Ar grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzēts papildināt valsts amatpersonas deklarācijā sniedzamās informācijas apjomu par īpašumiem, kuros tā faktiski dzīvo un kurus īrē, nomā vai patapina no citām personām, kā arī būs jānorāda informācija par radošo darbu, profesionālo un saimniecisko darbību. Priekšlikumi arī precizē likuma normas, tās papildinot ar patiesā labuma guvēja definīciju, un paredz gadījumus, kad, atbilstot noteiktiem nosacījumiem, valsts augstākās amatpersonas var būt komercsabiedrības dalībnieks.
Daļu no grozījumiem ir rosinājis Valsts ieņēmumu dienests (VID). Institūcijas priekšlikumi vērsti uz to, lai novērstu likuma 24. panta pirmajā daļā ietverto pretrunīgo interpretāciju par valsts amatpersonas deklarācijā norādāmo informāciju, panāktu valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, noteiktu samērīgu termiņu valsts amatpersonas deklarācijas precizēšanai un tiesiskajā regulējumā aptvertu iespējami plašāku valsts amatpersonas deklarācijas precizēšanas gadījumu loku.
Savukārt uz otro lasījumu priekšlikumus, kā, piemēram, papildināt likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ar patiesā labuma guvēja (PLG) definīciju, noteikt gadījumus, kad, atbilstot noteiktiem nosacījumiem, valsts augstākās amatpersonas var būt komercsabiedrības dalībnieki, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir iesniedzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ” 23. novembrī Saeima pieņēma otrajā lasījumā.
Likuma 24. panta pirmā daļa noteic, kāda informācija ir jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests praksē ir secinājis, ka valsts amatpersonas deklarācijas iesniedzēji tiesību normas interpretē neviennozīmīgi.
Nav tieši noteikts, ka valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda informācija par saimniecisko darbību, īrē un patapinājumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, tostarp tiem, kuros valsts amatpersonas faktiski dzīvo.
Valsts amatpersonas deklarācijā nekustamie īpašumi bieži netiek norādīti kā lietošanā esoši, ja valsts amatpersonai nepieder nekustamais īpašums, bet tā faktiski dzīvo laulātajam (vai dzīvesbiedram), radiniekam (piemēram, vecākiem, bērniem utt.), draugiem vai paziņām piederošā nekustamajā īpašumā, un attiecīgi tas ir valsts amatpersonas lietošanā.
Tādējādi VID priekšlikums paredz likuma 24. panta 4. punktā skaidrāk noteikt, ka deklarācijā ir jānorāda tie īpašumi, kuros valsts amatpersona faktiski dzīvo un kurus īrē, nomā vai patapina no citām personām.
Patlaban likuma 25. panta sestajā daļā noteikts, ka valsts amatpersonas deklarāciju iespējams precizēt viena mēneša laikā pēc publiskošanas, taču praksē konstatēts, ka minētais termiņš ir nesamērīgi īss.
2022. gadā, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, valsts amatpersonas deklarācijas precizējumi ir iesniegti 3493 gadījumos, no tiem 3259 gadījumos precizējumi veikti viena mēneša laikā pēc deklarācijas publiskošanas, bet 234 gadījumos precizējumi izdarīti pēc pieņemtajiem lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās.
Likumprojekta tiesiskais regulējums paredz likuma 25. panta sestajā daļā noteikt ilgāku termiņu valsts amatpersonas deklarācijas precizēšanai, kā arī tiesiskajā regulējumā aptvert iespējami plašāku valsts amatpersonas deklarācijas precizēšanas gadījumu loku.
Likumprojekts paredz, ka:
Likuma 24. panta pirmās daļas 3. punktā šobrīd ir noteikts, ka valsts amatpersonas deklarācijā valsts amatpersona norāda informāciju par citiem amatiem, ko ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, kā arī uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kurus tā veic vai kuros noteiktās saistības pilda.
VID ir secinājis, ka no minētās normas neizriet, ka valsts amatpersonas deklarācijas punktā pie citiem amatiem ir jānorāda arī informācija par radošo darbu, profesionālo darbību, saimniecisko darbību, jo šajā gadījumā fiziskā persona darbojas patstāvīgi un amatu neieņem.
Likuma 24. panta grozījumi paredz, ka valsts amatpersonai deklarācijā būs jānorāda arī informācija par radošo darbu, profesionālo darbību un saimniecisko darbību (izņemot to, kuru atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības nereģistrēt VID saimnieciskās darbības veicēja statusā).
Vienlaikus likumprojekts paredz izņēmumu, kas nav jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā. Proti, tajos gadījumos, kad personai ir tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību vai kad persona VID ir paziņojusi par saimnieciskās darbības veikšanu, bet izmanto likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta divpadsmitajā daļā noteiktās tiesības to nereģistrēt, tā attiecīgo informāciju nenorāda arī valsts amatpersonas deklarācijā pie amatiem.
Ar KNAB priekšlikumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” tiek ieviesta patiesā labuma guvēja definīcija. Tā ir fiziskā persona, kas par patieso labuma guvēju uzskatāma Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.
Atbildīgā komisija, kā arī Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi KNAB priekšlikumu visu likumu pēc vārdiem “dalībnieks, akcionārs, biedrs” papildināt ar jēdzienu “patiesais labuma guvējs”.
Jau patlaban valsts amatpersonai deklarācijā ir jānorāda informācija par to, vai tā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē ir PLG.
Pēc KNAB datiem katru gadu arvien vairāk valsts amatpersonu kļūst par PLG dažādos uzņēmumos. 2020. gadā 56 valsts amatpersonas ir norādījušas, ka tās ir PLG, 2021. gadā – 79, bet 2022. gadā – jau 100.
KNAB iesniedzis arī priekšlikumu grozīt likuma 10. panta pirmās daļas pirmo teikumu, lai paredzētu izņēmumu komercdarbības ierobežojumiem valsts augstākajām amatpersonām – Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministriem un īpašu uzdevumu ministriem – attiecībā uz atklātu konkursu, nosakot papildu kritēriju izņēmuma piemērošanai.
Proti, iepriekš minētajām valsts amatpersonām varētu būt pieļaujama dalība komercsabiedrībā, kas saņem valsts finanšu līdzekļus, ja tie ir iegūti atklāta konkursa rezultātā un ja valsts amatpersona tajā nav PLG vai individuālais komersants.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis vienā no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēm skaidroja, ka “saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 32. pantu šobrīd Saeimas deputāts nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieks, kas saņem valsts iepirkumu, valsts finanšu līdzekļus”.
KNAB priekšlikums paredz, ka Saeimas deputāts var būt šādas komercsabiedrības dalībnieks, ja izpildās divi nosacījumi:
Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” juridiskā konsultante Krista Asmusa, lūgta vērtēt KNAB ierosinātos grozījumus likuma 10. pantā, piekrīt, ka “šādas normas kontekstā ir jārunā par PLG statusu. Tomēr interešu konflikta un korupcijas riski varētu rasties situācijās, kas aprakstītas normas beigu daļā, proti, atklātā konkursā piešķirti iepirkumi ir izņēmums no šī aizlieguma”.
“No vienas puses, priekšlikums, šķiet, ir atbalstāms, jo nebūtu samērīgi liegt amatpersonām piederošajiem vai ar tām saistītajiem uzņēmumiem jebkādas iespējas saņemt valsts finansējumu iepirkumos,” spriež K. Asmusa.
“No otras puses, bažas var radīt apstāklis, ka valsts amatpersonām piederošajiem uzņēmumiem ir iespējams piedalīties atklātos konkursos. Patlaban iepirkumu sistēma Latvijā ir pašregulējoša, kas nozīmē, ka tikai konkrētā iepirkuma pretendenti vai potenciālie pretendenti var vērsties Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar iesniegumu par iespējamajiem pārkāpumiem. Tādējādi pastāv liels risks, ka par vairākiem pārkāpumiem netiek ziņots un lietas netiek risinātas, jo pretendenti izvēlas neziņot un IUB trešo pušu iesniegumus nepieņem.”
“Sabiedrība par atklātību – Delna” uzskata: pastāv risks, ka var netikt izmeklēti un atklāti iespējamie pārkāpumi situācijās, kad atklātā konkursā piedalās un uzvar valsts amatpersonām piederošie vai ar tām saistītie uzņēmumi, jo citi pretendenti var nevēlēties celt sūdzības pret valsts amatpersonu uzņēmumiem. Savukārt aktīvajiem iedzīvotājiem, kuri seko līdzi iepirkumiem un konstatē negodprātīgas darbības iepirkumu procesos, nav tiesību vērsties IUB ar sūdzību.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
