Publikācija ir papildināta ar Konkurences padomes informāciju par Ārvalstu subsīdiju regulas piemērošanu Latvijā.
Eiropas Komisija ir noteikusi vārtziņa statusu sešu uzņēmumu 22 pakalpojumiem, to vidū, piemēram, ir “Alphabet” nodrošinātais “Google Search” un “Google Maps”, bet nav “Gmail”, kas netiek kvalificēts par attiecīgās platformas pamatpakalpojumu vārteju.
FOTO: Freepik.
14. martā stājas spēkā grozījumi Konkurences likumā, nosakot Konkurences padomi kā kompetento iestādi, kas uzraudzīs Digitālo tirgu akta un Ārvalstu subsīdiju regulas piemērošanu Latvijā un sniegs atbalstu Eiropas Komisijai tās izmeklēšanas darbībās.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra Regula (ES) 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē, ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts), stājās spēkā 2022. gada 1. novembrī, bet tās prasības sāka piemērot ar 2023. gada 2. maiju.
Digitālo tirgu akta mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, paredzot saskaņotus noteikumus, kas visiem uzņēmumiem nodrošina sāncensīgus un godīgus digitālās nozares tirgus visā Eiropas Savienībā jomās, kurās darbojas platformas ar lielu ietekmi uz tirgu jeb vārtziņi, tādējādi sniedzot labumu komerciāliem lietotājiem un galalietotājiem, norādīts likumprojekta anotācijā.
Digitālo tirgu akta būtība ir paredzēt vārtziņiem pienākumu un aizliegumu sarakstu, kas ietekmīgajiem tirgus spēlētājiem ir jāievēro ikdienas darbībās, lai uzlabotu godīgas konkurences apstākļus un attīstības iespējas citiem digitālā tirgus dalībniekiem.
Ievērojot Digitālo tirgu akta 3. pantā noteikto kārtību, Eiropas Komisijai (EK) līdz 2023. gada septembrim bija jānosaka, uz kuriem uzņēmumiem attiecas vārtziņa statuss, un attiecīgi sešu mēnešu laikā jāievieš regulas prasības.
Eiropas Komisija 2023. gada 5. septembrī noteica sešus vārtziņus – Alphabet, Amazon, Apple, ByteDance, Meta, Microsoft – un 22 minēto platformu pamatpakalpojumus (tai skaitā tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, tiešsaistes reklāmas pakalpojumus, tiešsaistes meklēšanas pakalpojumus, tīmekļa pārlūkus, operētājsistēmas, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumus, starppersonu sakaru pakalpojumus, video koplietošanas platformas), uz kuriem attiecas Digitālo tirgu akta prasības.
Tas nozīmē, ka līdz šī gada 6. martam konkrētajiem vārtziņiem bija jāveic virkne izmaiņu, lai mazinātu ietekmi un nodrošinātu godīgu konkurenci, piedāvājot šādus pakalpojumus:
Vienlaikus jāmin, ka atsevišķi vārtziņi ir apstrīdējuši savu pakalpojumu, piemēram, AppStore, iekļaušanu regulas tvērumā.
Savukārt Eiropas Komisijas tīmekļvietnē publicētā informācija liecina, ka vārtziņu un to nodrošināto pakalpojumu saraksts, kam ir jāievēro Digitālo tirgu akta prasības, varētu tikt paplašināts un attiecināts, piemēram, uz tiešsaistes sociālās tīklošanās platformu X un Booking, kuras atbilstība Digitālo tirgu akta robežvērtībām tiks izvērtēta līdz 2024. gada maijam.
Atbilstoši Digitālo tirgu aktam tā uzraudzību veic EK, bet Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu konkurences iestādes sniedz palīdzību un atbalstu tās izmeklēšanas darbībās.
“Dalībvalstu konkurences iestādēm, tostarp Konkurences padomei, ir pienākums EK sniegt atbalstu, aktīvi veicot jebkādas nepieciešamās pārbaudes Latvijas teritorijā – inspekcijas vai citus informācijas ievākšanas pasākumus. Vienlaikus Konkurences padome pēc EK lūguma sniegs atbalstu tirgu uzraudzībā, kā arī veiks vārtziņiem uzlikto pienākumu monitoringu un izskatīs saņemtās sūdzības par iespējamu neatbilstību Digitālo tirgu akta noteiktajiem pienākumiem, nosūtot tās tālākai izvērtēšanai EK,” informē Konkurences padome. Kompetentā iestāde pēc pašas iniciatīvas var uzsākt un veikt izpēti saistībā ar potenciālu pārkāpumu Latvijas teritorijā, un veiktās izpētes rezultātus nodot EK, kura ir pilnvarota vārtzinim piemērot naudas sodu, periodiskus soda maksājumus vai citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
Ar grozījumiem Konkurences likumā tiek noteikts, ka Konkurences padome, izmeklējot Digitālo tirgu akta pārkāpumus un sniedzot atbalstu EK Ārvalstu subsīdiju regulas pārkāpumu izmeklēšanā, var izmantot visas likumā paredzētās izpētes un izmeklēšanas pilnvaras atbilstoši tajā noteiktajai kārtībai. Nepieciešamo palīdzību Konkurences padomei piespiedu pārbaudēs nodrošina Valsts policija.
Tāpat likumā noteikta kārtība, kādā tiesa informē EK par tās lēmumiem saistībā ar Digitālo tirgu akta pārkāpumiem, kā arī kārtība zaudējumu atlīdzībai par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem tiesā civilprasībās.
Savukārt nacionālajā regulējumā ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu prasību izpildi (Ārvalstu subsīdiju regulas), prasības, tiek papildināts spēkā esošais konkurences un publiskā iepirkuma regulējums.
Ārvalstu subsīdiju regula paredz noteikumus un procedūras iekšējo tirgu izkropļojošu ārvalstu (trešo valstu) subsīdiju izmeklēšanai un šādu izkropļojumu novēršanai, it īpaši uzņēmumu koncentrācijas (apvienošanās) darījumos un publiskā iepirkuma procedūrās.
To, vai ārvalstu subsīdijas kropļo iekšējo tirgu, vērtē EK.
Ārvalstu subsīdiju regula stājās spēkā pirms gada, 2023. gada 12. janvārī. Savukārt no šī gada 12. janvāra stājās spēkā pienākums dalībvalstīm sniegt atbalstu EK, izmeklējot regulas pārkāpumus dalībvalstu teritorijās. Ārvalstu subsīdiju regulas mērķis ir nodrošināt godīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas Savienības iekšējā tirgū, liedzot ārvalstu (trešo valstu) subsīdiju saņēmējiem deformēt konkurenci, piemēram, gūstot priekšrocības uzņēmumu iegādei vai publiskā iepirkuma procedūrās, skaidro Konkurences padome.
Ārvalstu subsīdiju regula paredz uzņēmumiem pienākumu ziņot EK par tiem piešķirtajām ārvalstu subsīdijām.
Piemēram, uzņēmumu apvienošanās gadījumos, darījums ir paziņojams, ja viena no tirgus dalībniekiem ES apgrozījums ir vismaz 500 miljoni eiro un tam pēdējo trīs gadu laikā piešķirtas ārvalstu subsīdijas vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā. Tāpat arī publisko iepirkumu gadījumos par ārvalstu finansējumu ir jāziņo EK, kad iepirkuma paredzētā vērtība bez pievienotā vērtības nodokļa ir vismaz 250 miljoni eiro vai ja iepirkuma pretendentam pēdējo trīs gadu laikā piešķirtās subsīdijas pārsniedz 4 miljonus eiro, informē Konkurences padome.
Situācijās, kad uzņēmumi nesadarbosies ar EK, nesniedzot vai sniedzot nepatiesu informāciju, EK būs tiesīga lūgt Latvijā atbalstu no Konkurences padomes. Atbalstot regulas izpildi Latvijā, Konkurences padome sniegs EK atbalstu pārkāpumu izmeklēšanā, visas Konkurences likumā paredzētās izpētes pilnvaras izmantojot atbilstoši likumā paredzētajai izpētes kārtībai.
Jaunā funkcija paredz to, ka gadījumos, kad Ārvalstu subsīdiju regulas piemērošana skars Latvijas jurisdikciju, Konkurences padomei būs tiesības pēc EK pieprasījuma veikt inspekcijas vai citus faktu vākšanas pasākumus, lai atbalstītu EK tās izmeklēšanā ar mērķi novērst iekšējā tirgus kropļošanu.
Plašāka informācija par EK un Konkurences padomes funkcijām un uzņēmumu pienākumiem, kas izriet no Ārvalstu subsīdiju regulas, pieejama Konkurences padomes tīmekļvietnes sadaļā “Ārvalstu subsīdiju regula”.
Plašāk par tēmu >>
