NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
24. novembrī, 2020
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Nodokļi
6
6

Saeima turpina skatīt nākamā gada budžetu

KNAB amatpersonām, kuras ir iesaistītas izmeklēšanas darbību veikšanā īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, tāpat kā iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonām maksimālo mēnešalgas apmēru noteiks atbilstoši rajona prokurora mēnešalgai.

Freepik

Saeima otrdien, 24. novembrī, turpinās darbu pie nākamā gada valsts budžeta likumprojekta, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta 2021., 2022. un 2023. gadam, kā arī ar budžetu saistītītajiem grozījumiem 28 likumos, izskatot tos otrajā galīgajā lasījumā.

23. novembra ārkārtas sēdē deputāti paguva izskatīt deviņus likumprojektus no budžeta paketes, un tos atbalstīja otrajā, galīgajā lasījumā. Taču darba kārtībā vēl tikai priekšā ir “smagākie” grozījumi, kas sabiedrībā iepriekš ir gan visvairāk apšaubītie, gan diskutētie – par mikrouzņēmumu nodokli un obligātajām sociālajām iemaksām.

  • Saeima atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Grozījumu mērķis ir palielināt atalgojumu Iekšlietu ministrijas  sistēmas  iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kurām noteikts pienākums veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai  sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, un Korupcijas  novēršanas  un apkarošanas biroja amatpersonām, kuras ir iesaistītas izmeklēšanas darbību veikšanā minētā veida lietās, nosakot maksimālo mēnešalgas apmēru atbilstoši rajona  (republikas  pilsētas) prokurora mēnešalgai.

Ja KNAB amatpersona ikgadējā darbības un tās rezultātu novērtēšanā būs saņēmusi pozitīvu novērtējumu, tai noteiks izdienas piemaksu pie mēnešalgas. Papildu atlīdzība pienāksies par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību, veicot amata pienākumus, kā arī par tāda valsts drošības apdraudējuma vai nozieguma novēršanu vai atklāšanu, kas radījis vai varēja radīt būtisku kaitējumu

  • Saeima atbalstīja grozījumus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā.

Grozījumi tika izstrādāti, lai nodrošinātu komerciālo vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju tiesību aizsardzību; noteiktu kārtību, kādā biedrības un nodibinājumi var iegūt tiesības pārstāvēt komerciālo vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju tiesvedībā; noteiktu uzraudzības iestādi (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs), tās tiesības un pienākumus.

Līdz ar grozījumiem likums ir papildināts, nosakot, ka informācijas sabiedrības pakalpojumi ietver arī tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumus.

  • Ar grozījumiem Čeku loterijas likumā papildināti darījumu apliecinošo dokumentu veidi, kas derīgi dalībai loterijā, kā arī precizēta naudas balvas un papildu balvas saņemšanas kārtība.
  • Savukārt Izglītības likumā atbalstītie grozījumi par vienu gadu pagarina spēkā stāšanās termiņu regulējumam par valsts nozīmes interešu izglītības iestādēm.

Saeimas vairākuma atbalstu guva arī likuma 17. panta trešās daļas papildinājums ar jaunu finansiālu pienākumu pašvaldībām, proti: lai  nodrošinātu iespēju apmeklēt  izglītības iestādi  pēc  brīvas izvēles bērnam, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā  teritorijā, bet kurš apgūst vispārējās pamatizglītības programmu akreditētā privātā izglītības iestādē dzīvesvietas administratīvajā teritorijā vai ārpus tās,  atbilstoši  Ministru kabineta noteiktajai kārtībai slēdz līgumu par piedalīšanos attiecīgās  privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šī izglītības iestāde īsteno tādu vispārējās izglītības  programmu, kura netiek piedāvāta šīs pašvaldības dibinātajās izglītības  iestādēs, un šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, kura mācību procesā vismaz 10 procenti iesaistīto  izglītojamo ir no sociālām mērka grupām, kuras nosaka Ministru kabinets un kuru mācību  maksu sedz attiecīgā izglītības iestāde.

  • Galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Invaliditātes likumā pilnveidos asistenta pakalpojuma pieejamību personām ar invaliditāti, tostarp bērniem ar smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem.

Izmaiņas paredz, ka no nākamā gada jūlija paplašinās asistenta pakalpojuma klāstu arī bērniem ar invaliditāti. Tiem bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kuriem nepieciešama palīdzība, lai pārvietotos ārpus mājokļa, bet kuriem nav nepieciešama īpaša kopšana, un kuri pašvaldībā nesaņem asistenta pakalpojumu, būs pieejams valsts apmaksāts pavadoņa pakalpojums. Pakalpojuma saņemšanai būs nepieciešams Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums par pakalpojuma nepieciešamību, informē Saeimas preses dienests.

Bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana, plānots nodrošināt pašvaldības apmaksātu aprūpes pakalpojumu. Lai to saņemtu, būs nepieciešams VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, kā arī pašvaldības sociālā dienesta novērtējums par aprūpes nepieciešamību.

Labklājības ministrija prognozējusi, ka nākamgad valsts apmaksāts pavadoņa pakalpojums varētu būt nepieciešams ap 600 bērniem ar invaliditāti, kuriem ir pārvietošanās traucējumi, savukārt pašvaldības finansēts aprūpes pakalpojums – apmēram 1000 bērniem, kuriem ir smagi funkcionēšanas ierobežojumi.

Grozījumi arī noteic, ka personas ar pirmo vai otro invaliditātes grupu asistenta pakalpojumu varēs saņemt, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veikto asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu. Līdz šim pakalpojuma saņemšanai bija nepieciešams VDEĀVK atzinums.

Deputāti atbalstīja arī izmaiņas Likumā par budžetu un finanšu vadību, kā arī grozījumus Nacionālās drošības likumā un grozījumus likumā “Par aviāciju”.

Nākamā gada budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara dokumentu izskatīšanas pirmajā dienā no nodokļu likumprojektiem Saeima izskatīja un atbalstīja grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kā arī grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Valdība, budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi gatavojot, ir uzsvērusi, ka 2021. gada valsts budžeta būtiskākās prioritātes ir veselības un izglītības nozares darbinieku atalgojuma palielinājums, lielāki pabalsti un pensijas minimālo ienākumu saņēmējiem, lai izildītu Satversmes tiesas spriedumus labklājības jomā, un nodokļu izmaiņas iedzīvotāju sociālā nodrošinājuma uzlabošanai.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU