SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
04. martā, 2024
Lasīšanai: 24 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Saeima
1
1

Saeima: Rosina ieviest kriminālatbildību par dziļviltojumu izmantošanu vēlēšanu rezultātu ietekmēšanai

Freepik.

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

īsumā

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Kriminālatbildība par dziļviltojumu izmantošanu vēlēšanu rezultātu ietekmēšanai

Saeima 29. februārī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas paredz ieviest kriminālatbildību par mēģinājumiem ar dziļviltojuma tehnoloģiju (deepfake) ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Likumprojekta iesniedzēji rosina papildināt Krimināllikumu ar 90.1 pantu “Dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu procesa ietekmēšanai”.

Ar grozījumiem tādējādi varētu tikt noteikts, ka par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu, izgatavojot nepatiesu informāciju par politiskām partijām vai Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem, lai diskreditētu minētās personas vai grautu viņu reputāciju, kā arī šādas informācijas izplatīšanu, apzinoties, ka tā nav patiesa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Grozījumu mērķis ir tādējādi nodrošināt vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās, kas ir viena no demokrātijas pamatvērtībām.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, pēdējo dažu gadu laikā dziļviltojuma tehnoloģiju radītie foto, video un audio materiāli ir kļuvuši par priekšvēlēšanu kampaņu neatņemamu sastāvdaļu. “Piemēram, pēdējā gada laikā dziļviltojuma tehnoloģiju radīts saturs, kā mērķis ir bijis graut kāda kandidāta reputāciju, ir konstatēts Argentīnas, Slovākijas un Polijas priekšvēlēšanu kampaņās. Šāda satura izplatība ir kļuvusi par būtisku draudu godīgu un brīvu vēlēšanu rīkošanai jau šobrīd, jo liela daļa potenciālo vēlētāju paši atzīst, ka nespēj atpazīt dziļviltojuma tehnoloģiju radīto saturu,” norāda likumprojekta autori.

Priekšvēlēšanu aģitācijā būs jānorāda uz mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu

29. februārī deputāti lēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nodot likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, kurus Saeimā iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Tie paredz ieviest prasību priekšvēlēšanu aģitācijas materiālos norādīt, ka to tapšanā izmantots mākslīgais intelekts. 

Likumprojekts paredz papildināt Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu ar 3.1 pantu “Mākslīgā intelekta sistēmu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā”, nosakot – ja priekšvēlēšanu aģitācija vai aģitācijas materiāls tiek radīts mākslīgā intelekta sistēmā vai mākslīgā intelekta sistēma jebkādā citā veidā tiek izmantota priekšvēlēšanu aģitācijā, tad tas skaidri un nepārprotami norādāms.

Ar grozījumiem likumā tiek rosināts noteikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam tiesības aizliegt veikt priekšvēlēšanu aģitāciju, kurā tiek izmantoti mākslīgā intelekta radīti aģitācijas materiāli, ja tas konstatē, ka apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā netiek ievērota prasība norādīt atsauci uz mākslīgā intelekta izmantošanu.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, mākslīgā intelekta tiesiskais regulējums starptautiski ir kļuvis par vienu no aktuālākajiem dienaskārtības jautājumiem. Valsts prezidents norāda, ka Latvija nevar iepalikt, laikus neregulējot šos jautājumus nacionālajā likumdošanā. 

Vēstulē Saeimas Prezidijam E. Rinkēvičs uzsver: mākslīgā intelekta sistēmu izmantošana vēlēšanu ietekmēšanai līdz šim ir maz pētīts fenomens pasaules mērogā, kam nav arī visaptveroša tiesiskā regulējuma. Tomēr nenoliedzami pierādījumi norāda uz šādu mākslīgā intelekta sistēmu nelabticīgu izmantošanu vairākās nesen notikušās vēlēšanās, piemēram, Slovākijā, Argentīnā un Polijā.

“Piedāvāju regulējumu, atbilstoši kuram priekšvēlēšanu aģitācijas autoram nepārprotami ir jādara zināms vēlētājiem, ka tiek izmantotas mākslīgā intelekta sistēmas neatkarīgi no priekšvēlēšanu aģitācijas formas. Tāpat saredzu nepieciešamību piešķirt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam tiesības pieņemt lēmumu par aizliegumu veikt turpmāko priekšvēlēšanu aģitāciju, ja priekšvēlēšanu aģitācijas periodā vai priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas aizlieguma laikā tiek konstatēta nenorādīta mākslīgā intelekta sistēmu vai tajās radītu aģitācijas materiālu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā,” tā nepieciešamību papildināt Priekšvēlēšanas aģitācijas likumu argumentējis Valsts prezidents vēstulē Saeimas Prezidijam.

Likumprojekta anotācijā sniegts plašāks ieskats mākslīgā intelekta izmantošanas problemātikā, uzsverot, ka priekšvēlēšanu aģitācijai ir jābalstās tikai un vienīgi patiesā informācijā. Brīvas un godīgas vēlēšanas ir iespējamas tikai tad, ja sabiedrība saņem vispusīgu un patiesu informāciju par deputātu kandidātiem un politiskajām partijām.

Aizliegumu piedalīties ceļu satiksmē attiecinās arī uz Baltkrievijā reģistrētiem auto

Saeimas deputāti nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, ar kuriem iecerēts liegt piedalīties ceļu satiksmē Latvijā arī ar Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem. 

Lai gan līdzvērtīgs likumprojekts par Krievijas Federācijā reģistrētiem transportlīdzekļiem jau pieņemts pagājušā gada novembrī, likumprojekta anotācijā skaidrots, ka to ir viegli apiet, šos transportlīdzekļus reģistrējot Baltkrievijā. 

Patlaban Ceļu satiksmes likumā ir noteikts: konstatējot tāda Krievijas Federācijā reģistrēta transportlīdzekļa neatļautu izmantošanu ceļu satiksmē, kurš nav reģistrēts Latvijā, amatpersona transportlīdzekli izņem. Lai nodrošinātu Krievijas Federācijā reģistrēta transportlīdzekļa izņemšanu un konfiskāciju, amatpersona var uzlikt transportlīdzeklim imobilizatoru (riteņu bloķētāju). Tāpat likumā noteikts, ka lēmumu par soda piemērošanu par Krievijas Federācijā reģistrēta transportlīdzekļa neatļautu izmantošanu ceļu satiksmē un transportlīdzekļa konfiskāciju pieņem pārkāpuma konstatēšanas vietā neatkarīgi no transportlīdzekļa īpašnieka klātbūtnes.

Stājoties spēkā likuma papildinājumiem, norma tiks attiecināta arī uz auto, kuri reģistrēti Baltkrievijā.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

Ministru kabinets noteiks kārtību atbalsta sniegšanai ārpusģimenes aprūpē esošajiem bāreņiem pēc pilngadības sasniegšanas

Saeimā tika iesniegts un steidzamības kārtībā divos lasījumos pieņemts likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, kas deleģē Ministru kabinetu noteikt valsts atbalsta apmēru un piešķiršanas kārtību pašvaldībām, kuras nodrošina palīdzību ārpusģimenes aprūpē esošajiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc pilngadības sasniegšanas.

Par tiesu eksperta kandidātu varēs kļūt persona, pret kuru kriminālprocess par netīšu noziedzīgu nodarījumu izbeigts uz nereabilitējoša pamata

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā”, ar ko tiek precizēta norma, ka par tiesu eksperta kandidātu nevar kļūt persona, kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata.  

Atbilstoši likumprojekta regulējumam tās personas, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu aiz neuzmanības, bet kriminālprocess pret tām izbeigts uz nereabilitējoša pamata, turpmāk varēs kļūt par tiesu eksperta kandidātu (līdz šim tas bija liegts).

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tādējādi regulējums tiek saskaņots ar citu tiesu varai piederīgo profesiju normatīvajā regulējumā noteikto.

Tiek precizēts, ka Tiesu ekspertu padome var apturēt tiesu eksperta sertifikāta darbību uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, ja viņš nav izpildījis prasību, ka drīkst ekspertīzi veikt tikai tajā specialitātē, kurā viņš ir saņēmis tiesu eksperta sertifikātu un kurā ir tiesu ekspertīzes veikšanai nepieciešamā tehnika, iekārtas un Tiesu ekspertu padomes reģistrētas metodes.

Likuma grozījumi stājušies spēkā 2024. gada 2. martā.

Likumā paredz sabiedrībai būtisku pētījumu veikšanu Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā, ar ko tiek pilnveidots pārvaldes Mācību centra regulējums, lai nodrošinātu jaunas mācību programmas personālam un jaudīgu pētniecības resursu pārvaldes darba efektivizācijas vai sabiedrībai būtisku drošības jautājumu izpētei.

Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā pārvalde iegūst, apstrādā un nodod informāciju pētījumu veikšanai, kā arī par fiziskajām personām apstrādājamo datu apjomu un to glabāšanas termiņu.

Ar grozījumiem veikti precizējumi atbilstoši grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas paredz pāreju no trīs veidu cietumu sistēmas uz divu veidu cietumu sistēmu: slēgto cietumu un atklāto cietumu.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Probācijas dienesta regulējumā pārņem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma normas

Ar grozījumiem Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā tiek pārņemtas normas kas bija noteiktas Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likums papildināts ar jaunu VII nodaļu “Rīcība apdraudējuma situācijās” un VIII nodaļu “Pārvaldes amatpersonu tiesības apdraudējuma situācijās, katastrofas vai tās draudu gadījumā, ārkārtējā situācijā un izņēmuma stāvoklī.

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma normas tiek pārņemtas arī Valsts probācijas dienesta likumā. Ar likumprojektu, kas pieņemts galīgajā lasījumā 29. februārī, noteikts, ka epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai ar Valsts probācijas dienesta vadītāja rīkojumu uz laiku var tikt ierobežota atsevišķu Valsts probācijas dienesta funkciju īstenošana noteiktā teritorijā vai visā valsts teritorijā.

Otrajā lasījumā atbalsta prasību uz pārtikas preču cenu zīmēm norādīt ražotājvalsti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, kas paredz uz pārtikas preču cenu zīmēm norādīt to ražotājvalsti. 

Ar grozījumiem likumu paredzēts papildināt ar 13.1 pantu, kas nosaka mazumtirdzniecības uzņēmuma pienākumu pārtikas tirdzniecības vietā norādīt pārtikas produkta ražošanas valsti (valsti, kurā pārtikas produkts iegūts, vai valsti, kurā īstenotas darbības, kas maina sākotnējo produktu).

Plānots, ka produkta ražošanas valsti varēs norādīt rakstveidā vai ar attiecīgās valsts karoga attēlu. Savukārt, ja produkts būs ražots Krievijā vai Baltkrievijā, tad informācija būs norādāma tikai rakstveidā.

Kārtību, kādā tiek identificēta ražošanas valsts, noformētas un izvietotas cenu zīmes, kā arī izņēmumus, kad norāžu izvietošana nebūs obligāta, noteiks Ministru kabinets.

Likumprojekts paredz, ka par pārtikas produkta ražošanas valsts nenorādīšanu pārtikas tirdzniecības vietā varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajai personai līdz 50 naudas soda vienībām (250 eiro), savukārt juridiskajai personai līdz 200 naudas soda vienībām (1000 eiro). 

Plānots, ka jaunās prasības būs spēkā no 15. maija. Ministru kabineta noteikumi jāpieņem līdz 30. aprīlim.

Likumprojekta mērķis ir vairot patērētāju informētību, lai tie varētu izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītus lēmumus.

Vienkāršos energoapgādes inženiertīklu izbūves saskaņošanu, noteiktos gadījumos to aizstājot ar zemes īpašnieka informēšanu

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”, kas vienkāršo inženiertīkla izbūves saskaņošanas kārtību ar skarto zemju īpašniekiem gadījumā, kad energoapgādes komersants pilnībā vai daļēji nojauc elektroapgādes ārējo inženiertīklu un tam blakus ierīko līdzvērtīgu inženiertīklu.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, pašreizējā regulējuma ietvaros energoapgādes komersantiem ir ļoti apgrūtināti vai pat neiespējami īstenot visai sabiedrībai, tai skaitā turpmākajai tautsaimniecības attīstībai, nepieciešamo energoapgādes ārējo inženiertīklu attīstību. Jauna inženiertīkla ierīkošana (būvniecība) ir saskaņojama ar visiem zemju, kurās tiktu veikta inženiertīkla būvniecība, īpašniekiem, kā arī zemes īpašniekiem, kuru īpašumu skar inženiertīkla aizsargjosla.

Likumprojekta autori norāda, ka praksē zemju īpašnieki izvirza nesamērīgus saskaņošanas nosacījumus, kas sadārdzina būvniecības ieceres realizāciju un elektroenerģijas pārvades un sadales tarifus.

Likumprojekts paredz gadījumus, kad komersanta pienākums būs tikai informēt zemes īpašnieku, bet saskaņošana vairs nebūs nepieciešama. Proti, tiek papildināta 19. panta 1.1 daļa ar 3.3 punktu, kas noteic, ka energoapgādes komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu, ja energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots blakus pilnībā vai daļēji nojaucamam šā energoapgādes komersanta objektam un līdzšinējā energoapgādes komersanta objekta aizsargjoslā, un pēc jaunā objekta ierīkošanas attiecīgās aizsargjoslas aizņemtās platības novietojums attiecībā pret līdzšinējo aizsargjoslas ārējo malu mainīsies ne vairāk kā par 20 procentiem augstsprieguma elektrisko tīklu gaisvadu līniju vai augstsprieguma elektrisko tīklu kabeļu līniju, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus (ievērojot, ka šajā punktā noteiktajā kārtībā aizsargjoslu var mainīt ne vairāk kā vienu reizi).

Savukārt 3.punktā paredzēts gadījums, kad objekts tiek ierīkots blakus līdzšinējā energoapgādes komersanta objekta aizsargjoslai, un pēc jaunā objekta ierīkošanas attiecīgās aizsargjoslas aizņemtās platības novietojums attiecībā pret līdzšinējo aizsargjoslas ārējo malu mainīsies ne vairāk kā par diviem metriem pazemes augstsprieguma elektrisko tīklu kabeļu līniju gadījumā.

Ar grozījumiem paplašinātas uzraugošo iestāžu pilnvaras, lai kontrolētu neatļautu ĢMO izplatību

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”.

Tie tika sagatavoti,  lai pilnveidotu tiesisko regulējumu, uzraudzības un kontroles iestādēm piešķirot tiesības pēc nepieciešamības sākt aizsardzības pasākumus, ja ir pārkāptas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu prasības. Ar grozījumiem papildus tiek precizēta likuma darbības joma, nosakot prasības ierobežotai ģenētiski modificēto augu un dzīvnieku izmantošanai. Likumā tiek ietverts termins – neapzināta ģenētiski modificēto organismu izplatīšana.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka līdz ar straujo ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) izplatību pasaulē un Eiropas Savienībā (ES) arvien biežāk tiek konstatēta arī neapzināta vai netīša ES neatļautu ĢMO izplatīšana vidē un tirgū. Savukārt pašreizējā likuma redakcija pilnībā neaptver Valsts augu aizsardzības dienesta pilnvaras attiecībā uz sēklu un augu pavairojamā materiāla uzraudzību un kontroli.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

Pirmajā lasījumā atbalsta plašus grozījumus Kriminālprocesa likumā

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kas īsumā paredz šādas izmaiņas:

  • atteikties no drošības līdzekļa – ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē;
  • Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu par nepilngadīgu personu pieprasīt izmeklēšanas stadijā;
  • pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā 3. panta 1. un 2. punkta prasības;
  • paplašināt uzraugošā prokurora tiesības;
  • pilnveidot procesuālo darbību veikšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference), atbilstoši mūsdienu situācijai;
  • paredzēt konsekventu atkāpšanos no liecību nolasīšanas principa tiesas sēdē;
  • mainīt apelācijas un kasācijas sūdzības un protesta iesniegšanas termiņus;
  • paplašināt apelācijas instances tiesas iespējas izskatīt krimināllietas rakstveida procesā;
  • pilnveidot īres līguma dzēšanas procedūru publiskajā reģistrā gadījumos, kad ar tiesas nolēmumu tiek konfiscēts noziedzīgi iegūts nekustamais īpašums, u. c.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

Precizē un vienkāršo iestāžu sadarbības noteikumus

Saeimas deputāti konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, ar kuriem tiek precizēta un vienkāršota sadarbība.

Grozījumi likumā paredz:

  • attiecināt starpresoru vienošanos kā juridisku sadarbības formu uz sadarbību ne tikai starp dažādu Ministru kabineta locekļu padotībā esošajām iestādēm, bet uz sadarbību starp jebkurām vienas publiskās personas iestādēm, tostarp starp tām, kas nav padotas Ministru kabinetam, kā arī starp iestādēm, kuras ir viena Ministru kabineta locekļa padotībā;
  • atteikties no vispārēja pienākuma saskaņot starpresoru vienošanos ar augstāku iestādi, tā vietā piešķirot augstākai iestādei rīcības brīvību noteikt šādas saskaņošanas nepieciešamību;
  • skaidrāk nodalīt sadarbību starp publiskām personām (sadarbības līgums) no sadarbības starp vienas publiskas personas iestādēm (starpresoru vienošanās).

Likumprojekta izstrādātāji atsaucas uz Valsts kontroles 2017. gada revīzijas ziņojumu “Vai valsts pārvalde efektīvi rīkojas ar uzkrāto informāciju”, kurā tika konstatēts, ka valsts pārvaldē nav standartizētas un vienotas pieejas sadarbības līgumu izstrādē. Vidēji vienas starpresoru vienošanās noslēgšana aizņem 6–12 mēnešus.

Likumprojektā ietverti vairāki tehniski grozījumi, piemēram, precizējot tīmekļvietnes latvija.lv adresi, kas kopš 2023. gada janvāra ir pārcelta uz domēnu https://latvija.gov.lv.

Konceptuāli atbalsta Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likumprojektu

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma jaunu tiesību aktu – Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likumu.

2022. gada 14. decembrī Eiropas Savienība apstiprināja Direktīvu (ES) 2022/2523 par globāla minimāla nodokļa līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka direktīvas mērķis ir mazināt nodokļu maksātāju motivāciju iesaistīties peļņas novirzīšanas pasākumos, izvietojot struktūrvienības valstīs un teritorijās ar zemām vai nulles nodokļu likmēm, un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem visā pasaulē, kā arī ļaut jurisdikcijām labāk aizsargāt to nodokļu bāzes.

Direktīva attiecas uz jebkuru lielu starptautisku un iekšzemes uzņēmumu grupu, kuru grupas apgrozījums gadā pārsniegs 750 miljonus eiro.

Direktīvas noteikumi paredz, ka šādas uzņēmumu grupas faktiski samaksā nodokli vismaz 15% līmenī no peļņas.

Direktīva nosaka pienākumu grupas mātes uzņēmumam salīdzināt grupas meitas uzņēmumu citās jurisdikcijās faktiski samaksāto nodokli ar nodokli, kāds būtu maksājams, piemērojot direktīvā noteikto minimālo likmi. Ja attiecīgajās jurisdikcijās faktiski samaksātais nodoklis ir mazāks, tad grupas mātes uzņēmumam jānodrošina starpības piemaksa – virsnodoklis.

Anotācijā sniegta informācija, ka Latvijā šobrīd ir reģistrēti un darbojas ne vairāk kā trīs uzņēmumu grupas mātesuzņēmumi un apmēram 300 uzņēmumu grupas meitasuzņēmumi un filiāles, uz ko varētu attiekties direktīvas tvērums.

Latvijā direktīvas normas ir attiecināmas uz:

  • Latvijā reģistrētiem starptautisku uzņēmumu grupu mātesuzņēmumiem un iekšzemes uzņēmumu grupām;
  • starptautisku grupu uzņēmumu Latvijā reģistrētiem meitasuzņēmumiem un filiālēm.

Likumprojekts daļēji pārņem direktīvas normas, izmantojot tās 50. pantā doto iespēju atlikt direktīvas noteikumu piemērošanu uz sešiem gadiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Vienlaikus tas paredz Latvijā reģistrētiem starptautiskas grupas uzņēmumiem pienākumu sniegt nepieciešamo finanšu informāciju starptautiskas uzņēmumu grupas sastāvā esošajai izraudzītajai iesniedzēja vienībai, kurai ir pienākums savā rezidences valstī sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju.

Likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” pārņem starptautiski atzītus radiācijas drošības pamatprincipus

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”, ar ko nacionālajā regulējumā tiek pārņemtas 2011. gada 19. jūlija Padomes direktīvas 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai, atsevišķas prasības, kā arī starptautiski atzītus 10 radiācijas drošības pamatprincipus.

Likumprojekts izstrādāts pēc tam, kad Eiropas Komisija 2021. gada 9. jūnijā pieņēma argumentētu atzinumu pārkāpuma procedūras lietā Nr. 2018/2117.

Jaunā redakcijā plānots izteikt likuma 3. panta pirmo daļu, kurā uzskaitīti pamatprincipi, kas jāievēro, veicot darbības ar jonizējoša starojuma avotiem.

Likums tiek papildināts ar prasību, kas noteic, ka visām iesaistītajām pusēm jāveic pētniecības un attīstības darbības radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas valsts programmas vajadzību apmierināšanai.

Ar likumprojektu tiek precizēts termins “radiaktīvo atkritumu pārvaldība”.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI