SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
07. decembrī, 2023
Lasīšanai: 12 minūtes
3
3

Ar Digitālo tirgu aktu vērsīsies pret negodīgu konkurenci digitālajā tirgū

Atbilstoši Digitālo tirgu aktam šobrīd ir noteikti seši vārtziņi: “Alphabet” (“Google”), “Amazon”, “Apple”, “ByteDance” (“TikTok”), “Meta” un “Microsoft”.

FOTO: Freepik

Lai nodrošinātu Digitālo tirgu akta un Ārvalstu subsīdiju regulas prasību izpildi Latvijā, izstrādāti grozījumi Konkurences likumā. Ar izmaiņām plānots ieviest saskaņotus noteikumus visā Eiropas Savienībā, lai uzņēmumiem nodrošinātu godīgu digitālās nozares tirgu jomās, kurās darbojas platformas ar lielu ietekmi jeb vārtziņi. Digitālo tirgu akts ļaus vieglāk konstatēt tādu rīcību, kas kavē godīgu konkurenci, uzsver Ekonomikas ministrija.

īsumā
  • Grozījumi Konkurences likumā izstrādāti, lai nodrošinātu Digitālo tirgu akta un Ārvalstu subsīdiju regulas prasību ieviešanu nacionālajā regulējumā.
  • Paredzēts, ka Konkurences padome būs kompetentā iestāde, kas uzraudzīs Digitālo tirgu akta un Ārvalstu subsīdiju regulas piemērošanu Latvijā un sniegs atbalstu Eiropas Komisijai tās izmeklēšanas darbībās.
  • Atbilstoši Digitālo tirgu aktam šobrīd ir noteikti seši vārtziņi: “Alphabet” (“Google”), “Amazon”, “Apple”, “ByteDance” (“TikTok”), “Meta” un “Microsoft”.
  • Eiropas Komisija atzinusi, ka bieži vien vārtziņi īsteno praksi, kas nav godīga pret komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem un ierobežo godīgu konkurenci, sāncensību un inovācijas.
  • Ekonomikas ministrija prognozē, ka Digitālo tirgu akta pārkāpumi varētu skart uzņēmumus, kas sniedz reklāmas pakalpojumus tiešsaistē, nodarbojas ar e-komerciju vai izstrādā dažādas lietojumprogrammas.
  • Ne likumprojekts, ne arī Civilprocesa likums nenosaka griestus zaudējumu atlīdzībai par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem.
  • Ārvalstu subsīdiju regula paredz noteikumus un procedūras iekšējo tirgu izkropļojošu ārvalstu (trešo valstu) subsīdiju novēršanai.
  • Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija: ir loģiski, ka par atbildīgo iestādi Latvijā noteikta Konkurences padome, jo konkrēto divu regulu piemērošanas joma ir tuva padomes kompetencei.

Konkurences likuma grozījumus Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē 28. novembrī deputāti vienbalsīgi virzīja izskatīšanai pirmajā lasījumā. 6. decembrī tie tika konceptuāli atbalstīti Saeimā.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra Regulas (ES) 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regulas (ES) 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu prasību izpildi (Ārvalstu subsīdiju regula).

Ar grozījumiem Konkurences likumā paredzēts:

  • noteikt, ka Konkurences padome (KP) būs kompetentā iestāde, kas uzraudzīs Digitālo tirgu akta un Ārvalstu subsīdiju regulas piemērošanu Latvijā un atbalstīs Eiropas Komisiju (EK) tās izmeklēšanas darbībās;
  • noteikt, ka Konkurences padome, izmeklējot Digitālo tirgu akta pārkāpumus un sniedzot atbalstu EK Ārvalstu subsīdiju regulas pārkāpumu izmeklēšanā, visas Konkurences likumā paredzētās izpētes pilnvaras izmanto atbilstoši paredzētajai izpētes kārtībai;
  • noteikt, ka Valsts policija nodrošina EK nepieciešamo palīdzību piespiedu pārbaudēs;
  • noteikt kārtību, kādā tiesa informē EK par tās lēmumiem saistībā ar Digitālo tirgu akta pārkāpumiem;
  • noteikt kārtību zaudējumu atlīdzībai par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem tiesā civilprasībās.

Noteikti seši vārtziņi

Digitālo tirgu akts stājās spēkā jau 2022. gada 1. novembrī. Tā mērķis ir veicināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību, paredzot saskaņotus noteikumus, kas visiem uzņēmumiem nodrošina sāncensīgu un godīgu digitālās nozares tirgu jomās, kurās darbojas platformas ar lielu ietekmi uz tirgu jeb vārtziņi, un tādējādi sniedzot labumu komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem.

Atbilstoši Digitālo tirgu akta 3. pantā minētajiem kritērijiem un kārtībai šobrīd ir noteikti seši vārtziņi: “Alphabet” (“Google”), “Amazon”, “Apple”, “ByteDance” (“TikTok”), “Meta” un “Microsoft”.

Digitālo tirgu aktā noteiktie pienākumi attiecas uz vārtziņu sniegtajiem platformas pamatpakalpojumiem:

  • tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem;
  • tiešsaistes meklētājprogrammām;
  • tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumiem;
  • video koplietošanas platformas pakalpojumiem;
  • numurneatkarīgiem starppersonu sakaru pakalpojumiem;
  • operētājsistēmām;
  • tīmekļa pārlūkprogrammām;
  • virtuālajiem asistentiem;
  • mākoņdatošanas pakalpojumiem;
  • tiešsaistes reklāmas pakalpojumiem.

Negodīgas prakses aizliegumu saraksts

Digitālo tirgu akta pienākumu un negodīgas prakses aizliegumu saraksts ir noteikts 5., 6. un 7. pantā. EK atzinusi, ka vārtziņi savas komercdarbības pamatpakalpojumos nereti īsteno praksi, kas nav godīga pret komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem un ierobežo godīgu konkurenci, sāncensību un inovācijas.

Vārtziņu dominējošā pozīcija līdz šim ir vājinājusi konkurenci digitālajā tirgū, norādīts likumprojekta anotācijā.

EM atklāj: ir novērots, ka atsevišķi vārtziņi neļauj viedierīču operētājsistēmās lejupielādēt un uzstādīt trešo personu izstrādātās lietotnes, kas nav speciāli paredzētas konkrētajai operētājsistēmai.

Ar grozījumiem Konkurences likumā noteikts, ka visiem vārtziņiem, kas izstrādā operētājsistēmas, ir jānodrošina, ka Latvijas uzņēmumu izstrādātie digitālie produkti (piemēram, mobilo telefonu lietotnes) ir pieejami šajās operētājsistēmās.

Vārtziņu pārkāpumi var ietekmēt komerciālos lietotājus, kas īsteno savu komercpraksi, izmantojot vārtziņu pamatpakalpojumus, kā arī galalietotājus (tostarp patērētājus).

Ņemot vērā Digitālo tirgu akta 5., 6. un 7. pantā noteiktos pienākumus un negodīgas prakses aizliegumu būtību, EM prognozē, ka Digitālo tirgu akta pārkāpumi varētu skart, piemēram, tādus uzņēmumus, kas sniedz reklāmas pakalpojumus tiešsaistē, nodarbojas ar e-komerciju vai izstrādā dažādas lietojumprogrammas.

Tikai EK var pieņemt lēmumu par pārkāpumu

EM skaidro, ka Digitālo tirgu akts paredz vairākus veidus, kā konkurences iestādes var iesaistīties pārkāpumu izmeklēšanā.

Atbilstoši likumprojektam Latvija izmanto Digitālo tirgu akta 38. panta 7. punktā paredzēto rīcības brīvību dalībvalstīm noteikt konkurences iestādei tiesības izmeklēt Digitālo tirgu akta pārkāpumu patstāvīgi un pēc savas iniciatīvas savas dalībvalsts teritorijā, par to informējot EK. Attiecīgi KP ir tiesīga izmeklēt Digitālo tirgu akta pārkāpumus Latvijā.

EM norāda, ka EK ir vienīgais Digitālo tirgu akta izpildes nodrošinātājs, proti, tikai EK var pieņemt lēmumu vai sodu par Digitālo tirgu akta pārkāpumu. Līdz ar to, ja EK sāk izmeklēt konkrēta vārtziņa potenciālo pārkāpumu, tad tā atņem dalībvalsts konkurences iestādei iespēju pašai izmeklēt konkrēto lietu. Dalībvalsts konkurences iestāde pabeidz savu izmeklēšanu un informē EK par izmeklēšanas rezultātiem.

Digitālo tirgu akta 23. panta 7. punkts paredz, ka dalībvalstu konkurences iestādes palīdz Eiropas Komisijai tās izmeklēšanas darbībās (inspekcijā), ja izmeklēšana notiek konkrētās dalībvalsts teritorijā. Šāda palīdzība var izpausties gan kā iekļūšana uzņēmumu teritorijā, telpās vai citos objektos, piemēram, automašīnās, gan kā grāmatvedības un jebkuru citu dokumentu pārbaude un iegūšana, gan kā uzņēmumu amatpersonu un darbinieku iztaujāšana, kā arī citas darbības, kas nepieciešamas pierādījumu ievākšanai, tostarp piespiedu kārtā, ja uzņēmums nesadarbojas.

Atbilstoši Digitālo tirgu akta 38. panta 6. punktam EK var lūgt dalībvalstu konkurences iestādes atbalstīt jebkuru no tās tirgus izpētes pasākumiem. Līdz ar to EK varēs lūgt KP sniegt palīdzību un informāciju tirgus izpētē, tas ir, ja EK uzsāks tirgus izpēti, lai noteiktu jauna vārtziņa statusu, konstatētu sistemātisku Digitālo tirgu akta pienākumu vai aizliegumu neizpildi, kā arī iegūtu informāciju par jauniem platformu pamatpakalpojumiem un jaunu vārtziņu praksi.

Nav griestu zaudējumu atlīdzībai

Digitālo tirgu akts ļaus vieglāk konstatēt tādu rīcību, kas kavē godīgu konkurenci, norāda EM.

Piemēram, Eiropas Komisijai (lēmums AT. 39740) bija vajadzīgi vairāk nekā septiņi gadi, lai varētu pierādīt, ka “Google” īstenotā pašpreferencēšanas prakse (tiešsaistes meklētājprogrammas rezultātos ar “Google” saistīto uzņēmumu pakalpojumu apzināta uzrādīšana augstāk nekā konkurentu) nav godīga konkurence.

Savukārt Digitālo tirgu akts aizliedz pašpreferencēšanu, līdz ar to kļūs ievērojami vieglāk konstatēt šādu pārkāpumu.

Ne likumprojekts, ne arī Civilprocesa likums nenosaka griestus zaudējumu atlīdzībai par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem tiesā civilprasībās. Zaudējumu apmērs varētu būt atkarīgs no konkrētā pārkāpuma nodarītā kaitējuma (faktiskie zaudējumi, atrautā peļņa, procenti) prasītājam konkrētās lietās un spējas pierādīt šos zaudējumus.

Pienākums ziņot par piešķirtajām ārvalstu subsīdijām

Nacionālajā regulējumā ieviešot Ārvalstu subsīdiju regulas prasības, tiek papildināts spēkā esošais konkurences un publiskā iepirkuma regulējums, skaidro EM. Ārvalstu subsīdiju regula paredz noteikumus un procedūras iekšējo tirgu izkropļojošu ārvalstu (trešo valstu) subsīdiju izmeklēšanai un šādu izkropļojumu novēršanai, jo īpaši uzņēmumu koncentrācijas (apvienošanās) darījumos un publiskā iepirkuma procedūrās.

To, vai ārvalstu subsīdijas kropļo iekšējo tirgu, vērtē EK.

Pamatā Ārvalstu subsīdiju regula paredz pienākumu pašiem uzņēmumiem ziņot EK par piešķirtajām ārvalstu subsīdijām. Taču regulā ir paredzēti arī tādi gadījumi, kad, piemēram, uzņēmumi ar EK nesadarbojas, nesniedz ziņas vai sniedz nepatiesas ziņas un kad EK var lūgt atbalstu no dalībvalstīm (valsts iestādēm).

Latvijā kopš 2010. gada tikai septiņos gadījumos publisko iepirkumu paredzamā vērtība ir sasniegusi vismaz 250 miljonus eiro summu, kas ir viens no Ārvalstu subsīdiju regulas nosacījumiem, kad uzņēmumiem jāsniedz ziņas par savām ārvalstu subsīdijām.

Saskaņā ar datiem par uzņēmumu apgrozījumu 2022. gadā Latvijā ir astoņi uzņēmumi, kuru apgrozījums sasniedz vai pārsniedz regulā noteikto robežvērtību, proti, 500 miljonus eiro, un kuriem, iesaistoties koncentrācijas darījumā, būtu jāziņo EK par ārvalstu subsīdijām (ja tādas ir).

LIKTA atbalsta to, ka uzraudzību veiks Konkurences padome

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē starp deputātiem izvērtās diskusijas par to, kāpēc Ārvalstu subsīdiju regulas ieviešanu uzraudzīs tieši Konkurences padome, jo regula skar publiskos iepirkumus. Valsts sekretāru sanāksmē par to bijušas izvērstas diskusijas, un ticis nolemts, ka uzraudzība ir jāuztic Konkurences padomei, komisijas sēdē norādīja EM.

Vērtējot grozījumus Konkurences likumā, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) norāda: ir loģiski, ka par atbildīgo iestādi Latvijā tiek noteikta Konkurences padome, jo konkrēto divu regulu piemērošanas joma ir tuva padomes kompetencei. Tā kā Konkurences padomes kompetences jomā ir, piemēram, arī negodīgas tirdzniecības prakses uzraudzība, tad tās kompetence var tikt paplašināta, aptverot Digitālo tirgu akta jomu. Šāds risinājums ir labāks nekā, piemēram, veidot jaunu iestādi, kas uzraudzītu tieši šīs regulas ieviešanu.

Līdzīgi secinājumi izteikti par Ārvalstu subsīdijas regulas piemērošanu: šīs regulas mērķis ir novērst regulējuma atšķirības starp ES dalībvalstu piešķirto atbalstu un ārpussavienības valstu valdību piešķirtajām subsīdijām. Konkurences padome jau šobrīd kontrolē uzņēmumu apvienošanos, kā arī uzrauga konkurences neitralitātes principa ievērošanu. Ārvalstu subsīdijas regulu piemēros Eiropas Komisija, taču Konkurences padome to vajadzības gadījumā atbalstīs, ja piemērošana skars Latvijas jurisdikciju.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI