Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Baltijas valstis gadsimtiem ilgi ir bijušas līdzās kā brāļu tautas. “Vienmēr esam bijuši kopā kā stingrs kodols grūtākajos brīžos. Kopš neatkarības atgūšanas mēs esam veikuši neticamu izrāvienu un pozitīvu transformāciju ekonomikā, attīstībā un vērtību orientācijā uz Rietumiem,” pauda D. Mieriņa.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka šodien tieši Baltijas valstis stāv Eiropas Savienības un NATO sardzē, rādot savu piemēru vispirms ar darbiem. “Mēs aizstāvam Rietumu idejas un vērtības, kuras visiem spēkiem agresors cenšas izsvēpēt ar savu barbarisko karu Ukrainā. Tāpat mūsu sabiedrības ar savu kritisko domāšanu un noturību stājas pretī agresora izvērstajam hibrīdkaram,” pauda D. Mieriņa, akcentējot, ka tā mērķis ir ietekmēt prātus, sēt bailes.
Saeimas priekšsēdētāja atsaucās uz Hāgas NATO samitu, kurā pieņemta vienošanās par piecu procentu investīciju no iekšzemes kopprodukta atvēlēšanai drošībai un aizsardzībai. “Kopā ar Poliju Baltijas valstis ir pirmās, kas šos mērķus izpildīs,” pauda D. Mieriņa.
Tāpat Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka tieši mēs – baltiešu draugi – esam tie, kas nenogurstoši aicina stiprināt sankcijas pret agresoru. “Mūsu ekonomikas no tā nav sabrukušas, jo mēs spējam atsijāt graudus no pelavām. Arī biznesā mēs spējam pielāgoties, mēs spējam domāt un rīkoties ilgtermiņā,” sacīja D.Mieriņa.
“Mūsu trīspusējās sadarbības potenciāls ne tuvu nav izsmelts,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka, sanākot kopā, mēs spējam rast risinājumus izaicinājumiem veselības aprūpē, izglītības jomā, kā arī sadarbības stiprināšanā drošības jomā.
D. Mieriņa atzīmēja, ka tuvāko gadu kopīgie uzdevumi saistās ar lielo infrastruktūras objektu attīstīšanu, papildu finansējuma piesaisti, kā arī aizvien dziļāku Baltijas iekšējo integrāciju, iedzīvinot baltiešu valodas pierobežas reģionos. “Mēs esam piemērs pārējai Eiropai ar savu attīstību kiberdrošībā, dronu tehnoloģijās, mākslīgā intelekta jomā un pat kvantu tehnoloģijās. Es aicinu šodien novērtēt mūsu sadarbību, mūsu panākumus un svinēt mūsu brīvību un demokrātiju!” runas noslēgumā sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Baltijas valstu parlamentārieši šajās dienās pulcējušies Rīgā, lai pārrunātu būtiskākos šī brīža Baltijas valstu sadarbības jautājumus un izvērtētu to, cik sekmīgi izdevies īstenot iecerēto. Baltijas Asamblejas 44. sesijā īpaša uzmanība pievērsta transporta savienojamībai.
