A. Strupišs uzsvēra, ka likumprojekts skar Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesu varas un individuālu tiesnešu neatkarības garantijas, proti, tiesneša finansiālo drošību, kas noteikta, lai aizsargātu tiesnešus no politiskās un cita veida ietekmes viņu profesionālajā darbībā. Tiesneši amata pienākumu izpildes laikā nevar brīvi gūt ienākumus no avotiem, kas ir pieejami citiem pensiju saņēmējiem. Tādēļ tiesnešu pensiju sistēma būtiski atšķiras no vispārējās pensiju sistēmas, un likumdevējam, veicot izmaiņas šajā sistēmā, ir pienākums izvērtēt, vai tās nodrošina tiesnešu neatkarību un profesionalitāti.
Priekšsēdētājs atzina, ka tiesu vara apzinās nepieciešamību solidarizēties ar pārējo sabiedrību, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, un konceptuāli neiebilst pret izmaiņām tiesnešu pensiju sistēmā. Tomēr viņš norādīja, ka likumdošanas procesā Saeima nav rīkojusies atbilstoši labas likumdošanas principam, jo nav pietiekami izvērtējusi un izklāstījusi izmaiņu ietekmi uz tiesnešu neatkarību, tādējādi radot spriedzi valsts varas atzaru savstarpējā sadarbībā.
Atgādinām, ka Tieslietu padome 2026. gada 13. februārī vērsās pie Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, lūdzot likumprojektu “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums” (Nr. 1142/Lp14) atgriezt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Tieslietu padome vērsa uzmanību, ka no likumdošanas materiāliem un diskusijām likumprojekta virzības laikā nav gūstams apstiprinājums tam, ka tiesnešu pensijas sistēmas izmaiņu autori būtu vadījušies no varas dalīšanas principa, ievērojot tiesnešu neatkarības principu un Latvijas Republikas Satversmē ietvertās tiesnešu profesionālās darbības garantijas, kā arī no objektīvos datos balstītas informācijas par tiesnešu pensiju sistēmas izmaiņu fiskālo ietekmi.
