SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
27. aprīlī, 2022
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Satiksme
1
1

Maina lielo ostu pārvaldības modeli

Stājas spēkā 27.04.2022.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

27. aprīlī stājas spēkā grozījumi “Likumā par ostām”, kas paredz mainīt lielo ostu – Rīgas un Ventspils – pārvaldības modeli, nosakot, ka pārvaldīšanas funkcijas veic kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļas (akcijas) pieder valstij. Akcijas varēs piederēt arī pašvaldībai ar nosacījumu, ka valstij būs ne mazāk kā trīs piektdaļas kapitāldaļu.

Grozījumi Ostu likumā veikti, pamatojoties uz Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 82. punktu, kas paredz izvērtēt un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām, kā arī lielo ostu darbībā piemērot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu.

Līdz šim ar ostu pārvaldīšanu nodarbojās ostu pārvaldes, kas ir uzskatāmas par atvasinātām publiskām personām, kuras tiek izveidotas ar mērķi veikt kādu publisko uzdevumu, secināts zvērinātu advokātu biroja “Kronbergs Čukste LEVIN” atzinumā par Latvijas lielo ostu pārvalžu iespējamo pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām.

Kapitālsabiedrībai ir lielākas iespējas jaunu klientu piesaistīšanā, kopuzņēmumu dibināšanā un ostu darbības attīstīšanā, norādīts likumprojekta anotācijā.

Akcijas turēs četras ministrijas

Grozījumi “Likumā par ostām” nosaka, ka kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu (akciju) turētāja ir Satiksmes ministrija (40% akciju), Finanšu ministrija (20%), Ekonomikas ministrija (20%) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (20%).

Līdz 1. septembrim valsts un pašvaldības vienosies par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību akciju sabiedrības “Ventas osta” Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai.

Panākot vienošanos par kopīgas – valsts un pašvaldības – kapitālsabiedrības izveidi, tās pamatkapitālā valsts ieguldīs Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus, bet Rīgas pašvaldība – tai piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Rīgas brīvostas pārvaldes valdījumā, ievērojot nosacījumu, ka valstij pieder ne mazāk kā 60% un Rīgas pašvaldībai ne vairāk kā 40% kapitāla daļu (akciju).

Savukārt akciju sabiedrības “Ventas osta” pamatkapitālā līdz 2022. gada 1. septembrim Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā valsts ieguldīs Ventspils brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus, un, ja tiek panākta vienošanās ar Ventspils pašvaldību par tās dalību kapitālsabiedrībā, Ventspils pašvaldība ieguldīs tai piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Ventspils brīvostas pārvaldes valdījumā, ievērojot nosacījumu, ka valstij pieder ne mazāk kā 60% un Ventspils pašvaldībai ne vairāk kā 40% kapitāla daļu (akciju).

Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde tiks likvidētas līdz 31. decembrim. Lēmumu par likvidāciju pieņems Ministru kabinets.

Veidos sadarbības padomes

Likums papildināts ar 19.1 pantu, kas paredz ostas sadarbības padomes izveidi, kurā būs pārstāvēti attiecīgās ostas lietotāji, pakalpojumu sniedzēji, ostā nodarbināto darbinieku arodbiedrību un attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kā arī citas ieinteresētās puses, lai apspriestos par būtiskiem jautājumiem saistībā ar ostas attīstību, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības. Likuma grozījumi paredz kārtību, kādā notiks apspriešanās padomē, sēžu darba kārtības un protokoli ostas pārvaldei būs jāpublicē savā tīmekļvietnē. Ostas sadarbības padomē pieņemtajiem lēmumiem būs ieteikuma raksturs.

Savukārt likuma 26. pants izteikts citā redakcijā, kas nosaka mazo ostas pārvaldi un tās struktūru. Mazās ostas pārvalde ir pašvaldības domes izveidota iestāde, kas nodrošina ostas pārvaldes funkciju īstenošanu pašvaldības teritorijā esošajā mazajā ostā.

Parakstu vākšana referendumā

Jāatgādina, ka pēc tam, kad Saeima 10. februārī apstiprināja grozījumus Ostu likumā, no 10. marta līdz 8. aprīlim notika deputātu rosināta parakstu vākšana referendumam, lai atceltu grozījumus. Parakstu vākšanas rezultāti liecina, ka saņemti 7215 līdzskaitāmi paraksti, kuri veido 0,47% no balsstiesīgo vēlētāju skaita jeb 4,7% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita.

Uzzini vairāk >>

Līdz ar to tautas nobalsošanas ierosinājumu parakstīja mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju, un apturētais likums nebija nododams tautas nobalsošanai. Lai tiktu rīkota tautas nobalsošana par apturēto likumu, parakstu vākšanā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem.

Saeimas opozīcijas deputātu ierosinātā parakstu vākšana nodokļu maksātājiem ir izmaksājusi vairāk nekā 800 000 eiro, norāda Satiksmes ministrija.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU