NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
09. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Nodokļi
7
7

Valdība atbalsta budžetu pavadošo likumprojektu paketi

Nākamgad nedaudz tiks samazināts darbaspēka nodokļu slogs. Lai arī turpmāk pakāpeniski būtu iespējams samazināt algas nodokļus, maksāšanā jāiesaistās proporcionāli līdzīgi visiem Latvijas strādājošajiem.

Freepik

Valdība ir pabeigusi skatīt ar valsts budžetu saistītos likumprojektus un atbalstījusi tos iesniegšanai Saeimā kopā ar budžeta likumprojektu 2021. gadam un triju gadu termiņam. Budžetu pavadošo likumprojektu paketes kodols ir nodokļu izmaiņas, kas paredz samazināt darbaspēka nodokļus un būtiski mainīt alternatīvos jeb zemo nodokļu režīmus. Nopietni tiek pārbūvēts mikrouzņēmumu nodoklis. Izmaiņu mērķis lielā mērā ir sociālā nodrošināšana, grozījumi paredzēti arī sociālās drošības regulējumā.

īsumā
  • Nodokļu  likumprojektos iekļautie grozījumi no 2021. gada 1.janvāra paredz:
    • par 1 procentpunktu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi – 34,09% (pašreiz 35,09%);
    • palielināt ienākumu slieksni līdz 1800 eiro, kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu (pašreiz 1200 eiro);
    • reorganizēt mikrouzņēmumu nodokli. To varēs attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku. MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā būs 25%, apgrozījuma pārsniegumam virs 25 000 eiro gadā – 40%;
    • MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA).
  • No 2021. gada 1. jūlija tiks ieviests obligāto iemaksu minimums vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru. Vairākas personas būs atbrīvotas no minimālo obligāto iemaksu veikšanas.
  • Sociālās drošības likumu grozījumi no 2021. gada 1. janvāra paredz palielināt garantēto minimālā ienākuma līmeni (GMI), minimālās pensijas un vairākus citus minimālos maksājumus, kuri jāpalielina saistībā ar Satversmes tiesas spriedumiem.

Piektdien, 9. oktobra ārkārtas sēdē, Ministru kabinets izskatīja pēdējos budžeta pavadošos likumprojektus (par mikrouzņēmumu nodokli, valsts sociālo apdrošināšanu un autoratlīdzību nodokļiem) un kopumā atbalstīja likumprojektu iesniegšanu Saeimai. 

Savukārt pašu budžeta projektu valdība izskatīs nākamnedēļ.

Izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā

Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” paredz no 2021. gada pakāpeniski ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, nosakot, ka:

  • mikrouzņēmumu nodokli (MUN) var attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku;
  • nodokļa likme apgrozījumam līdz 20 000 eiro gadā ir 25%; apgrozījuma pārsniegumam virs 20 000 eiro gadā – 40%;
  • pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs nevarēs kļūt par MUN maksātāju. Kļūstot par PVN maksātāju, ar nākamo gadu persona zaudēs tiesības piemērot MUN maksātāja statusu;
  • no 2021. gada 1. janvāra MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), bet MUN maksātāja statusā jau reģistrētās SIA no 2022. gada 1. janvāra vairs nevarēs būt MUN maksātājs;
  • no 2021. gada 1. janvāra MUN maksātāja darbiniekiem piemēros darbaspēka nodokļus vispārējā kārtībā saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Sociālās iemaksas mazākas, ieviesīs iemaksu minimumu

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” paredz:

  • no 2021. gada 1. janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme ir 34,09%;
  • sākot ar 2021. gada 1. janvāri (ievērojot pārejas periodu līdz 2021. gada 30. jūnijam), mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs ir sociāli apdrošināms kā pašnodarbinātais, bet mikrouzņēmuma darbinieki – kā darba ņemēji vispārējā gadījumā;
  • no 2021. gada 1. jūlija ieviest obligāto iemaksu minimumu.

Grozījumu projekts paredz: ja persona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus darba ņēmēja un pašnodarbinātā, personai deklarētos obligāto iemaksu objektus summē. Minimālo obligāto iemaksu objektu nepiemēro pašnodarbinātajam par sevi, ja viņam ir piešķirts trūcīgas personas statuss, sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājam, iekšzemes darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējam pie darba devēja ārvalstnieka.

Minimālās obligātās iemaksas varēs neveikt par notiesāto, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā; par personu, kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi); par personām ar I un II grupas invaliditāti u. c.

Likumprojektā ir paredzēts, ka no 2021. gada 1. jūlija obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināsanai, ko veic pašnodarbinātie, būs 10%. Savukārt 2022. gadā pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas 10% pensiju apdrošināsanai no minimālās algas. Tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākums pārsniedz minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10% no ienākumu starpības. Sasniedzot ienākumu 20 004 eiro, no pārsnieguma daļas jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem, bet no 2023. gada 1. janvāra pašnodarbinātajiem būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem no visa ienākuma, norāda Labklājības ministrija.

IIN likumā nebūs vispārējās patentmaksas

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz samazināt IIN progresīvās likmes augstāko likmi, atcelt patentmaksas maksāšanas režīmu, noteikt darba devēja kompensācijas normas attālinātā darba veicējiem, ieviest IIN pārmaksas automātiskas atmaksas kārtību personām, kurām nav obligāti jāsniedz deklarācijas, kā arī pilnveidot attaisnoto izdevumu administrēšanu un veikt citas izmaiņas.

IIN progresīvās likmes augstākā likme šobrīd ir 31,4%. To plānots samazināt uz 31%, saglabājot pārējās IIN likmes nemainīgas – 20% un 23%.

Vienlaikus paredzēts atcelt patentmaksas režīmu, saglabājot samazinātās patentmaksas režīmu pensionāriem un personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti.

Īpašs regulējums autoratlīdzībām

Papildus vēl vienā  likumprojektā – grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzētas izmaiņas līdzšinējā autoratlīdzības ienākuma saņēmējam piemērotajā IIN maksāšanas režīmā. Tā mērķis ir samērīga nodokļu sloga uzlikšana autoratlīdzības ienākumam, kā arī nodokļu (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI)) režīma vienkāršošana, norāda Finanšu ministrija.

Likumprojekts paredz laika periodā no nākamā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību. Nākamā gada otrajā pusgadā personai, kas saņem autoratlīdzību un nav reģistrējusi saimniecisko darbību, ienākuma izmaksātājs ieturēs nodokli 25% apmērā, kuru sadalīs šādi: VSAOI 80% un IIN 20%.

Līdz nākamā gada 1. jūlijam autoratlīdzību saņēmējiem paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu maksāšanas kārtību un likmes.

Solidaritātes nodokļa korekcijas

No 2021. gada mainās solidaritātes nodokļa likme un ieņēmumu sadalījums.

Likumprojekts “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” paredz no 2021. gada noteikt solidaritātes nodokļa likmi 25% apmērā līdzšinējo 25,5% vietā un mainīt solidaritātes nodokļa ieņēmumu sadalījumu, lai nodrošinātu, ka vienotajā nodokļu kontā ieskaita solidaritātes nodokļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus 10 procentpunktu apmērā. Solidaritātes nodokļa daļu (līdz šim 14 procentpunktu apmērā), kas līdz šim tika ieskaitīta valsts speciālajā pensiju budžetā, reģistrējot nodokļa maksātāja personīgajā kontā saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, veicot solidaritātes nodokļa maksājumus no 2021. gada, novirzīs valsts pensiju speciālajā budžetā nepersonalizēti.

Lielāka akcīze tabakai

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” paredz noteikt pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu tabakas izstrādājumiem, kā arī akcīzes nodokļa likmes ieviešanu un pakāpenisku paaugstināšanu elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem.

Sociālās drošības likumi Satversmes tiesas spriedumu izpildei

Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumos par garantēto minimālā ienākuma līmeni (GMI) un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēriem nolemto 2021. gada budžeta likumprojektu paketē ir iekļauti Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie 11 likumprojekti:  grozījumi likumā “Par sociālo drošību”, grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, grozījumi Valsts pensiju likumā, grozījumi Invaliditātes likumā, grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā u. c.

Likumos paredzēts nostiprināt mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju kā atskaites punktu minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā sociālās aizsardzības jomā – minimālo ienākumu sliekšņus turpmāk noteiks procentuālā apmērā no ienākumu mediānas.

Zemāko iespējamo minimālo ienākumu sliekšņa vērtību paredzēts noteikt 20% apmērā no pārskata gadā publicētās ienākumu mediānas, kas attiecīgi no 2021. gada 1. janvāra būs 109 eiro (aktuālākā mediānas vērtība ir par 2018. gada mājsaimniecību ienākumiem – 544,41 eiro). Ienākumu mediānas aprēķinā tiks izmantota šāda ekvivalences skala – pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā vērtība "1" un pārējām personām – "0.7". Tas nozīmē, ka mājsaimniecību locekļiem tiek piešķirts atšķirīgs svars atkarībā no to sastāva, jo daļa ikmēneša izdevumu mājsaimniecības locekļiem ir kopīgi un nepieaug proporcionāli cilvēku skaitam mājsaimniecībā, skaidro LM.

Minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 140 tūkst. valsts iedzīvotāju ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Galvenie minimālo ienākumu sliekšņi, kurus ietekmēs sagatavotie grozījumi:

  • GMI slieksnis – 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
  • trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis – 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
  • vienoti mājokļa pabalsta piešķiršanas nosacījumi;
  • valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta bāzes apmērs personām, kuras sasniegušas valsts noteikto pensionēšanās vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju – 109 eiro;
  • personām ar invaliditāti vispārējā gadījumā – 109 eiro, personām ar invaliditāti kopš bērnības – 136 eiro. Savukārt I un II invaliditātes grupai tiek piemēroti papildu koeficienti un nestrādājošām personām piemaksa;
  • valsts minimālā vecuma un invaliditātes pensijas bāze – 136 eiro, pensijas saņēmējiem ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro. Vecuma pensijas aprēķinā tiks piemērots papildu koeficients par katru darba stāža gadu. Savukārt invaliditātes pensijas aprēķinā tiek piemēroti koeficienti – II invaliditātes grupai 1.4, I invaliditātes grupai 1.6;
  • apgādnieka zaudējuma gadījumā gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, gan pensijas minimālais apmērs līdz bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 136 eiro, bet no septiņu gadu vecuma – 163 eiro;
  • apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā vai bezdarbnieka pabalsta saņēmēja nāves gadījumā apbedīšanas pabalsta apmērs – 327 eiro apmērā (109 eiro x 3).

Rosināto maksājumu par veco auto reģistrāciju atceļ

Likumprojektā “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” bija paredzēts, ka ieviesīs  jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli ar mērķi novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā. No likumprojekta šī norma ir izslēgta.

Izmaiņas likumos ir jāpieņem Saeimai.

Lai nodokļu slogs būtu zemāks, jāmaksā visiem

Valdības sēdē diskusijās par nodokļu izmaiņām, pret kurām virkne iebildumu ir darba devējiem (īpaši pret minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu strauju ieviešanu), premjers Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka nodokļu izmaiņu mērķis ir panākt visu strādājošo iedzīvotāju iesaisti sociālajā apdrošināšanā. Ar nākamo gadu vispārējā nodokļu režīmā darbaspēka nodokļi tiek samazināti. Alternatīvie nodokļu režīmi tiks vienkāršoti, taču arī palielināti. Mikrouzņēmumu nodokļa likme nākamgad būs 25% [pašreiz 15%], tomēr tā joprojām būs vairāk nekā divas reizes mazāka nekā vispārējā režīmā strādājošajiem. Mērķis ir panākt, lai algas nodokļu slogs ir zemāks. To var panākt, ja visi strādājošie Latvijā līdzīgā proporcijā piedalās nodokļu maksāšanā. Tāpēc uz to tiek iets soli pa solim, norādīja premjers.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Gints Kaminskis valdības sēdē informēja, ka LPS parakstīs Ministru kabineta un pašvaldību 2021. gada vienošanās un domstarpību protokolu. LV portāls jau rakstīja, ka sākotnēji LPS neparakstīja pašvaldību būtisku iebildumu dēļ.

Finanšu ministrs Jānis Reirs valdību informēja, ka vienošanās protokols pēc 7. oktobra tikšanās ar LPS ir papildināts, taču dokumentā ir palikuši arī jautājumi, kurus LPS uztur kā domstarpību – tajā skaitā par IIN sadales proporcijas maiņu un papildu dotāciju pašvaldībām, kam ieņēmumu kritums sagaidāms lielāks par 4%.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU