Saeimā: Likumprojekts, kas paredz kaķu un mājas sesku obligātu reģistrāciju un čipēšanu

Būs jāreģistrē arī kaķi un mājas (istabas) seski

Saeima 7. martā nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un atbalstīja pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, kas paredz ieviest prasību, ka turpmāk būs jāreģistrē un jāapzīmē ar mikroshēmu ne tikai suņi, bet arī kaķi un mājas (istabas) seski. Likumprojektam ir noteikta steidzamība.

Ar grozījumiem plānots papildināt likuma 59. panta 17. un 18. punktu, nosakot, ka dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem ir pienākums nodrošināt, lai suns, kaķis vai mājas (istabas) sesks līdz četru mēnešu vecumam ir apzīmēts ar mikroshēmu, lai tam ir mājas (istabas) dzīvnieka pase un tas ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē. Ja suns, kaķis vai mājas (istabas) sesks līdz četru mēnešu vecumam tiek atsavināts, tad iepriekš minētais pienākums izpildāms līdz atsavināšanas brīdim uz atsavinātāja vārda.

Savukārt, ja suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku ieved no citas valsts, tad dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums 10 dienu laikā pēc tā ievešanas nodrošināt, ka tam ir mājas (istabas) dzīvnieka pase un tas uz īpašnieka vārda vai tās personas vārda, kura veterinārajā (veselības) sertifikātā norādīta kā suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska saņēmējs, ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē. Ja suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku paredzēts atsavināt, tad šis pienākums izpildāms līdz atsavināšanas brīdim.

Ar grozījumiem plānots papildināt arī likuma 21.³ pantu, kas noteiks, ka arī kaķu un mājas (istabas) sesku, tāpat kā līdz šim suņu, apzīmēšanas un reģistrācijas prasību izpildes uzraudzību un kontroli attiecīgajā administratīvajā teritorijā nodrošina pašvaldība.

Iecerēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Likumprojekta sākuma redakcija paredz trīs gadu pārejas periodu, proti, tos kaķus un istabas seskus, kas dzimuši līdz 2024. gada 30. jūnijam, būs jāapzīmē ar mikroshēmu un jāreģistrē Lauksaimniecības datu centra Mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Ar grozījumiem cita starpā plānots papildināt likuma 2.¹ pantu, nosakot, ka valsts veterinārajai uzraudzībai un kontrolei ir pakļautas arī “vietas, kurās pavairo mājas (istabas) dzīvnieku – suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku”.

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā ir saistīti ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kas tiek gatavoti uz izskatīšanu trešajā – galīgajā – lasījumā un cita starpā paredz stingrākas prasībass mājdzīvnieku pavairotājiem.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka izmaiņas “nodrošinās mājas (istabas) dzīvnieku – kaķu un mājas (istabas) sesku – izsekojamību atsavināšanas gadījumā un ātrāku dzīvnieka īpašnieka atrašanu, ja dzīvnieks būs noklīdis”.

Iecerēts, ka jaunās tiesību normas palīdzēs:

• ierobežot klaiņojošo kaķu skaitu;
• Pārtikas un veterinārajam dienestam kontrolēt un ierobežot trakumsērgas izplatību (bīstamu infekcijas slimību, ar kuru slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki);
• valsts un pašvaldības policijai nodrošināt sabiedrisko kārtību un sabiedrisko drošību, reaģēt uz cietsirdības gadījumiem pret dzīvniekiem;
• īpašniekam atvieglot sava dzīvnieka meklēšanu un atrašanu, ja tas pazudis.

Rosina noteikt īpašus nosacījumus NĪN piemērošanai sankciju subjektu īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem

Saeima 7. martā nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kā arī atbalstīja pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, kas paredz noteikt īpašus nosacījumus nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanai sankciju subjektu īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Likumprojektam noteikta steidzamība.

Ar grozījumiem plānots papildināt likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” ar jaunu 3.² pantu “Īpašie nosacījumi nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanai nekustamajam īpašumam, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu”.

Tie paredz, ka sankciju subjektu īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem nepiemēro:

• likuma 1. panta otro daļu, kas paredz atbrīvot no NĪN;
• likuma 3. pantu, kas paredz pašvaldības tiesības noteikt samazinātu NĪN likmi;
• likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 6. pantā noteikto nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi.

Šeit jāpiebilst, ka jau 2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par nekustam’īpašuma nodokli”, kas liedz sankciju subjektu īpašumā esošajiem NĪ piemērot nodokļa atvieglojumus, kas noteikti pašvaldību saistošajos noteikumos, pamatojoties uz likuma 3. pantu. Aizlieguma piemērošanas kārtība jau ir noteikta likuma 5. pantā.

Likumprojekts paredz ieviest šādiem īpašumiem NĪN 10% no īpašuma kadastrālās vērtības.

Papildus minētajam, ar grozījumiem likumā tiek noteikta īpaša nenomaksātā NĪN piedziņas kārtība no sankcionētajām personām. Proti, pašvaldībām būs jāuzsāk nenomaksātā NĪN piedziņa bezstrīda kārtībā triju mēnešu laikā pēc NĪN samaksas termiņa iestāšanās dienas.

Plānots, ka likuma 3.² panta pirmo daļu piemēros no 2024. gada 1. jūlija. Ņemot vērā, ka pašvaldības jau ir izsūtījušas paziņojumus par aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli, tās varēs nodokļa apmēru pārrēķināt un līdz šī gada 15. jūlijam izsūtīt precizētu nodokļa maksāšanas paziņojumu, informē Saeima.

Plānots, ka pašvaldībām kopējie nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi varētu palielināties par 1,9 miljoniem eiro, norādīts grozījumu anotācijā.

• Saeima: Sankcionētās personas nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus

Gaidāmas būtiskas izmaiņas līdzšinējā brīvības atņemšanas iestāžu sistēmā

Saeima nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, kas paredz pāreju uz divu veidu cietumu sistēmu un citus būtiskus brīvības atņemšanas soda izpildes regulējuma pilnveidojumus.  

Šobrīd Latvijā pastāv trīs veida brīvības atņemšanas iestādes – slēgtais, daļēji slēgtais un atklātais cietums, kuros kopā ir piecas soda izciešanas režīma pakāpes. Grozījumi paredz, ka turpmāk brīvības atņemšanas soda izpildi Latvijā īstenos tikai divu veidu cietumos – slēgtajā un atklātajā. 

“Ārvalstu pieredze liecina, ka divu cietuma veidu sistēma ir vienkārša un saprotama, kā arī valstij prasa mazākus administratīvos resursus. Tās ieviešana palīdzēs soda izpildes procesu padarīt raitāku un efektīvāku, notiesātajam ātrāk nonākot tajā soda izciešanas režīma pakāpē, kurā ir iespējama intensīvāka iesaiste resocializācijas pasākumos. Pēc veiksmīgas resocializācijas cilvēkam būs iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa, tai skaitā ar elektronisko uzraudzību, atbrīvošanu un atgriezties sabiedrībā kā likumpaklausīgam iedzīvotājam, mazinot noziedzīgas uzvedības riskus nākotnē,” pauda tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.

Tieslietu ministrija informē, ka grozījumi paredz jaunus kritērijus soda izciešanas uzsākšanai – tiek paredzēta soda izciešanas uzsākšana arī slēgtā cietuma augstākajā pakāpē. “Notiesātie, uzsākot izciest sodu, tiks iedalīti pēc izdarītā nozieguma smaguma, piespriestā soda ilguma, soda veida un vainas formas. Iedalīšana grupās novērsīs situāciju, kad lielākā daļa notiesāto sodu uzsāk slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, kur ir viszemākā iespēja iesaistīties resocializācijā,” skaidro ministrija.

Likumprojekts cita starpā paredz pilnveidot notiesāto resocializācijas procesu, tai skaitā paplašinot notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļu klāstu ar: 

• sociālās rehabilitācijas programmu – notiesātā iesaistīšana mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopumā pārmaiņu procesa veicināšanai, personīgās pilnveides sekmēšanai, sociālo prasmju apgūšanai un nostiprināšanai un nepieciešamā atbalsta sniegšanai; 
• motivācijas programmu – notiesāto iesaistīšana mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopumā, lai veicinātu notiesātā sagatavošanu jēgpilnai dalībai resocializācijas procesā.

Grozījumi Digitālo pakalpojumu akta prasību ieviešanai nacionālajā regulējumā

Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”, kas izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Savienības Digitālo pakalpojumu akta prasību izpildi. 

Likumprojekts paredz papildināt Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumu ar jaunu IX nodaļu “Digitālo pakalpojumu akta piemērošana”, kurā tiks regulēti šādi jautājumi:

• Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir kompetentā iestāde, kas uzrauga Digitālo pakalpojumu akta piemērošanu un pilda digitālo pakalpojumu koordinatora funkciju;
• digitālo pakalpojumu koordinatora uzdevumi Digitālo pakalpojumu akta uzraudzībā un sadarbība ar citām iestādēm;
• kārtība, kādā digitālo pakalpojumu koordinators īsteno savas pilnvaras;
• atbildība par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumiem;
• digitālo pakalpojumu koordinatora lēmumu pārsūdzēšanas kārtība.

Līdz ar grozījumiem likumā tiks noteikta arī atbildība par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumiem: 

• par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumu starpniecības pakalpojumu sniedzējam var tikt piemērots sods 6% apmērā no gada apgrozījuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā;
• par pieprasītās informācijas nenodrošināšanu un nepakļaušanos inspekcijām starpniecības pakalpojumu sniedzējam  vai citai personai var tikt piemērots sods līdz 1% no gada apgrozījuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā;
• par nepakļaušanos PTAC likumīgajām prasībām starpniecības pakalpojumu sniedzējam  vai citai personai var tikt piemērots periodiskais soda maksājums līdz 5% no vidējā dienas apgrozījuma vai ienākuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā.

Tiesu izpildītājiem būs tiesības saņemt kredītiestāžu informāciju, lai izvērtētu kreditoru pretenziju pamatotību lietās par bezmantinieku mantu

Saeima 7. martā pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu tiesības zvērinātam tiesu izpildītājam saņemt kredītiestāžu rīcībā esošās ziņas, kas nepieciešamas kreditoru pretenziju pamatotības izvērtēšanai lietās par bezmantinieku mantu. 

Kredītiestāžu likuma 61. panta pirmā daļa noteic, ka kredītiestādes pienākums ir garantēt klientu personas, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu.

Savukārt Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmās daļas 8. punkts noteic konkrētus gadījumus, kad zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības saņemt kredītiestāžu rīcībā esošās ziņas par tās klientu un viņa darījumiem, kuras kredītiestāde iegūst, sniedzot finanšu pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

Patlaban regulējums noteic, ka kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas zvērinātiem tiesu izpildītajiem izsniedz, pamatojoties uz pieprasījumu, kam pievienota tā tiesas vai citas institūcijas, vai amatpersonas nolēmuma kopija, kura izpildei tiek veiktas amata darbības, vai pamatojoties tikai uz pieprasījumu, gadījumos, kad ziņas nepieciešamas inventāra saraksta sastādīšanai, kā arī mantas aprakstes veikšanai kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, šobrīd Kredītiestāžu likuma 63. pantā nav ietvertas zvērināta tiesu izpildītāja tiesības lietās par bezmantinieku mantu saņemt kreditoru pretenziju pamatotības izvērtēšanas vajadzībām nepieciešamo kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju par mantojuma atstājēja kontā veiktajiem vai saņemtajiem maksājumiem.

Likumprojekts ir saistīts ar 2022. gada 13. oktobra grozījumiem Civillikumā, ar kuriem tika veiktas izmaiņas bezmantinieku mantas regulējumā, lai nodrošinātu mantojuma atstājēja nenodrošināto kreditoru tiesību aizsardzību un pieteikto kreditoru pretenziju apmierināšanu.

Toreiz Civillikuma 416. panta otrajā daļā tika noteikts, ka bezmantinieku mantas gadījumā valsts vai pašvaldība atzīst tikai tādas kreditoru pretenzijas, kas pieteiktas mantojuma lietā zvērinātam notāram sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā un kuras par pamatotiem atzinis zvērināts tiesu izpildītājs.

Savukārt, lai novērstu iespējamību, ka bezmantinieku mantas procesā tiek apmierinātas nepamatotas vai neīstas kreditoru pretenzijas vai segta parāda daļa, par kuru mantojuma atstājējs jau dzīves laikā norēķinājies, likumdevējs paredzējis prasību izvērtēt visu sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā pieteikto kreditoru pretenziju pamatotību un atbilstību, šo funkciju deleģējot zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

Vienlaikus Saeimā pirmajā lasījumā ir atbalstīts saistīts likumprojekts “Grozījums Kontu reģistra likumā”, kas izstrādāts, lai nodrošinātu tiesības zvērinātam tiesu izpildītājam saņemt Kontu reģistrā iekļautās ziņas, kas nepieciešamas kreditoru pretenziju pamatotības izvērtēšanai lietās par bezmantinieku mantu. Arī šiem grozījumiem kā atbildīgā ir noteikta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Samazinās izmaksas jaunu lielas jaudas elektroenerģijas pieslēgumu izveidei

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Likumprojektam ir noteikta steidzamība.

Kā iepriekš informēja Ekonomikas ministrija, ar likumprojektu paredzēts samazināt izmaksu slogu jaunu lielas jaudas sadales sistēmas pieslēgumu izveidei un tādējādi sekmēt komercdarbības attīstību un inovācijas.

Izmaiņas paredz ar likumu ieviest pieslēguma būvdarbu izmaksu sadalījuma principu, kur pusi sedz lietotājs, bet otru pusi sistēmas operators, AS “Sadales tīkls” sistēmas lielas jaudas elektroenerģijas lietotāju pieslēgumiem arī vidsprieguma (6–20 kilovoltu (kV)) tīklā un 0,4 kV tīkla pieslēgumiem ar jaudu (ievadaizsardzības aparāta lielumu) virs 100 ampēriem (A).

“Līdz šim attiecīgais būvdarbu izmaksu sadalījuma princips tika piemērots tikai nelielas jaudas pieslēgumiem (līdz 100 A),” skaidro ministrija. “Savukārt lielākas jaudas pieslēgumu gadījumā lietotājs priekšapmaksas veidā 100% sedza visas pieslēguma ierīkošanas izmaksas, bet pieslēguma lietošanas laikā lietotājam tika piemērots atļautās slodzes efektīvas izmantošanas risinājums (samazināta pakalpojuma maksa), ļaujot piecu gadu periodā atgūt pieslēguma ierīkošanā ieguldītās investīcijas. Gadījumā, ja lietotājs ir arī elektroenerģijas pašražotājs (piemēram, uzstādījis saules paneļus), šāda kārtība apgrūtināja viņa iespējas sasniegt nepieciešamo patēriņa līmeni, pie kāda pakalpojuma maksa tika samazināta.”

Plašāk par tēmu >>

• Ministru kabinets apstiprina grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā