NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
02. decembrī, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Dienas fakts
TĒMA: Nodokļi
1
1

Saeima pieņem 2021. gada valsts budžetu

No nākamā gada minimālā darba alga, kas pašreiz ir 430 eiro, būs 500 eiro mēnesī. Līdz 1800 eiro līdzšinējo 1200 eiro vietā paaugstināts slieksnis, līdz kuram piemēro diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu.

FOTO: Ieva Ābele, Saeima

Saeima šodien, 2. decembrī, pieņēma nākamā gada valsts budžeta likumu. Gadskārtējā budžeta izskatīšanai veltītajā ārkārtas sēdē, kas ilga kopš 23. novembra, ir pieņemts arī vidēja termiņa budžeta ietvara likums trim gadiem, kā arī ar budžetu saistītie grozījumi 28 likumos. 2021. gada valsts budžeta prioritātes ir veselības un izglītības nozares darbinieku atalgojuma palielinājums, lielāki pabalsti un pensijas minimālo ienākumu saņēmējiem, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumus labklājības jomā, un nodokļu izmaiņas iedzīvotāju sociālā nodrošinājuma uzlabošanai.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 9,579 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 10,759 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2020. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 328 miljoniem eiro mazāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 744,1 miljonu eiro lielāki nekā 2020. gada valsts budžeta likumā.

Budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, izdevumi – 3,17 miljardi eiro.  

Visvairāk līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, informē Saeimas Preses dienests. Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam papildus tiks novirzīti 33,3 miljoni eiro, bet 2022. gadā un turpmākajos gados – 49,1 miljons eiro. 

Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus novirzīs minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro – sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

11 miljoni eiro nākamgad paredzēti Tiesībsarga biroja, tieslietu sistēmas iestāžu, Valsts kontroles, Satversmes tiesas un citu neatkarīgo institūciju darbības stiprināšanai, savukārt 8,3 miljonus eiro novirzīs sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.

Vairākos likumos ir veiktas būtiskas izmaiņas, tostarp nodokļu likumos.

No 2021. gada par vienu procentpunktu – no 35,09% uz 34,09% – samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme. Darba ņēmējiem sociālais nodoklis paredzēts 10,5%, darba devējiem – 23,59% apmērā.

No nākamā gada mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs varēs būt tikai pats uzņēmuma īpašnieks, savukārt par mikrouzņēmuma darbinieku darbaspēka nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā. Nodokļu režīma maiņai ir paredzēts pārejas periods tiem, kas mikrouzņēmumu nodokļu maksātāja statusu iegūvuši līdz šīgada 31. decembrim.

Pakāpeniski tiks mainīti nodokļu pienākumi pašnodarbinātajiem. Lai palielinātu pašnodarbināto personu sociālo aizsardzību, no nākamā gada jūlija pašnodarbinātajiem minimālās sociālās iemaksas no ienākumiem būs jāveic 10% apmērā līdzšinējo 5% vietā.

No nākamā gada mainīsies patentmaksas režīma izmantošana – to samazinātā apmērā varēs izmantot tikai pensionāri un personas ar 1. un 2. invaliditātes grupu.

No nākamā gada minimālā darba alga, kas iepriekš bija 430 eiro, būs 500 eiro mēnesī. Līdz 1800 eiro līdzšinējo 1200 eiro vietā paaugstināts slieksnis, līdz kuram piemēro diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu.

Vēl uz trim gadiem – līdz 2023. gada beigām – tiks saglabāta pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme 5% apmērā Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt akcīzes nodoklis cigaretēm nākamajos trīs gados katru gadu pieaugs vidēji par 5,8%, cigāriem un cigarillām – par 10%. Akcīzes nodoklis pieaugs arī karsējamai tabakai, elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķidrumiem un to sastāvdaļām. Paaugstināts tiks arī dabas resursu nodoklis atsevišķiem objektiem, tostarp par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas skars arī transporta jomu. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli kravas automašīnām turpmāk piemēros atkarībā no oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Nodoklis pieaugs komersantiem, kuri izmanto jaudīgas automašīnas, savukārt līdzsvarotas tiks nodokļa likmes vieglajiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem.

Likums “Par valsts budžetu 2021. gadam”, likums“Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” un grozījumi 28 likumos, kas saistīti ar budžetu, stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU