Valsts garantētos uzturlīdzekļus 129 eiro apmērā ir tiesīga saņemt arī pilngadīga persona no 18 gadu vecuma sasniegšanas līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, ja tā turpina apgūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību, bet ne vairāk par tiesas nolēmumā vai vienošanās tekstā par uzturlīdzekļiem noteikto.
LV portāla infografika.
Minimālajai algai pieaugot no 620 līdz 700 eiro, 2024. gadā palielinājies arī minimālo uzturlīdzekļu apmērs, kas vecākam ir jānodrošina katram savam bērnam. Izmaksu apmērs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda paliek nemainīgs. Jaunums: likumā nostiprināta parādnieka iespēja dzēst likumiskos procentus par uzturlīdzekļu parādu valstij, ja četru gadu laikā tiks atmaksāta pamatparāda summa.
Civillikuma 179. pants nosaka vecāku – mātes un tēva – pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Šis pienākums nebeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu vai abiem vecākiem.
Pienākums gādāt par savu bērnu saglabājas arī tad, ja vecāku dzīves ceļi ir šķīrušies un ir izveidojušās jaunas ģimenes.
Turklāt, lai kāds no vecākiem nevarētu apgalvot, ka viņam nav līdzekļu un iespēju gādāt par savu bērnu, likumdevējs ir noteicis, ka, neatkarīgi no mantas stāvokļa un spējas uzturēt bērnu, katram no vecākiem ir absolūts pienākums darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmēru, ko nosaka Ministru kabinets (Civillikuma 179. panta piektā daļa).
Augstākā tiesa ir atzinusi, ka pienākums apgādāt bērnu ir absolūts, beznosacījuma vecāku pienākums, un šādu ar likumu uzliktu pienākumu bērna vecāki nevar atcelt pēc sava ieskata.1
Vecāki nekādos apstākļos nevar tikt atbrīvoti no pienākuma uzturēt bērnu.
Kas ietverts jēdzienā “bērna uzturēšana”, ir paskaidrots Civillikuma 177. pantā. Tā ir ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšana, bērna kopšana, viņa izglītošana un audzināšana (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Tāpat Augstākās tiesas judikatūrā nostiprināta atziņa, ka, piemēram, atsevišķas dāvanas bērnam neatbrīvo vecāku no uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma. Bērna aprūpes nodrošināšanai ir nepieciešami naudas līdzekļi.2
Tā aprēķināšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, ņemot vērā valstī noteikto minimālo darba algu un bērna vecumu.
2024. gadā minimālās algas apmērs ir pieaudzis par 13%, sasniedzot 700 eiro. Tas nozīmē, ka mainās arī minimālais uzturlīdzekļu apmērs.
Ņemot vērā bērna vecumu, tas ir šāds:
Šī summa ir atskaites punkts, kas vecākiem būtu jāņem vērā, savstarpēji vienojoties par uzturlīdzekļiem bērnam.
Ja vecāku rocība atļauj, uzturlīdzekļu apmēru var noteikt arī lielāku par minimālo.
Augstākā tiesa uzsvērusi, ka likumdevējs nav ierobežojis nosakāmo uzturlīdzekļu apjomu, izņemot to minimālo apmēru, kuru katram vecākam, neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam.
|
|
Situācijā, kad vecāks kaut kādu iemeslu dēļ nevar vai apzināti nevēlas nodrošināt uzturlīdzekļus, otrs vecāks vai aizbildnis ir tiesīgs vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācijā ar iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu no fonda.
Piemēram, tikai vienā mēnesī – 2023. gada novembrī – fonda administrācija ar uzturlīdzekļiem nodrošināja 34 786 bērnus, izmaksājot 4 181 672 eiro.
Kopējais bērnu skaits, kuriem gada laikā tiek izmaksāti uzturlīdzekļi no fonda, svārstās no 43 līdz 47 tūkstošiem. Negodprātīgu vecāku vietā no valsts budžeta ik gadu tiek izmaksāti līdzekļi bērnu uzturam aptuveni 50–55 miljonu eiro apmērā.
Lai gan regresa kārtībā atgūto līdzekļu apmēram ir tendence pieaugt, kopējais parāda apjoms valstij kopš fonda izveides 2004. gadā ir pārsniedzis pusmiljardu (~ 544 miljonus) eiro.
Ņemot vērā uzturlīdzekļu ārkārtīgi lielo nemaksātāju skaitu, valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs kopš 2020. gada nav piesaistīts minimālās algas apmēram.
Tas nozīmē, ka valsts maksāto uzturlīdzekļu summa nemainās un ir konstanta, neatkarīgi no tā, vai valstī tiek palielināta minimālā alga.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 616 “Noteikumi par izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru no Uzturlīdzekļu garantiju fonda” no fonda 2024. gadā uzturlīdzekļus izmaksā šādā apmērā:
Uzturlīdzekļi no fonda netiek izmaksāti pilngadību sasniegušajiem bērniem, ja viņi gūst ienākumus vismaz minimālās algas apmērā.
LV portālam bieži tiek vaicāts, vai ir taisnīgi, ka valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs tik ļoti atšķiras no minimālā uzturlīdzekļu apmēra. 2024. gadā tas būs par 61% mazāks nekā minimums, kādu likumdevējs ir noteicis katram no vecākiem nodrošināt savam bērnam.
No juridiskā aspekta atbildi uz līdzīgu jautājumu 2010. gadā ir sniegusi Satversmes tiesa lietā Nr. 2010-18-01 “Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma (spēkā līdz 2017. gadam; šeit – red. piez.) pārejas noteikumu 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 109. un 110. pantam”, kad ekonomiskās krīzes laikā uzturlīdzekļu izmaksa tika noteikta samazinātā apmērā.
Līdzīgi kā Augstākā tiesa, arī Satversmes tiesa tolaik secināja, ka nekādi apstākļi nevar atbrīvot vecākus no pienākuma dot uzturu savam bērnam vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā. Savukārt valsts noteiktajai papildu garantijai, proti, Uzturlīdzekļu garantiju fondam, ir sekundāra loma.
Tiesa akcentēja, ka fonda līdzekļi veidojas nevis no sociālajām iemaksām, bet valsts pamatbudžeta – visu nodokļu maksātāju līdzekļiem. Tādējādi papildu garantiju ietekmē valsts ekonomiskās iespējas un to var ierobežot tādā veidā, lai no tās labumu gūtu iespējami vairāk bērnu.
Jāpiebilst, ka 2023. gada 16. novembrī stājās spēkā grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas likumā pirmo reizi nostiprina Ministru kabineta pienākumu pārskatīt no fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru ne retāk kā reizi trijos gados, ievērojot valsts budžeta iespējas.
Jebkurā gadījumā parādniekam ir likumā noteikts pienākums atmaksāt fondam viņa vietā bērna uzturam izmaksātos uzturlīdzekļus un likumiskos procentus par tiem.
Tas nozīmē: ja kādu iemeslu dēļ vecākam, kura vietā uzturlīdzekļus bērna uzturam nodrošina valsts, uzkrājas parāds fonda administrācijai, šai summai piemēro 6% gada likmi.
Turklāt prasījumam par izmaksāto uzturlīdzekļu un par tiem aprēķināto likumisko procentu piedziņu no parādnieka nav noilguma.
Parāda summas pieaugumu iespējams apturēt, ja parādnieks noslēdz vienošanos ar fonda administrāciju par parāda atmaksu, to pilda un ja lēmums par uzturlīdzekļu izmaksu nav nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Turpretī nesen veiktie grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim likumisko procentu pieaugums tiek apturēts visās parādu lietās.
Likums noteic, ka šajā laikā labprātīgi veiktie parādnieka maksājumi fondā, kā arī piespiedu izpildes procesā iegūtie līdzekļi tiks novirzīti uzturlīdzekļu pamatparāda segšanai.
Ja četru gadu termiņā – līdz 2028. gada 31. decembrim – pamatparāds tiks segts pilnā apmērā, likumiskie parāda procenti tiks dzēsti.
Līdzīga norma izmēģinājuma kārtā jau bija ieviesta no 2019. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam un, kā norādīts likuma grozījumu anotācijā, veicināja uzturlīdzekļu parāda atmaksu. Periodā, kad parādnieku veiktie maksājumi tika novirzīti pamatparāda segšanai un tika dzēsti likumiskie procenti, parādnieku motivācija veikt maksājumus palielinājās. Tā rezultātā 2021. gadā divkāršojās lietu skaits, kurās parādnieks fonda administrācijai pilnībā atmaksāja viņa vietā izmaksātos uzturlīdzekļus.
Salīdzinājumam: 2018. gadā pilnībā tika dzēsts parāds 1952 lietās, bet 2021. gadā – 4202 lietās.
Iespēja dzēst likumiskos procentus četru gadu laikā no pirmā maksājuma attiecīgajā uzturlīdzekļu lietā tiks turpināta un noteikto četru gadu termiņu skaitīs no pirmā maksājuma, kas attiecīgajā uzturlīdzekļu lietā ir veikts no 2029. gada 1. janvāra (Pārejas noteikumu 17. punkts).
Arī ierobežojošo pasākumu un sankciju klāsts, ko var piemērot uzturlīdzekļu nemaksātājiem, vairāku gadu laikā ir ievērojami pieaudzis.
Piemēram:
2023. gada nogalē vēl vairāk tika paplašināti līdzšinējie un noteikti jauni papildu ierobežojumi tiem uzturlīdzekļu parādniekiem, kuri par savām saistībām neliekas ne zinis.
No 2023. gada 1. decembra uzturlīdzekļu parādniekiem ir aizliegts cedēt savus prasījumus, piemēram, ja iestājas apdrošināšanas gadījums, kas paredz apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma vai ceļojuma laikā.
Atcelta norma, kas paredzēja, – ja uzturlīdzekļu izmaksa no fonda ir izbeigta (piemēram, bērns sasniedz pilngadību), tad parādnieka vārds vairs netiek iekļauts publiski pieejamajā parādnieku sarakstā.
Šo normu varēs turpināt piemērot arī pēc tam, kad tiks izbeigta uzturlīdzekļu izmaksa no fonda, ja pastāv parāds fondam un parādnieks neveic maksājumus trīs kalendāra mēnešus pēc kārtas uzturlīdzekļu parāda segšanai.
Fonda administrācija no kredītinformācijas birojiem varēs saņemt ziņas par parādnieka maksājumu saistību apmēru pret citiem kreditoriem un saistību izpildes termiņiem, lai pārliecinātos par personas mantisko stāvokli, kā arī saņemtu informāciju, ja parādnieks būs uzņēmies jaunas kredītsaistības laikā, kad tiek uzkrāts uzturlīdzekļu parāds.
|
|
Krimināllikumā vienmēr ir tikusi paredzēta kriminālatbildība par izvairīšanos no tiesas nolēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savus bērnus.
|
Krimināllikums
170. pants. Izvairīšanās no uzturēšanas Par izvairīšanos no tiesas nolēmuma vai kompetentas valsts institūcijas lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savus vecākus, vecvecākus, bērnus, mazbērnus vai citas personas un dot tiem uzturu, – soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. |
Līdz 2018. gadam, lai ierosinātu krimināllietu, personai, kuras labā taisīts spriedums, piemēram, bērna mātei, bija pašai jāvēršas policijā ar iesniegumu. Ierosināto lietu skaits bija niecīgs. Piemēram, 2018. gadā par izvairīšanos pildīt tiesas nolēmumu un dot uzturu tika notiesāta viena persona.
Kopš 2018. gadā stājās spēkā grozījumi, kas noteica kriminālatbildību arī par izvairīšanos no kompetentas valsts institūcijas lēmuma par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus pildīšanas, ar iesniegumu pie tiesībsargiem var vērsties arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija. Tiesā esošo lietu skaits par Krimināllikuma 170. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu ir pieaudzis, sasniedzot “kulmināciju” 2021. gadā, kad par izvairīšanos no uzturēšanas tika notiesāta 71 persona (66 vīrieši un piecas sievietes).
Tiesu darba datu portālā pieejamā informācija liecina, ka no 2018. līdz 2023. gadam par Krimināllikuma 170. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu notiesātas 187 personas.
Vairums no tām ir vīrieši ar ļoti zemu izglītības līmeni. Daļa no viņiem jau tikuši sodīti par iepriekš izdarītiem noziegumiem.
Tomēr pēdējos gados šādu lietu skaitam ir tendence samazināties, kas vieš nelielu cerību, ka ierobežojumi un arvien jūtamāka sabiedrības negatīvā attieksme pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem nes augļus un rezultējas atbildīgākā rīcībā pret saviem bērniem.
1 Aizgādība, saskarsme, uzturlīdzekļi. Senāta judikatūras atziņas (2006. gads–2022. gada septembris). Pieejams: https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/tiesu-prakses-apkopojumi/civiltiesibas.
2 Turpat.
