SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
22. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Satiksme
5
5

Saeima sāks vērtēt ostu pārvaldības modeļa maiņu

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Valdības 13. aprīlī akceptētie grozījumi Likumā par ostām paredz mainīt ostu pārvaldības modeli Latvijas lielajās ostās, nosakot, ka pārvaldīšanas funkcijas veic kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļas (akcijas) pieder valstij un var piederēt arī pašvaldībai ar nosacījumu, ka valsts pusei ir ne mazāk kā divas trešdaļas kapitāldaļu. 22. aprīlī par šo grozījumu nodošanu izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai lems deputāti.

īsumā
  • Grozījumi Likumā par ostām paredz, ka, veidojot kapitālsabiedrības, valsts to pamatkapitālā ieguldīs līdzšinējo ostu pārvalžu mantu un aktīvus.
  • Ministru kabinetam paredzēts deleģējums izdot kārtību kanāla maksas un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu noteikšanai.
  • Ostas pārvalde nevarēs sniegt stividorpakalpojumus.
  • Katrai ostai tiks veidota sadarbības padome, kurā būs pārstāvēti attiecīgās ostas lietotāji, pakalpojumu sniedzēji, nodarbināto darbinieku arodbiedrību un pašvaldības pārstāvji.
  • Liepājas speciālās ekonomiskās zonas termiņu aicina pagarināt līdz 2035. gada 31. decembrim.

Likumprojekta izstrādes pamatojums ir Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 82. punkts, kas paredz apņemšanos lielo ostu darbībā piemērot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu, kā arī izvērtēt un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām.

Likumprojekta izstrādes gaitā notikušas arī konsultācijas ar Eiropas Komisiju un saņemts apstiprinājums, ka grozījumi Likumā par ostām un Latvijas ostu pārvaldības modeļa pārveide par kapitālsabiedrībām neietekmēs valsts atbalsta pieejamību.

Grozījumus atbalstījusi Ostu, tranzīta un loģistikas padome.

Atbrīvot ostu pārvaldību no politiskās ietekmes

Satiksmes ministrijas izstrādāto grozījumu mērķis ir ieviest valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus ostu pārvaldībā atbilstoši regulējumam, kas izriet no Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, norādīts likumprojekta anotācijā.

“Ostu pārvaldības modeļa maiņas galvenā jēga ir atbrīvot ostu pārvaldību no politiskās ietekmes, nododot to konkursa kārtībā atlasītu profesionāļu rokās. Ostu iestāžu pārveidošana par kapitālsabiedrībām ir juridiskais regulējums, kas ir saprotams starptautiski un atbilst labas pārvaldības principiem. Kapitālsabiedrībai, ko vada profesionāla, konkursa kārtībā atlasīta valde un padome ar skaidri noteiktām tiesībām un atbildību, ir lielākas iespējas piesaistīt jaunus klientus, dibināt kopuzņēmumus un attīstīt ostu darbību,” skaidro satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Kārtība, kādā maksā ostas maksas

Grozījumi Likumā par ostām paredz, ka, veidojot kapitālsabiedrības, valsts to pamatkapitālā ieguldīs līdzšinējo ostu pārvalžu mantu un aktīvus. Kapitālsabiedrību izveidē ir iespēja piedalīties arī pašvaldībām, ieguldot ostu pamatkapitālā pašvaldību īpašumus un aktīvus ostas teritorijā, skaidro Satiksmes ministrija.

Tie noteiktu, ka kapitālsabiedrības kapitāla daļas (akcijas) nav atsavināmas vai ieķīlājamas.

Papildinot likumu ar 8.1 pantu, tiek paredzēta kapitālsabiedrības akcionāru sapulces kompetence, kura nodrošina ostas pārvaldes funkciju īstenošanu Rīgas ostā un Ventspils ostā.

Savukārt, papildinot likumu ar 15.2 pantu, tiek noteikta kārtība, kādā jāmaksā ostas maksas un ostas regulētās maksas par pakalpojumiem.

Ministru kabinetam paredzēts deleģējums izdot kārtību kanāla maksas un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu noteikšanai. Savukārt sūdzību izskatīšana par Eiropas Savienības Ostu regulas normu pārkāpumiem saistībā ar ostu pakalpojumiem deleģēta Satiksmes ministrijai un Konkurences padomei.

Ostas nevarēs sniegt stividorpakalpojumus

13. aprīlī, apspriežot likumprojektu Ministru kabinetā (MK), diskusijas izvērsās par ostas pakalpojumiem, kurus dibināmās valsts kapitālsabiedrības nākotnē varētu sniegt.

Lai arī grozījumos ir iekļauta norma, ka ostas pārvalde var pieņemt lēmumu sniegt pakalpojumu (izņemot stividorpakalpojumu) pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru tā kontrolē, līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, tomēr zvērināts advokāts Lauris Liepa aicināja padomāt arī par citiem biznesa pakalpojumiem, kurus sekmīgi sniedz komersanti.

Advokāts, kas pārstāv Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Stividorkompāniju asociāciju, Liepājas ostas nomnieku asociāciju, Rīgas brīvostas padomi un “Baltijas asociāciju – Transports un loģistika”, aicināja diskutēt arī par uzglabāšanas un transporta palīgdarbībām, tostarp noliktavu saimniecības un kravu iekraušanas un izkraušanas pakalpojumiem, kuri atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris) noteikumiem iekļaujas NACE klasifikatora nodaļā Nr. 52.

Sadarbības padome

Likumprojektā paredzēts, ka ikvienai ostai tiks veidota sadarbības padome, kurā būs pārstāvēti attiecīgās ostas lietotāji, pakalpojumu sniedzēji, nodarbināto darbinieku arodbiedrību un pašvaldības pārstāvji, kā arī citas ieinteresētās puses, lai apspriestos par būtiskiem jautājumiem saistībā ar ostas attīstību, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības. Kārtību, kādā notiek apspriešanās ostas sadarbības padomē, sēžu darba kārtību un protokolus ostas pārvalde publicēs savā tīmekļvietnē. Ostas sadarbības padomē pieņemtajiem lēmumiem būs ieteikuma raksturs.

Grozījumi paredz atvieglot ostas zemju izmantošanu atsevišķu kontroles dienestu vajadzībām, precizē ostas kapteiņa tiesību un pienākumu regulējumu un sniedz skaidrāku regulējumu, kā un kādus pakalpojumus var sniegt ostu pārvaldes un kā tās var sekmēt ostas un ostā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju.

Likuma 26. panta jaunā redakcija paredz noteikt mazo ostu pārvaldi un tās struktūru, t. i., mazās ostas pārvalde ir pilsētas vai novada domes izveidota pašvaldības iestāde, kas nodrošina ostas pārvaldes funkciju īstenošanu pašvaldības teritorijā esošajā mazajā ostā.

Pašvaldības iesaiste ostu pārvaldībā

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Guntis Blumbergs saskaitījis, ka likumprojektā nav panākta vienošanās par 18 priekšlikumiem, iebildumi netiek ņemti vērā 11 priekšlikumos, bet daļēji ņemti vērā 22 gadījumos.

Viņaprāt, nav bijušas kvalitatīvas diskusijas par pašvaldību iesaisti ostu pārvaldīšanā un attīstībā. “Pašvaldībai tiek dota vāja cerība, ka mazākuma dalībniece varēs līdzdarboties ostā, jo likumprojektā ir formulējums: ja tiek panākta vienošanās. Šāds formulējums neatbilst juridiskajai tehnikai un vispārpieņemtajai normatīvo aktu izstrādes praksei. Vienošanās ar pašvaldību ir jāpanāk pirms likumprojekta virzības MK un Saeimā,” uzskata G. Blumbergs. “Kvalitatīva ostu darbība bez pašvaldības iesaistes nav iespējama, tāpēc vienošanās ar pašvaldību ir būtisks priekšnoteikums, lai turpinātu likumprojekta virzību.”

Likumprojekts paredz visu ostas pārvaldes mantu ieguldīt kapitālsabiedrībā, ignorējot to, ka manta radusies, ieguldot pašvaldības īpašumu. Šāds regulējums pārkāpj pašvaldības tiesības, norādīja Ventspils pašvaldības pārstāvis.

Liepājas SEZ statuss

Likumprojektā paredzēts, ka pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās deviņu mēnešu laikā valsts un pašvaldība vienosies par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību AS “Ventas osta” Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai.

Jāpiebilst, ka 2019. gada 18. decembrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 640 “Par valsts akciju sabiedrības “Ventas osta” dibināšanu” valsts nolēma veidot jaunu akciju sabiedrību Ventspils ostas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai.

Likuma pārejas noteikumu 20. punkts paredz, ka līdz 2023. gada 31. martam MK izvērtēs Ventspils un Rīgas ostu pārvaldības modeļa maiņas rezultātus un akciju sabiedrības “Ventas osta” saimniecisko darbību, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes finanšu un nefinanšu mērķu izpildi un pieņems lēmumu par to, vai dibināt kapitālsabiedrību, kas veiks Liepājas SEZ pārvaldes funkcijas.

Gan Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis, gan priekšsēdētāja vietnieks stratēģiskās plānošanas jautājumos Uldis Sesks valdības sēdē iestājās par to, ka likuma grozījumi nevar pasliktināt Liepājas SEZ uzņēmēju tiesisko stāvokli un būtu “tikai loģiski un pareizi, ja SEZ termiņu pagarinātu līdz 2035. gada 31. decembrim, kas ir noteikts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 55. pantā”. Likumā norādīts, ka Liepājas SEZ tiek izveidota no 1997. gada 1. marta un pastāv līdz 2035. gada 31. decembrim.

Abi pašvaldību pārstāvi uztraucās par komersantu ieguldītajām investīcijām ostas infrastruktūras sakārtošanā, sakot, ka tas būtu slikts signāls arī jaunajiem investoriem, kas rūpnīcu būvē iegulda lielu naudu, rada darbavietas, maksā nodokļus. Viņi atsaucās uz likuma 57. pantu, kurš nosaka: šā likuma noteikumu grozīšana nevar pasliktināt to Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrību tiesisko stāvokli, kas uzsākušas savu darbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā un saņēmušas attiecīgu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes uz noteiktu termiņu izsniegtu apliecību par tiesībām piemērot nodokļu atvieglojumus.

Liepājas SEZ tiesiskā statusa saglabāšanu līdz 2035. gadam atbalstīja arī L. Liepa un ostu komersantu pārstāvis Rihards Strenga.

Līdz ar to Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aicināja MK sēdes protokolā atzīmēt, ka valdība atbalsta Liepājas SEZ statusa saglabāšanu līdz 2035. gadam. Pret to gan iebilda trīs ministri – tieslietu ministrs Jānis Bordāns, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs un veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU