dāvinājumam paredzētais nodokļa atbrīvojums neattiecas uz dāvanu saimnieciskās darbības ietvaros.
Jautājums: Kā nosakāms, ka dāvana ir saimnieciskās darbības ietvaros? Ja cilvēks, kurš saņem dāvinājumu no tuva radinieka, ir saimnieciskās darbības veicējs (pašnodarbinātais), vai dāvinājums viņam tiek uzskatīts kā dāvinājums vienkārši fiziskai personai vai kā saimnieciskās darbības ieņēmumi, kas tad attiecīgi jāiegrāmato, un tad savukārt nebūs nodokļa atbrīvojuma?
VID skaidro: Ja saņem dāvanu no personas, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs, vai no komersanta, tad no saņemtās summas ir aprēķināms un maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šajā gadījumā saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” iedzīvotāju ienākuma nodokli ienākuma izmaksas brīdī ietur ienākuma izmaksātājs.
Likums noteic, ka, saņemot dāvanu no cilvēka, kurš nav tuvais radinieks, ar nodokli neapliek dāvanas līdz 1425 eiro no viena dāvinātāja – fiziskās personas – kalendāra gada laikā.
Piemēram, Jānis brālēnam jubilejā uzdāvināja 2000 eiro. Ja tas gadā ir vienīgais dāvinājums no Jāņa, tad brālēnam būs jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 575 eiro (2000 – 1425 = 575).
Likumā ir noteikti izņēmumi, kad ar nodokli neapliek dāvinājumu arī tad, ja tā saņēmējs nav radinieks.
Ar nodokli neapliek dāvanas:
Naudas saņēmējam ir jāspēj dokumentāri pamatot, ka nauda izmantota minēto izdevumu apmaksai. To apliecina:
Jautājums: Vai šādam dāvinājumam ir summas ierobežojums?
Šajā gadījumā summas ierobežojuma nav, bet ir jābūt dokumentāriem pierādījumiem, ka dāvinājums ir izlietots tam paredzētajam mērķim un dāvinājums tiek saņemts tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā, norāda VID pārstāve.
Ne jau vienmēr arī radiniekiem naudu pārskaitām uz kontu. Diezgan parasta lieta, ka jubilāram dāvina naudu, dāvanas iegādi atstājot paša gaviļnieka ziņā. Tiesa, šādos gadījumos runa ir par pieticīgām vai nelielām summām.
Jautājums: Dāvinājums var būt arī liela summa. Piemēram, tēvs dēlam uzdāvina skaidrā naudā 11 000 eiro. Vai arī tā ir jādeklarē?
Par dāvinājumiem skaidrā naudā (izņemot dāvinājumu veselībai un izglītībai) VID paskaidro: Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. panta astotajā daļā ir noteikts, ka fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
Tādējādi dāvinājumu skaidrā naudā var veikt tikai 7200 eiro vērtībā un pārējā naudas summa ir jāpārskaita dēlam uz kontu. Dāvinājums jādeklarē.
Ja no tuva radinieka saņemts dāvinājums vai vairāki dāvinājumi, kas pārsniedz 10 000 eiro gadā, nākamajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam ir jāiesniedz gada ienākuma deklarācija, tajā norādot saņemto summu deklarācijas D1 pielikumā – ailē “Neapliekamie ienākumi”.
Tā kā saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma un progresīvās nodokļa likmes piemērošanu gada ienākumiem, deklarācija tagad ir jāsniedz gandrīz visiem, tad dāvinājuma saņēmējs šo ienākumu norāda kā neapliekamo ienākumu.
Piemēram, arī ja iesniedz ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par attaisnotajiem izdevumiem, tajā ieraksta arī neapliekamo ienākumu – dāvinājumu, ja tas ir virs 10 000 eiro. Nav jāsniedz atsevišķi divas deklarācijas.
Ja ar dāvinātāju nesaista radniecība līdz 3. pakāpei Civillikuma izpratnē, tad no dāvinājuma rezultātā gūtā ienākuma virs 1425 eiro ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, piemērojot progresīvo nodokļa likmi, norāda K. Augstkalne-Jaunbērziņa.
Dāvana jādeklarē Gada ienākumu deklarācijā, kuru cilvēkam ir jāiesniedz nākamajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam, bet, ja gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro, tad deklarācija jāiesniedz no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam.
Ja nodoklis pārsniedz vienu eiro, nodoklis jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas.
Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 eiro, to var iemaksāt budžetā trijās reizēs – līdz 16. jūnijam, 16. jūlijam un 16. augustam, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas, bet, ja gada kopējie ienākumi pārsniedz sociālo iemaksu objekta maksimālo apmēru (2018. gadā – 55 000 eiro, 2019. gadā – 62 800 eiro), tad katru reizi var iemaksāt trešo daļu no šīs summas – attiecīgi līdz 16. jūlijam, 16. augustam un 16. septembrim.
Aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli iemaksā Valsts kases kontā LV91TREL1060000110000.
Jāpiebilst, ka likuma norma, saskaņā ar kuru neapliekamie ienākumi jādeklarē tad, ja summa gadā pārsniedz 10 000 eiro, ir samērā jauna.
Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuriem no 4000 eiro uz 10 000 eiro gadā ir palielināta kopējā neapliekamo ienākumu summa, kuru pārsniedzot rodas pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un deklarēt ar nodokli neapliekamos ienākumus.
Savukārt Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” vēl ir minēti 4000 eiro.
Tas, iespējams, var radīt neizpratni, pie kuras dāvinājuma summas tad deklarēšanas pienākums kļūst obligāts, kas ir svarīgi, pat ja nodoklis nav jāmaksā.
Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums noteic, ka, piemērojot normatīvos aktus, ir jāievēro ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija. Ievērojot ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju, piemērojama tā tiesību norma, kurai ir augstāks juridiskais spēks, skaidro VID pārstāve.
Ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks. MK noteikumos grozījumi vēl nav veikti, līdz ar to, tā kā likumam ir augstāks juridiskais spēks nekā MK noteikumiem, piemēro likumā noteiktās prasības.
