NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
25. novembrī, 2020
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Nodokļi
8
8

Saeima budžeta skatīšanas turpinājumā atbalsta izmaiņas sociālajā jomā

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 140 tūkstošus iedzīvotāju ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem, norādījusi Labklājības ministrija. Tostarp: GMI būs 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā; trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis – 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā; līdzīgs palielinājums paredzēts daudziem citiem iedzīvotājiem ar pieticīgiem ienākumiem.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Turpinot darbu pie nākamā gada valsts budžeta un ar to saistīto likumprojektu izskatīšanas otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima vakar pieņēma sociālo jautājumu 11 likumprojektus. Grozījumi tajos veikti, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumus, kas līdzšinējos minimālos pabalstus atzina par neatbilstošiem valsts pamatlikumam un cilvēka cienīgai dzīvei. Saeima jau ir atbalstījusi arī vairākus nodokļu likumprojektus. Taču vēl jāskata mikrouzņēmumu un citu nodokļu likumprojekti, lai varētu lemt par budžetu.

Satversmes tiesa spriedumos ir norādījusi, ka valstij ir pienākums regulāri vērtēt iedzīvotājiem sniegtās sociālās palīdzības pietiekamību, lai garantētu, ka tā atbilst sociālajai realitātei un trūcīgām personām tiek nodrošināta nepieciešamā palīdzība.

2021. gada budžeta likumprojektu paketē vakar tika atbalstītas normas minimālo ienākumu sliekšņu (tostarp valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un minimālo valsts pensiju) paaugstināšanai.

Zemāko iespējamo minimālo ienākumu sliekšņa vērtību noteiks 20% apmērā no pārskata gadā publicētās ienākumu mediānas, kas no 2021. gada 1. janvāra būs 109 eiro (aktuālākā mediānas vērtība ir par 2018. gada mājsaimniecību ienākumiem – 544,41 eiro), aprēķinus ir skaidrojusi Labklājības ministrija.

Grozījums likumā “Par sociālo drošību” paredz, ka minimālo ienākumu sliekšņi ir atsevišķai personai vai vienas personas mājsaimniecībā dzīvojošai personai sniegtā atbalsta apmērs sociālās aizsardzības jomā. Minimālo ienākumu sliekšņu apmērus noteic attiecīgus sociālos pakalpojumus reglamentējošos normatīvajos aktos, nosakot to piemērošanas kritērijus, pakalpojumu piešķiršanas un izmaksas kārtību. Likumā arī ir ierakstīta konkrētā summa - minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 109 eiro.

Labklājības ministrija ir skaidrojusi, ka likuma “Par sociālo drošību” izpratnē par minimālo ienākumu sliekšņiem tiek uzskatīti:

  1. trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis;
  2. GMI slieksnis;
  3. maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis;
  4. valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts;
  5. valsts minimālās pensijas (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas).

Minimālo ienākumu sliekšņus pārskatīs ne retāk kā reizi trīs gados.

Ar grozījumiem Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā tiek noteikts pabalsta apmērs, ņemot vērā izmaiņas valsts sociālā nodrošinājuma pabalstā no 2021. gada 1. janvāra.

Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” paredz, ka bezdarbnieka pabalsts un apbedīšanas pabalsts bezdarbnieka nāves gadījumā nosakāms, ņemot vērā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. Līdz ar to bezdarbniekiem, kuri bijuši apdrošināti no valsts pamatbudžeta, bezdarbnieka pabalsta apmēru noteiks 60% apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra (218 eiro (109 x 2)). Apbedīšanas pabalstu bezdarbnieka pabalsta saņēmēja nāves gadījumā piešķirs sociālā nodrošinājuma pabalsta trīskāršā apmērā (327 eiro (109 x 3)).

Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteic, ka apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā pabalstu piešķir un izmaksā trīskāršā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Arī grozījums Valsts fondēto pensiju likumā saistīts ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Likums paredz, ka dzīves laikā var novēlēt pensiju 2. līmeņa kapitālu, ja tas nav mazāks par 35% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.

Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” paredz, ka minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze ir 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro. Minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,1 un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes.

Likumā būs noteikts, ka minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam:no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai ir 136 eiro, no septiņu gadu vecuma – 163 eiro. Vienlaikus paredzēts, ka minimālās pensijas pārskata atbilstoši likumā “Par sociālo drošību” noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtībai.

Arī grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” paredzēti, lai pabalstus un atlīdzības piesaistītu valstī noteiktajiem minimālo ienākumu sliekšņiem. Tādējādi tiks palielināta minimālā atlīdzība par apgādnieka zaudējumu.

Atlīdzības apmērs katram mirušā apgādnieka bērnam līdz septiņu gadu vecumam nebūs mazāks par 136 eiro mēnesī; bērnam no septiņu gadu vecuma – ne mazāks par 163 eiro mēnesī.

Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, kurā noteiktas īrnieku kategorijas, kam tiek nodrošināta palīdzība, definē, ka par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, kuru nosaka attiecīgās pašvaldības domes saistošajos noteikumos, ievērojot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu.

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā nosaka minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai. Proti, garantētais minimālais ienākumu slieksnis ir 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Savukārt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība būs tiesīga noteikt ne augstāku par 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par likumā paredzēto trūcīgas  mājsaimniecības ienākumu slieksni.

Līdz ar grozījumiem likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” līdzšinējais dzīvokļa pabalsts aizstāts ar mājokļa pabalstu, mainot arī šī pabalsta nosacījumus. Proti, mājokļa pabalstu kā pamata sociālās palīdzības pabalstu pašvaldība piešķir Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus ir papildināts izdevumu klāsts, kuru segšanai paredzēts šis pabalsts, ar kuru var apmaksāt ne tikai telpu lietošanu un apkures un ūdens piegādi, bet arī telekomunikāciju un interneta pakalpojumus un izdevumus par ūdens skaitītāja uzstādīšanu un verifikāciju.

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā ir noteikti valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta piešķiršanas nosacījumi katrai šo pabalstu saņēmēju grupai.

Grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā noteic, ka oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicē arī pašvaldību saistošos noteikumus. Pārejas noteikumos paredzēts, ka likuma norma par visu pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Likuma pārejas noteikumi papildināti ar normu, ka no 2021. gada uzņēmējiem un citiem oficiālo paziņojumu iesniedzējiem nebūs jāmaksā par publikācijām oficiālajā izdevumā. Saeima galīgajā lasījumā jau ir pieņēmusi arī vairākus nodokļu likumprojektus.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā precizē PVN regulējumu, lai vienkāršotu PVN piemērošanu, samazinātu administratīvo slogu un izmaksas, novērstu interpretācijas iespējas, saskaņotu PVN regulējumu ar citos normatīvajos aktos pieņemtu regulējumu un veicinātu PVN sistēmas darbību, atmaksājot nodokļu maksātājiem pārmaksāto PVN summu. Līdz līdz 2023. gada 31. decembrim tiks saglabāta PVN samazinātā likme piecu procentu apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” paredz noteikt pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu tabakas izstrādājumiem, kā arī akcīzes nodokļa likmes ieviešanu un pakāpenisku paaugstināšanu elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem. Likums papildināts ar normu, ka ar nodokli apliek arī tabakas aizstājējproduktus.

Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā maina likmi, kā arī paredz šī nodokļa sadalīšanas un ieskaitīšanas jauno kārtību.

Vakar Saeima sāka skatīt arī grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Darbs pie likumprojektiem un budžeta turpināsies 25. novembrī.

LV portāls jau rakstīja, ka ar gadskārtējo valsts budžetu saistīto likumprojektu paketi Saeima otrajā, galīgajā lasījumā sāka izskatīt pirmdien, 23. novembrī.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU