Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
KNAB amatpersonām, kuras ir iesaistītas izmeklēšanas darbību veikšanā īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, tāpat kā iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonām maksimālo mēnešalgas apmēru noteiks atbilstoši rajona prokurora mēnešalgai.
Freepik
Saeima otrdien, 24. novembrī, turpinās darbu pie nākamā gada valsts budžeta likumprojekta, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta 2021., 2022. un 2023. gadam, kā arī ar budžetu saistītītajiem grozījumiem 28 likumos, izskatot tos otrajā galīgajā lasījumā.
23. novembra ārkārtas sēdē deputāti paguva izskatīt deviņus likumprojektus no budžeta paketes, un tos atbalstīja otrajā, galīgajā lasījumā. Taču darba kārtībā vēl tikai priekšā ir “smagākie” grozījumi, kas sabiedrībā iepriekš ir gan visvairāk apšaubītie, gan diskutētie – par mikrouzņēmumu nodokli un obligātajām sociālajām iemaksām.
Grozījumu mērķis ir palielināt atalgojumu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kurām noteikts pienākums veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, kuras ir iesaistītas izmeklēšanas darbību veikšanā minētā veida lietās, nosakot maksimālo mēnešalgas apmēru atbilstoši rajona (republikas pilsētas) prokurora mēnešalgai.
Ja KNAB amatpersona ikgadējā darbības un tās rezultātu novērtēšanā būs saņēmusi pozitīvu novērtējumu, tai noteiks izdienas piemaksu pie mēnešalgas. Papildu atlīdzība pienāksies par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību, veicot amata pienākumus, kā arī par tāda valsts drošības apdraudējuma vai nozieguma novēršanu vai atklāšanu, kas radījis vai varēja radīt būtisku kaitējumu
Grozījumi tika izstrādāti, lai nodrošinātu komerciālo vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju tiesību aizsardzību; noteiktu kārtību, kādā biedrības un nodibinājumi var iegūt tiesības pārstāvēt komerciālo vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju tiesvedībā; noteiktu uzraudzības iestādi (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs), tās tiesības un pienākumus.
Līdz ar grozījumiem likums ir papildināts, nosakot, ka informācijas sabiedrības pakalpojumi ietver arī tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumus.
Saeimas vairākuma atbalstu guva arī likuma 17. panta trešās daļas papildinājums ar jaunu finansiālu pienākumu pašvaldībām, proti: lai nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības iestādi pēc brīvas izvēles bērnam, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet kurš apgūst vispārējās pamatizglītības programmu akreditētā privātā izglītības iestādē dzīvesvietas administratīvajā teritorijā vai ārpus tās, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai slēdz līgumu par piedalīšanos attiecīgās privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šī izglītības iestāde īsteno tādu vispārējās izglītības programmu, kura netiek piedāvāta šīs pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs, un šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, kura mācību procesā vismaz 10 procenti iesaistīto izglītojamo ir no sociālām mērka grupām, kuras nosaka Ministru kabinets un kuru mācību maksu sedz attiecīgā izglītības iestāde.
Izmaiņas paredz, ka no nākamā gada jūlija paplašinās asistenta pakalpojuma klāstu arī bērniem ar invaliditāti. Tiem bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kuriem nepieciešama palīdzība, lai pārvietotos ārpus mājokļa, bet kuriem nav nepieciešama īpaša kopšana, un kuri pašvaldībā nesaņem asistenta pakalpojumu, būs pieejams valsts apmaksāts pavadoņa pakalpojums. Pakalpojuma saņemšanai būs nepieciešams Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums par pakalpojuma nepieciešamību, informē Saeimas preses dienests.
Bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana, plānots nodrošināt pašvaldības apmaksātu aprūpes pakalpojumu. Lai to saņemtu, būs nepieciešams VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, kā arī pašvaldības sociālā dienesta novērtējums par aprūpes nepieciešamību.
Labklājības ministrija prognozējusi, ka nākamgad valsts apmaksāts pavadoņa pakalpojums varētu būt nepieciešams ap 600 bērniem ar invaliditāti, kuriem ir pārvietošanās traucējumi, savukārt pašvaldības finansēts aprūpes pakalpojums – apmēram 1000 bērniem, kuriem ir smagi funkcionēšanas ierobežojumi.
Grozījumi arī noteic, ka personas ar pirmo vai otro invaliditātes grupu asistenta pakalpojumu varēs saņemt, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veikto asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu. Līdz šim pakalpojuma saņemšanai bija nepieciešams VDEĀVK atzinums.
Deputāti atbalstīja arī izmaiņas Likumā par budžetu un finanšu vadību, kā arī grozījumus Nacionālās drošības likumā un grozījumus likumā “Par aviāciju”.
Nākamā gada budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara dokumentu izskatīšanas pirmajā dienā no nodokļu likumprojektiem Saeima izskatīja un atbalstīja grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kā arī grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā.
Valdība, budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi gatavojot, ir uzsvērusi, ka 2021. gada valsts budžeta būtiskākās prioritātes ir veselības un izglītības nozares darbinieku atalgojuma palielinājums, lielāki pabalsti un pensijas minimālo ienākumu saņēmējiem, lai izildītu Satversmes tiesas spriedumus labklājības jomā, un nodokļu izmaiņas iedzīvotāju sociālā nodrošinājuma uzlabošanai.
