Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Māja Merķeļa ielā 8, Rīgā, kurā 2021. gada aprīlī izcēlās ugunsgrēks un gāja bojā deviņi cilvēki.
FOTO: Zane Bitere, LETA.
Pirms gandrīz diviem gadiem, izceļoties ugunsgrēkam patvaļīgi ierīkotā hostelī Merķeļa ielā, gāja bojā deviņi cilvēki. Lai mazinātu ugunsdrošības prasību ignoranci, Saeimā uz otro lasījumu tiek gatavoti grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kas paredz iespēju apturēt būves ekspluatāciju, ja trīs reizes nebūs nodrošināta ugunsdrošības pārbaude.
Pirms traģiskā notikuma Rīgas centrā 2021. gada 28. aprīlī vairākus mēnešus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas trīs reizes mēģināja iekļūt nelikumīgi izbūvētajās telpās, taču tas neizdevās, jo īpašnieks neielaida objektā.
Patvaļīgi ierīkotā hosteļa īpašnieks klaji ignorēja arī būvvaldi. Taču palīdzēja sagadīšanās – 2021. gada janvāra vidū, apsekojot ēku, izrādījās, ka durvis nav aizslēgtas, un būvinspektors iekļuva telpās. Tika konstatēts, ka dzīvoklī darbojas viesnīca “Japanese style”, kā arī ir veikta patvaļīga būvniecība. Būvvalde uzdeva nekavējoties pārtraukt telpu ekspluatāciju un novērst patvaļīgās būvniecības radītās sekas.
Pēdējo trīs gadu laikā ir bijuši divi gadījumi, kad atbildīgā persona nav nodrošinājusi ugunsdrošības pārbaudes veikšanu objektā, atklāj VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste.
Jāpiebilst, ka Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 9. panta pirmā daļa nosaka: “Par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā, bet iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to daļās vai zemesgabalā par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.”
Analizējot iemeslus, kas traucēja kontrolējošajām institūcijām veikt efektīvu un jēgpilnu ēkas ekspluatācijas uzraudzību un vērsties pret atbildīgajām personām par ekspluatācijā pieļautajiem pārkāpumiem, Ekonomikas ministrijas vadībā tapa informatīvais ziņojums “Par kontrolējošo valsts institūciju rīcību saistībā ar dzīvoklī Merķeļa ielā 8, Rīgā, patvaļīgi ierīkoto hosteli, institūciju savstarpējās sadarbības aspektiem, kā arī priekšlikumi uzraudzības procesu pilnveidojumiem”, kuru 2022. gada 10. maija sēdē izskatīja un apstiprināja Ministru kabinets.
Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā izstrādāti, balstoties uz informatīvajā ziņojumā izteikto piekto priekšlikumu, t. i., paredzēt VUGD tiesības pieņemt lēmumu par būves, tās daļas vai būvobjekta ekspluatācijas apturēšanu bez iepriekšēja brīdinājuma, ja atbildīgā persona trīs reizes nav nodrošinājusi attiecīgā objekta apskates iespējamību ugunsdrošības prasību kontrolei.
Patlaban amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm valsts ugunsdrošības uzraudzības ietvaros veic plānotās un neplānotās ugunsdrošības pārbaudes. Plānotās ugunsdrošības pārbaudes veic saskaņā ar VUGD apstiprinātu ugunsdrošības pārbaužu plānu, bet neplānotās, pamatojoties uz VUGD rakstveida lēmumu.
Praksē ir gadījumi, kad VUGD amatpersonas nevar iekļūt vai netiek ielaistas objektā, lai varētu veikt ugunsdrošības pārbaudes, kaut arī atbildīgā persona tikusi vairākkārt par to informēta rakstiski, nosūtot vēstules uz personas juridisko/deklarēto adresi. Tādējādi pārbaudi nepieciešams pārcelt uz citu laiku – atsevišķos gadījumos pat uz vairākām nedēļām, skaidro V. Gribuste.
Ugunsdrošības uzraudzības neveikšana var novest pie traģiskām sekām, piemēram, gadījums Merķeļa ielā 8, Rīgā, likumprojekta anotācijā norādījuši tā autori.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis atbalsta Saeimā 22. decembrī pirmajā lasījumā pieņemtos grozījumus Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā.
“Ugunsdrošība ir ļoti svarīgs aspekts. Šāda 13.1 panta septītās daļas redakcija ir labāks risinājums, nekā izlauzt durvis un pārbaudīt telpas – iepriekš izskanēja arī šāds priekšlikums. Jau tagad, ja ir ugunsgrēks, ugunsdzēsēji drīkst uzlauzt durvis, lai iekļūtu telpās. Bet, lai veiktu telpu apsekošanu, durvju uzlaušana diezin vai būtu samērīga,” vērtē Ģ. Beikmanis.
“Šobrīd ir tā –, ja atbildīgā persona nenodrošina piekļuvi objektam, rodas tāds kā strupceļš, jo normas paredz, ka var pārtraukt ekspluatāciju tikai tad, ja ir konstatēts pārkāpums. Patlaban, ja nevar apsekot, nav zināms, vai ir vai nav pārkāpums. Turpmāk, ja piekļuve telpām netiks nodrošināta un ja būs aizdomas par pārkāpumiem, varēs pārtraukt ekspluatāciju,” skaidro asociācijas pārstāvis.
Arī V. Gribuste apliecina, ka jau pašlaik VUGD amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm var pieņemt lēmumu par būvju un iekārtu ekspluatācijas, būvdarbu un produkcijas tirgū laišanas apturēšanu bez iepriekšēja brīdinājuma, ja konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus.
Ja atbildīgās personas neatsaucas aicinājumam veikt ugunsdrošības pārbaudes, atbilstoši likuma 55. pantam personām tiek piemērota administratīvā atbildība par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu.
Par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no 6 līdz 56 naudas soda vienībām (no 30 līdz 280 eiro), savukārt juridiskajai personai – no 56 līdz 280 naudas soda vienībām (no 280 līdz 1400 eiro).
Par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā izcēlies ugunsgrēks, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no 28 līdz 86 naudas soda vienībām (no 140 līdz 430 eiro), turpretī juridiskajai personai – no 280 līdz 860 naudas soda vienībām (no 1400 līdz 4300 eiro).
VUGD meklē arī citus risinājumus būvprojektu ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošanā. 2022. gada 30. augustā Ministru kabinets izskatīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta īstenoto ugunsdrošības uzraudzību būvniecības jomā”, kas paredz ieviest jaunu profesiju – būvspeciālists ugunsdrošības jomā.
Šobrīd par būvprojektu ugunsdrošības risinājumu atbilstību normatīvajam regulējumam ir atbildīgs būvspeciālists, kuram ir derīgs būvprakses sertifikāts, bet kurš ne vienmēr specializējas ugunsdrošības sfērā, paziņojumā medijiem norādīja Iekšlietu ministrija. Saskaņā ar normatīvo aktu deleģējumu VUGD veic ugunsdrošības prasību ievērošanas kontroli būvobjektā, kā arī tikai trešās grupas objektu būvobjekta atbilstību ugunsdrošības prasībām pirms tā nodošanas ekspluatācijā.
VUGD piedāvā risinājumu, kas paredz, ka VUGD amatpersonas veic būvobjektu pieņemšanu ekspluatācijā, vienlaikus ieviešot stingrāku kompetences pārbaudi būvspeciālistiem ugunsdrošības jomā. Tāpat iecerēts ieviest reglamentētu profesiju – būvspeciālists ugunsdrošības jomā.
Pēc jaunās profesijas ieviešanas plānots sagatavot informatīvo ziņojumu ar lietderības izvērtējumu par turpmāko VUGD ugunsdrošības uzraudzību būvniecības jomā (izstrādes termiņš ir 2027. gada 30. novembris).
Saistībā ar minēto informatīvo ziņojumu izmaiņas regulējumā (izņemot to, ka tiks pilnveidoti un skaidroti būvnormatīvi ugunsdrošības jomā) nav plānotas, izņemot nepieciešamās izmaiņas, lai ieviestu jaunu profesiju, uzsver V. Gribuste.
