Prezidents aptur grozījumu Likumā par ostām publicēšanu

Valsts prezidenta paziņojumā Nr. 3, kas sestdien, 19. februārī, publicēts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” ārkārtas laidienā Nr. 35B, norādīts, ka šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 72. pantu un ievērojot 2022. gada 18. februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību.

Jāuzsāk pilsoņu parakstu vākšana referendumam

Satversmes 72. pants nosaka: “Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā.”

Tātad Satversme uzliek Valsts prezidentam pienākumu apturēt likuma publicēšanu, jo ir saņemta ne mazāk kā trešās daļas Saeimas locekļu prasība. “Valsts prezidents to nevar neapturēt vai noraidīt, pat ja nepiekrīt tai, – tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un atbilstoši rīkojas,” uzsver Valsts prezidenta kanceleja.

Turpat, valsts pamatlikumā, noteikta arī tālākā notikumu secība: “Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.” Tas nozīmē, ka uz Valsts prezidenta paziņojuma pamata Centrālā vēlēšanu komisija sāks ne mazāk kā vienas desmitās daļas (aptuveni 155 tūkstošu) pilsoņu parakstu vākšanu atbilstoši Satversmes 72. panta prasībām.

Ja iepriekš minēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk un nepieciešamais parakstu skaits netiek savākts, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams.

Satversmes 72. pants paredz, ka “tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem”.

E. Levita pilnvaru termiņā šī ir trešā reize, kad ne mazāk kā trešdaļa Saeimas deputātu prasa likuma publicēšanas apturēšanu, informē Valsts prezidenta kanceleja. Iepriekš pēc Saeimas mazākuma prasības Valsts prezidentam bija pienākums apturēt divu likumu grozījumus, kas pilnveidoja pašvaldības domes atlaišanas regulējumu, 2019. gada 23. decembrī.

Šī ir pirmā reize, kad Satversmes 72. panta piemērošana praksē notiek, Valsts prezidentam atrodoties ārpus valsts robežām un parakstot dokumentu elektroniski.

Grozījumi paredz lielāku valsts iesaisti Rīgas un Ventspils ostu pārvaldībā

10. februārī ar 54 balsīm “par”, 14 balsīm “pret” un, 17 deputātiem atturoties, Saiema galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”.

Pieņemtās izmaiņas ir vērienīgas un paredz mainīt līdzšinējo Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeli.

Grozījumi likumā paredz, ka ostas pārvalde Rīgas un Ventspils ostā ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļas (akcijas) pieder valstij. Akcijas varēs piederēt arī attiecīgajai pašvaldībai ar nosacījumu, ka valstij būs ne mazāk kā trīs piektdaļas kapitāldaļu.

Ar grozījumiem likumā tiek ietverta norma, ka kapitālsabiedrības akciju turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Valstij piederošās akcijas paredzētas šādās proporcijās: 40 procenti Satiksmes ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei transporta un sakaru nozarē, tostarp ostu sektorā, 20 procenti – Finanšu ministrijai, 20 procenti – Ekonomikas ministrijai, 20 procenti – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Grozījumi likumā paredz, ka līdz 2022. gada 31. decembrim tiek likvidēta Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde. Lēmumu par likvidāciju pieņem Ministru kabinets.

Līdz šīgada 1. septembrim valstij un pašvaldībai jāvienojas par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai. Panākot vienošanos par kopīgas – valsts un pašvaldības – kapitālsabiedrības izveidi, tās pamatkapitālā valsts ieguldīs Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus, bet Rīgas pašvaldība – tai piederošo, ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Rīgas brīvostas pārvaldes valdījumā, ievērojot nosacījumu, ka valstij pieder ne mazāk kā 60 procentu un Rīgas pašvaldībai — ne vairāk kā 40 procentu kapitāla daļu (akciju).

Likuma pārejas noteikumi paredz, ka valsts akciju sabiedrības “Ventas osta” pamatkapitālā līdz 1. septembrim ieguldīs Ventspils brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus. Ja tiks panākta vienošanās ar Ventspils pašvaldību par tās dalību kapitālsabiedrībā, Ventspils pašvaldība iegulda tai piederošo, ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Ventspils brīvostas pārvaldes valdījumā, ievērojot nosacījumu, ka valstij pieder ne mazāk kā 60 procentu un Ventspils pašvaldībai — ne vairāk kā 40 procentu kapitāla daļu (akciju).

Privātā sektora līdzdalībai likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot sadarbības padomes, kurās būs pārstāvēti ostu lietotāji, pakalpojumu sniedzēji, nodarbināto darbinieku arodbiedrību un attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kā arī citas ieinteresētās puses, lai apspriestos par būtiskiem jautājumiem saistībā ar ostu attīstību.

Likuma grozījumi paredz kārtību, kādā notiks apspriešanās padomē, bet sēžu darba kārtības un protokoli ostas pārvaldei būs jāpublicē savā tīmekļvietnē.

Savukārt mazo ostu pārvaldībai paredzēta iespēja izmantot gan esošo modeli, proti, tās pārvaldīs pašvaldības izveidota iestāde, gan arī dibināt pašvaldības kapitālsabiedrību.

Mērķis – mazināt politisko ietekmi ostās un uzlabot pārvaldību

Kā iepriekš paudis satiksmes ministrs Tālis Linkaits, “ostu pārvaldības modeļa maiņas galvenā jēga ir atbrīvot ostu pārvaldību no politiskās ietekmes, to nododot konkursa kārtībā atlasītu profesionāļu rokās. Ostu iestāžu pārveidošana par kapitālsabiedrībām ir juridiskais regulējums, kas ir starptautiski saprotams un atbilst labas pārvaldības principiem. Kapitālsabiedrībai, kuru vada profesionāla, konkursa kārtībā atlasīta valde un padome ar skaidri noteiktām tiesībām un atbildību, ir lielākas iespējas piesaistīt jaunus klientus, dibināt kopuzņēmumus un attīstīt ostu darbību”.

Savukārt likumprojekta anotācijā izcelts mērķis – lielo Latvijas ostu darbībā piemērot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, kas būtu skaidri saprotami arī starptautiskajā līmenī. Likumprojekta izstrādē arī veikts pētījums “Atzinums par Latvijas lielo ostu pārvalžu iespējamo pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām”, lai apkopotu informāciju par ostu pārvaldības modeļiem ārvalstīs.

Valsts prezidentam izteikto lūgumu apturēt grozījumu Likumā par ostām izsludināšanu parakstījuši 36 Saeimas deputāti, kuri pārstāv Zaļo un zemnieku savienības frakciju, partijas “Saskaņa” frakciju, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederoši tautas pārstāvji.

Izmaiņas Likumā par ostām raisījušas asas debates Saeimā. Opozīcijā esošie deputāti galvenokārt vērsa uzmanību tam, ka lielo ostu parvaldības modeļu maiņa būtiski ietekmēs pašvaldību, īpaši Rīgas un Ventspils, iespējas ietekmēt lēmumus par to turpmāko attīstību, jo liela ekonomikai nozīmīgu teritoriju pārvaldība nonāks valsts kapitālsabiedrības pārziņā, kurā pašvaldībai būšot mazākuma tiesības lēmumu pieņemšanā. Neesot arī izvērtējuma par pārvaldības modeļa maiņas ekonomisko pamatojumu. Vairāki deputāti arī atgādināja par Eiropas vietējo pašvaldību hartu, kas paredz vietējās varas tiesības un spēju regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu vietējo iedzīvotāju interesēs. “Likuma grozījumi pilnībā apturēs pašvaldības kā īpašnieka tiesības rīkoties ar savu īpašumu,” Saeimas debatēs sacīja deputāts Gundars Daudze, vēršot uzmanību, ka runa nav tikai par ostu infrastruktūru.

Piemēram, Ventspils brīvostas teritorija aizņem gandrīz pusi jeb 42% no Ventspils pilsētas administratīvās teritorijas. “Ventspils brīvostas teritoriju veido divas daļas – termināļu teritorija (aptuveni 550 hektāru), kas tiešā veidā nepieciešama ostas darbības nodrošināšanai un ir stratēģiski svarīga, un 3/4 brīvās ekonomiskās zonas teritorija, kas nav atzīstama par valstij stratēģiski svarīgu, tomēr ir būtiska uzņēmējdarbības, ražošanas un ekonomikas attīstībai,” informē Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Pēc viņa teiktā, stājoties spēkā likumam, arī īpašumi, kuri nav nodoti Ventspils brīvostas valdījumā, piemēram, divas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes un vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, bez Ventspils valstspilsētas pašvaldības piekrišanas atradīsies valsts kapitālsabiedrības valdījumā, kas nozīmē arī pienākumu šos īpašumus uzturēt un apsaimniekot. Ventspils valstspilsētas pašvaldības īpašumi veido 60% no visas Ventspils brīvostas teritorijas.

Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans atkārtoja, ka biznesa modelis netikšot mainīts, jaunais pārvaldības modelis paredz pašvaldības iesaisti un lēmumu pieņemšanas caurskatāmību.