Ministru kabinets 2. septembrī, trešdien, atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai”.
Paredzēts, ka izmaiņas nodokļos tiks ieviestas trijos posmos. Pirmajā nodokļu izmaiņu posmā – no 2021. gada – paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi par vienu procentpunktu (34,09%, pašreiz – 35,09%) un līdz 1800 eiro palielināt ienākumu slieksni, kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu.
FM ierosina ieviest minimālo VSAOI objektu vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālo algu.
Tāpat darba kārtībā ir mikrouzņēmumu nodokļa režīma reorganizēšana, kā arī solidaritātes nodokļa izmaiņas.
Vienlaikus ar nodokļu normu izmaiņām paredzēts pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp budžetiem, turpmāk pašvaldību budžetam no šiem ieņēmumiem novirzot 75% (pašreiz 80%) un valsts pamatbudžetam attiecīgi vairāk – 25% (pašreiz 20%).
Nākamajos posmos plānots veikt izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem. Pašreiz ir priekšlikums vispārējā nodokļu režīmā noteikt, ka par saimnieciskās darbības ienākumiem virs 20 004 eiro gadā (1667 eiro mēnesī) tiek palielinātas VSAOI, t. i., ienākumiem virs 20 004 eiro gadā būtu jāveic iemaksas no visa saimnieciskās darbības ienākuma. Turpmākajos izmaiņu soļos paredzēts, ka visos saimnieciskās darbības ienākumu līmeņos sociālās iemaksas jāmaksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem.
Pēc Ministru kabineta sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs preses konferencē medijiem atgādināja – valdība aprīlī pieņēma lēmumu, ka neveiks plašu nodokļu reformu, bet gatavos nodokļu izmaiņas, reaģējot uz Covid-19 izaicinājumiem un pieredzi. Krīzes situācija, kad daudziem bija nepieciešams sociālais atbalsts, izgaismoja zemo sociālo nodrošinājumu alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem. Tāpēc piedāvāto nodokļu izmaiņu mērķis ir panākt vismaz minimālo sociālo nodrošinājumu katram strādājošajam Latvijā.Tāpat kā tas ir kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.
Otrs piedāvāto izmaiņu virziens ir uzņēmēju konkurētspējas palielināšana, samazinot sociālo iemaksu likmi par vienu procentu. Tie ir vairāk nekā 80 miljoni eiro, šī nauda paliks gan uzņēmēju kontos, gan katra strādājošā maciņā, jo samazinājums būs dalīts. Pašreiz iemaksu likme ir 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs, 11% ietur no darbinieka algas.
“Nodokļu sistēmas pilnveidošana ir ļoti svarīgs solis, lai mēs varētu pieņemt nākamā gada budžetu,” aktuālo saistību uzsvēra finanšu ministrs.
Valdības sēdē gan ministri, gan sociālie partneri – uzņēmēju organizāciju pārstāvji – norādīja uz nepieciešamību vienlaikus ar tiesību aktu paredzamajām izmaiņām izstrādāt precīzus, saprotamus to piemērošanas nosacījumus, arī kārtību, kā nodokļu piemērošanai tiks noteikti ienākumi, ja cilvēks, piemēram, strādā vairākās darbavietās.
Par dažiem FM priekšlikumiem valdībā pagaidām vienošanās nav panākta, tostarp par jaunas kārtības noteikšanu sociālajām iemaksām no autoratlīdzības. Par to jau ir izraisījušās plašas diskusijas aizskartajā sabiedrības daļā. J. Reirs medijiem paskaidroja, ka autoratlīdzību kā atsevišķu ienākumu veidu, kam nodokļu piemērošana ir specifiska, nav paredzēts likvidēt, taču arī šī sistēma ir jāsakārto, lai nodokļi būtu attiecināmi uz radošo darbu, jo pašreiz likuma normu nenoteiktības dēļ tādu atlīdzības veidu var izvēlēties gan mākleri, gan mazumtirgotāji, gan sportisti. Pēc FM datiem, ienākumus kā autoratlīdzību tādējādi saņem apmēram 40 tūkstoši nodarbināto.
Tāpat FM piedāvātās izmaiņas paredz pakāpenisku akcīzes likmju paaugstināšanu tabakas izstrādājumiem, kā arī izmaiņas transportlīdzekļu nodokļu piemērošanā.
