Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas Pašvaldību savienība no savas puses vienošanās un domstarpību protokolā norādījusi, ka nepieciešamas paredzēt pašvaldībām pastāvīgu, stabilu un prognozējamu ieņēmumu bāzi 2021. gadā un vidējā termiņā, kas nodrošinātu pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.
Freepik
Valdības un pašvaldību vienošanās un domstarpību protokolu, kas iesniedzams Saeimā kopā ar valsts budžeta likumprojektu, valdība šonedēļ izskatīja un atbalstīja. Par lielāko daļu jautājumu vienošanās bija panākta. Šotrešdien, 7. oktobrī, par protokolu bija jālemj Latvijas Pašvaldību savienības domei, kas dokumentu neparakstīja, jo abu pušu viedokļi vairākos būtiskos jautājumos atšķiras.
Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 2021. gada vienošanās un domstarpību protokols tika apspriests LPS domes sēdē kopā ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, finanšu ministru Jāni Reiru un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci.
Izprotot šībrīža sarežģīto situāciju, LPS dome vienoti nobalsoja no savas puses atlikt protokola parakstīšanu, lai vēl turpinātu diskusijas ar Finanšu ministriju un rastu kopīgu kompromisu tieši jautājumā par plānoto pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājumu. Pārrunas un protokola iespējamā parakstīšana plānota vēl līdz valsts budžeta iesniegšanai Saeimā, proti, līdz šī gada 15. oktobrim, informē LPS padomniece Liene Užule.
Būtiskākās domstarpības ir par Finanšu ministrijas (FM) piedāvātajām izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalē, samazinot pašvaldību budžetā ieskaitāmo IIN ieņēmumu daļu līdz 75%. Pašvaldības nepiekrīt šādai pārdalei, kas nākamgad negatīvi ietekmēs budžetu, turklāt nozīmīgi skars tieši Latgali. Tāpēc LPS domes sēdes laikā tika izteikts priekšlikums turpināt kopīgas diskusijas un rast kompromisu attiecībā uz pašvaldībām, kuras nodokļu proporcija skars visvairāk.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēris, ka situācija patiesi ir ļoti nopietna un daudzām pašvaldībām pārsniedz kritisko izdzīvošanas robežu. Tāpēc pašvaldības aicina valdību izprast situāciju, būt solidārai un rast risinājumu par papildu valsts budžeta mērķdotāciju 9,2 miljonu apmērā tieši tām pašvaldībām, kurām nākamgad pēc izlīdzināšanas ieņēmumu samazinājums būs lielāks par 4%. Tās ir 77 pašvaldības visā Latvijā.
Līdz šim diskusijās panākta vienošanās jautājumā par iespēju paplašināt pašvaldībām aizņemšanās iespējas, nākamajā gadā paredzot aizņēmumus arī izglītības iestāžu investīciju projektiem un vienam prioritāram investīciju projektam, kas atbilst pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam, ar ierobežojumu līdz 400 000 eiro.
LPS domes sēdes laikā panākta vienošanās, ka pašvaldības līdzfinansējums investīciju projektu īstenošanai ir 15% apmērā, bet izglītības investīciju projektiem – 10%. Vienošanās panākta arī par iespēju aizņemties investīciju projektu dokumentācijas izstrādei Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansētajiem projektiem. Finanšu ministrs sanāksmes laikā solījis sadarboties ar LPS un ņemt vērā pašvaldību ieteikumus, strādājot pie ES fondu un Atjaunošanas fondu finansējuma plānošanas.
Protokolā fiksētas vienošanās par meliorācijas sistēmu attīstību un pilnveidi, sadarbību publisko ūdeņu apsaimniekošanas jautājumu risināšanā, valsts budžeta līdzfinansējumu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem. Tāpat panākts kompromiss jautājumā par garantētā minimālā ienākuma (GMI) un trūcīgās personas ienākumu līmeņa paaugstināšanu, tiesībām pašvaldībām saglabāt maznodrošinātas personas statusu, mērķdotāciju pašvaldību autoceļiem (ielām) u. c. jautājumiem.
LPS pārstāve informē, ka protokola domstarpību sadaļā noteikts – no nākamā gada pašvaldību budžetā novirzīt vismaz 25% azartspēļu nodokļa ieņēmumu, kā tas bija līdz 2020. gadam, un atjaunot līdz 2020. gadam spēkā esošo dabas resursu nodokļa ieņēmumu daļu pašvaldību budžetā. Ministrs J. Pūce solījis vidējā termiņā pakāpeniski atgriezt daļu dabas resursu nodokļa ieņēmumu pašvaldību budžetos.
Tāpat nav rasts kompromiss par pakāpenisku visu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta, īpašas valsts programmas īstenošanu nomales efekta ietekmes samazināšanai pašvaldībās pēc administratīvi teritoriālās reformas, kā arī īpašas valsts programmas nodrošināšanu katras jaunizveidotās pašvaldības individuālo priekšrocību atbalstam u. c.
LPS uzskata, ka 2021. gadā jāparedz sabiedriskā transporta pieejamība iedzīvotājiem vismaz 2020. gada apjomā, lai iedzīvotāji visā valsts teritorijā varētu nokļūt uz darbavietām, skolām un ārstniecības iestādēm u. c.
Ka jau teikts, no nākamā gada tiek mainīta IIN piekritības proporcija, kas būs 75% pret 25%. Līdz šim IIN ieņēmumi sadalījās šādi: 80% – pašvaldību budžetiem, 20% – valsts budžetam. Šo izmaiņu dēļ pašvaldību budžetos nākamgad neienāks 90,9 miljoni eiro, tos saņems valsts budžets. Pašvaldību budžetos no IIN 2021. gadā prognozētie ieņēmumi – viens miljards un 332 miljoni eiro. Citu nodokļu (nekustamā īpašuma nodoklis, izložu un azartspēļu nodoklis, dabas resursu nodoklis) un nenodokļu ieņēmumi, kā arī ieņēmumi no maksas pakalpojumiem plānoti 392,22 miljonu eiro apmērā.
Valdība 6. oktobrī izskatīja MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolu. Lielākajā daļā pašvaldību pieteikto jautājumu tika panākta pušu vienošanās, iepriekš informēja FM.
Raksturojot valdības sēdē atbalstīto protokolu, FM norādīja, ka ir plānots turpināt aizņēmumu izsniegšanu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecības investīciju projektiem, kas dod iespējas mazināt pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs. Jau 2020. gadā šī projekta ietvaros tika atbalstīt 15 jauni vai paplašināti bērnudārzu būvniecības projekti 11 pašvaldībās. Līdz ar to gandrīz 2200 bērniem būs iespēja apmeklēt pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādes.
Pašvaldībām, kurām var rasties īslaicīgas problēmas sabalansēt naudas plūsmu, ir paredzēta iespēja aizņemties līdzekļus uzturēšanas izdevumu deficīta nodrošināšanai. Šie līdzekļi būs jāatmaksā trīs gadu laikā.
Valdība ir palielinājusi 2021. gadam pašvaldību kopējo aizņēmumu limitu – 268 miljoni eiro. Tas ir par 150 miljoniem vairāk, nekā sākotnēji prognozēts.
Tā kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir galvenais pašvaldību nodokļu ieņēmums un finanšu resurss, piedāvāts arī 2021. gadā saglabāt garantijas pašvaldībām IIN prognozei 100% apjomā.
Kā skaidroja FM, ar pašvaldībām panākta vienota izpratne par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. Proti, izmaiņas izlīdzināšanas sistēmā iespējams veikt pēc administratīvi teritoriālās reformas ietekmes izvērtējuma. Līdz ar to 2021. gadā tiek saglabāts līdzšinējais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina modelis.
Viena protokola daļa attiecas uz vidējā termiņa 2021.–2023. gada budžeta ietvaru, otra daļa – uz nākamā gada budžetu.
Valdības sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs atgādināja, ka nākamā gada valsts budžets plānots ar gandrīz 1,3 miljardu eiro deficītu, piebilstot, ka solidaritātei ir jābūt visos līmeņos. Tāpēc līdz ar izmaiņām pašvaldību un valsts daļas ieņēmumu sadalē pašvaldībām daļai to pamatfunkciju veikšanai nāksies aizņemties. Arī valsts to dara – gan aizņemoties, gan pārskatot savus izdevumus.
Kā norādīja finanšu ministrs, pašvaldībām tiek saglabāta gan dotācija izlīdzināšanas fondā – 35 miljonu eiro apmērā –, gan speciālā dotācija, kura palielināta vēl par 10%.
Valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokola projekts paredz, ka mērķdotācija pašvaldībām 2021. gadā būs 405,08 miljoni eiro, dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam – 199,34 miljoni eiro.
Valkas mērs Vents Armands Krauklis, pārstāvot Reģionālo attīstības centru apvienību, valdības sēdē pauda, ka sarunas ar FM ir bijušas produktīvas un tajās “no ļoti, ļoti slikta piedāvājuma esam dabūjuši sliktu piedāvājumu”.
Pašvaldību pārstāvis vērsa valdības uzmanību uz blaknēm, ko šis piedāvājums rada, īpaši akcentējot līdzekļu samazinājumu saistībā ar prognozējami sarežģītu nākamo gadu. Valdība un Saeima ir pieņēmusi daudzus lēmumus (palielinās minimālo algu, dažādus pabalstus, algas mediķiem, pedagogiem). Visi šie palielinājumi rada jaunus un būtiski lielākus izdevumus pašvaldībām. “Tas rada tikpat lielu izdevumu palielinājumu, kāds ir paredzētais ieņēmumu samazinājums. Un tieši šī “šķēre” rada lielas problēmas pašvaldībām sniegt pakalpojumus tādā pašā kvalitātē kā šogad. Covid-19 laikā tas ir dubultā nepieņemami,” uzsvēra V. A. Krauklis, uzskaitot vairākas jomas, uz kurām negatīvi atsauksies ieņēmumu samazinājums, tostarp būs slikti arī mazajam biznesam. Turklāt pašvaldības pagaidām arī nesaskatot ieguvumus no Eiropas Savienības Ekonomikas atveseļošanas plāna.
LV portāls publikācijā “MK un LPS vienošanās un domstarpību protokols. Kas par to jāzina?” ir skaidrojis, kāds ir šī dokumenta mērķis, par ko iepriekš visbiežāk bijušas domstarpības un kas notiek, ja protokolu neizdodas saskaņot. Proti, ja LPS domes sēdē pieņem lēmumu par MK un LPS protokola neparakstīšanu, tad to paraksta finanšu ministrs un pievieno gadskārtējam valsts budžeta likumprojektam.
