Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nākamgad nedaudz tiks samazināts darbaspēka nodokļu slogs. Lai arī turpmāk pakāpeniski būtu iespējams samazināt algas nodokļus, maksāšanā jāiesaistās proporcionāli līdzīgi visiem Latvijas strādājošajiem.
Freepik
Valdība ir pabeigusi skatīt ar valsts budžetu saistītos likumprojektus un atbalstījusi tos iesniegšanai Saeimā kopā ar budžeta likumprojektu 2021. gadam un triju gadu termiņam. Budžetu pavadošo likumprojektu paketes kodols ir nodokļu izmaiņas, kas paredz samazināt darbaspēka nodokļus un būtiski mainīt alternatīvos jeb zemo nodokļu režīmus. Nopietni tiek pārbūvēts mikrouzņēmumu nodoklis. Izmaiņu mērķis lielā mērā ir sociālā nodrošināšana, grozījumi paredzēti arī sociālās drošības regulējumā.
Piektdien, 9. oktobra ārkārtas sēdē, Ministru kabinets izskatīja pēdējos budžeta pavadošos likumprojektus (par mikrouzņēmumu nodokli, valsts sociālo apdrošināšanu un autoratlīdzību nodokļiem) un kopumā atbalstīja likumprojektu iesniegšanu Saeimai.
Savukārt pašu budžeta projektu valdība izskatīs nākamnedēļ.
Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” paredz no 2021. gada pakāpeniski ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, nosakot, ka:
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” paredz:
Grozījumu projekts paredz: ja persona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus darba ņēmēja un pašnodarbinātā, personai deklarētos obligāto iemaksu objektus summē. Minimālo obligāto iemaksu objektu nepiemēro pašnodarbinātajam par sevi, ja viņam ir piešķirts trūcīgas personas statuss, sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājam, iekšzemes darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka.
Minimālās obligātās iemaksas varēs neveikt par notiesāto, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā; par personu, kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi); par personām ar I un II grupas invaliditāti u. c.
Likumprojektā ir paredzēts, ka no 2021. gada 1. jūlija obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināsanai, ko veic pašnodarbinātie, būs 10%. Savukārt 2022. gadā pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas 10% pensiju apdrošināsanai no minimālās algas. Tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākums pārsniedz minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10% no ienākumu starpības. Sasniedzot ienākumu 20 004 eiro, no pārsnieguma daļas jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem, bet no 2023. gada 1. janvāra pašnodarbinātajiem būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem no visa ienākuma, norāda Labklājības ministrija.
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz samazināt IIN progresīvās likmes augstāko likmi, atcelt patentmaksas maksāšanas režīmu, noteikt darba devēja kompensācijas normas attālinātā darba veicējiem, ieviest IIN pārmaksas automātiskas atmaksas kārtību personām, kurām nav obligāti jāsniedz deklarācijas, kā arī pilnveidot attaisnoto izdevumu administrēšanu un veikt citas izmaiņas.
IIN progresīvās likmes augstākā likme šobrīd ir 31,4%. To plānots samazināt uz 31%, saglabājot pārējās IIN likmes nemainīgas – 20% un 23%.
Vienlaikus paredzēts atcelt patentmaksas režīmu, saglabājot samazinātās patentmaksas režīmu pensionāriem un personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti.
Papildus vēl vienā likumprojektā – grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzētas izmaiņas līdzšinējā autoratlīdzības ienākuma saņēmējam piemērotajā IIN maksāšanas režīmā. Tā mērķis ir samērīga nodokļu sloga uzlikšana autoratlīdzības ienākumam, kā arī nodokļu (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI)) režīma vienkāršošana, norāda Finanšu ministrija.
Likumprojekts paredz laika periodā no nākamā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību. Nākamā gada otrajā pusgadā personai, kas saņem autoratlīdzību un nav reģistrējusi saimniecisko darbību, ienākuma izmaksātājs ieturēs nodokli 25% apmērā, kuru sadalīs šādi: VSAOI 80% un IIN 20%.
Līdz nākamā gada 1. jūlijam autoratlīdzību saņēmējiem paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu maksāšanas kārtību un likmes.
No 2021. gada mainās solidaritātes nodokļa likme un ieņēmumu sadalījums.
Likumprojekts “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” paredz no 2021. gada noteikt solidaritātes nodokļa likmi 25% apmērā līdzšinējo 25,5% vietā un mainīt solidaritātes nodokļa ieņēmumu sadalījumu, lai nodrošinātu, ka vienotajā nodokļu kontā ieskaita solidaritātes nodokļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus 10 procentpunktu apmērā. Solidaritātes nodokļa daļu (līdz šim 14 procentpunktu apmērā), kas līdz šim tika ieskaitīta valsts speciālajā pensiju budžetā, reģistrējot nodokļa maksātāja personīgajā kontā saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, veicot solidaritātes nodokļa maksājumus no 2021. gada, novirzīs valsts pensiju speciālajā budžetā nepersonalizēti.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” paredz noteikt pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu tabakas izstrādājumiem, kā arī akcīzes nodokļa likmes ieviešanu un pakāpenisku paaugstināšanu elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem.
Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumos par garantēto minimālā ienākuma līmeni (GMI) un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēriem nolemto 2021. gada budžeta likumprojektu paketē ir iekļauti Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie 11 likumprojekti: grozījumi likumā “Par sociālo drošību”, grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, grozījumi Valsts pensiju likumā, grozījumi Invaliditātes likumā, grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā u. c.
Likumos paredzēts nostiprināt mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju kā atskaites punktu minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā sociālās aizsardzības jomā – minimālo ienākumu sliekšņus turpmāk noteiks procentuālā apmērā no ienākumu mediānas.
Zemāko iespējamo minimālo ienākumu sliekšņa vērtību paredzēts noteikt 20% apmērā no pārskata gadā publicētās ienākumu mediānas, kas attiecīgi no 2021. gada 1. janvāra būs 109 eiro (aktuālākā mediānas vērtība ir par 2018. gada mājsaimniecību ienākumiem – 544,41 eiro). Ienākumu mediānas aprēķinā tiks izmantota šāda ekvivalences skala – pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā vērtība "1" un pārējām personām – "0.7". Tas nozīmē, ka mājsaimniecību locekļiem tiek piešķirts atšķirīgs svars atkarībā no to sastāva, jo daļa ikmēneša izdevumu mājsaimniecības locekļiem ir kopīgi un nepieaug proporcionāli cilvēku skaitam mājsaimniecībā, skaidro LM.
Minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 140 tūkst. valsts iedzīvotāju ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Galvenie minimālo ienākumu sliekšņi, kurus ietekmēs sagatavotie grozījumi:
Likumprojektā “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” bija paredzēts, ka ieviesīs jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli ar mērķi novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā. No likumprojekta šī norma ir izslēgta.
Izmaiņas likumos ir jāpieņem Saeimai.
Valdības sēdē diskusijās par nodokļu izmaiņām, pret kurām virkne iebildumu ir darba devējiem (īpaši pret minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu strauju ieviešanu), premjers Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka nodokļu izmaiņu mērķis ir panākt visu strādājošo iedzīvotāju iesaisti sociālajā apdrošināšanā. Ar nākamo gadu vispārējā nodokļu režīmā darbaspēka nodokļi tiek samazināti. Alternatīvie nodokļu režīmi tiks vienkāršoti, taču arī palielināti. Mikrouzņēmumu nodokļa likme nākamgad būs 25% [pašreiz 15%], tomēr tā joprojām būs vairāk nekā divas reizes mazāka nekā vispārējā režīmā strādājošajiem. Mērķis ir panākt, lai algas nodokļu slogs ir zemāks. To var panākt, ja visi strādājošie Latvijā līdzīgā proporcijā piedalās nodokļu maksāšanā. Tāpēc uz to tiek iets soli pa solim, norādīja premjers.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Gints Kaminskis valdības sēdē informēja, ka LPS parakstīs Ministru kabineta un pašvaldību 2021. gada vienošanās un domstarpību protokolu. LV portāls jau rakstīja, ka sākotnēji LPS neparakstīja pašvaldību būtisku iebildumu dēļ.
Finanšu ministrs Jānis Reirs valdību informēja, ka vienošanās protokols pēc 7. oktobra tikšanās ar LPS ir papildināts, taču dokumentā ir palikuši arī jautājumi, kurus LPS uztur kā domstarpību – tajā skaitā par IIN sadales proporcijas maiņu un papildu dotāciju pašvaldībām, kam ieņēmumu kritums sagaidāms lielāks par 4%.
