NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
10. martā, 2022
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Politika
14
14

Sākas parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par grozījumu Ostu likumā atcelšanu

Lai informētu par parakstu vākšanas vietām un kārtību, kādā vēlētāji var piedalīties parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosināšanai, no 10. marta līdz 8. aprīlim darbosies CVK uzziņu tālrunis 67049999.Tālrunis strādās katru dienu no plkst. 9.00 līdz 19.00.

No šodienas, 10. marta, līdz 8. aprīlim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētā likuma “Grozījumi Likumā par ostām” atcelšanu.

Šā gada 18. februārī, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 72. pantu un 36 Saeimas deputātu prasību, Valsts prezidents Egils Levits apturēja Saeimā 2022. gada 10. februārī pieņemtā likuma “Grozījumi Likumā par ostām” publicēšanu uz diviem mēnešiem.

Ar likuma tekstu iespējams iepazīties oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” vietnē šeit – Valsts prezidenta paziņojums Nr. 3 “Par likuma "Grozījumi Likumā par ostām" publicēšanas apturēšanu”.

Satversmē noteikts, ka Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu, un šādā kārtībā apturēts likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Kārtība, kādā jānotiek parakstu vākšanai, noteikta likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. To, vai apturēta likuma nodošanu tautas nobalsošanai atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju, noskaidro parakstu vākšanā, kas ilgst 30 dienas un sarīkojama divu mēnešu laikā, kopš likuma publicēšana apturēta.

Likums paredz lielāku valsts iesaisti Rīgas un Ventspils ostu pārvaldībā

10. februārī, ar 54 balsīm “par”, 14 balsīm “pret” un 17 deputātiem atturoties, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”.

Pieņemtās izmaiņas ir vērienīgas un paredz mainīt līdzšinējo Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeli.

Grozījumi likumā paredz, ka ostas pārvalde Rīgas un Ventspils ostā ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļas (akcijas) pieder valstij. Akcijas varēs piederēt arī attiecīgajai pašvaldībai ar nosacījumu, ka valstij būs ne mazāk kā trīs piektdaļas kapitāldaļu.

Ar grozījumiem likumā tiek ietverta norma, ka kapitālsabiedrības akciju turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Valstij piederošās akcijas paredzētas šādās proporcijās: 40% – Satiksmes ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei transporta un sakaru nozarē, tostarp ostu sektorā, 20% – Finanšu ministrijai, 20% – Ekonomikas ministrijai, 20% – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Grozījumi likumā paredz, ka līdz 2022. gada 31. decembrim tiek likvidēta Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde. Lēmumu par likvidāciju pieņem Ministru kabinets.

Izmaiņas Likumā par ostām raisīja asas debates Saeimā.

Uzzini vairāk >>

Lai notiktu referendums, jāsavāc gandrīz 155 tūkstošus parakstu

Parakstu vākšana notiks, lai tautas nobalsošanā varētu lemt par šī likuma atcelšanu. Ja vēlētāji atbalsta likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos, tad parakstu vākšanā nav jāpiedalās. Savukārt, ja vēlētājs atbalsta tautas nobalsošanas rīkošanu par šo jautājumu, tad jādodas parakstīties.

Ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu būs parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita (154 868 vēlētāji), Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) trīs dienu laikā būs jāizsludina tautas nobalsošana (referendums), kurai jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc likuma pieņemšanas Saeimā.

Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu ir ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

Tāpat apturēts likums tiks publicēts un stāsies spēkā, ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu atbalstīs mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju.

Kur var parakstīties par referendumu

Parakstu vākšanai izveidotas 296 parakstu vākšanas vietas, no tām 265 parakstu vākšanas vietas Latvijā, bet ārvalstīs – 31 parakstu vākšanas vieta. Piedalīties parakstu vākšanā iespējams, tikai parakstoties klātienē. Iespēju parakstīties internetā par apturētiem likumiem parakstu vākšanas kārtība neparedz.

Iespēja parakstīties tiks nodrošināta ne mazāk kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās. Ārvalstīs parakstu vākšanas vietas iekārtojamas Latvijas Republikas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos. Iespēju piedalīties parakstu vākšanā jānodrošina arī karavīriem un zemessargiem starptautisko operāciju rajonos.

Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties parakstu vākšanas vietā, bet vēlēsies piedalīties parakstu vākšanā, tiks nodrošināta iespēja pieteikties parakstu vākšanai savā atrašanās vietā. Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietās notiks pēdējā parakstu vākšanas dienā, 8. aprīlī. Piedalīties parakstu vākšanā varēs arī vēlētāji ieslodzījuma vietās.

Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments – Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa apliecība (eID karte).

Pēc parakstu vākšanas beigām CVK apkopos saņemto parakstu skaitu un parakstu vākšanas rezultātu paziņos Valsts prezidentam, un publicēs tos izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Uzziņu tālrunis

Lai informētu par parakstu vākšanas vietām un kārtību, kādā vēlētāji var piedalīties parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosināšanai, no 2022. gada 10. marta līdz 8. aprīlim darbosies CVK uzziņu tālrunis 67049999.

Tālrunis strādās katru dienu no plkst. 9.00 līdz 19.00. Zvanot uz uzziņu tālruni, vēlētāji var noskaidrot sev tuvāko parakstu vākšanas vietu un tās darba laiku, kā arī saņemt atbildes uz citiem jautājumiem saistībā ar parakstu vākšanas kārtību un norisi. Vienlaikus CVK lūdz ņemt vērā, ka tālruņa operatori nevarēs ieteikt, vai parakstu vākšanā piedalīties vai nepiedalīties. Tas jāizvērtē vēlētājam pašam, jo vēlēšanu komisijas un parakstu vācēji nedrīkst iesaistīties politiskajā aģitācijā.

Nepieciešamais finansējums – 828 952 eiro

Pēdējo reizi parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem norisinājās 2020. gadā. Tad parakstu vākšanai tika nodoti “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” un “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””. Parakstu vākšana nebija sekmīga, un likumi stājās spēkā. Par grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nodošanu tautas nobalsošanai toreiz parakstījās 6007 jeb 0,39% vēlētāju, bet par grozījumu likumā “Par pašvaldībām” – 5956 jeb 0,38% vēlētāju. 2020. gadā parakstu vākšana no valsts budžeta izmaksāja 483 166 eiro.

Šoreiz parakstu vākšanai varētu būt nepieciešami 828 952 eiro, liecina CVK veiktais finansējuma aprēķins.

No parakstu vākšanas nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma 557 450 eiro nepieciešami vēlēšanu komisiju locekļu, parakstu vācēju un līgumdarbinieku atalgojumam, 140 000 eiro – preču un pakalpojumu iegādei, bet 131 502 eiro veido darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

No atalgojumam paredzētā finansējuma 48 730 eiro paredzēts izlietot 43 pašvaldību vēlēšanu komisiju atalgojumam, bet 361 596 eiro – parakstu vācēju algošanai. Parakstu vācējiem noteiktā darba stundas tarifa likme plānota 6 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt par parakstītāju datu ievadi pārbaudes nodrošināšanai – 0,16 eiro par vienas personas datu ievadīšanu.

Savukārt finansējums precēm un pakalpojumiem nepieciešams, lai segtu parakstu vākšanas lapu un informatīvo materiālu izgatavošanu, nodrošinātu uzziņu tālruņa pakalpojumu, sakaru un pasta pakalpojumus, transporta izdevumus, lai organizētu parakstīšanos vēlētāju atrašanās vietā vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties parakstu vākšanas vietā, kā arī individuālās aizsardzības līdzekļiem Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Parakstu vākšanai nepieciešamais finansējums aprēķināts, ņemot vērā 2020. gada parakstu vākšanas pieredzi, parakstu vākšanas vietu, paraksta vākšanas nodrošināšanai nepieciešamo darba stundu skaitu, kā arī preces un pakalpojumus. Parakstu vākšanai nepieciešamie izdevumi tiks precizēti pēc parakstu vākšanas beigām, kad no pašvaldībām tiks saņemtas atskaites par faktiskajiem izdevumiem.

Finansējuma pieprasījums nosūtīts Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, aicinot steidzami lemt par finansējuma piešķiršanu, informē CVK.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU