FOTO: Freepik.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ” paredz stingrākus ierobežojumus amatu savienošanai valsts amatpersonām, tai skaitā attiecībā uz amatu ieņemšanu publisko personu kapitālsabiedrībās un publisko personu kontrolētajās kapitālsabiedrībās. Ar izmaiņām plānots mazināt interešu konflikta veidošanās riskus un iespēju, ka amatu savienošanas rezultātā saņemtais atalgojums ir kā papildinājums atalgojumam pamata darba vietā.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ” 4. jūnijā atbalstīja izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Deputāti noraidīja Valsts kancelejas priekšlikumu to virzīt kā steidzamu.
Plānots, ka izmaiņas likumā stāsies spēkā no 2025. gada 1. janvāra, lai valsts amatpersonas būtu savlaicīgi informētas par jauno tiesību normu būtību.
Valsts kancelejas (VK) Attīstības nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis deputātiem skaidroja, ka grozījumi izstrādāti, lai īstenotu Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteikto, proti, mazināt ierēdniecības pārstāvību amatos kapitālsabiedrībās, kā arī izpildītu Valsts kontroles 2022. gada revīzijas ziņojumā “Valsts pārvalde – “quo vadis”? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais” ierosināto.
Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta direktore Inga Vilka Saeimas komisijas sēdē atgādināja, ka revīzijas iestāde priekšlikumus iesniegusi pēc “Valsts pārvaldes reformu plāna 2020” revīzijas. Tajā tika secināts, ka daļa ministriju augstāko ierēdņu vienlaikus ieņēma amatus valsts kapitālsabiedrību padomēs. Turklāt tajās, kur ministrija ir kapitāldaļu turētājs.
“Tobrīd vēl nebija pieņemti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un neviens neslēpa, ka galvenais amatu savienošanas iemesls ir atlīdzības palielināšana. Grozījumi likumā stājās spēkā 2022. gada 1. jūlijā. Tagad ir iespējams mēnešalgai pievienot piemaksas un attiecīgo praksi izbeigt,” teica I. Vilka.
Atbilstoši revīzijas ziņojumā minētajam 2022. gada janvārī sešu ministriju valsts amatpersonas (valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki, departamentu direktori vai ministriju padotības iestāžu vadītāji) bija ieceltas valsts kapitālsabiedrību padomē vai valdē (kopumā 21 amatpersona) un ostu valdē (septiņas amatpersonas).
Valsts kontrole ziņojumā norādīja, ka “šāda amatu apvienošana rada jautājumus par valsts amatpersonas spējām apvienot pilna laika vadošu amatu ministrijā vai tās padotības iestādē ar padomes vai valdes locekļa amatu valstij nozīmīgā uzņēmumā, kvalitatīvi apvienojot un veicot amata pienākumus abos amatos”.
Valsts kontrole rosināja Valsts kancelejai izstrādāt grozījumus normatīvajā aktā, kas novērstu praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus (padomes un valdes locekļu amatu) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālās ekonomiskās zonās un brīvostās.
Likumprojekts paredz noteikt, ka valsts amatpersonai, ievērojot likuma 7. pantā noteiktos speciālos amatu savienošanas ierobežojumus, joprojām ir atļauts savienot valsts amatpersonas pilnas slodzes amatu ne vairāk kā ar diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem valsts amatpersonas amatiem vai amatiem citās publiskas personas institūcijās, bet starp tiem nebūs kapitālsabiedrības valdes locekļa amata.
Stājoties spēkā likuma grozījumiem, valsts amatpersonas nevarēs ieņemt valdes locekļa amatus publisko personu kapitālsabiedrībās.
Savukārt padomes locekļu amatu attiecīgajās kapitālsabiedrībās tās varētu ieņemt īslaicīgi – vienu gadu –, kā tas ir noteikts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Turklāt pēc konkrētā termiņa beigām valsts amatpersona nedrīkstēs turpināt ieņemt padomes locekļa amatu. Atkārtoti amatu savienošana būs pieļaujama, ja pagājis gads, kopš valsts amatpersona beigusi pildīt pagaidu padomes locekļa amatu.
Izmaiņas atspoguļo padomes locekļa amata nepilnas slodzes būtību, paredzot darba laiku padomes locekļa pienākumu pildīšanai līdz 30% no normālā darba laika, iepriekš informēja Valsts kanceleja.
Noteikti arī ierobežojumi attiecībā uz likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. panta ceturtajā daļā minētajām valsts amatpersonām: publiskas personas iestādes vadītāju un viņa vietnieku, pašvaldības domes priekšsēdētāju un viņa vietnieku, kurš ieņem algotu amatu pašvaldības domē, pašvaldības izpilddirektoru un viņa vietnieku, Valsts prezidenta kancelejas vadītāju un viņa vietnieku u. c.
Valsts kancelejas izstrādātais likumprojekts paredz, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākās amatpersonas drīkstēs savu amatu savienot tikai ar vienu citu atalgotu amatu publiskas personas institūcijās.
Turpretī publiskas personas kapitālsabiedrības valdes locekļiem tiktu atļauts savienot savu darbu tikai ar vienu padomes locekļa amatu publiskas personas kapitālsabiedrībā.
Stingrākas prasības būs arī amatu savienošanas izvērtēšanai, nosakot, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākajām amatpersonām, kā arī kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem atļaujas savienot amatus vairs nedrīkstēs izdot tikai uz rezolūcijas pamata.
Ikviens amatu savienošanas lūguma gadījums tiks izvērtēts individuāli, lai novērstu iespējamo interešu konfliktu un ietekmi uz valsts amatpersonas pienākumu kvalitatīvu un pilnvērtīgu izpildi.
V. Vesperis informēja, ka likumprojekta sabiedriskās apspriešanas rezultātā tika saņemtas iebildes no biedrības “Sabiedrība par atklātību – “Delna” ” (“Delna”), kas akcentēja: izvēloties konkursā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļus, jāņem vērā, kādus un cik amatus kandidāts ieņem arī privātajā sektorā.
Valdes locekļiem jau pašlaik kā likuma 7. panta ceturtās daļas subjektiem ir liegts ieņemt amatus privātajā sektorā, vēstīts likumprojekta anotācijā.
Savukārt padomes locekļiem atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tā publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvja rakstveida atļauja, kurš attiecīgo personu nominējis ievēlēšanai padomes locekļa amatā, vai tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura konkrēto personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.
Likumprojekts paredz precizēt likuma 7. panta piekto daļu, nosakot kapitāla daļu turētāja atbildību un pienākumu izvērtēt, vai amatu savienošana netraucēs valsts amatpersonai pildīt padomes locekļa pienākumus.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija saistībā ar grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” saņēmusi biedrības “Latvijas Universitāšu asociācija” (LUA) un Rektoru padomes vēstules.
LUA vēstulē uzsver, ka likuma grozījumi attieksies ne tikai uz ministriju ierēdņiem, bet arī augstskolās strādājošajiem, kas ir valsts amatpersonas un kuru darbības turpināšana ir izšķirīga nozares ekspertīzes nodrošināšanai konkrētajā jomā.
LUA aicina rast iespēju izņēmumam, respektīvi, augstskolu valsts amatpersonas tiktu uzskatītas par izņēmumu, uz kuru likuma grozījumi neattiektos vai vismaz ļautu ierobežotā apjomā darboties kapitālsabiedrību valdēs un padomēs.
Arī Rektoru padome norāda, ka ierobežojumi skars lielu daļu augstskolās strādājošo valsts amatpersonu, un mudina grozījumu prasības par ierobežojumiem ieņemt publisko personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu amatus neattiecināt uz augstskolu valsts amatpersonām.
V. Vesperis atklāja, ka priekšlikumi tiek vērtēti, taču varētu būt atbalstāms priekšlikums, ka valdes locekļi publisko personu kapitālsabiedrībās drīkst savienot amatu ar padomes locekļa amatu augstskolā.
“Lai veidotu stingrāku sasaisti starp augstskolām un attiecīgajās nozarēs strādājošajām publisko personu kapitālsabiedrībām, noteiktas augstskolu amatpersonas drīkstētu savienot amatu ar padomes locekļa amatu publisko personu kapitālsabiedrībā, neatkarīgi no tā, vai konkrētā kapitālsabiedrība pieder valstij, pašvaldībai vai augstskolai,” sacīja V. Vesperis.
Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa informēja, ka apakškomisija 28. maijā izskatīja augstskolu valsts amatpersonu amatu savienošanas jautājumu un secināja – “pašreizējā likumprojekta redakcija sagādās problēmas augstskolām”. Tā pieņēma lēmumu lūgt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju virzīt LUA priekšlikumus.
V. Vesperis argumentēja, kāpēc ir ņemti vērā augstskolu pārstāvju iebildumi. “Tā ir politiska diskusija, kurām amatpersonām un kāpēc tiek pieļauts savienot amatus,” skaidroja Valsts kancelejas pārstāvis. “Ja runājam par civildienesta ierēdņiem un augstākajām amatpersonām valsts iestādēs un pašvaldībās, tad to nevar attiecināt arī uz augstskolu amatpersonām. Piemēram, senatori ir goda amatā, nesaņem par to atlīdzību, nepieņem lēmumus, kas saistīti ar finansēm, bet lemj par akadēmiskajiem jautājumiem – studiju kursu atvēršanu utt. Viņus nevar salīdzināt ar amatpersonām, kas lemj par līdzekļu izlietojumu, izdod administratīvos aktus u. tml.”
Saeimas Juridiskā biroja vecākais juridiskais padomnieks Edvīns Danovskis norādīja, ka ar likuma grozījumiem valsts amatpersonām atņemta iespēja savienot esošos amatus ar citiem, kas nav atalgoti. “Tomēr zināms, ka ir virkne pašvaldību domju priekšsēdētāju un viņu vietnieku, publisko personu iestāžu vadītāju, kuri savieno darbu ar amatu, kas nav atalgots, ja bijis individuāls izvērtējums,” paskaidroja E. Danovskis.
V. Vesperis atzina, ka tā ir nepilnība likumprojektā un tiks izlabota.
E. Danovskis ierosināja attiecīgo problēmu – ierēdņi savieno amatus publisko personu kapitālsabiedrību valdēs un padomēs – risināt, negrozot likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
“Pēc spēkā esošā likuma regulējuma amatu savienošana pieļaujama tikai tad, kad ir saņemta konkrētās iestādes vadītāja atļauja. Problēmjautājumu var risināt, negrozot likumu, proti, amatu savienošanas atļaujas var atcelt Ministru kabineta līmenī,” teica E. Danovskis.
Turpretī V. Vesperis iebilda, ka šāda kārtība “nestrādā”. “Lai gan tas ir iespējams, līdz šim praksē tas nekad nav noticis. Turklāt atļaujas amatu savienošanai piešķir ne tikai ministrs, bet arī valsts sekretārs vai viņa vietnieks.”
