SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
11. februārī, 2024
Lasīšanai: 23 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Saeima
3
3

Saeimā: Rosina izmaiņas apelācijas sūdzības, kasācijas sūdzības un protesta iesniegšanas termiņos kriminālprocesā

Freepik

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

Plaši grozījumi Kriminālprocesa likumā

Saeima 8. februārī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kurš īsumā paredz šādas izmaiņas:

  • paplašina apelācijas instances tiesas iespējas izskatīt krimināllietas rakstveida procesā;
  • atteikšanos no drošības līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē;
  • Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā 3. panta 1. un 2. punkta prasību pārņemšanu;
  • un citas izmaiņas, lai veicinātu ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi.

Mainīs apelācijas un kasācijas sūdzības un protesta iesniegšanas termiņus

Grozījumi attiecas uz Krimināprocesa likuma 550. pantu (Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas termiņi) un 570. pantu (Kasācijas sūdzības un protesta iesniegšanas termiņi).

Likumprojekta anotācijā paskaidrots: grozījumi paredz mainīt apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas termiņus un kasācijas sūdzības un protesta termiņus no šobrīd paredzētajām 10 dienām uz 10 darba dienām, un, ja tiesa pagarinājusi pārsūdzības termiņu, – no šobrīd paredzētajām 20 dienām uz 20 darba dienām. Grozījumi 570. panta trešajā daļā turklāt paredz mainīt termiņu tiesneša lēmuma, ar kuru kasācijas sūdzību vai protestu atteikts pieņemt, pārsūdzēšanai no šobrīd paredzētajām 10 dienām uz 10 darba dienām.

Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo Ģenerālprokuratūras un Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas pārstāvji ir vērsuši uzmanību, ka praksē dažkārt svētki un brīvās dienas tik būtiski samazina apelācijas sūdzības, kasācijas sūdzības, protesta vai Kriminālprocesa likuma 570. panta trešajā daļā paredzētās sūdzības iesniegšanas laiku, ka nav iespējams tos kvalitatīvi sagatavot, īpaši apjomīgās lietās.

Grozījumi pilnveidotu regulējumu, novēršot procesa dalībnieku nepieciešamību strādāt brīvdienās, lai sagatavotu kvalitatīvu sūdzību vai protestu, teikts likumprojekta anotācijā.

Paplašinās apelācijas instances tiesas iespējas izskatīt krimināllietas rakstveida procesā

Grozījumi attiecas uz Kriminālprocesa likuma 559. panta (Lietas pieņemšana iztiesāšanai) ceturto daļu, kas nosaka gadījumus, kad lietu var iztiesāt rakstveida procesā. Likumprojekts paredz izslēgt no 2. punkta vārdus “un ja prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, pret to neiebilst”. Tādējādi tiktu noteikts, ka gadījumā, ja apelācijas sūdzībā vai protestā ir norādīts uz apstākļiem, kuru dēļ pirmās instances tiesas nolēmums katrā ziņā jāatceļ, lietu var iztiesāt rakstveida procesā neatkarīgi no prokurora vai personas, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, viedokļa par lietas izskatīšanas formu (mutvārdu vai rakstveida procesā).

Šādi apstākļi, kas katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu, ir uzskaitīti Kriminālprocesa likuma 575. pantā (Kriminālprocesa likuma būtisks pārkāpums).

Atteikšanās no drošības līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē

Ar grozījumiem paredzēts izslēgt no Kriminālprocesa likuma drošības līdzekli – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē.

Izmaiņas veiktas, ņemot vērā Valsts kontroles 2022. gadā publiskoto revīzijas ziņojumu “Vai bērnam ar uzvedības problēmām un tā ģimenei ir iespēja saņemt nepieciešamo atbalstu”, kurā rosināts izvērtēt, vai sociālās korekcijas izglītības iestāde ir labākais risinājums tajos gadījumos, kad nepilngadīgajam tā tiek piemērota kā drošības līdzeklis kriminālprocesa ietvaros.

Pašreizējais regulējums paredz, ka nepilngadīgā ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē ir personas brīvības atņemšana, ko ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu var piemērot pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētajā kriminālprocesā, ja aizdomās turēto vai apsūdzēto nepilngadīgo nav nepieciešams turēt apcietinājumā, tomēr nav pietiekamas pārliecības, ka, atrodoties brīvībā, nepilngadīgais izpildīs savus procesuālos pienākumus un neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus.

Turklāt īslaicīga nepilngadīgā ievietošana šādā iestādē nesasniedz sociālās korekcijas mērķi. Gluži otrādi, “bērnus ar noziedzīgām nosliecēm ir kaitīgi koncentrēt lielās grupās, jo notiek savstarpēja negatīva ietekmēšana,” secināts likumprojekta anotācijā.

Tāpat secināts, ka ir citi līdzekļi, kurus var piemērot, lai nodrošinātu, ka nepilngadīgā persona pilda savus procesuālos pienākumus un neizdara jaunus noziedzīgus nodarījumus, piemēram, nodošana policijas uzraudzībā, nodošana vecāku vai aizbildņu pārraudzībā vai apcietinājums, ja tiek konstatēta nepieciešamība izolēt nepilngadīgo personu no sabiedrības.

Grozījumi skar Kriminālprocesa likuma 243. pantu (Drosības līdzekļi), 245. pantu (Lēmums par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu), 273. pantu (Apcietinājuma piemērošanas pamati nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā), 274. pantu (Apcietinājuma piemērošanas kārtība), 285. pantu (Nepilngadīgā ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē), 321. pantu (Iepazīstināšana ar nolēmumu vai kopijas izsniegšana), 321.1 pantu (Tiesas nolēmuma pieejamības diena), 528. pantu (Notiesājoša sprieduma rezolutīvā daļa), 532. pantu (Apsūdzētā atbrīvošana tiesas zālē), 543. pantu (Tiesas spriedums vienošanās procesā), 554. pantu (Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas sekas), 577. pantu (Kasācijas sūdzības un protesta iesniegšanas sekas).

Jāpiebilst, ka saistībā ar konstatētajām problēmām Naukšēnu sociālās korekcijas izglītības iestādē, Kriminālprocesa likuma Pārejas noteikumos tika noteikts, ka drošības līdzekli – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – nepiemēro no 2022. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim.

Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojuma par nepilngadīgu personu pieprasīšana izmeklēšanas stadijā

Izmaiņas skar Kriminālprocesa likuma 29. un 39. pantu. Likuma 39. panta pirmās daļas 6.2 punkts jau šobrīd paredz prokurora kā procesa virzītāja pienākumu pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu par nepilngadīgo, kurš apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Taču, kā norādīts likumprojekta anotācijā, bērna labākajās interesēs ir jau kriminālprocesa izmeklēšanas stadijā (nevis kriminālvajāšanas stadijā) lemt par kriminālprocesa izbeigšanu un materiālu par nepilngadīgo nosūtīšanu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai.

Lai izmeklētājs objektīvi varētu pieņemt šādu lēmumu, ir svarīgi paredzēt izmeklētāja pienākumu pieprasīt Valsts probācijas dienesta ziņojumu.

Grozījumi paredz noteikt izmeklētāja pienākumu pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu par nepilngadīgo, kuram ir tiesības uz aizstāvību.

Savukārt kriminālvajāšanas stadijā šāds ziņojums nebūs jāpieprasa, ja iepriekš to jau ir pieprasījis izmeklētājs.

Rakstveida tulkojuma nodrošināšana apsūdzētajam saprotamā valodā

Lai novērstu konstatētās neatbilstības Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā, ar grozījumiem plānots izslēgt Kriminālproces 321.1 panta trešajā daļā paredzētos izņēmuma gadījumus, kad apsūdzētajam nenodrošina rakstveida tulkojumu viņam saprotamā valodā, bet tā vietā sniedzot mutisku tulkojumu (proti, ja notiesājošs spriedums taisīts lietā, kura pirmās instances tiesā izskatīta, neizdarot pierādījumu pārbaudi; notiesājošs spriedums taisīts cietušā un apsūdzētā izlīguma gadījumā; notiesājošs spriedums taisīts vienošanās procesā; tiek taisīts kasācijas instances tiesas lēmums; tiek taisīts saīsinātais spriedums).

Attiecīgi paredzēts izslēgt arī Kriminālprocesa likuma 321.1 panta ceturto daļu, kas nosaka kārtību, kādā apsūdzētajam šādos gadījumos tiesa vai ieslodzījuma vieta nodrošina iespēju iepazīties ar nolēmumu, izmantojot tulka palīdzību.

Aplēsts, ka šādas izmaiņas likumā, lai novērstu uzsākto pārkāpuma procedūru pret Latviju, jo tā nenodrošina rakstveida tulkojumu, kad tas ir nepieciešams, varētu radīt potenciālas papildu izmaksas līdz 328 tūkstošiem eiro gadā.  

Paplašina uzraugošā prokurora tiesības

Izmaiņas izstrādātas, ņemot vērā Valsts kontroles lietderības revīzijā “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte” konstatētos trūkumus regulējumā. Tās skar Kriminālprocesa likuma 29. pantu (Izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumi un tiesības), 37. pantu (Izmeklēšanu uzraugošais prokurors), 39.1 pantu (Virsprokurora pienākumi un tiesības) un 343. pantu (Sūdzības izskatīšanas termiņi).

Piemēram, grozījumi paredz izmeklēšanu uzraugošā prokurora tiesības piedalīties jebkurā procesuālajā darbībā, ko izmeklēšanas laikā veic amatpersona, kurai ir tiesības veikt kriminālprocesu (tostarp procesuālo uzdevumu izpildītājs), nevis tikai tādās procesuālajās darbībās, kuras ir vērstas uz sadarbību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē. Ar grozījumiem ir paredzētas uzraugošā prokurora tiesības piedalīties jebkurā procesuālajā darbībā, kas tiek veikta viņa uzraudzībā esošajā kriminālprocesā.

Likumā tiks nostiprinātas virsprokurora tiesības noteikt amatā augstāku prokuroru kriminālprocesā.

Plānots noteikt vienotu sūdzību izskatīšanas termiņu 30 dienas, neapgrūtinot sūdzības izskatītāju ar papildu paziņojuma sagatavošanu sūdzības iesniedzējam 10 dienu termiņā.

Pilnveido procesuālo darbību veikšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference)

Grozījumi skar likuma 140. pantu, kas paredz, ka procesuālās darbības, izmantojot tehniskos līdzekļus, nodrošina pilnvarota persona, izņemot 7.1 daļā noteiktos gadījumos, “ja procesa virzītājam ir iespējams ar tehniskiem līdzekļiem pārliecināties par citā telpā vai ēkā esošās personas identitāti.” Praksē regulējums radīja šķēršļus veikt procesuālās darbības situācijās, kad persona atradās citā valstī.

Secināts, ka Latvijas pilsoņiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas ir tiesības labprātīgi komunicēt ar savas pilsonības valsts iestādēm (konsulārajiem dienestiem, valsts iestādēm, kā arī tiesībsargājošajām iestādēm) bez citas valsts iejaukšanās šajā procesā.

Grozījumi paredz papildināt likuma 140. pantu ar jaunu 7.2 daļu, kas noteiks, ka 140. panta 7.1 daļa ir piemērojama arī gadījumos, kad persona, kura piedalās procesuālajā darbībā, ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis un piekrīt piedalīties procesuālajā darbībā videokonferences režīmā neatkarīgi no personas atrašanās vietas, ja vien no kriminālprocesa apstākļiem neizriet nepieciešamība piemērot starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā.

Tādējādi tiks nodrošinātas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā ievērošana.

Paredz konsekventu atkāpšanos no liecību nolasīšanas principa tiesas sēdē

Ar grozījumiem iecerēts veikt izmaiņas Kriminālprocesa likuma 501. pantā (Liecību nolasīšana vai atskaņošana), jo, ņemot vērā iepriekš veiktās izmaiņas, “tas ir daļēji kļuvis lieks un ir pretrunā ar likumā doto iespēju tiesas izmeklēšanas laikā nepārbaudīt mutiski liecības, tās nolasot, ja lietas dalībnieki tam piekrīt”.

Konkrētajā pantā paredzēts saglabāt divas situācijas, kad konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību var nolasīt vai atskaņot tiesā: ja ir svarīgas pretrunas starp šīm liecībām un tām, kas dotas tiesā; ja liecības sniedzējs ir aizmirsis kādus lietas apstākļus.

Vienlaikus likumu paredzēts papildināt ar 501.1 pantu (Liecības izmantošana). Tas paredz, ka jebkuras personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību var izmantot pierādīšanā, ja:

  • liecības sniedzējs nav klāt tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kas izslēdz iespēju ierasties tiesā, vai liecības sniedzējs izvairās no ierašanās tiesā, un tiesa ir veikusi visas iespējamās darbības, lai nodrošinātu personas dalību tiesas sēdē;
  • liecības sniedzējs atsakās liecināt;
  • tiesa piekrīt psihologa norādījumam, ka 14 gadus nesasniegusī persona vai nepilngadīgais cietušais nevar tikt nopratināts tiesas sēdē vai nopratināts ar psihologa starpniecību.

Ar grozījumiem netiek izslēgts tiesas pienākums izdarīt visu iespējamo, lai nodrošinātu liecinieka dalību tiesas sēdē. Grozījumi paredz konsekventu atkāpšanos no liecību nolasīšanas principa tiesas sēdē, ar ko tiks panākta ātrāka un efektīvāka krimināllietu izskatīšana, skaidrots anotācijā.

Pilnveidos īres līguma dzēšanas procedūru publiskajā reģistrā gadījumos, kad ar tiesas nolēmumu tiek konfiscēts noziedzīgi iegūts nekustamais īpašums

Plānots precizēr regulējumu attiecībā uz īres līgumu saistošo spēku gadījumos, kad ar tiesas nolēmumu kriminālprocesa ietvaros tiek konfiscēts noziedzīgi iegūts nekustamais īpašums. Grozījumi attiecas uz Kriminālprocesa likuma 528. pantu (Notiesājoša sprieduma rezolutīvā daļa) un 634. pantu.

Kriminālprocesa likuma 357. panta ceturtā daļa nosaka, ka, ja noziedzīgi iegūtu mantu –nekustamo īpašumu – atdod pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, dzīvojamās telpas īres vai nomas līgumi, kas noslēgti pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, nav spēkā. Plānots noteikt, ka notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu par dzīvojamās telpas īres vai nomas līgumu spēkā neesamību saskaņā ar šā likuma 357. panta ceturto daļu, ja tie ir reģistrēti publiskā reģistrā.

Savukārt grozījumi 634. pantā paredz noteikt, ka nolēmumu vai prokurora priekšrakstu nosūta tiesai pēc piekritības (proti, rajona (pilsētas) tiesai, kas skata zemesgrāmatu jautājumus) – ja tiesa lemj par noziedzīgi iegūtas mantas – nekustamā īpašuma – atdošanu pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.

Šie grozījumi pilnveidos apgrūtinājumu dzēšanas procedūru publiskajā reģistrā un izslēgs nepieciešamību cietušajam (nekustamā īpašuma īpašniekam vai likumīgajam valdītājam) vērsties tiesā pēc piekritības ar nostiprinājuma lūgumu, lai tiktu dzēsti attiecīgie apgrūtinājumi, paskaidrots anotācijā.

Citas izmaiņas

Grozījumi ir apjomīgi un paredz arī citas izmaiņas, piemēram, precizē līdz šim konstatētās neskaidrības par pārstāvības noformēšanu juridiskai personai, cietušajam, kā arī aizskartās mantas īpašniekam.

Paredzēts papildināt likuma 455. pantu (Procesuālās tiesības iztiesāšanā) ar ceturto daļus, kas paredz noteikt tiesas tiesības atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus vai juridisko kvalifikāciju, kas pasliktina apsūdzētā stāvokli.

Top regulējums jaunieviestu terapijas zāļu, piemēram, gēnu terapijas zāļu izmantošanai ārstniecībā

8. februārī Saeima nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu cilvēkiem paredzēto zāļu un medicīnas ierīču uzraudzību. Tas paredz pilnveidot līdz šim likuma līmenī nenoregulētus vai nepilnīgi regulētus jautājumus šādās jomās:

  • farmaceitiskās darbības licencēšana;
  • gēnu terapijas zāļu, tai skaitā audu inženierijas produktu un somatisko šūnu terapijas zāļu – jaunieviestās terapijas zāļu, kuras kā izņēmums atbilstoši ES tiesību aktiem nepakļaujas reģistrēšanai, ražošanas un lietošanas ārstniecībā atļaušana;
  • zāļu aprites uzraudzība muitas noliktavās, kas preventīvi novērš zāļu, kuras ieved ES un kuras nav paredzēts laist ES tirgū, nokļūšanu apritē, ja ir pietiekami pamatotas aizdomas, ka tās ir viltotas;
  • zāļu un medicīnisko ierīču (ārstniecības līdzekļu) izplatīšana kuģu apgādei, novēršot izplatīšanas ierobežojumus.

Likumprojekts ietver grozījumus arī citās tiesību normās, tajā skaitā konkretizē atsevišķas normas attiecībā uz zāļu, tajā skaitā radiofarmaceitisko preparātu, nereģistrētu zāļu un zāļu un vielu paraugu izplatīšanu, kā arī konkretizē Zāļu valsts aģentūras funkcijas u. c. Piemēram, likumu plānots papildināt ar jaunu IV1 nodaļu “Izņēmuma jaunieviestās terapijas zāles”.

“Šīs jaunieviestās terapijas zāles ir noderīga iespēja, kas ļauj pacientiem saņemt jaunieviestās terapijas zāles kontrolētos apstākļos gadījumos, kad nav pieejamas apstiprinātas (reģistrētas) jaunieviestās terapijas zāles indikācijai ar augstu medicīnisku vajadzību. Jauni zinātnes sasniegumi šūnu un molekulārajā biotehnoloģijā veicina uzlaboto terapiju, piemēram, gēnu terapijas, somatisko šūnu terapijas un audu inženierijas attīstību. Šī jaunā biomedicīnas joma piedāvā jaunas iespējas cilvēka organisma slimību un disfunkciju ārstēšanā,” teikts likumprojekta anotācijā.  

Sāk darbu pie Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likumprojekta

Saeima sāk darbu pie jauna tiesību akta – Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likuma. 8. februārī likumprojekts nodots izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

2022. gada 14. decembrī Eiropas Savienība apstiprināja Direktīvu (ES) 2022/2523 par globāla minimāla nodokļa līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka Direktīvas mērķis ir mazināt nodokļu maksātāju motivāciju iesaistīties peļņas novirzīšanas pasākumos, izvietojot struktūrvienības valstīs un teritorijās ar zemām vai nulles nodokļu likmēm, un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem visā pasaulē, kā arī ļaut jurisdikcijām labāk aizsargāt to nodokļu bāzes.

Direktīva attiecas uz jebkuru lielu starptautisku un iekšzemes uzņēmumu grupu, kuru grupas apgrozījums gadā pārsniegs 750 miljonus eiro.

Direktīvas noteikumi paredz, ka šādas uzņēmumu grupas faktiski samaksā nodokli vismaz 15% līmenī no peļņas.

Direktīva nosaka pienākumu grupas mātes uzņēmumam salīdzināt grupas meitas uzņēmumu citās jurisdikcijās faktiski samaksāto nodokli ar nodokli, kāds būtu maksājams, piemērojot Direktīvā noteikto minimālo likmi. Ja attiecīgajās jurisdikcijās faktiski samaksātais nodoklis ir mazāks, grupas mātes uzņēmumam jānodrošina starpības piemaksa – virsnodoklis.

Anotācijā sniegta informācija, ka Latvijā šobrīd ir reģistrētas un darbojās ne vairāk kā trīs uzņēmumu grupas mātes uzņēmumi un apmēram 300 uzņēmumu grupas meitas uzņēmumi un filiāles, uz kuriem varētu attiekties Direktīvas tvērums.

Latvijā Direktīvas normas ir attiecināmas uz:

  • Latvijā reģistrētiem starptautisku uzņēmumu grupu mātes uzņēmumiem un iekšzemes uzņēmumu grupām;
  • starptautisku grupu uzņēmumu Latvijā reģistrētiem meitas uzņēmumiem un filiālēm.

Likumprojekts daļēji pārņemt Direktīvas normas, izmantojot tās 50. pantā doto iespēju, atlikt Direktīvas noteikumu piemērošanu uz sešiem gadiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Vienlaikus tas paredz Latvijā reģistrētiem starptautiskas grupas uzņēmumiem pienākumu sniegt nepieciešamo finanšu informāciju starptautiskas uzņēmumu grupas sastāvā esošajai izraudzītajai iesniedzēja vienībai, kurai ir pienākums savā rezidences valstī sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju.

Grozījumi, lai amatpersonas varētu iegādāties dzīvniekus (suņus, zirgus), ar kuriem tie strādājuši, bet kuri vairs nav derīgi profesionālajam dienestam

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, kas paredz precizēt rīcību valsts dzīvās kustamās mantas atsavināšanas gadījumā, to pirmām kārtām piedāvājot iegādāties amatpersonai, kura minēto mantu izmanto, pildot amata (darba) pienākumus.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tad Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde, kā arī Nacionālie bruņotie spēki izmanto valsts dzīvo kustamo mantu – dienesta (darba) suņus, bet Valsts policija tai noteikto uzdevumu izpildē izmanto arī dienesta zirgus.

Gadījumos, kad dienesta suns vai zirgs veselības stāvokļa, fizisko spēju vai psiholoģisko īpašību dēļ būs atzīts par nederīgu dienesta uzdevumu veikšanai, grozījumi paredz pirms pārdošanas to vispirms piedāvāt iegādāties kinologam vai hipologam, kurš ar dzīvnieku bijis kopā dienestā.

Otrajā lasījumā atbalsta Aizsardzības industrijas likumprojektu

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Aizsardzības industrijas likums”. Plānots, ka jauns likums nodrošinās pārskatāmu un vieglāk uztveramu normatīvo aktu regulējumu par aizsardzības industrijai pieejamo atbalstu, industrijas darbības drošības prasībām, kā arī nosacījumiem sadarbībai ar aizsardzības nozari.

Līdz ar strauju nacionālās aizsardzības industrijas izaugsmi Aizsardzības ministrija (AM) secinājusi, ka pašreizējie likumi nav pietiekoši, lai varētu pilnvērtīgi turpināt atbalstīt un attīstīt šo nozari.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību, kā arī veicināt aizsardzības industrijas attīstību.

Aizsardzības industrija ir komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militāru vai divējāda lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju.

Vienlaikus Saeima otrajā lasījumā atbalstīja saistītos likumprojektus – “Grozījumi Mobilizācijas likumā” un “Grozījums Nacionālās drošības likumā”.


Vairāk par tēmu LV portālā >>

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI