MK un LPS vienošanās un domstarpību protokols. Kas par to jāzina?

Ministru kabineta (MK) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 2018. gada vienošanās un domstarpību protokols (turpmāk tekstā – protokols) sastāv no divām daļām.

Protokola pirmajā daļā ir noteiktas MK un LPS vienošanās un domstarpības par vidējā termiņa 2018.–2020. gadam budžeta ietvaru (par pašvaldību budžeta ieņēmumiem, aizņēmumiem un nozaru ministriju jautājumiem vidējā termiņā), savukārt otrajā daļā – MK un LPS vienošanās un domstarpības par 2018. gada budžetu (nodokļu ieņēmumi, valsts budžeta transferti pašvaldībām, pašvaldību aizņēmumi, galvojumi un ilgtermiņa saistības, pašvaldību finanšu izlīdzināšana un nozaru ministriju jautājumi).

Protokols atbilst sadarbības līgumam

"MK un LPS protokols ir publisko tiesību līgums, kas raksturo valsts izpildvaras no vienas puses un pašvaldību no otras puses nodomus un saistības publiskās pārvaldes attīstībā," skaidro LPS vecākais padomnieks Dr.oec. Māris Pūķis, norādot, ka protokolam formāli statuss nav noteikts, taču vislabāk tas atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 61. pantam, proti, sadarbības līgumam.

Protokols ir trīs likumos (likumā "Par pašvaldībām", Budžeta un finanšu vadības likumā un likumā "Par pašvaldību budžetiem") pamatots dokuments. Viena slēdzēja puse ir Latvijas Republikas orgāns (MK), otra slēdzēja puse ir 119 publisko personu (pašlaik 118) izveidota privātpersona, kura atbilst likuma "Par pašvaldībām" nosacījumam – biedrība, kurā ir vairāk nekā puse no visu veidu pašvaldībām un kas likumā pamatoti pārstāv visu Latvijas pašvaldību publiskās intereses (LPS). "Protokols regulē abu pušu nodomus publisko tiesību jomā," papildina M. Pūķis.

Jāsaskaņo jautājumi, kas skar pašvaldību intereses

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 86. pantu "MK ar pašvaldībām saskaņo jautājumus, kas skar visu pašvaldību intereses:

• likumprojektus un MK noteikumu projektus, kas attiecas uz pašvaldībām;
• kārtējā saimnieciskajā gadā pašvaldībām piešķiramo dotāciju un mērķdotāciju apmērus;
• pašvaldību finanšu resursu izlīdzināšanas kārtību, ja tā nav noteikta likumā;
• šā likuma 8. pantā paredzēto funkciju finansēšanas avotus;
• citus pašvaldību darbības jautājumus, par kuriem MK katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma vienojas ar pašvaldībām".

Ministru prezidenta biroja Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars skaidro, ka šis protokols ir neatņemama gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sastāvdaļa.

Sarunu sistēma balstās arī uz starptautisko līgumu

Sarunu sistēma starp pašvaldībām un centrālo valdību balstās arī uz starptautiskajā līgumā, Eiropas vietējo pašvaldību hartā, nostiprinātā konsultāciju principa. "Latvijai ir jānodrošina konsultācijas ar pašvaldībām politiskās, administratīvās, finanšu un personāla autonomijas jautājumos, savukārt attiecīgi likumos noteiktajam pilnvarojumam procedūras un ministriju pienākumus sarunu gaitā regulē MK noteikumi," skaidro M. Pūķis.

"Protokols regulē abu pušu nodomus publisko tiesību jomā."

Arī A. Vaivars vērš uzmanību, ka protokolā fiksē jautājumus, par kuriem MK un LPS ir panākusi vienošanos, kā arī jautājumus, par kuriem ir atšķirīgi viedokļi, savukārt jau nozaru ministrijām ir jānodrošina protokolā iekļauto uzdevumu, par kuriem tajā ir panākta vienošanās, izpilde.

Dokumenta mērķis

Protokola parakstīšanai ir nepieciešams LPS domes un MK mandāts, jo, tikai to saņemot, protokolu paraksta LPS priekšsēdis un Ministru prezidents. Līdz šim protokola nepildīšanas jautājumi nav skatīti tiesā, proti, tradicionāli valdība iesniedz budžeta likumprojektu paketi Saeimai uz 1. lasījumu atbilstoši saskaņotajai daļai un MK viedoklim. "Šī dokumenta mērķis ir fiksēt ikgadējā sarunu procesa rezultātu attiecībā uz budžeta veidošanu, jauno likumdošanu un institūciju mijiedarbību," skaidro M. Pūķis, norādot, ka dokumentam ir divi galvenie blakusefekti:

• neviens Saeimas deputāts nevar vēlētājiem teikt, ka nav zinājis pašvaldību viedokli (to var atrast budžeta paketē);
• Satversmes tiesa (vai cita tiesa) var noskaidrot, vai pašvaldības ir vai nav piekritušas veikt (tai skaitā – par saviem līdzekļiem) jaunās funkcijas (valdība un Saeima lielākoties nepilda likumu par pašvaldībām un, uzdodot likumā, nenorāda ne jaunās funkcijas juridisko statusu, ne arī finansēšanas avotus, tāpēc ikgadējais protokols ir svarīga liecība, lemjot par funkcijas piekritību vai nu valstij, vai pašvaldībai).

Kā galveno daļu šajā protokolā LPS vecākais padomnieks min nākamā gada budžeta un trīsgadu budžeta ietvara veidošanas nosacījumus. Tāpat arī Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošanas procesā notiek plānošana un veic grozījumus, kuros ir nepieciešams fiksēt abu pušu viedokli. M. Pūķis skaidro, ka "ir jāfiksē attieksme pret kompetenču sadalījuma pārmaiņām starp valsti un pašvaldībām".

Kas notiek, ja neizdodas saskaņot

"Ja LPS domes sēdē pieņem lēmumu par MK un LPS protokola neparakstīšanu, to paraksta finanšu ministrs un pievieno gadskārtējam valsts budžeta likumprojektam," norāda A. Vaivars. Iepriekš minēto un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu izskata MK sēdē un Saeimas sēdē. MK saskaņošanas procesā pārstāv attiecīgās nozares ministrs vai viņa pilnvarota persona, līdz ar to Finanšu ministrijai (FM) ir jānodrošina MK un LPS protokola projekta sagatavošana un tā saskaņošana ar nozaru ministrijām un LPS.

"Jāfiksē attieksme pret kompetenču sadalījuma pārmaiņām starp valsti un pašvaldībām."

Savukārt M. Pūķis norāda, ka "līdz šim protokolu LPS dome nav saskaņojusi trīs reizes". Piemēram, Valda Dombrovska trešā valdība šādā situācijā pievienoja protokola projektu budžeta likumprojektu paketei ar piezīmi, ka fiksētie viedokļi pauž abu pušu uzskatus, līdz ar to protokola projekts tajā reizē izpildīja informatīvo funkciju. "Nesaskaņots protokola projekts neuzliek valdībai pienākumu pildīt savas apņemšanās – mūsu politiskā kultūra ir tāda, proti, valdība pildīja savas apņemšanās, kaut arī tās bija pašvaldībām nelabvēlīgas," uzskata M. Pūķis, norādot, ka protokola neparakstīšanai nav tiešu seku, taču tas var būt par pamatu valdības krišanai, nepieņemot budžetu, ja, piemēram, kāds no valdošās koalīcijas partneriem vēlas destabilizāciju.

Informē sabiedrību par atšķirīgajiem uzskatiem

"Formāli katrs Saeimas deputāts balso brīvi, savukārt domstarpības izmanto debatēs gan par budžeta nodošanu komisijām, gan par priekšlikumiem uz otro lasījumu," norāda LPS vecākais padomnieks. Proti, ja valdība iesniegtu budžetu pretēji protokolā saskaņotajam viedoklim, to varētu izmantot kā argumentu budžeta noraidīšanai, taču šādas pieredzes nav. Domstarpības raksturo konsultāciju procesu, nododot sabiedrībai informāciju par atšķirīgo uzskatu saturu un apjomu.

"Partija, kas vēlas atbalstu vēlēšanu reģionos, var aizstāvēt LPS prasības."

"Lielākoties protokola domstarpības izmanto viedokļu pozicionēšanai, proti, partija, kas vēlas atbalstu vēlēšanu reģionos, var aizstāvēt LPS prasības," vērš uzmanību M. Pūķis. Līdz ar to valdībai nav pienākuma piekrist sākotnējam pašvaldību viedoklim, taču jāorganizē process, kurā ir jāmeklē risinājumi. "Parādās jauna tipa pienākums – veidot darba grupas un gatavot risinājumus," skaidro M. Pūķis.

Pēdējo gadu aktuālākās domstarpības

MK un LPS 2018. gada protokolā nepanāca vienošanos par pašvaldību internātskolu uzturēšanas izdevumu nodrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt, runājot par iepriekšējo vidējā termiņa budžetu un šī gada budžetu, A. Vaivars norāda tos jautājumus, par kuriem abas puses nespēja vienoties:

• vidējā termiņa budžets (2017.–2019. gads):
  • visu pedagogu darba samaksas nodrošināšana no valsts budžeta;
  • valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām uzņēmējdarbības atbalstam;
  • valsts budžeta finansējums pašvaldībām jūras piekrastes joslas apsaimniekošanai.
• 2017. gada budžets:
  • pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā noteiktā pārejas perioda pagarināšana;
  • valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldību sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar ģimenēm un bērniem.

Arī M. Pūķis min, viņaprāt, četras būtiskākās LPS un MK domstarpības pēdējo gadu laikā:

• pašvaldības līdzekļu pietiekamība (līdz šim valdība centās samazināt pašvaldību pastāvīgo ienākumu galvenās daļas – atskaitījumus no IIN apjoma, tika izmantota dezinformācija par pašvaldību funkciju pārfinansējumu, kā arī, paredzot jaunus pienākumus, neparedzēja ieņēmumu pieaugumu);
• pašvaldības ieņēmumu stabilitāte ilgtermiņā (pašvaldības 10 gadus cīnījās par noteiktu proporciju valstī iekasētajos nodokļu ieņēmumos, ko daļēji sasniedza šī gada protokolā);
• pārregulējums, pārmērīgi ierobežojot pašvaldību autonomo funkciju veikšanas kārtību (jo vairāk normatīvu parādās pašvaldību funkciju regulējumā, jo mazāk iespējams izmantot vietējās īpatnības, kas attiecas gan uz sociālo darbu, gan izglītības nodrošinājumu, gan infrastruktūras uzturēšanu un citām jomām);
• lielu pašvaldību grupu izslēgšana no centralizēta attīstības finansējuma (ierobežotu resursu apstākļos valdība nodrošināja atšķirīgus apstākļus, taču kopīgā pašvaldību interese ir līdzsvarota attīstība visā teritorijā).

MK un LPS 2018. gada vienošanās un domstarpību protokolu meklējiet šeit.