Citastarp grozījumi paredz tiesības pašvaldībām noteikt siltumapgādes veidus savā teritorijā vai tās daļā. Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti iepriekš uzsvēra, ka siltumapgādes organizēšana ir autonoma pašvaldību funkcija. Komisija sprieda, ka jāveicina racionāla enerģijas, it īpaši vietējo atjaunojamo energoresursu, izmantošana un pašvaldībām jāparedz plašākas iespējas noteikt konkrētus siltumapgādes sistēmas veidus savā administratīvajā teritorijā.
Grozījumi paredz vietvarām, piemēram, iespēju noteikt pienākumu ēkas pieslēgt pie efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas, iepriekš pauda likumprojekta autori Klimata un enerģētikas ministrijā. Tāpat pašvaldības varētu noteikt pienākumu ēkās izmantot atjaunīgo energoresursu vai bezemisiju siltumapgādes tehnoloģijas, piemēram, koksnes granulu apkures katlus vai siltumsūkņus. Tas attiektos uz ēkām, kurās plānots mainīt vai renovēt siltumapgādes sistēmu, un jaunbūvēm.
Šobrīd centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoriem ir noteikti gaisa piesārņojuma ierobežošanas pienākumi, bet individuālajām siltumapgādes iekārtām – nav, norāda likumprojekta autori. Pašvaldībām noteiktās tiesības nodrošinās ne tikai siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazinājumu un vietējo atjaunīgo energoresursu izmantošanu, bet arī uzlabos gaisa kvalitāti pašvaldību teritorijās un valstī kopumā, minēts likumprojekta anotācijā.
Tāpat grozījumi regulē atbalsta shēmu atjaunojamās enerģijas ražošanas un izmantošanas veicināšanai. Atbalsta shēmā varētu iekļaut arī atbalstu tās pārvadei un sadalei, kā arī integrēšanai energosistēmā, norādīts anotācijā. Likumprojekts paredz arī vienota kontaktpunkta izveidi komersantiem enerģijas ražošanā, lai mazinātu administratīvo slogu.
Likumprojektā noteikti ilgtspējas kritēriji atjaunojamo energoresursu un atjaunīgās enerģijas izmantošanai. Paredzēts uzskaitīt un aprēķināt kopējo atjaunojamo energoresursu apjomu. Noteiktie ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu kritēriji attieksies uz dažādiem kurināmā un enerģijas veidiem. Gadījumā, ja nacionālais siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas mērķis (kvotas) tiktu pārsniegts, paredzēta iespēja pārsniegto apjomu pārdot valstīm, kurām neizdodas sasniegt noteiktos kritērijus, skaidroja ministrijas pārstāvji.
Ar grozījumiem iecerēts noteikt arī jaunus pienākumus enerģētikas nozares plānošanas uzraudzībai un stiprināt saikni starp pētniekiem un komersantiem.
Tāpat plānots precizēt, ka valsts enerģētisko krīzi var izsludināt, ja enerģijas piegādes traucējumi skar arī vienas pašvaldības, piemēram, valstspilsētas, teritoriju. Šobrīd noteikts, ka to izsludina, ja tā skar vienu trešdaļu iedzīvotāju.
Par likumprojektu Saeimai jālemj vēl divos lasījumos.
