IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI
Likumprojekts ēnu ekonomikas risku mazināšanai būvniecības nozarē
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izskatīšanai nodots Ekonomikas ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, ar kuriem plānots noteikt pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējiem (apakšuzņēmēju ķēdēm) reģistrēt Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā veiktos norēķinus būvdarbu līgumu ietvaros.
Ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē
Likumprojekta mērķis ir ieviest efektīvu un pārskatāmu datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildes ietvaros, lai:
- mazinātu ēnu ekonomikas riskus;
- mazinātu nodokļu nenomaksāšanas riskus un nodokļu parādu uzkrāšanās riskus;
- uzlabotu nodokļu administrēšanas procesu, nodrošinot datus risku analīzei gan uzraudzības pasākumiem, gan nodokļu nenomaksāšanas prevencijai.
Likumprojekts ir tapis saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021./2022. gadam. Atsaucoties uz pētījumu “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015.–2019. gadam”, likumprojekta izstrādātāja – Ekonomikas ministrija – vērš uzmanību ēnu ekonomikas apjomam būvniecības nozarē, kas joprojām ir augsts. 2019. gadā tie bija 30,7%.
Savukārt, vērtējot situāciju nozarēs 2021. gadā, SSE Riga “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” pētījumā tika noskaidrots, ka augstākais ēnu ekonomikas apjoms Latvijā joprojām ir būvniecības sfērā. Aplēses liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomika būvniecībā veidoja 31,2%.
Uzzini vairāk >>
- LV portāls: Ēnu ekonomika Baltijas valstīs: SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa rezultāti
- LV portāls: Ēnu ekonomikā netikumu dobes nav ravētas
Nav jāatskaitās par norēķinu veikšanu
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējums jau šobrīd paredz pienākumu būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par visiem ar apakšuzņēmējiem noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un šo līgumu vērtībām.
Vienlaicīgi regulējums neparedz pienākumu iesniegt informāciju par līgumsaistību izpildi, proti, par līguma ietvaros veiktiem norēķiniem.
Ekonomikas ministrija secinājusi, ka norēķinu nestabilitāte un prognozējamības trūkums ir viens no faktoriem, kas veicina ēnu ekonomiku “dzenot” uzņēmējus “ēnu zonā”.
Būvkomersantu sniegtā informācija liecina, ka praksē bieži novēroti gadījumi, kad būvdarbu veicējs veic norēķināšanos ar savu apakšuzņēmēju ar novēlošanos vai, bez atbilstoši izteiktām pretenzijām, norēķinās daļēji vai nenorēķinās vispār, norāda Ekonomikas ministrija.
Apakšuzņēmējs, nesaņemot samaksu par sniegto pakalpojumu vai izpildītiem būvdarbiem vai nesaņemot to laicīgi, nespēj norēķināties ar saviem darbiniekiem, kā arī nespēj segt savas saistības pret valsti, uzkrājot parādus. Lai mazinātu parādu veidošanās risku, kā arī izvairītos no maksātnespējas draudiem, uzņēmēji ir spiesti daļēji ieiet ēnu zonā, maksājot darbiniekam aploksnē daļu no atalgojuma brīdī, kad tam uzņēmēja rīcībā ir pietiekami finanšu līdzekļi, kā arī ietaupot uz nodokļiem.
“Piedāvātās izmaiņas regulējumā sniegs iespēju mazināt ēnu ekonomikas apjomu būvniecības nozarē. Vienlaikus tas veicinās norēķinus būvdarbu līgumu izpildē, samazinot riskus apakšuzņēmējiem nonākt parādu gūstā vai pat saskarties ar maksātnespēju. Plānotās izmaiņas sniegs nozīmīgu ieguldījumu kā tautsaimniecības kopējā ilgtspējā, tā arī būvniecības nozares konkurētspējā,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Datus varēs izmantos uzraudzības iestādes
Lai novērstu regulējuma nepilnības un veicinātu stabilu finanšu plūsmu būvdarbu līgumu izpildē, likumprojektā paredzēts pienākums būvkomersantiem vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē iesniegt informāciju par veiktajiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros. Iecerēts, ka tas palīdzēs mazināt ēnu ekonomikas un nodokļu nenomaksāšanas riskus un nodokļu parādu uzkrāšanās riskus, kā arī uzlabos nodokļu administrēšanas procesu, nodrošinot datus risku analīzei gan uzraudzības pasākumiem, gan nodokļu nenomaksāšanas prevencijai.
Ar grozījumiem paredzēts, ka elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas un Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes datus varēs izmantot arī būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādes, kā arī būvvaldes un institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas, lai veiktu būvspeciālistu pienākumu izpildes kontroli.
Piekļuvi Vienotas elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes datiem plānots nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmā.
Normatīvais regulējums būvniecības jomā paredz virkni pienākumu sertificētajiem būvspeciālistiem, kā arī nosaka sertificēto speciālistu profesionālās darbības uzraudzības kārtību. Lai varētu efektīvi un jēgpilni īstenot būvspeciālistu profesionālās darbības uzraudzību, sertificēšanas institūcijai ir nepieciešami dati par būvspeciālista esamību būvobjektā (konkrētos datumos), kas ir pieejami elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā. Ņemot vērā, ka elektroniskās darba laika uzskaites dati ir sensitīvi, likumprojekts nosaka subjektu loku, kam ir tiesības šos datus iegūt, papildinot šo subjektu loku ar būvspeciālistu sertificēšanas institūcijām.
Plānots, ka regulējums stāsies spēkā 2024. gada jūlijā.
Veicinās vērstpapīrošanas darījumus, lai aktivizētu Latvijas kapitāla tirgu
Saeima Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodeva Vērtspapīrošanas likumprojektu. Tā mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā, lai aktivizētu Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, vērtspapīrošana ir darījums vai shēma, kas aizdevējam, piemēram, kredītiestādei vai komercsabiedrībai, dod iespēju refinansēt aizdevumu, riska darījumu vai debitoru parādu kopumu (piemēram, aizdevumus mājokļa iegādei, automašīnu izpirkumnomas darījumus, patēriņa kredītus, kredītkaršu vai pircēju un pasūtītāju parādus), tos pārveidojot par tirgojamiem vērtspapīriem.
Aizdevējs apkopo un pārstrukturē portfelī savus aizdevumus un tos sagrupē pa dažādām riska kategorijām, kas paredzētas dažādiem ieguldītājiem. Tādējādi ieguldītāji var ieguldīt aizdevumos un citādos riska darījumos, kas parasti tiešā veidā nebūtu iespējams.
Finanšu ministrija informē, ka 2019. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā tika pieņemts tiesiskais ietvars vērtspapīrošanas jomā. Lai nodrošinātu regulas tiešu piemērojamību, likumprojekts paredz noteikt, ka kompetentā iestāde uzraudzības jomā ir Latvijas Banka. Likumprojektā iekļauts regulējums, kas nosaka vērtspapīrošanas sabiedrības dibināšanas, darbības un darbības izbeigšanas kārtību Latvijā. Tāpat likumprojekts regulē vērtspapīrošanā iesaistīto subjektu atbildības jautājumus, nodrošinot regulas normu saskaņotību ar administratīvās atbildības sistēmu Latvijā.
Tāpat Saeimas komisijām iesniegti arī saistīti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā, Kredītiestāžu likumā, Maksātnespējas likumā.
- Finanšu ministrija: Ar likumprojektu rada priekšnoteikumus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā
Lai novērstu medību pārkāpumus, Valsts meža dienests varēs apturēt sauszemes un ūdens transportlīdzekļus
Saeimas deputāti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai izskatīšanai iesniedza grozījumus Valsts meža dienesta likumā. Ar tiem plānots uzlabot Valsts meža dienesta e-pakalpojumu attīstību, samazināt administratīvo slogu, uzlabot klientu apkalpošanu un veicināt visas valsts pārvaldes pāreju uz digitālu dokumentu apriti.
Likumprojekts paplašina arī dienesta amatpersonu tiesības uzraudzības darba īstenošanā medību laikā. Piemēram, jaunā redakcijā iecerēts izteikt Valsts meža dienesta likuma 7. panta 9. punktu, nosakot, ka gadījumā, ja pastāv pamatotas aizdomas par meža apsaimniekošanas un izmantošanas, uzturēšanās mežā, medību un meža ugunsdrošības normatīvo aktu pārkāpumu, VMD amatpersonām ir tiesības apturēt meža zemē braucošus motorizētus sauszemes transportlīdzekļus un, uzraugot ūdensputnu medības ūdenstilpēs, apturēt ūdens transportlīdzekļus. Motorizētus sauszemes transportlīdzekļus aptur ar horizontāli vērstu roku vai zizli vai skaļruņa palīdzību, vai uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērstas rokas vai zižļa kustību no Valsts meža dienesta autotransporta. Ūdens transportlīdzekļus aptur ar skaļruņa palīdzību. Amatpersonām, kas aptur transportlīdzekļus, jābūt atšķirības zīmei.
Pilnveidos muitas jomas regulējumu, lai mazinātu administratīvo slogu
Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodeva grozījumus Muitas likumā, kuru mērķis ir vērsts uz muitas jomas tiesiskā regulējuma un procesa pilnveidošanu, vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu komersantiem.
Grozījumi paredz papildināt Muitas likumu ar jaunu 23.5 pantu, kas regulēs rīcību ar naftas vai spirta produktus saturošiem atkritumiem un citiem blakusproduktiem, kas rodas ārpussavienības preču uzglabāšanas un parasto apstrādes darbību laikā. Likumprojekts paredz iekļaut likumā jaunu 25.1 pantu, kas noteiks muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības.
Informācija par reģistrēto akciju ieķīlāšanu būs publiski pieejama
Deputāti lēma Juridiskajai komisijai izskatīšanai nodot grozījumus Komercķīlas likumā. Ar likumprojektu plānots mainīt reģistrēto (jeb vārda) akciju kā komercķīlu ieķīlāšanas kārtību, vienādojot to ar SIA pamatkapitāla daļu ieķīlāšanas kārtību.
Raksturojot problēmu, kāpēc nepieciešamas izmaiņas, likumprojekta anotācijā skaidrots: “Spēkā esošais Komerclikuma regulējums nenodrošina iespēju ticami un droši noskaidrot akciju sabiedrību akcionārus. Atšķirībā no SIA, par kuru dalībniekiem informācija tiek iesniegta Uzņēmumu reģistrā, kur ikviena persona var ar to iepazīties, akciju sabiedrību akcionāri tiek ierakstīti akcionāru reģistrā, kuru ved pati akciju sabiedrība un kurš nav publiski pieejams. Apstāklis, ka trūkst publiski pieejamas un ticamas informācijas par akcionāriem, noved pie akciju kā ķīlas priekšmeta nepievilcīguma, jo ķīlas ņēmējam nav iespējams drošā un uzticamā veidā noskaidrot ieķīlājamās akcijas īpašnieku.”
Līdz ar jauno regulējumu reģistrēto (jeb vārda) akciju ieķīlāšana kļūs droša un caurspīdīga, jo informācija par šādu akciju ieķīlāšanu būs publiski pieejama. Tādējādi tiks veicināts reģistrēto akciju kā ķīlas priekšmeta pievilcīgums, norādīts likumprojekta anotācijā.
Aizliegs iespēju nirt ierobežotās teritorijās jūrā personām, kas sauktas pie kriminālatbildības par noziegumiem pret kultūras mantojumu
Saeima Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodeva grozījumus Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā.
Likumprojekta mērķis ir noteikt aizliegumu nirt ierobežotās teritorijās jūrā personām, kas sauktas pie kriminālatbildības par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar kultūras priekšmetu iznīcināšanu un bojāšanu, kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšanu un nelikumīgām darbībām ar senlietām, ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ PIEŅEMTIE LIKUMPROJEKTI
Pagarinās termiņu brīvostu pārvalžu likvidācijai
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ostu likumā, kas paredz pagarināt termiņu Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijai.
Grozījumi paredz pabeigt Rīgas, kā arī Ventspils brīvostas pārvalžu likvidāciju līdz šī gada 31. decembrim. Tie nepieciešami, lai nodrošinātu ostu pārvaldības reformas nepārtrauktību un kvalitatīvu pārejas posmu pirms pārvalžu funkcijas tiek nodotas jaunveidojamajām kapitālsabiedrībām – akciju sabiedrībai “Ventas osta” un akciju sabiedrībai “Rīgas osta”, minēts likumprojekta anotācijā.
Turpat skaidrots, ka likvidācijas komisijas ir veikušas virkni uzdevumu saistībā ar inventarizācijas veikšanu, tiesību un saistību apzināšanu. Tomēr nekustamo īpašumu vērtēšanu nav iespējams nodrošināt Ostu likumā paredzētos termiņos.
Papildus grozījumi paredz pilnveidot Rīgas brīvostas pārvaldes darbības tiesisko pamatu līdz brīdim, kad tā tiks likvidēta.
Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone iepriekš norādīja, ka komisija turpinās diskusijas par ostu pārvaldības reformas īstenošanu, tostarp pašvaldību iesaisti šajā procesā.
“Komisija vienojās par ostu pārvaldības reformas uzlabošanas darba grafiku, pirmajam posmam notiekot Satiksmes ministrijas vadībā,” informēja L. Matisone.
Atbalsta Latvijas un Norvēģijas ieguldījumu aizsardzības līguma izbeigšanu
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu”.
Kā iepriekš pauda Ārlietu Komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, tad līguma izbeigšanas procesu iniciēja Norvēģijas puse. “Vienošanās par Latvijas un Norvēģijas ieguldījumu līguma izbeigšanu saskan ar pasaules tendencēm investīciju režīma politikā, kā arī pilnībā atbilst Eiropas Savienības investīciju politikas pamatnostādnēm. Samazinot divpusējo ieguldījumu aizsardzības līgumu skaitu, Latvija gan samazina starptautisko tiesvedību riskus, gan nodrošina viendabīgāku un līdz ar to paredzamāku un noteiktāku tiesisko regulējumu Eiropas Savienībā,” pauda R. Kols.
Otrajā lasījumā tika atbalstīts arī priekšlikums, ka vienošanās spēkā stāšanās neietekmē tiesvedībā esošās lietas, kas uzsāktas, pamatojoties uz līgumu starp Norvēģijas Karalistes valdību un Latvijas Republikas valdību par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.
Pagarina termiņu, līdz kuram E-lietas platformā iespējama ar elektronisko parakstu apliecinātu dokumentu aprite
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja steidzamības kārtībā skatītos grozījumus Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā.
Tie paredz E-lietas platformas likumu papildināt ar iespēju E-lietas uzraudzības padomes loceklim norīkot kādu citu nodarbināto dalībai E-lietas uzraudzības padomes sēdē, ja padomes loceklis nevar piedalīties un paust viedokli par iestādes kompetencē esošiem jautājumiem padomes priekšsēdētāja sasauktās padomes sēdes laikā.
Tāpat līdz ar grozījumiem plānots noteikt, ka uz gadu tiek pārcelts termiņš līdz kuram E-lietas platformai jānodrošina tikai tādu pārvērsto dokumentu aprite, kuri apliecināti ar kvalificētu elektronisko zīmogu, kā to paredz likuma 3. panta sestā daļa.
Tādejādi līdz 2023. gada 31. decembrim iestādes ir tiesīgas atbilstoši procesu normatīvajos aktos noteiktajam publicēt E-lietas platformā pārvērstus dokumentus, kas tiek apliecināti ar elektronisko parakstu. Savukārt attiecībā uz Kriminālprocesa informācijas sistēmu pārejas periods noteikts līdz 2026. gada 30. jūnijam.
KONCEPTUĀLI 1. LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI
Elektroenerģijas rēķinos vairs neparādīsies aile “obligātā iepirkuma komponente”
Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz atcelt pienākumu visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem segt obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas.
Pagājušā gada novembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja OIK un jaudas komponenti nulle eiro apmērā. Likumprojekts paredz, ka elektroenerģijas galalietotāji turpmāk vairs neveiks OIK maksājumus. OIK ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma un jaudas komponentes radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem. Gadījumā, ja publiskā tirgotāja ar OIK sistēmu saistītās izmaksas visā darbības periodā pārsniegs tā ieņēmumus, tās segs no valsts budžeta, norādīts likumprojekta anotācijā.
- Saeima: Saeima konceptuāli atbalsta ieceri neiekļaut elektroenerģijas rēķinos OIK
- Ekonomikas ministrija: Valdība likumā nostiprina OIK atcelšanu uz visiem laikiem
Mājsaimniecības, kuras apkurei izmanto propānu-butānu vai dīzeļdegvielu, varēs saņemt kompensāciju
Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas paredz valsts atbalstu sniegt arī tām mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto sašķidrināto naftas gāzi (propānu-butānu) vai dīzeļdegvielu.
Kā skaidrojusi Klimata un enerģētikas ministrija, sašķidrinātās naftas gāzes izmaksu un marķētās dīzeļdegvielas izmaksu pieaugumu kompensēs 50% apmērā virs noteiktā sliekšņa, kas ir līdzvērtīgs siltumenerģijas vidējam tarifam iepriekšējā apkures sezonā.
- Sašķidrinātās naftas gāzes (propāna-butāna gāze) izmaksu pieaugumu kompensēs līdz 1 tonnai sašķidrinātās naftas gāzes, ja izmaksas pārsniedz 0,91 euro/kg, bet ne vairāk kā 1,29 euro/kg.
- Marķētās dīzeļdegvielas (dīzeļdegviela) izmaksu pieaugumu kompensē līdz 4000 litru marķētās dīzeļdegvielas, ja izmaksas pārsniedz 0,69 euro par litru, bet ne vairāk kā 2,01 euro par litru.
Kompensācijas maksā paredzēts iekļaut arī pievienotās vērtības nodokli.
Lai pieteiktos atbalstam, iedzīvotājiem, kuri apkurei iegādājas dīzeļdegvielu vai sašķidrināto gāzi, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā.
- Saeima: Atbalsts plānots arī mājsaimniecībām ar sašķidrinātās naftas gāzes un dīzeļdegvielas apkuri
- Klimata un enerģētikas ministrija: Valdība apstiprina atbalstu mājsaimniecībām ar propāna-butāna gāzes un dīzeļdegvielas apkuri
Konceptuāli atbalsta Bērnu mājas modeļa ieviešanu Latvijā un adopcijas uz ārzemēm regulējuma pilnveidi
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem plānots normatīvi nostiprināt ar Bērna mājas darbību saistītos jautājumus, kā arī nostiprināt Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas darbības tiesisko ietvaru, precizēt ārvalstu adopcijas tiesisko regulējumu, nosacījumus viesģimenes statusa iegūšanai. Tāpat plānots pilnveidot terminoloģiju vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijas jomā.
Uzzini vairāk >>
- Labklājības ministrija: Valdība akceptē grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā
- LV portals: Grozījumi Bērna mājas modeļa ieviešanai Latvijā
Definēs inženierkonsultanta statusu būvniecības procesā
Deputāti pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz vairākus ar būvniecības procesa uzraudzību saistītus uzlabojumus, piemēram, regulēt inženierkonsultanta statusu būvniecības procesā.
Līdz ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka inženierkonsultants ir fiziska persona vai būvkomersants, kas, balstoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to būvniecības procesā, sniedzot tam konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojoties viņa vārdā.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tad inženierkonsultantam būvniecības procesā var tikt uzticēti visdažādākie pienākumi, piemēram, būvniecības ieceres finanšu analīze, realizācijas vietas izpēte un kartēšana, ar būvniecības ieceri saistīto risku novērtēšana un līgumu izpildes kontrole.
Paplašinās VUGD tiesības apturēt ēkas ekspluatāciju, ja netiks nodrošinātas ugunsdrošības pārbaudes
Pirmajā lasījumā Saeima atbalstīja grozījumus Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā.
Likumprojekts paredz papildināt likuma 13.1 panta “Būvju un iekārtu ekspluatācijas, būvdarbu un produkcijas tirgū laišanas apturēšana vai ierobežošana” septīto daļu un noteikt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas tiesības, veicot valsts ugunsdrošības uzraudzību, bez iepriekšēja brīdinājuma pieņemt lēmumu par būves, tās daļas vai būvobjekta ekspluatācijas apturēšanu, ja par ugunsdrošību objektā atbildīgā persona trīs reizes nav nodrošinājusi plānotās vai neplānotās ugunsdrošības pārbaudes veikšanu.
Patlaban lēmumu par būves, tās daļas vai būvobjekta ekspluatācijas apturēšanu var pieņemt, ja tiek konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus.
Patlaban amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm valsts ugunsdrošības uzraudzības ietvaros veic plānotās un neplānotās ugunsdrošības pārbaudes. Plānotās ugunsdrošības pārbaudes veic saskaņā ar VUGD apstiprinātu ugunsdrošības pārbaužu plānu, bet neplānotās – pamatojoties uz VUGD rakstveida lēmumu. Praksē tiek konstatēti gadījumi, kad VUGD amatpersonas nevar iekļūt vai netiek ielaistas objektā, lai varētu veikt ugunsdrošības pārbaudes.
Likumprojekts tapis, reaģējot uz traģisko ugunsnelaimi Merķeļa ielā 8, Rīgā, kur dzīvoklī bija patvaļīgi ierīkots hostelis.
Uzzini vairāk >>
- LV portāls: Rosina aizliegt būves ekspluatāciju, ja trīs reizes nenodrošinās ugunsdrošības pārbaudi
- Iekšlietu ministrija: Ugunsdzēsēji varēs slēgt objektu, ja trīs reizes netiks ielaisti objektā, lai veiktu valsts ugunsdrošības uzraudzību
Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā pašvaldību referendumu norisei
Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kuru mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek apstrādāti vēlētāju dati, lai nodrošinātu pašvaldību referendumu norisi.
2022. gada 17. martā tika pieņemts Vietējo pašvaldību referendumu likums, kura mērķis ir veicināt vietējās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā un noteikt jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, pašvaldības referenduma finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams pašvaldības referendums un paziņojami tā rezultāti. Vietējo pašvaldību referendumu likums paredz balsošanas kārtību, kurā vēlētāju datu apstrādei tiek izmantots Vēlētāju reģistrs.
Uzzini vairāk >>
- LV portāls: Pašvaldību referendumu likums – finiša taisnē
2. LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI
Precizēs nosacījumus par Valsts ieņēmumu dienesta tiesībām saņemt informāciju no Kredītu reģistra par fizisko personu saistībām
Deputāti otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, ar kuriem tiek paplašinātas Valsts ieņēmu dienesta tiesības saņemt informāciju no Kredītu reģistra par fizisko personu saistībām, kas atbilst noteiktam saistību atlikuma limitam. Plānots noteikt, ka Kredītu reģistrs vienu reizi gadā informēs VID par fizisko personu saistībām, kuru kopējais atlikums ir vismaz 20 minimālās mēnešalgas.
Parlaments otrajā lasījumā pieņēma arī grozījumus likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kuri pilnveido fizisko personu datu apstrādi VID.
Ar jaunu likumu sekmēs pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumprojektu. To mērķis ir veicināt preču un pakalpojumu, tai skaitā digitālajā vidē, piekļūstamību personām ar invaliditāti un visām personām, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt viņu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem.
Saeimā otrajā lasījumā atbalstīti saistīti likumprojekti: “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” un “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”.
Uzini vairāk >>
Atbalsta izmaiņas skaidras naudas deklarēšanas kārtībā, šķērsojot robežu
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”. Tie paplašina skaidras naudas definīciju, iekļaujot ceļojumu čekus, vekseļus un augstas likviditātes preces, kā arī priekšapmaksas kartes.
Tāpat grozījumi nosaka, ka fiziskās personas, kurām ir līdzi skaidra nauda 10 000 eiro vai lielākā vērtībā, deklarēs skaidro naudu tās dalībvalsts kompetentajās iestādēs, caur kuru tie iebrauc vai izbrauc no ES.
Uzzini vairāk >>
- LV portāls: Grozīs skaidras naudas deklarēšanas kārtību
Grozījumu Pārresoru koordinācijas centra pievienošanai Valsts kancelejai
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā un saistītos grozījumus Attīstības plānošanas sistēmas likumā, ar kuriem tiek noslēgta Pārresoru koordinācijas centra apvienošana ar Valsts kanceleju.
Uzzini vairāk >>
Likumprojekts Lielstraupes pils nodošanai Cēsu pašvaldības īpašumā
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Cēsu novada pašvaldībai”, kas paredz Lielstraupes pili bez atlīdzības nodot Cēsu novada pašvaldības īpašumā, lai nodrošinātu tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām.
Open2Vote – izsaki savu nostāju un balso par aktuāliem jautājumiem likumdošanas procesā!
