Prioritārs projekts likumprojekta izpratnē ir investīciju piesaisti vai eksportspēju veicinošs projekts, kas sekmē attīstības plānošanas dokumentos, nacionālās industriālās politikas vai digitālās transformācijas politikas jomā noteikto mērķu sasniegšanu, piemēram, produktivitātes kāpumu, inovāciju izstrādi un komercializāciju, eksporta apgrozījuma pieaugumu, tautsaimniecībai stratēģiski svarīgu lielu investīciju projektu piesaisti u.c., vai veicina tādu tirgus nepilnību novēršanu, kas kavē šo mērķu efektīvu sasniegšanu, piemēram, mazina administratīvo slogu vai saīsina valsts pārvaldes institūciju saskaņošanas procesu laiku.
“Jaunais regulējums dos spēcīgu stimulu Latvijas eksporta projektu klāsta paplašināšanai, nodrošinot iespēju piemērot tā sauktā “zaļā koridora” principu arī eksportējošiem uzņēmumiem, ja investīcijas attiecīgajā projektā pārsniedz 5 miljonus eiro. Līdz šim “zaļais koridors” tika attiecināts tikai uz lielajiem ārvalstu investīciju projektiem. Tāpat ļoti būtiski, ka jaunajā likumā būs iekļauti arī tā sauktās regulatīvās smilškastes principi un nosacījumi, kas ir pirmais solis uz šī īpašās labvēlības režīma reālu ieviešanu pētniecības un inovāciju projektiem,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Likumprojektā noteiktas sekojošas prioritāro projektu jomas:
- Latvijā noteiktās piecas viedās specializācijas jomas1 un neto nulles emisiju tehnoloģijas;
- starptautisko biznesa pakalpojumu centri;
- tūrisms un pasākumi, piemēram, dižpasākumi;
- produktivitātes kāpumu veicinoši projekti, kuru ietvaros vidējais darbinieku atalgojums ir ne mazāks kā ES vidējais darbinieku atalgojums iepriekšējā pārskata gadā;
- būvniecība, transports vai loģistika (ja investīcijas saistītas ar pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanu viedās specializācijas jomās);
- zemas īres dzīvojamo mājokļu un sociālo mājokļu būvniecība;
- drošība un aizsardzība.
Tāpat likumprojektā ietverts deleģējums Ministru kabinetam līdz 2024. gada decembrim izdot Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā tiks apkalpoti prioritārie projekti (“zaļais koridors”). Plānots, ka MK noteikumos tiks ietverti projektu kvalifikācijas kritēriji, prioritāro projektu iesniegšanas un izvērtēšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtība, prioritārā projekta statusa piešķiršanas un zaudēšanas nosacījumi un kārtība u.c.
Nolūkā sekmēt inovāciju izstrādi un ieviešanu tirgū nepieciešams radīt vidi inovāciju attīstītājiem, kas sniedz iespēju netraucēti praktiski testēt jaunus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus, iespējami mazinot administratīvo slogu un atvieglojot saskaņošanas procesu. Šim nolūkam likumprojektā iekļauti regulatīvo smilškastu izveides nosacījumi. Vienlaikus likumprojektā ietverts deleģējums Ministru kabinetam līdz 2024. gada nogalei izdot noteikumus regulatīvo smilškastu izveidei, īstenošanas, uzraudzības un izbeigšanas nosacījumiem un kārtībai. Regulatīvā smilškaste likumprojekta izpratnē ir konkrēts tiesiskais ietvars, tostarp konkrētā ierobežotā teritorijā, kur darbojas no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi nosacījumi, kura ietvaros komersanti un zinātniskās institūcijas var testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus attiecīgo risinājumu komercializācijai.
Detalizēti ar Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumprojektu var iepazīties Tiesību aktu portālā.
Pašlaik spēkā esošais prioritāro investīciju projektu regulējums ir balstīts uz 2020.gada 10. jūnija “Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma” un ietverts 2021.gada 4.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.83 “Noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu”. Spēkā esošais “zaļā koridora” regulējums paredz tiesiskajā regulējumā noteiktās procedūras un pakalpojumus sniegt prioritārā kārtībā un termiņā, samazinot paredzamo apstrādes laiku par vismaz 50%. Kopš 2021.gada 1.marta (iesniegumu pieņemšanas uzsākšanas) prioritāro investīciju projekta statuss piešķirts 25 investīciju projektiem ar kopējo pienesumu vairāk nekā 308 milj. eiro un vairāk kā 1150 radītām darba vietām.
1 Latvijā noteiktas 5 RIS3 jomas, kas nostiprinātas Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam: (a) Zināšanu ietilpīga bioekonomika; (b) Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; (c) Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; (d) Viedā enerģētika un mobilitāte; (e) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
