SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
18. februārī, 2024
Lasīšanai: 28 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Saeima

Saeimā: Paplašina valsts amatpersonas deklarācijā norādāmās informācijas apjomu

Freepik

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā. 

Paplašina valsts amatpersonas deklarācijā norādāmās informācijas apjomu

15. februārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz valsts amatpersonas deklarācijā norādīt arī informāciju par radošo darbu, profesionālo un saimniecisko darbību (izņemot to, kuru atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir tiesības nereģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā saimnieciskās darbības veicēja statusā).

Ar grozījumiem tiek noteikts, ka amatpersonai deklarācijā būs jānorāda arī īpašumi, kuros tā faktiski dzīvo un kurus tā īrē, nomā vai patapina no citām personām.

Tiek precizētas normas, kas paredz pienākumu amatpersonai sniegts informāciju, ka tā ir patiesā labuma guvējs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.

Ar grozījumiem likumā tiek noteikts, ka valsts amatpersona nedrīkst izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības attiecībā uz laulāto vēl divus gadus pēc laulības šķiršanas, bet attiecībā uz partneri – divus gadus pēc partnerības izbeigšanas (likums jau nosaka šādu ierobežojumu attiecībā uz darījumu partneriem divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās).

Pagarināts laika periods, kurā valsts amatpersona var precizēt deklarācijā norādīto informāciju, līdz trim mēnešiem.

 

Plašāk par tēmu >>

 

Tiesu izpildītājiem būs tiesības saņemt kredītiestāžu informāciju, lai izvērtētu kreditoru pretenziju pamatotību lietās par bezmantinieku mantu

15. februārī Saeima lēma nodot izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu tiesības zvērinātam tiesu izpildītājam saņemt kredītiestāžu rīcībā esošās ziņas, kas nepieciešamas kreditoru pretenziju pamatotības izvērtēšanai lietās par bezmantinieku mantu

Kredītiestāžu likuma 61. panta pirmā daļa noteic, ka kredītiestādes pienākums ir garantēt klientu personas, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu.

Savukārt Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmās daļas 8. punkts noteic konkrētus gadījumus, kad zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības saņemt kredītiestāžu rīcībā esošās ziņas par tās klientu un viņa darījumiem, kuras kredītiestāde iegūst, sniedzot finanšu pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

Patlaban regulējums nosaka, ka kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas zvērinātiem tiesu izpildītajiem izsniedz, pamatojoties uz pieprasījumu, kam pievienota tā tiesas vai citas institūcijas, vai amatpersonas nolēmuma kopija, kura izpildei tiek veiktas amata darbības, vai pamatojoties tikai uz pieprasījumu, gadījumos, kad ziņas nepieciešamas inventāra saraksta sastādīšanai, kā arī mantas aprakstes veikšanai kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, šobrīd Kredītiestāžu likuma 63. pantā nav ietvertas zvērināta tiesu izpildītāja tiesības lietās par bezmantinieku mantu saņemt kreditoru pretenziju pamatotības izvērtēšanas vajadzībām nepieciešamo kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju par mantojuma atstājēja kontā veiktajiem vai saņemtajiem maksājumiem.

Likumprojekts ir saistīts ar 2022. gada 13. oktobra grozījumiem Civillikumā, ar kuriem tika veiktas izmaiņas bezmantinieku mantas regulējumā, lai nodrošinātu mantojuma atstājēja nenodrošināto kreditoru tiesību aizsardzību un pieteikto kreditoru pretenziju apmierināšanu.

Toreiz Civillikuma 416. panta otrajā daļā tika noteikts, ka bezmantinieku mantas gadījumā valsts vai pašvaldība atzīst tikai tādas kreditoru pretenzijas, kas pieteiktas mantojuma lietā zvērinātam notāram sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā un kuras par pamatotiem atzinis zvērināts tiesu izpildītājs.

Savukārt, lai novērstu iespējamību, ka bezmantinieku mantas procesā tiek apmierinātas nepamatotas vai neīstas kreditoru pretenzijas vai segta parāda daļa, par kuru mantojuma atstājējs jau dzīves laikā norēķinājies, likumdevējs paredzējis prasību izvērtēt visu sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā pieteikto kreditoru pretenziju pamatotību un atbilstību, šo funkciju deleģējot zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

Vienlaikus Saeimā tiek skatīts saistīts likumprojekts “Grozījums Kontu reģistra likumā”, kas izstrādāts, lai nodrošinātu tiesības zvērinātam tiesu izpildītājam saņemt Kontu reģistrā iekļautās ziņas, kas nepieciešamas kreditoru pretenziju pamatotības izvērtēšanai lietās par bezmantinieku mantu. Arī šiem grozījumiem kā atbildīgā ir noteikta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. 

Patentu likumā paredzēs kārtību strīdu par vienotā spēka Eiropas patentiem izskatīšanā

Saeima 15. februārī izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Patentu likumā”.

Likumprojekts ir saistīts ar vienota spēka Eiropas patenta ieviešanu 2023. gada 1. jūnijā. Tas paredz atsevišķu tiesvedības kārtību Vienotās patentu tiesas nolīguma dalībvalstīs, tajā skaitā arī Latvijā. Lai to nodrošinātu, nepieciešamas izmaiņas Patentu likumā.

Grozījumi paredz, ka turpmāk strīdus par vienotā spēka Eiropas patentiem izskatīs Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu–Baltijas valstu reģionālajā vai Vienotās patentu tiesas centrālajā nodaļā.

Tāpat likumprojekts precizēs, kāda informācija, tajā skaitā personas dati, tiek publiskoti Patentu valdes patentu reģistrā. Vienlaikus likumprojekts risinās atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus. 

Atbalsta hipotekāro kredītu pārkreditēšanas procesa vienkāršošanu

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus trīs likumprojektos, kas iedzīvotājiem sniegs iespēju vienkāršāk pārkreditēt hipotekāro kredītu. 

Grozījumi paredz, ka, aizejot pie cita kreditētāja, vairs nebūs jāmaksā pārkreditēšanas maksa, kā arī nebūs jāprasa esošā kredītdevēja piekrišana.

Līdz šim dārgais pārkreditēšanas process bija viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem un iemesliem, kādēļ iedzīvotāji nepārslēdza līgumus pie citiem kredītdevējiem. Bankas piemēroja komisijas maksu gan par izsniegto kredītu, gan arī pārkreditēšanās brīdī. Papildu izmaksas radīja arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi, iepriekš paudis Jānis Reirs, par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta komisijas priekšsēdētājs. 

Likumprojektu pakete tika izstrādāta, lai mazinātu šķēršļus un atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt tādus kredītus, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku (hipotekāros kredītus), tādējādi veicinot klientu mobilitāti un konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā.

Iecerēts, ka tādējādi tiks veicināta kredītiestāžu piedāvāto risinājumu hipotekāro kredītu ņēmējiem attīstība un mazinātos augstās hipotekāro kredītu procentu likmes.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā papildina Patērētāju tiesību aizsardzības likumu ar jaunu 8.5 pantu – “Hipotekārā pārkreditēšana”. Tajā noteikts, ka patērētājam, veicot hipotekārā kredīta pārkreditēšanu, ir tiesības uz vienkāršotu un standartizētu procesu. Savukārt iepriekšējam kredīta devējam ir pienākums sadarboties un nekavēt hipotekārās pārkreditēšanas procesu, ja iegūstošā kredīta devēja piešķirtais hipotekārais kredīts sedz patērētāja atlikušās attiecīgā hipotekārā kredīta saistības pret iepriekšējo kredīta devēju.

Likumprojekts arī nosaka, ka iepriekšējais kredīta devējs par hipotekāro pārkreditēšanu nav tiesīgs piemērot maksu, pat ja hipotekārās kreditēšanas līgumā vai ķīlas līgumā tāda noteikta, kā arī nav tiesīgs prasīt patērētājam kompensēt jebkādus izdevumus, kas tam radušies saistībā ar hipotekāro pārkreditēšanu, izņemot fiksētas aizņēmuma likmes gadījumā, kad iepriekšējais kredīta devējs ir tiesīgs saņemt godīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu.

Savukārt maksa par jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu vai kredīta izsniegšanu nevarēs būt augstāka par 1% no jaunā hipotekārā kredīta summas. Turklāt šāda maksa nedrīkst būt lielāka par maksu, kādu iegūstošais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro jaunu ar pārkreditēšanu nesaistītu hipotekāro kredītu izsniegšanai.

Likumā paredzēts, ka patērētājam ir tiesības sadalīt šo maksu trijos maksājumos.

Ministru kabinetam līdz 2024. gada 1. aprīlim būs jāizstrādā hipotekārās pārkreditēšanas kārtības noteikumi.

Cita starpā ar grozījumiem tiek atcelti reklāmas ierobežojumi hipotekārajiem kredītiem.

Savukārt galīgajā lasījumā atbalstītie Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz iespēju kredīta devējam sniegt neizpaužamās ziņas citam kredīta devējam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai. Šī informācija nepieciešama, lai izteiktu savu piedāvājumu patērētājam.

Savukārt grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā paredz hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā iespēju izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu. Šādi grozījumi nepieciešami, lai nerastos papildu izmaksas.

Galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Notariāta likumā paredz iespēju arī kapitālsabiedrībai, kura saņēmusi speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, iesniegt paziņojumu zvērinātam notāram par piekrišanu hipotēkas un ar to saistīto tiesību aprobežojumu grozīšanai vai cesijas nostiprināšanai Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļvietnē izveidotā datu sniegšanas kanālā.


Plašāk par tēmu >>

Digitālo tirgu akta un Ārvalstu subsīdijas regulas ievērošanu uzraudzīs Konkurences padome

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā”, kas tika izstrādāti, lai nodrošinātu Digitālo tirgu akta un Ārvalstu subsīdiju regulas prasību konkurences jomā izpildi Latvijā.

Grozījumi paredz, ka kompetentā iestāde Latvijā, kas uzraudzīs Digitālo tirgu akta un Ārvalstu subsīdiju regulas piemērošanu Latvijā un sniegs atbalstu Eiropas Komisijai tās izmeklēšanas darbībās, būs Konkurences padome.

Ar grozījumiem likumā tiek ietvertas tiešas un nepārprotamas tiesības Konkurences padomei fiksēt personu sniegtos mutvārdu paskaidrojumus, izmantojot skaņu ierakstu.


Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/1925 (2022. gada 14. septembris) par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) prasības sāka piemērot 2023. gada 2. maijā. Tā mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, paredzot saskaņotus noteikumus, kas visiem uzņēmumiem nodrošina sāncensīgus un godīgus digitālās nozares tirgus visā Eiropas Savienībā jomās, kurās darbojas platformas ar lielu ietekmi uz tirgu jeb vārtziņi, un tādējādi sniedzot labumu komerciāliem lietotājiem un galalietotājiem. Digitālo tirgu akta būtība ir paredzēt vārtziņiem ex ante pienākumu un aizliegumu sarakstu, kas vārtziņiem ir jāievēro ikdienas darbībās.

 
Plašāk par tēmu >>

 

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2560 (2022. gada 14. decembris) par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu (Ārvalstu subsīdiju regulu) Eiropas Komisija veic izvērtējumu par ārvalstu subsīdiju kropļojošo ietekmi un tās novēršanas pasākumiem vispār, bet it sevišķi uzņēmumu koncentrācijas gadījumos un publisko iepirkumu procedūrās.

 

Otrajā lasījumā atbalsta grozījumu, kas atvieglos ar invaliditāti saistīto pabalstu saņemšanu bērniem pēc pilngadības sasniegšanas

Saeimas deputāti 15. februārī otrajā lasījumā atbalstīja  likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, kas paredz atvieglot valsts sociālo pabalstu saņemšanu situācijās, kad bērns ar invaliditāti sasniedzis pilngadību.

Grozījumi paredz, ka pilngadību sasniegušo jauniešu ar I vai II grupas invaliditāti vārdā pabalstus varēs pieprasīt viņu iepriekšējais likumiskais pārstāvis. Tādējādi jauniešiem ar ļoti smagu invaliditāti, kuri patstāvīgi nespēj paust savu gribu, pārejas posmā no bērna ar invaliditāti uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu, tiks atvieglota valsts sociālo pabalstu saņemšanas iespēja.

Kāda ir problēma? Civillikums nosaka, ka persona, sasniedzot pilngadību, kļūst rīcībspējīga. Tas nozīmē, ka savas tiesības un intereses pilngadīgā persona, arī ar invaliditāti, sāk pārstāvēt pati, tai skaitā pati risina  jautājumus, kas saistīti ar viņas veselības aprūpi, invaliditātes noteikšanu un valsts sociālo pabalstu noformēšanu uz sava vārda.

Taču mēdz būt situācijas, kad ļoti smagu vai smagu funkcionēšanas ierobežojumu un veselības traucējumu dēļ pilngadību sasniegušais jaunietis to patstāvīgi nespēj izdarīt (piemēram, atvērt savu kontu bankā, iesniegt dokumentus atbalsta saņemšanai u. c.).

Šobrīd spēkā esošais regulējums būtiski apgrūtina jaunieša ar smagu invaliditāti tiesības saņemt nepieciešamo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai. Šādos gadījumos, piemēram, vecākiem, kas par bērnu rūpējās pirms bērns sasniedza pilngadību, lai aizstāvētu jaunieša likumiskās intereses arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, ir jāvēršas tiesā ar prasības pieteikumu par pilngadīgās personas rīcībspējas ierobežošanu. Tas var būt laikietilpīgs process, kas ilgst vairākus mēnešus.

Ko paredz likumprojekts? Plānotie grozījumi paredz ieviest speciālu regulējumu, ka tiesības pieprasīt ar invaliditāti saistītos pabalstus (valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās) par pilngadību sasniegušu  jaunieti, kuram ir noteikta I vai II invaliditātes grupa ar cēloni slimība no bērnības, ir  personai, kura bija šī jaunieša likumiskais pārstāvis vai nodrošināja tā aprūpi audžuģimenē dienu pirms pilngadības sasniegšanas un saņēma valsts sociālos pabalstus par bērnu ar invaliditāti.

Likumā paredzēts ietvert papildu priekšnosacījumu, – pabalstus varēs pieprasīt, ja tiesā ir pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par pilngadību sasniegušā jaunieša ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ.

Likumprojekts paredz, ka minētos pabalstus izmaksā no dienas, kad pilngadību sasniegušajai personai uz minētajiem pabalstiem radās tiesības, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad ir stājies spēkā bāriņtiesas lēmums par aizgādņa iecelšanu vai tiesas spriedums, ar kuru pieteikums par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu ir noraidīts, vai tiesvedība lietā izbeigta, vai arī pati pilngadību sasniegusī persona iesniedz iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) par pabalstu piešķiršanu.

Likumu paredzēts papildināt ar jaunu 25. pantu, kurā noteiks informācijas apmaiņas kārtību starp VSAA, bāriņtiesu un Tiesu informatīvo sistēmu.


Plašāk par tēmu >>

Uz otro lasījumu likumprojekts ir papildināts ar izmaiņām Valsts sociālo pabalstu likuma 4. pantā, lai precizētu, ka arī bērnam, par kuru tiek izmaksāts pabalsts, ir jādzīvo Latvijas teritorijā. Tas radītu skaidrību situācijās, kad, piemēram, viens bērna vecāks dzīvo Latvijā, bet bērns un otrs vecāks dzīvo citā valstī. Plānots papildināt personu loku, kam ir tiesības saņemt likumā paredzētos pabalstus, proti, tajā iekļaujot arī personas, kurām ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, ja tās ir Eiropas Savienības zilās kartes turētājas (termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniedz trešās valsts pilsonim, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā un kuram ir augstākās izglītības kvalifikācija vai augstākā profesionālā pieredze).

Atbalsta prasību pašvaldību vadošajām amatpersonām saņemt pielaidi valsts noslēpumam

Pašvaldību vadošajām amatpersonām vajadzēs iegūt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. To paredz otrajā lasījumā atbalstītie likumprojekti “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” un “Grozījumi Pašvaldību likumā”. Izmaiņas likumos rosinājis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Izmaiņas paredz, ka speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam būs nepieciešama pašvaldības domes priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām. Ja līdz šim laikam kādā pašvaldībā notiek jaunas domes vēlēšanas, nepieciešamību pēc valsts noslēpuma piemēro arī jaunievēlētās domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam.

Savukārt izpilddirektoriem un viņu vietniekiem būtu jāiesniedz iesniegums drošības iestādei mēneša laikā no likuma grozījumu stāšanās spēkā dienas (sākotnējā redakcija paredzēja termiņu līdz 2024. gada beigām).

“Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina pilna mēroga militāru ofensīvu pret Ukrainu, nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstiski un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju. Šādas prasības noteikšana vadošajām pašvaldību amatpersonām nav pašmērķis vai politiska iegriba, bet gan objektīva nepieciešamība,” šādi izmaiņu nepieciešamību likumā pamatojis Valsts prezidents vēstulē Saeimai.


Plašāk par tēmu LV portālā >>

Konceptuāls atbalsts Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumprojektam

Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums”,  ar ko iecerēts izveidot tiesisko ietvaru uzņēmējdarbības atbalstam prioritārajās jomās, regulatīvām smilškastēm un “zaļā koridora” regulējumu prioritāriem investīciju projektiem.

Likumā paredzēts noteikt, ka prioritāri projekti ir investīciju piesaisti vai eksportspēju veicinoši projekti, kas sekmē attīstības plānošanas dokumentos, nacionālās industriālās politikas vai digitālās transformācijas politikas jomā noteikto mērķu sasniegšanu vai veicina tādu tirgus nepilnību novēršanu, kas kavē šo mērķu efektīvu sasniegšanu.

Savukārt ar regulatīvām smilškastēm topošā likuma izpratnē tiek saprasts “konkrēts tiesiskais ietvars konkrētā ierobežotā teritorijā, kur darbojas no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi nosacījumi, lai komersanti un zinātniskās institūcijas varētu testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus attiecīgo risinājumu komercializācijai”.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tā mērķis ir palielināt uz eksportu orientētas investīcijas un radīt vidi, kur testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus, tādējādi veicinot tautsaimniecības konkurētspēju. Vienlaikus likumprojekts noteiks standartus prioritāriem projektiem, kā arī sniegs iespēju veidot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai prioritāro projektu jomās.

“Zaļā koridora” koncepcija paredz saīsināt administratīvos procesus investīciju projektu īstenošanai, piemēram, ļaujot saņemt būvatļauju vai citus nepieciešamos valsts pārvaldes pakalpojumus īsākā termiņā, samazināt laiku, lai saņemtu dažādas atļaujas un saskaņojumus valsts iestādēs.   

Iecerēts, ka tādējādi tiks veicināti ieguldījumi Latvijā nostiprinātās viedās specializācijās (RIS3), neto nulles emisiju tehnoloģijās, kā arī tūrisma un pasākumu, zemas īres dzīvojamo mājokļu un sociālo mājokļu būvniecības, drošības un aizsardzības jomās, iepriekš informējusi Ekonomikas ministrija.  

“Katras valsts attīstības pamatā ir eksportspējīgi uzņēmumi, jaunu un unikālu produktu ražošana, kā arī investīciju piesaiste. Lai palīdzētu mūsu uzņēmumiem, kuri strauji attīstās, un piesaistītu mūsu valstij arī starptautiskas investīcijas, ir svarīgi novērst birokrātiskos šķēršļus,” uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētājas biedrs Jānis Vitenbergs. Tādēļ ir svarīgi saglabāt sevi labi pierādījušo “zaļā koridora” pieeju uzņēmējdarbības atbalstam prioritārajās jomās, pauž J. Vitenbergs. 

Plašāk par tēmu >>

Apstiprinās Latvijas–Moldovas līgumu sociālās drošības jomā

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Moldovas Republikas līgumu sociālās drošības jomā”, ar ko tiks apstiprināts 2023. gada 11. decembrī parakstītais Latvijas–Moldovas līgums.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šobrīd starp Latvijas Republiku un Moldovas Republiku nepastāv starpvalstu tiesiskā regulējuma sociālās drošības jomā. Līdz ar to tiesību uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (pensijas, pabalsti) noteikšanā, apdrošināšanas periodu ieskaitīšanā, pakalpojumu piešķiršanā un izmaksā nav vienotas pieejas no abu valstu kompetentajām iestādēm gan attiecībā uz Latvijas Republikā apdrošināšanas stāžu ieguvušām personām, gan Moldovas Republikā apdrošināšanas stāžu ieguvušām personām, nav novērsta pabalstu pārklāšanās, tādējādi noteiktās situācijās nav izslēgta valsts budžeta līdzekļu nepamatota izmaksa, kā arī nav izslēgtas situācijas, kad neviena no šīm abām valstīm nenodrošina personai pakalpojumu.

Pirmajā lasījumā atbalsta stingrāku regulējumu un vēršanos pret invazīvo sugu izplatību Latvijā

15. februārī Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektus – “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” un “Grozījumi Augu aizsardzības likumā". Ar šiem grozījumiem iecerēts regulēt invazīvo sugu – augu un dzīvnieku, tostarp Spānijas kailgliemeža – izplatības ierobežošanu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē 24. janvārī gan likumprojekti neguva atbalstu, bet, virzot uz balsojumu plenārsēdē, tika lemts, ka tie būtiski jāpapildina uz otro lasījumu, lai novērstu bažas par papildu birokrātisko slogu un pienākumiem zemju īpašniekiem un apsaimniekotājiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iepriekš skaidroja: “Likumprojekti izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra regulā Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību noteiktos Eiropas Savienības dalībvalstu pienākumus neielaist invazīvas svešzemju sugas valstī, izstrādāt pasākumus sugu ierobežošanai un iznīcināšanai, kā arī noteikt regulējumu tām sugām, kas nav iekļautas Regulas Nr. 1143/2014 sarakstā, taču Latvijā nodara kaitējumu bioloģiskai daudzveidībai un ekosistēmu pakalpojumiem, piemēram, Spānijas kailgliemezis, Kanādas zeltslotiņa, iekļaujot tās nacionālajā invazīvo sugu sarakstā.”

Kā skaidrots likumprojektu anotācijā, šobrīd nacionālais normatīvais regulējums par invazīvajām sugām ir noteikts tikai attiecībā uz augiem. Invazīvo augu sarakstā ir iekļauta tikai viena augu suga – Sosnovska latvānis.

Savukārt regulējums par invazīvām dzīvnieku sugām ir tikai pastarpināts, proti, šo jomu regulē tikai Ministru kabineta noteikumi Nr. 421 “Medību noteikumi”, kurā noteiktas nelimitēti medījamās Latvijas faunai neraksturīgās vai invazīvās sugas – Amerikas ūdeles, jenotsuņi, dambrieži, mufloni, Sika brieži, jenoti, nutrijas, baibaki visu gadu, bet zeltainie šakāļi no 15. jūlija līdz 31. martam.

Saskaņā ar grozījumiem, iestādēm tiek noteiktas jaunas funkcijas un paplašinātas esošās. “Likumprojektos iekļauta prasība invazīvo sugu kontrolei uz robežas, par ko atbild Pārtikas un veterinārais dienests, augu tirdzniecībai un turēšanai, par ko atbild Valsts augu aizsardzības dienests, kā arī dzīvnieku tirdzniecībai un turēšanai, par ko atbild Dabas aizsardzības pārvalde.  Tāpat likumprojektos iekļauta invazīvo sugu izplatības apzināšana, ierobežošana un iznīcināšana, kā arī tiek noteikti jauni deleģējumi MK par izplatījušos sugu monitoringu, jaunienākušo sugu agrīnu atklāšanu, pārvaldības pasākumiem un atļaujām invazīvo sugu turēšanai,” informē VARAM.

Plānots arī precizēt terminus. Piemēram, Sugu un biotopu aizsardzības likumā iekļaus terminu “invazīva suga” – Latvijas dabai neraksturīga suga, kas introducēta cilvēka darbības rezultātā un kas rada būtisku kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai vai ekosistēmu pakalpojumiem, vai cilvēku veselībai, vai tautsaimniecībai. Likumā tiks definēts termins “invazīvas sugas indivīds” – dzīvs organisms jebkurā tā attīstības stadijā vai dzīva organisma daļa, kas saglabājusi dzīvotspēju un no kuras var attīstīties dzīvs organisms.


Plašāk par tēmu >>

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI