Rosina IIN atvieglojumu apgādniekam piemērot arī par valsts aizsardzības dienestā esošu personu
22. februārī Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta pirmās daļas 1. punktā ir pieejams personu uzskaitījums, par kuru uzturēšanu nodokļu maksātājam ir paredzēti nodokļa atvieglojumi. Grozījumi paredz papildināt šo personu loku un noteikt, ka nodokļu atvieglojumi pienākas arī par bērnu, kamēr viņš pilda 11 mēnešu perioda valsts aizsardzības dienestu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, grozījumu mērķis ir noteikt vienlīdzīgu kārtību atvieglojuma piemērošanai un daudzbērnu ģimenes statusa saglabāšanai vecākiem, kuru bērns pilda valsts aizsardzības dienestu, neatkarīgi no tā, vai dodas pildīt šo pienākumu uzreiz pēc vidusskolas, vai uz dienesta laiku pārtraucot mācības augstskolā vai profesionālās izglītības iestādē.
Pašreizējais regulējums nosaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi pienākas par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
Likumprojekta autori vērš uzmanību, ka spēkā esošais regulējums nostāda jauniešu vecākus nevienlīdzīgā situācijā, jo nodokļu atvieglojumu nevar saņemt par bērnu, kurš sāk pildīt valsts aizsardzības dienestu vasaras mēnešos uzreiz pēc vidusskolas pirms studiju uzsākšanas, jo iestājpārbaudījumi vēl nav sākušies.
Likumprojekta iesniedzēju ieskatā valsts aizsardzības dienesta karavīriem tiek izmaksāta kompensācija nevis atalgojums, tāpēc viņu apgādniekam saglabājas tiesības uz nodokļa atvieglojumu.
Nodokļa atvieglojumus rosina piemērot jau ar 2023. gada 1. jūliju, kad valsts aizsardzības dienestu brīvprātīgi sāka pildīt pirmais iesaukums.
Līdzīgu problēmu deputāti saskata arī situācijā, ja valsts aizsardzības dienestu sāk pildīt jaunietis no daudzbērnu ģimenes un dienesta laikā neturpina mācības kādā izglītības iestādē. Absurda ir situācija, ka, pilngadību sasniegušajam jaunietim dodoties pildīt savu Latvijas pilsoņa pienākumu valsts aizsardzības dienestā, trīs bērnu ģimene tādējādi zaudē Goda ģimenes statusu un ar to saistītos papildu atvieglojumus, teikts likumprojekta anotācijā.
Līdz ar to izskatīšanai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodots saistītais likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Tie paredz paplašināt daudzbērnu ģimenes definīciju, nosakot, ka tā ir ģimene, kuras aprūpē ir vismaz trīs bērni, to skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni. Par daudzbērnu ģimenes bērnu uzskatāma arī pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai pilda 11 mēnešu perioda valsts aizsardzības dienestu.
Par tiesu eksperta kandidātu varēs būt persona, pret kuru kriminālprocess par netīšu noziedzīgu nodarījumu izbeigts uz nereabilitējoša pamata
Saeima nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā un atbalstīja pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā”, ar ko tiek precizēta norma, ka par tiesu eksperta kandidātu nevar būt persona, kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
Atbilstoši likumprojekta regulējumam tās personas, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu aiz neuzmanības, bet kriminālprocess pret tām izbeigts uz nereabilitējoša pamata, turpmāk varēs kļūt par tiesu eksperta kandidātu.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tādējādi regulējums tiek saskaņots ar citu tiesu varai piederīgo profesiju normatīvajā regulējumā noteikto.
Tiek precizēts, ka Tiesu ekspertu padome var apturēt tiesu eksperta sertifikāta darbību uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, ja eksperts nav izpildījis prasību, ka drīkst ekspertīzi veikt tikai tajā specialitātē, kurā viņš ir saņēmis tiesu eksperta sertifikātu un kurā ir tiesu ekspertīzes veikšanai nepieciešamā tehnika, iekārtas un Tiesu ekspertu padomes reģistrētas metodes.
Noteiks valsts pārvaldes institūciju kompetenci brīvprātīgā darba jomā. Veidos brīvprātīgā darba padomi
Saeima nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā un pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu likumprojektu “Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā”, kas paredz noteikt valsts pārvaldes institūciju kompetenci brīvprātīgā darba jomā.
Labklājības ministrija būtu atbildīga par brīvprātīgā darba politikas izstrādi, savukārt Nodarbinātības valsts aģentūra sniegtu konsultatīvo atbalstu šī uzdevuma izpildē.
Ar grozījumiem plānots izveidot Brīvprātīgā darba konsultatīvo padomi. Tās mērķis būtu veicināt sabiedrības pārstāvju līdzdalību brīvprātīgā darba politikas veidošanā un īstenošanā, saskaņotu brīvprātīgā darba politikas un tās ikgadējo prioritāšu izstrādi, sekot līdzi brīvprātīgā darba politikas īstenošanai un veikt tās regulāru novērtēšanu. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, lai nodrošinātu brīvprātīgā darba politikas izstrādē un īstenošanā iesaistīto pušu interešu pārstāvību, padomē darbosies valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un NVO pārstāvji.
Likumā plānots noteikt, ka pēc brīvprātīgā darba veicēja pieprasījuma būs jāizsniedz izziņa ne vien par veikto brīvprātīgo darbu, bet arī tajā iegūtajām kompetencēm.
Samazinās izmaksas jaunu lielas jaudas elektroenerģijas pieslēgumu izveidei
Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”.
Kā iepriekš informēja Ekonomikas ministrija, ar likumprojektu paredzēts samazināt izmaksu slogu jaunu lielas jaudas sadales sistēmas pieslēgumu izveidei un tādējādi sekmēt komercdarbības attīstību un inovācijas.
Izmaiņas paredz ar likumu ieviest pieslēguma būvdarbu izmaksu sadalījuma principu, kur pusi sedz lietotājs, bet otru pusi sistēmas operators, AS “Sadales tīkls” sistēmas lielas jaudas elektroenerģijas lietotāju pieslēgumiem arī vidsprieguma (6–20 kilovoltu (kV)) tīklā un 0,4 kV tīkla pieslēgumiem ar jaudu (ievadaizsardzības aparāta lielumu) virs 100 ampēriem (A).
“Līdz šim attiecīgais būvdarbu izmaksu sadalījuma princips tika piemērots tikai nelielas jaudas pieslēgumiem (līdz 100 A),” skaidro ministrija. “Savukārt lielākas jaudas pieslēgumu gadījumā lietotājs priekšapmaksas veidā 100% sedza visas pieslēguma ierīkošanas izmaksas, bet pieslēguma lietošanas laikā lietotājam tika piemērots atļautās slodzes efektīvas izmantošanas risinājums (samazināta pakalpojuma maksa), ļaujot piecu gadu periodā atgūt pieslēguma ierīkošanā ieguldītās investīcijas. Gadījumā, ja lietotājs ir arī elektroenerģijas pašražotājs (piemēram, uzstādījis saules paneļus), šāda kārtība apgrūtināja viņa iespējas sasniegt nepieciešamo patēriņa līmeni, pie kāda pakalpojuma maksa tika samazināta.”
Plašāk par tēmu >>
Rosina palielināt vecāku pabalsta izmaksājamo apmēru
Saeima nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā opozīcijas deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas rosina palielināt vecāku pabalsta apmēru no 2024. gada janvāra.
Likumprojekts paredz, ka vecāku pabalstu pabalsta pieprasītājam, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais, piešķir no pabalsta pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas šādā apmērā:
- 80% apmērā pabalsta pieprasītājam, kurš bērna kopšanu nodrošinās 13 mēnešus (šobrīd tie ir 60%);
- 60% apmērā pabalsta pieprasītājam, kurš bērna kopšanu nodrošinās 19 mēnešus (šobrīd tie ir 43,75%).
|
|
Tiek aizliegta Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu ievešana (imports) Latvijā
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, ar kuriem līdz 2025. gada 1. jūlijam tiek aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana Latvijā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas. Aizliegts arī ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no citām trešajām valstīm, ja to izcelsme ir Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika.
Ministru kabinetam ir uzdots izstrādāt noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kuru imports Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas būs aizliegts.
Tāpat likumā ir ietverts izņēmums attiecībā uz produktiem, kurus paredzēts piegādāt uz citu Eiropas Savienības (ES) valsti.
Proti, importa aizliegums attiecas uz lauksaimniecības un lopkopības produktiem, kas paliek Latvijā, nevis uz tiem, ko ved tālāk uz citām ES dalībvalstīm.
Šī iniciatīva ir kā papildu elements kopējai ES līdz šim īstenotajai sankciju politikai, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu. Ņemot vērā, ka Krievijas agresija Ukrainā turpinās, notiek arī darbs pie tālākiem sankciju priekšlikumiem: meklētas iespējas stiprināt esošās, kā arī noteikt jaunas sankcijas, kas mazinātu agresorvalsts ienākumus un spēju veikt kara darbību Ukrainā, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā stāsies spēkā 8. martā.
|
Plašāk par tēmu >> |
Biedrībām būs pienākums norādīt darbības jomu. Paredz vienkāršotu veidu, kā likvidēt neaktīvas vai finanšu pārkāpumus pieļaujošas organizācijas
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”. Tie nosaka obligātu prasību biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu.
Grozījumi rosināti, lai nevalstisko organizāciju (NVO) sektora darbība kopumā kļūtu pārskatāmāka un caurspīdīgāka, norādījuši likumprojekta autori. Datu trūkums neļauj gūt skaidrību par NVO darbības mērķiem, bet nepietiekamas uzraudzības dēļ pastāv noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski.
Jaundibināmās organizācijas darbības jomu norādīs, reģistrējot savu darbību, savukārt esošās nevalstiskās organizācijas to varēs norādīt, iesniedzot gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. NVO klasifikāciju – darbības jomas – noteiks Ministru kabinets.
Plānotās izmaiņas arī paredz ieviest vienkāršotu procedūru organizācijas likvidācijai, par ko noteiktos gadījumos varētu lemt Uzņēmumu reģistrs (UR) vai Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Likums papildināts ar 56.1 pantu, kas nosaka, ka biedrības darbību varēs izbeigt ar UR lēmumu, ja:
- biedrības valdei ilgāk par diviem gadiem nav pārstāvības tiesību un biedrība sešu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu;
- biedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un sešu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu.
Biedrības darbību varēs izbeigt ar VID lēmumu, ja biedrība triju mēnešu laikā mēnešu laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nav iesniegusi gada pārskatu un kopš pārkāpuma izdarīšanas ir pagājuši vismaz divi gadi.
|
|
Ieviesīs statistisko verificēšanu kā vienu no metroloģiskās kontroles veidiem lietošanā esošajiem mērīšanas līdzekļiem, ļaujot ietaupīt miljoniem eiro
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību” “, kas papildina likumu ar jaunu terminu – statistiskā verificēšana. Tā ir metode mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskuma pagarināšanai, pamatojoties uz mērīšanas līdzekļu partiju raksturojošu un noteikta apjoma nejauši izvēlētu mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas rezultātiem un to attiecināšanu uz visu attiecīgo mērīšanas līdzekļu partiju.
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi ieviest statistisko verificēšanu kā vienu no mērīšanas līdzekļu metroloģiskās kontroles veidiem lietošanā esošajiem mērīšanas līdzekļiem, pilnveidot regulējumu saistībā ar ekspertīzi saistītajiem izdevumiem, ārpuskārtas verificēšanas un kalibrēšanas izdevumu atlīdzināšanas kārtību, kā arī nacionālās metroloģijas institūcijas lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
Likumprojekta anotācijā vērsta uzmanība faktam, ka 2026. gadā A/S “Sadales tīkls” ir jāuzsāk uzstādīto viedo elektroenerģijas skaitītāju atkārtotā verificēšana vai pilnīga tā nomaiņa un, ņemot vērā citu Eiropas valstu pieredzi, būtu nepieciešams Latvijas normatīvajā regulējumā ieviest jaunu metroloģiskās kontroles veidu, proti, statistisko verificēšanu.
Ieviešot statistiskās verificēšanas metodiku, sistēmas lietotājs (A/S “Sadales tīkls”) 2026.–2034.g. periodā nodrošinātu izmaksu ietaupījumu vismaz 90 miljonu eiro apmērā.
Ar grozījumiem Farmācijas likumā veicinās inovatīvu zāļu pieejamību un uzraudzību
Lai veicinātu zāļu un medicīnas ierīču uzraudzību un pieejamību, Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”.
Piemēram, likumā plānots nostiprināt aptiekas tiesības izplatīt zāles citai aptiekai. Kā atzīmē likumprojekta autori, praksē aptiekas atsevišķos gadījumos to jau veic, ja vienas aptiekas krājumos konkrētās zāles ir beigušās vai kādā aptiekā zāles izgatavo uz vietas.
Tas veicinās iespēju pacientam saņemt zāles tuvāk savai dzīvesvietai, un tas īpaši attiecināms uz situāciju reģionos un mazajām aptiekām.
Tāpat plānots precizēt normu par aptiekas tiesībām iepirkt zāles no citu ES dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas zāļu ražotājiem un importētājiem, lai nodrošinātu ātrākas zāļu saņemšanas iespējas pacientiem.
Grozījumi paredz pilnveidot arī jaunieviesto terapijas zāļu atļaušanas kārtību. Tās ir gēnu terapijas zāles, tostarp audu inženierijas produkti un somatisko šūnu terapijas zāles.
Plānots, ka pacients varēs saņemt atlīdzību par viņa veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu, ko izraisījusi izņēmuma jaunieviestās terapijas zāļu lietošana ārstniecībā. Kā atzīmē likumprojekta autori no Veselības ministrijas, šī jaunā biomedicīnas joma piedāvā jaunas iespējas cilvēka organisma slimību un disfunkciju ārstēšanā.
Nacionālajā regulējumā pārņems Atjaunojamo resursu direktīvas un Energoefektivitātes direktīvas prasības
Lai veicinātu ilgtspējīgu un efektīvu enerģijas izmantošanu, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”.
Likumprojekts iztrādāts, lai pārņemtu vairāku Eiropas Savienības tiesību aktu, tai skaitā Atjaunojamo resursu direktīvas (ES) 2018/2001 nosacījumus (Eiropas Komisija ir uzsākusi pārkāpumu procedūru pret Latviju par minētās direktīvas nepārņemšanu) un Energoefektivitātes direktīvas prasības.
“Grozījumi attieksies galvenokārt uz energoapgādes komersantiem, atjaunīgo energoresursu ražotājiem, pašvaldībām, zinātniskajām institūcijām,” informē Klimata un enerģētikas ministrija.
Saeimas publiskā informācija liecina, ka grozījumi paredz tiesības pašvaldībām noteikt siltumapgādes veidus savā teritorijā vai tās daļā. Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti iepriekš uzsvēra, ka siltumapgādes organizēšana ir autonoma pašvaldību funkcija. Komisija sprieda, ka jāveicina racionāla enerģijas, it īpaši vietējo atjaunojamo energoresursu, izmantošana un pašvaldībām jāparedz plašākas iespējas noteikt konkrētus siltumapgādes sistēmas veidus savā administratīvajā teritorijā.
Grozījumi paredz vietvarām, piemēram, iespēju noteikt pienākumu ēkas pieslēgt pie efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas, iepriekš pauda likumprojekta autori Klimata un enerģētikas ministrijā. Tāpat pašvaldības varētu noteikt pienākumu ēkās izmantot atjaunīgo energoresursu vai bezemisiju siltumapgādes tehnoloģijas, piemēram, koksnes granulu apkures katlus vai siltumsūkņus. Tas attiektos uz ēkām, kurās plānots mainīt vai renovēt siltumapgādes sistēmu, un jaunbūvēm.
Kā iepriekšējos likumdošanas apskatos informēja LV portāls, ar grozījumiem plānots, ka likums tiks papildināts ar virkni jaunu terminu – atjaunīgā enerģija, atjaunojamie energoresursi, atkritumi, atlikumi, atlikumaukstums, atlikumsiltums, biogāze, biomasa, biomasas kurināmais, brīvprātīgā shēma, bioloģiskais šķidrais kurināmais, kurināmā piegādātājs, pārstrādāts oglekļa kurināmais, triģenerācija u. c.
Enerģētikas likumu plānots papildināt ar X1 nodaļu “Atjaunojamo energoresursu izmantošana un atjaunīgās enerģijas ražošanas veicināšana”; XVIII nodaļu “Enerģētikas politikas saistību izpilde un izpildes uzraudzība, enerģētikas jomas pētījumi”; XIX nodaļu “Vienotais kontaktpunkts enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai”; XX nodaļu “Latvijas preventīvās rīcības plāns un Latvijas ārkārtas rīcības plāns apgādei ar dabasgāzi”.
Klimata un enerģētikas ministrija izcēlusi šādas galvenās izmaiņas, kādas paredz likuma grozījumu projekts:
- Priekšrocība elastību izmantošanai
Grozījumi paredz to, ja atjaunojamās enerģijas patēriņš Latvijā pārsniedz atjaunojamās enerģijas patēriņa mērķi, Latvijai ir iespēja šī patēriņa apjomu, par kādu tiek pārsniegts mērķis, pārdot citai Eiropas Savienības dalībvalstij.
- Kurināmā resursu atbilstība ilgtspējas un siltumnīcefektu gāzu (SEG) ietaupījumu kritērijiem
Paredzams, ka kurināmā piegādātājiem, nododot patēriņam dažādus kurināmā veidus – biomasas kurināmo, bioloģisko šķidro kurināmo, biogāzi, pārstrādāto oglekļa kurināmo, būs jānorāda kurināmā atbilstība ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem.
- Vienotā kontaktpunkta izveide enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai
Projektu attīstītājiem, kuri iecerējuši īstenot, piemēram, vēja, saules parku projektu vai uzstādīt kādu citu enerģijas ražošanas iekārtu, nepieciešamos dokumentus (atļauja, tehniskie noteikumi un citi dokumenti līdz pat ražošanas iekārtu nodošanai ekspluatācijā) varēs saņemt vienā iestādē.
- Divgadu progresa ziņojuma sagatavošana enerģētikas jomā
Progresa ziņojumā tiks ietverta informācija par vēsturisko datu un informācijas apkopošanu, kā arī par Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ietverto mērķu un pasākumu izpildi.
- Atjaunīgo energoresursu īpatsvara pieaugums centralizētajā siltumapgādē
Katra pašvaldība jau šobrīd centralizēto siltumapgādi savā teritorijā nodrošina autonomi. Šī neatkarīgā funkcija joprojām katrai pašvaldībai saglabājas, taču līdz ar grozījumiem tiek precizētas pašvaldību tiesības un konkretizētas iespējas siltumapgādes organizēšanā, lai nodrošinātu atjaunīgo energoresursu un bezemisiju tehnoloģiju īpatsvara pieaugumu centralizētajā siltumapgādē.
- Enerģētikas joma pētniecība
|
|
Ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā risinās arī konstatētās problēmas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas komercpārvadājumos
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.
Grozījumi paredz papildināt prasības autotransporta līdzekļiem, kurus atļauts izmantot pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili, nosakot, ka tos veic ar pārvadātāja īpašumā vai turējumā esošu M1 kategorijas vieglo automobili, kam nav reģistrēts VID piemērotais liegums izmantot konkrēto autotransporta līdzekli pasažieru komercpārvadājumos.
Tādejādi tiktu risinātas konstatētās problēmas pasažieru komercpārvadājumu jomā saistībā ar nodokļu nomaksas disciplīnu.
Likumprojekts otrajā lasījumā papildināts ar nosacījumu, ka kopvadāšanas pakalpojumus varēs veikt persona, kura sasniegusi 18 gadu vecumu (šobrīd no 21 gadu vecuma).
Ar grozījumiem likumā tiek precizēti administratīvie sodi par pārkāpumiem autopārvadājumu jomā. Cita starpā plānots ieviest administratīvo atbildību par tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpšanu, transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas noteikumu pārkāpšanu u. c.
- Satiksmes ministrija: Valdība atbalsta grozījumus Autopārvadājumu likumā
