Apstrīdētās normas
Saskaņā ar Ostu likuma 4. panta trešās daļas 1. un 3. punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija, kā arī Rīgas, Liepājas un Ventspils ostā – ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kuģuceļi, valsts vai pašvaldības īpašumā esošās piestātnes, bet citās ostās – valsts vai pašvaldības īpašumā esošās kopējās hidrotehniskās būves un piestātnes.
Ostu likuma 4. panta piektā daļa noteic, ka ostas pārvalde ir tiesīga:
1) tās valdījumā esošo valstij vai pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu iznomāt, izīrēt, piešķirt par to apbūves tiesību, apgrūtināt ar lietu tiesībām, tai skaitā ar servitūtiem ēku (būvju), virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai;
2) būvēt uz tās valdījumā esošās valstij vai pašvaldībai piederošās zemes ostas darbībai nepieciešamās ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Šīs ēkas (būves) ostas pārvalde ieraksta zemesgrāmatā uz sava vārda. Tādas pašas tiesības ostas pārvaldei ir arī attiecībā uz juridisko vai fizisko personu zemi, uz kuru nodibināts personālservitūts.
Minētā panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.
Savukārt šā likuma pārejas noteikumu 16. punkta 2. apakšpunkts nosaka: “Lai nodrošinātu Rīgas ostas un Ventspils ostas darbības nepārtrauktību akciju sabiedrības “Ventas osta” pamatkapitālā līdz 2022. gada 1. septembrim Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā valsts iegulda Ventspils brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus un, ja tiek panākta vienošanās ar Ventspils pašvaldību par tās dalību kapitālsabiedrībā, Ventspils pašvaldība iegulda tai piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Ventspils brīvostas pārvaldes valdījumā, ievērojot nosacījumu, ka valstij pieder ne mazāk kā 60 procenti un Ventspils pašvaldībai – ne vairāk kā 40 procenti kapitāla daļu (akciju). Kapitāla daļu (akciju) turētāji noslēdz akcionāru līgumu, lai noteiktu un precizētu kapitāla daļu (akciju) turētāju tiesības un pienākumus un noteiktu atbildību saistībā ar kapitālsabiedrības kopīgu pārvaldību.”
Saskaņā ar 2022. gada 10. februāra likuma “Grozījumi Likumā par ostām” 11. panta otro daļu no Ostu likuma tika izslēgta 12. panta otrā un trešā daļa. Attiecīgi Likuma par ostām 12. panta otrā daļa līdz 2022. gada 26. aprīlim paredzēja, ka ostas pārvaldes finanšu līdzekļus var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai, kā arī šā likuma 7. pantā noteikto funkciju izpildei. Ostas pārvaldes finanšu līdzekļus drīkst dāvināt (ziedot) valstij, ieskaitot tos valsts budžetā. Ministru kabinets lemj par dāvināto (ziedoto) finanšu līdzekļu izmantošanu. Šīs tiesības Ministru kabinets drīkst izmantot ar nosacījumu, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija triju darba dienu laikā no attiecīgās Ministru kabineta sniegtās informācijas saņemšanas brīža izskata to un neiebilst pret konkrētā dāvinājuma (ziedojuma) izmantošanu. Minētā panta trešā daļa noteica, ka ostas pārvalde nedrīkst ar saviem finanšu līdzekļiem piedalīties komercsabiedrību darbībā ārpus ostas teritorijas.
Savukārt Ventspils brīvostas likuma 4. panta pirmā daļa nosaka: “Valsts un pašvaldības zemi Brīvostas teritorijā nedrīkst pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot Ostu likumā noteiktos gadījumus vai ieguldīšanu Brīvostas pārvaldīšanai izveidotās kapitālsabiedrības pamatkapitālā.”
Augstāka juridiska spēka norma
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants: “1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”
Satversmes 101. panta otrās daļas pirmais teikums: Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā.
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma. Apstrīdētās normas paredz regulējumu attiecībā uz ostas teritorijā esošo pašvaldības nekustamo īpašumu, kā arī ostas pārvaldības reformu. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, no pašvaldības principa izriet pašvaldības kā institūcijas pastāvēšanas ekonomiskais pamats. Savukārt apstrīdētās normas būtiski ierobežojot šo ekonomisko pamatu, jo apstrīdēto normu dēļ pašvaldība zaudējot tiesības pilnā apmērā rīkoties ar savu īpašum, attiecīgi samazinās pašvaldības ieņēmumi un rezultātā tiek negatīvi ietekmēta pašvaldības autonomo funkciju izpilde. Tas skarot gan Ventspils valstspilsētas pašvaldības kompetenci, gan finanšu autonomijas tiesību. Šādam pašvaldības tiesību ierobežojumam neesot leģitīma mērķa un tas neatbilstot arī samērīguma principam, turklāt apstrīdēto normu pieņemšanā neesot ievērots arī labas likumdošanas princips. Tādējādi esot nepamatoti aizskartas pašvaldībai Satversmes 1. pantā un 101. panta otrās daļas pirmajā teikumā ietvertās tiesības.
Tiesas process
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2022. gada 29. novembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
- Lietas sagatavošanas termiņš ir 2022. gada 28. februāris.
Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
- Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.
Saistītā lieta: 2022-35-01
