Saeimā: Pilnveido regulējumu pašvaldību darba nepārtrauktības un lemtspējas nodrošināšanai

Trešā daļa domes deputātu varēs sasaukt kārtējo domes sēdi

Saeima 6. decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Pašvaldību likumā”, kas noteic, ka vismaz trešā daļa domes deputātu var sasaukt kārtējo domes sēdi, ja līdzšinējā dome nav spējīga pildīt savus pienākumus. 

Pašvaldību likuma 28. pants līdz šim noteica, ka tiesības sasaukt kārtējo domes sēdi ir tikai domes priekšsēdētājam. Domes kārtējā sēde ir jāsasauc ne retāk kā reizi mēnesī.

Saeimā pieņemtie grozījumi paredz, ka gadījumā, ja domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks ir aizkavēti pildīt savus pienākumus, ir atlaisti, atbrīvoti vai atkāpušies no amata vai likumā un pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā nav sasaukta domes kārtējā sēde un ir nepieciešams nodrošināt pašvaldības darba nepārtrauktību, sasaukt domes kārtējo sēdi var vismaz trešā daļa domes deputātu.

Ja uz šādā gadījumā sasauktu kārtējo domes sēdi domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks neierodas, tad sēdi vada deputāts, kurš pirmais parakstījis paziņojumu par domes sēdes sasaukšanu. Domes kārtējās sēdes darba kārtību pēc deputātu pieprasījuma sagatavo pašvaldības izpilddirektors.

Savukārt, ja minētajā situācijā mēneša laikā kopš iepriekšējās domes kārtējās sēdes vismaz trešā daļa domes deputātu nebūs sasaukuši domes kārtējo sēdi, likumā tiek noteikts pašvaldības izpilddirektora pienākums triju darbdienu laikā sagatavot domes kārtējās sēdes darba kārtības projektu un nosūtīt to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ar lūgumu sasaukt domes kārtējo sēdi.

Ja domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks neierodas arī uz ministra sasaukto kārtējo domes sēdi, domes sēdes vadītāju no sava vidus ieceļ klātesošie domes deputāti.

Attiecīgi papildināts arī Pašvaldību likuma 32. pants par atkārtotas domes sēdes sasaukšanu, ja augstāk minētajā kārtībā sasauktajā sēdē nav kvoruma (vairāk nekā puse domes deputātu).

Sasaucot nākamo atkārtoto domes kārtējo sēdi, jo nav ticis nodrošināts kvorums, tajā neskata:

• pašvaldības nolikumu, ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu un to grozījumus;
• Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 11. un 12. punktā minētos jautājumus – domes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un komiteju locekļuievēlēšana un atbrīvošana;
• pašvaldības izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka iecelšana amatā un atbrīvošana no tā;
• jautājumus par pašvaldības iestāžu vadītāju iecelšanu amatā;
• jautājumu par deputāta pilnvaru anulēšanu.

Šādā gadījumā sasauktā kārtējā sēdē dome lēmumu pieņem ar klātesošo domes deputātu balss vairākumu.

Līdz šim atbilstoši Pašvaldību likuma 70. pantā noteiktajam, ja pašvaldība trīs sēdes pēc kārtas nav spējīga pieņemt lēmumus kvoruma trūkuma dēļ, pašvaldības domi ar likumu var atlaist Saeima, ieceļot pagaidu administrāciju.

“Domes atlaišana ir galējs risinājums, taču, tā kā domi ievēl vietējie iedzīvotāji, tad ir jādara viss iespējamais, lai domē lēmumus pieņemtu tautas vairākuma izvēlēti deputāti,” tā grozījumu nepieciešamību pamatoja Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs. 

Likumā noteiktos gadījumos pašvaldības deputāta pilnvaras anulēs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

Vienlaikus Saeimas 6. decembrī steidzamības kārtībā galīgajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā” paredz, ka turpmāk likumā noteiktos gadījumos pašvaldības deputāta pilnvaras varēs anulēt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Līdz šim Pašvaldības domes deputāta statusa likuma 4. panta pirmā daļa noteica, ka anulēt deputāta pilnvaras, ja deputāts vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdē, var attiecīgās pašvaldības dome.

Grozījumi likumā paredz, ka turpmāk gadījumā, ja deputāts triju mēnešu laikā bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies vairāk nekā pusē no domes kārtējām sēdēm, tad viņa pilnvaras var anulēt dome vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Likumā tiek paredzēts, ka ministrs var anulēt deputāta pilnvaras, ja neattaisnoto kavējumu dēļ vairākas domes kārtējās sēdes nevarēja notikt kvoruma trūkuma dēļ.

Likuma grozījumi nosaka, ka, ja deputāta pilnvaras ir anulētas, viņa vietā stājas nākamais kandidāts Pašvaldības domes vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā.

Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepārtrauktu pašvaldības domes darbu un lemtspēju situācijā, kad viens vai vairāki deputāti sistemātiski bez attaisnojoša iemesla nepiedalās domes kārtējās sēdēs un apdraud pilnvērtīgu pašvaldības funkciju izpildi, teikts likumprojekta anotācijā.

• Saeima: VARAM ministrs varēs anulēt pašvaldības deputāta pilnvaras

Likumprojekti pašvaldību referendumu norises nodrošināšanai, vēlētājam balsojot jebkurā pašvaldības iecirknī vai elektroniski, no 2025. gada augusta

Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, kas paredz, ka iespēju piedalīties pašvaldības referendumā jebkurā no pašvaldības vēlēšanu iecirkņiem,  izmantojot tiešsaistes vēlētāju reģistru, nodrošinās no 2025. gada 1. augusta.

Grozījumi paredz, ka Vēlētāju reģistrā iekļauj un aktualizē ziņas arī par tiem Latvijas pilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem,  kuri nav Latvijas pilsoņi, bet ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā un lēmuma par vietējās pašvaldības referenduma rīkošanu pieņemšanas dienā sasnieguši 18 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta ir reģistrēta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai kuriem attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

Izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu pakāpenisku referendumu ieviešanu pašvaldībās, ņemot vērā tehnoloģisko un organizatorisko gatavību, teikts grozījumu anotācijā. 

6. decembrī Saeima pirmajā lasījumā pieņēma saistītu likumprojektu “Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā”, ar ko plānots pagarināt termiņu, kad stāsies spēkā Vietējo pašvaldību referendumu likums, līdz 2024. gada 1. septembrim. Savukārt normas, kas paredz nodrošināt elektronisko balsošanu par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu, tiek plānots piemērot no 2025. gada 1. augusta, kad stāsies spēkā jau minētie grozījumi Vēlētāju reģistra likumā. 

Līdz brīdim, kad referendumu norise būs nodrošināta elektroniski, iedzīvotāji tā ierosināšanai parakstus varēs vākt, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu Latvija.lv, bet balsošanu referendumā klātienē organizēs attiecīgā pašvaldība.

Grozījumi paredz papildināt likumu ar regulējumu, kas tiks izmantots situācijās, kad informācijas sistēmas nevarēs vai drošības apsvērumu dēļ nedrīkstēs lietot vai arī tās nedarbosies. Šādos gadījumos tiks izmantota balsošana reģistrācijas aploksnēs.

Neveicot attiecīgus grozījumus, Vietējo pašvaldību referendumu likumam jāstājas spēkā jau 2024. gada 1. janvārī. Šoruden Iekšlietu ministrija rosināja referendumu ieviešanu atlikt, jo šobrīd vēl neesot pieejami tehniskie risinājumi, lai vietējos referendumus rīkotu tādā veidā, kā to paredz likums.

Galīgajā lasījumā atbalsta nacionālā interešu objekta statusa atcelšanu Skultes sašķidrinātās gāzes terminālim 

Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa aktualitāte ir zudusi, un valsts atbalsts tā izveidei vairs nav nepieciešams. Tā trešajā – galīgajā – lasījumā lēma Saeima, atzīstot par spēku zaudējušu likumu, kas terminālim noteica nacionālo interešu objekta statusu.

Likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” Saeima pieņēma 2022. gada 29. septembrī. Lai mazinātu atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm, likuma mērķis bija stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi.

Likumprojekta iesniedzēju ieskatā, situācija ir mainījusies un valsts drošības intereses neparedz jaunu LNG termināli. Tie atsaucas uz Valsts drošības dienesta 2022. gada publiskajā pārskatā pausto, ka “ir rūpīgi jāvērtē arī LNG termināļa būvniecības ekonomiskais pamatojums un ilgtermiņa darbības perspektīva laikā, kad Baltijas jūtas reģionā notiek aktīva LNG piegāžu jaudu attīstība un vienlaikus mazinās dabasgāzes patēriņš.”

Ieguldījumi fosilajā (dabasgāzes) infrastruktūrā arī neatbilst Eiropas Savienības pamatnostādnēm par atjaunīgās enerģijas attīstīšanu, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

• Saeima: Skultes termināļa aktualitāte ir zudusi, lemj Saeima

Hipotekāro kredītu ņēmējiem 2024. gadā kompensēs procentu maksājumus

Hipotekāro kredītu ņēmējiem kompensēs kredītu kopējo procentu maksājumus 30% apmērā, to paredz Saeimā 6. decembrī galīgajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.

Ar grozījumiem noteikts, ka hipotekārā kredīta devējs katram līgumam aprēķina kopējo procentu maksājumu kompensācijas summu – 30% no kopējiem procentu maksājumiem. Šī informācija būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Kompensācija nedrīkstēs pārsniegt divus procentpunktus no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

Saskaņā ar grozījumiem hipotekārie kreditētāji VID sniegs informāciju arī par kredītņēmēja bankas kontu, uz kuru pārskaitāma kompensācijas summa. To aprēķinās un izmaksās vienu reizi ceturksnī.

Procentu maksājumu kompensācijas summu katram kredītņēmējam VID pārskaitīs uz kontu, un kredītiestādes internetbankā par to informēs savus klientus.

• LV portāls: Hipotekārā kredīta ņēmējiem kompensēs procentu maksājumus 30% apmērā

Ar grozījumiem Ārstniecības likumā veicinās vienotu klīnisko algoritmu ieviešanu un stiprina farmaceitu lomu ārstniecībā

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”, kas paredz plašas izmaiņas, kuru mērķis ir uzlabot pacientu drošību, veicināt vienotu izpratni par ārstēšanas vadlīnijām, stiprināt farmaceita lomu ārstniecības procesā u. c.

Ar grozījumiem Ārstniecības likums papildināts ar jauniem terminiem: klīniskais algoritms,  klīniskais ceļš, metodiskās vadības institūcija, valsts patoloģijas centrs, farmaceits, klīniskais farmaceits.  

Likums tiek papildināts ar jaunu VIII A nodaļu “Farmaceita darbība veselības aprūpē un sadarbība ar ārstniecības personu”.

Pieņem grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” Juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra izveidei

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Tie paredz izveidot Juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistru, ko uzturēs Uzņēmumu reģistrs.

Jāpiebilst, ka Saeima 29. novembrī galīgajā lasījumā jau ir atbalstījusi saistītus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā.

Vienlaikus ar grozījumiem likumā tiek saglabāts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma nostiprinātais regulējums par Uzņēmumu reģistrā iesniedzamā pieteikuma formu un iesniedzamā dokumenta notariālās apliecināšanas kārtību.

Grozījumi likumā stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Latvija ievieš ar Eiropas Savienību kopīgu nodokļu revīzijas regulējumu

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ar ko nacionālajā tiesiskajā regulējumā tiks pilnībā pārņemtas Padomes Direktīvas (ES) 2021/514, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC7), prasības.

DAC7 paredz dalībvalstu pienākumu līdz 2023. gada 31. decembrim ieviest kopīgu revīzijas regulējumu.

Piemēram, grozījumi papildina likumu ar terminu “kopīga uzraudzība”, kas ir nodokļu administrēšanas darbības, kuras nodokļu administrācija veic kopīgi ar vienu vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un kas saistītas ar vienu vai vairākām personām, attiecībā uz kurām nodokļu administrācijai un Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir kopīgas vai papildinošas intereses.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tad kopīgām revīzijām vajadzētu būt papildu instrumentam, kas pieejams Eiropas Savienības dalībvalstīm administratīvās sadarbības ietvaros nodokļu jomā un kas papildinās esošo regulējumu, kurā paredzētas citas dalībvalsts ierēdņu iespējas atrasties administratīvajos birojos, piedalīties administratīvajās procedūrās, kā arī veikt vienlaicīgas pārbaudes.

Pārņemot ES regulu, stiprinās dzelzceļa pasažieru tiesību aizsardzību un veicinās dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu pievilcību

6. decembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”.

Kā iepriekš norādījusi Satiksmes ministrija, grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā nodrošinās atbilstību ES jaunajai dzelzceļa pasažieru tiesību Regulai Nr. 2021/782, kas vērsta uz klimatam draudzīga dzelzceļa attīstību.

Jaunais regulējums nosaka stingrākas prasības attiecībā uz pasažieru informēšanu, tostarp samazinātu iepriekšējas paziņošanas periodu pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuri lūdz palīdzību.

Tāpat pasažieru ērtībām noteiktas paaugstinātas prasības velosipēdu novietnēm vilcienu vagonos.

Vienlaikus jaunais regulējums precizē bagāžas pārvadājumu un pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību, kas saistīta ar atbildību par bagāžu, apdrošināšanas jautājumiem bagāžas nozaudēšanas gadījumā, zaudējumu vai kaitējumu rašanos bagāžai, tehniskām prasībām, kas vairāk attiecas uz garākiem pārvadājumiem, skaidroja Satiksmes ministrija.

Ar grozījumiem likumā tiek noteikti arī vairāki izņēmumi, piemēram, attiecībā uz vēsturiska mantojuma dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem (piemēram, dzelzceļa šaursliežu dzelzceļa līnijā Gulbene–Alūksne).

Tā kā šobrīd nav tehnisku iespēju izplatīt reāllaika datus atbilstoši Regulas (ES) Nr. 2021/782 10. panta 1. punkta prasībām, izņemot Rīgas Centrālajā stacijā, Daugavpils stacijā un Jelgavas stacijā, attiecīgi šī prasība tiks ieviesta vēlāk – līdz 2030. gada 7. jūnijam.

Plašāk par likumprojektu >>

• Satiksmes ministrija: Dzelzceļa pārvadājumu regulējumā ieviesīs jaunās ES prasības

Pēc individuāla izvērtējuma par tiesnesi varētu kļūt persona, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu aiz neuzmanības

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”.

Tie izstrādāti, lai izpildītu Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembra spriedumu lietā Nr. 2021-41-01. Grozījumi paredz turpmāk veikt tiesneša amata kandidāta individuālu izvērtējumu gadījumā, ja kandidāts aiz neuzmanības ir izdarījis kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, iepriekš informējusi Tieslietu padome.

Likumprojekts paredz noteikt, ka Tieslietu padomes izveidota komisija, kas veic rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlasi, var atļaut personai, uz kuru attiecas likuma “Par tiesu varu” 55. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā noteiktie ierobežojumi, tomēr piedalīties atlasē, ja tā kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu ir izdarījusi aiz neuzmanības un ja no brīža, kad persona notiesāta vai kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata, ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi, bet gadījumā, kad šajā termiņā sodāmība nav dzēsta vai noņemta, – no brīža, kad sodāmība ir dzēsta vai noņemta.

Kā skaidrots sākotnējā likumprojekta anotācijā, grozījumu mērķis ir likumā nostiprināt tādu izvērtēšanas mehānismu, kas varētu piešķirt atļauju personai, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata, kā arī citos grozījumos noteiktajos gadījumos, piedalīties tienešu kandidātu atlases procesā, vienlaikus nodrošinot, ka personas dalība tiesnešu kandidātu atlases procesā vai tiesneša amata ieņemšana negatīvi neietekmēs sabiedrības uzticību tiesu varai un tiesu varas reputāciju.

Vienlaikus Saeima otrajā lasījumā atbalstīja saistītu likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”, lai tiktu noteiktas līdzvērtīgas prasības arī tiesu varas pārstāvjiem – prokuroriem.

Konceptuāli atbalsta likumu Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas aizsardzībai

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums”, ar kuru iecerēts nodrošināt Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Likumā iecerēts noteikt piemiņas vietas kultūrvēsturisko vērtību, aizsargājamā kultūrvēsturiskā mantojuma statusu, juridisko piederību, uzturēšanas un apsaimniekošanas kārtību. Tāpat plānots noteikt izmantošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanas kārtību, tostarp paredzot, ka valsts varēs piedalīties pieminekļa atjaunošanas un attīstības finansēšanā, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā šiem mērķiem būs paredzēti finanšu līdzekļi. 

Kā atzīmē likuma projekta autori, Kurzemē Otrā pasaules kara beigu posmā cīnījās vairāk nekā miljons karavīru. Tās ir lielākās un asiņainākās kaujas Latvijas vēsturē. Lestene bija šo kauju centrā.

Pie Lestenes luterāņu baznīcas izveidotā piemiņas vieta vēsta par traģiskajiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā un glabā kritušo latviešu karavīru un nacionālo partizānu piemiņu.

• Saeima: Konceptuāli atbalsta likuma projektu Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas aizsardzībai un attīstībai

Atbalsta grozījumus Digitālo tirgu akta un Ārvalstu subsīdiju regulas prasību ieviešanai Latvijas regulējumā

Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā”. Tie izstrādāti, lai nodrošinātu Digitālo tirgu akta un Ārvalstu subsīdiju regulas prasību izpildi Latvijā. Ar izmaiņām plānots ieviest saskaņotus noteikumus visā Eiropas Savienībā, lai uzņēmumiem nodrošinātu godīgu konkurenci digitālās nozares tirgu jomās, kurās darbojas platformas ar lielu ietekmi jeb vārtziņi.

Digitālo tirgu akts ļaus vieglāk konstatēt tādu rīcību, kas kavē godīgu konkurenci, uzsver Ekonomikas ministrija.

Konceptuāli atbalsta nekustamo īpašumu nodošanu Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbības nodrošināšanai

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Nekustamā īpašuma nodošanas biedrībai “Šamir” Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbībai likums”, ar kuru iecerēts Rīgas pašvaldības nekustamos īpašumus Maskavas ielā 14A, Turgeņeva ielā 2 un 2A bez atlīdzības nodot īpašumā biedrībai “Šamir”. Biedrība šajā teritorijā ir izveidojusi Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeju. 

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tā mērķis ir sniegt atbalstu piemiņas par Latvijas ebreju ciešanām un holokausta traģēdiju Otrā pasaules kara laikā iemūžināšanai un ebreju kultūras attīstībai, kā arī sekmēt Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja būvju ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

• Saeima: Saeima konceptuāli atbalsta nekustamo īpašumu nodošanu Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbības nodrošināšanai

Otrajā lasījumā atbalsta Latvijas Sabiedriskā medija izveidi, apvienojot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju

6. decembrī parlaments otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”, ar ko iecerēts apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, izveidojot vienu sabiedrisko mediju.

Likumprojekts paredz, ka līdz 2024. gada 31. decembrim Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) īsteno visas normatīvajos aktos noteiktās darbības, kas nepieciešamas, lai reorganizētu apvienošanās (saplūšanas) ceļā VSIA “Latvijas Radio” un VSIA “Latvijas Televīzija”, nodibinātu VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” un ierakstītu to komercreģistrā no 2025. gada 1. janvāra.

Pēc 2025. gada 1. janvāra Latvijas Radio un Latvijas Televīzija galvenie redaktori turpina darbu Latvijas Sabiedriskajā medijā attiecīgi kā radio programmu un televīzijas programmu satura galvenie redaktori līdz brīdim, kad SEPLP ievēlē Latvijas Sabiedriskā medija galveno redaktoru.

Iepriekš Saeima informēja, ka mediju apvienošana notiks divos posmos: vispirms plānots apvienot finanšu vadību, juridisko nodrošinājumu, lietvedību, bet līdz 2026. gadam sagatavot apvienotā medija galīgās struktūras ieviešanu. SEPLP iepriekš informēja, ka tiks uzsākts darbs pie abu mediju vienotas atalgojuma sistēmas, kas patlaban Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio ir atšķirīga, kā arī vēl būs jārisina jautājums par telpām, kurās atradīsies vienotais medijs.

Otrajā lasījumā pieņem grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nosaka pāreju no līdzšinējās neto uzskaites sistēmas uz neto norēķinu sistēmu līdz 2029. gada februārim

Otrajā lasījumā deputāti atbalstīja likumprojektu “Grozījumi  Elektroenerģijas tirgus likumā”, ar ko likumā tiek noteikts elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbības beigu termiņš, kā arī tiek precizēta aktīvā lietotāja definīcija u. c. izmaiņas, kas nosaka universālās neto norēķinu sistēmas darbību.

Likumprojekta izstrādātāka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) iepriekš informēja, ka mājsaimniecības lietotājs, kurš plāno uzstādīt, piemēram, saules paneļus elektroenerģijas ražošanai savām vajadzībām, neto uzskaites sistēmai varēs pievienoties vēl līdz 2023. gada 31. decembrim. Šā brīža neto uzskaites sistēmu varēs izmantot līdz 2029. gada 28. februārim. Tiem lietotājiem, kuri nebūs pievienojušies neto uzskaites sistēmai, no 2024. gada 1. janvāra būs iespēja izmantot neto norēķinu sistēmu.

“Jaunā neto norēķinu sistēma būs vairāk balstīta tirgus principos, tā piedāvās plašākas priekšrocības tās lietotājiem. Jauninājumu vidū būs iespēja vienā neto norēķinu sistēmas lietotāja objektā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu patērēt citā tā paša lietotāja objektā,” informē KEM.

Likumprojekts paredz, ka aktīvais lietotājs ir galalietotājs, kurš pašražoto elektroenerģiju izmanto aktīvā lietotāja pašpatēriņam un uzreiz nepatērēto elektroenerģiju (pārpalikumu) var nodot vai pārdot elektroenerģijas tirgotājam vai izmantot dalībai elastības vai energoefektivitātes shēmās. Reģistrēts elektroenerģijas ražotājs nav aktīvais lietotājs.

Grozījumi deleģē Ministru kabinetu noteikt aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas pārpalikuma noteikšanas un izmantošanas kārtību.

Savukārt otrajā lasījumā atbalstītā definīcija terminam – aktīvā lietotāja pašpatēriņš – izteikta šādi – tas ir aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas daudzums, kas tiek patērēts aktīvā lietotāja objektos, aktīvo lietotāju un galalietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektos vai energokopienas biedru objektos.

Likumu plānots papildināt ar terminu – ražošanas jaudas atjaunošana, kas šī likuma izpratnē būtu elektrostacijas modernizēšana, tostarp elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektrostacijas darbības sistēmu un aprīkojuma pilnīga vai daļēja nomaiņa, lai atjaunotu elektrostacijas darbspēju vai palielinātu elektroenerģijas ražošanas iekārtu efektivitāti vai jaudu.

Tiesību aktā tiks definēts arī termins – universālais neto norēķinu sistēmas pakalpojums, nosakot, ka tas aktīvā lietotāja, kura elektroenerģijas ražošanas iekārtu kopējā uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz 50 kW, garantētas tiesības uz neto norēķinu sistēmas ietvaros saražotā elektroenerģijas pārpalikuma nodošanu elektroenerģijas tirgotājam par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu.

Plānotās izmaiņas likumā paredz elektroenerģijas tirgotājam pienākumu piedāvāt universālo neto norēķinu sistēmas pakalpojumu. Sistēmas pakalpojuma nosacījumus un piedāvājuma izteikšanas veidu, tostarp universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma minimālo cenu un pieļaujamo aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas pārpalikuma daudzumu divpadsmit mēnešu periodā noteiks Ministru kabinets.

Ar grozījumiem plānots precizēt regulējumu, kas paredz kompensēt vēja elektrostaciju radītā diskomfortu vietējai sabiedrībai.

Plašāk par likumprojektu >>

• Klimata un enerģētikas ministrija: Mikroģeneratoru īpašnieki neto uzskaites sistēmu varēs izmantot līdz 2029. gada 28. februārim

Ar jaunu likumu trīs gadu laikā plānots pabeigt valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesu

Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesu plānots noslēgt trīs gadu laikā, paredz likumprojekts “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums”, ko trešdien, 6. decembrī, kopīgā sēdē ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju konceptuāli atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti. 

Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma projekts izstrādāts, lai, nosakot termiņus un nosacījumus, triju gadu laikā nodrošinātu šī procesa pabeigšanu, teikts projekta anotācijā. 

Likumā noteiks:

• termiņu, līdz kuram privatizācijai tiek nodotas privatizējamās valsts un pašvaldību īpašumā esošās dzīvojamās mājas;
• termiņu, līdz kuram tiek pieņemts lēmums par privatizējamās valsts un pašvaldības dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu;
• nosacījumu, ar kuru tiek izbeigtas valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju privatizācijas objektu izsoles, par kuru lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums;
• nosacījumu, ar kuru tiek izbeigta dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;
• kārtību, kādā tiek privatizēti valsts vai pašvaldības īpašumā esoši zemes gabali pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas;
• kārtību, kādā privatizētie dzīvokļu īpašumi tiek reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un privatizēto objektu īpašnieku īpašumtiesības tiek nostiprinātas zemesgrāmatā;
• pilnībā vai daļēji privatizētu dzīvojamo māju pārvaldīšanas nodošanas kārtību;
• pašvaldības tiesības iesaistīties bijušo kooperatīvo un paju sabiedrību dzīvojamo māju īpašuma tiesību sakārtošanā.

Juridiskā komisija galīgajā lasījumā atbalsta kriminālatbildības pastiprināšanu par noziegumiem pret valsti

Juridiskā komisija trešdien, 6. decembrī, trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” , ar kuriem iecerēts pastiprināt kriminālatbildību par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, palīdzību ārvalstij šādā darbībā, kā arī spiegošanu. Likumdošanas iniciatīvu iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību. Krimināllikumā iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam pastāvošajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Galīgajam lasījumam virza grozījumus likumā “Par policiju”, kas noteiks veidus, kā vietvara nodrošina pašvaldības policijas pakalpojumu

6. decembrī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešajam – galīgajam – lasījumam atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””.

Tas paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra katrai pašvaldībai savā teritorijā būs jānodrošina pašvaldības policija. Likumprojekts precizē pašvaldības policijas izveidošanas formu, jo pienākums to izveidot no 2024. gada 1. janvāra jau ir noteikts jaunajā Pašvaldību likumā.

Likuma izmaiņas paredz, ka pašvaldībai būs trīs iespējas, lai izveidotu un finansētu pašvaldības policiju. Proti, tā varēs izveidot pašvaldības policiju vai izveidot kopīgu policiju ar citām pašvaldībām, vai arī deleģēt šo funkciju citai pašvaldībai.

Patlaban likums paredz, ka pašvaldībām, piedaloties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, ir izvēle veidot vai neveidot savu policiju. Pašvaldības policiju līdz šim nebija izveidojusi Rēzeknes valstspilsēta, kā arī Augšdaugavas, Līvānu, Madonas, Rēzeknes, Ventspils un Varakļānu novadu pašvaldības, norādīts likumprojekta anotācijā.

Deleģējot pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, konkrētai pašvaldībai saglabāsies pilna atbildība par uzticēto uzdevumu izpildi un būs jānodrošina to efektīva uzraudzība, teikts likumprojekta anotācijā.

Konceptuāli atbalsta ieceri nodrošināt tiesības mācību iestādes vadītājam likumā noteiktos gadījumos pārmeklēt skolēnu mantas un paredzēt vecāku administratīvo atbildību

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 5. decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegto likumdošanas iniciatīvu ­– “Grozījumi Izglītības likumā”.

Likumprojekts  paredz tiesības izglītības iestādes vadītājam pārmeklēt skolēna personīgās mantas, kā arī ieviest vecāku administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteiktās informācijas par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas, apzinātu nesniegšanu izglītības iestādei.

Atvieglos pabalstu saņemšanu pēc pilngadības sasniegšanas personām ar smagu invaliditāti

Lai atvieglotu ar invaliditāti saistīto pabalstu saņemšanu pēc pilngadības sasniegšanas jauniešiem ar ļoti smagu invaliditāti, kuri patstāvīgi nespēj paust savu gribu, Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 5. decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Tiesības ieprasīt ar invaliditāti saistītos pabalstus par pilngadību sasniegušo jaunieti, kam Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti, kuras cēlonis ir slimība no bērnības, būs personai, kura bija viņa likumiskais pārstāvis vai nodrošināja aprūpi audžuģimenē dienu pirms pilngadības sasniegšanas. Tas paredzēts gadījumā, ja tiesā būs pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ.