IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI
Tiks veidota Bērna māja, kurā nodrošinās nepieciešamo atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem
Parlaments izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodeva grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā.
Grozījumi paredz likumā nostiprināt ar Bērna mājas darbību saistītos jautājumus: darbības mērķi un institucionālo ietvaru, kā darbības pamatprincipus. Likumprojekts paredz izveidot Bērna mājas uzraudzības padomi.
Labklājības ministrija skaidro: “Latvijā tiks veidota Bērna māja, kurā nodrošinās nepieciešamo atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem, t. sk. saudzīgu nopratināšanu kriminālprocesuālām vajadzībām, kā arī tiks veiktas ārsta apskates un medicīniskā ekspertīze. Bērna mājā nodrošinās konsultatīvu atbalstu cietušā bērna ģimenei, kā arī tiks organizētas starpintitūciju tikšanās un saskaņotas darbības turpmāk cietušajam bērnam nepieciešamo atbalsta pasākumu plānošanā un īstenošanā dzīvesvietā. Paredzēts, ka Bērna māja atradīsies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas telpās.”
Bērna mājas izveides mērķis ir novērst vardarbībā cietušo bērnu atkārtotu emocionālu traumēšanu un atkārtotu kļūšanu par cietušajiem noziedzīgos nodarījumos. Iecerēts, ka Bērna māja Latvijā darbosies kā kompetenču centrs un vienas pieturas aģentūra darbā ar bērniem, kas cietuši noziedzīgos nodarījumos, kas saistīti ar vardarbību, īpašu uzmanību pievēršot noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Bērna mājas (Barnahus) nosaukums ir aizgūts no Islandes, kas bija pirmā valsts Eiropā, kura jau 1998. gadā aizsāka šāda datos balstīta starpinstitucionāla sadarbības modeļa veidošanu.
Likumprojektā paredzēti arī citi Bērnu tiesību aizsardzības likuma pilnveidojumi. Tā, piemēram, ir paredzēts, ka turpmāk gadījumos, kad bērnu adoptē viņa radinieks vai, ja tiek adoptēts otra laulātā bērns, bērnu var adoptēt uz ārvalsti bez Ārvalstu adopcijas komisijas atzinuma. Tāpat noteikts, ka par viesģimeni nedrīkst būt persona, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta.
Vienlaikus paredzēts noteikt Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas darbības tiesisko ietvaru – noteikt informācijas sistēmas pārzini, informācijas sistēmas mērķi, institūcijas un personas, kuras ir tiesīgas apstrādāt sistēmā iekļauto informāciju.
Likumprojekts precizē terminoloģiju vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijas jomā.
Uzzini vairāk >>
- Labklājības ministrija: Valdība akceptē grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā
Jauns likumprojekts, kas paredz noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija var notikt tikai valsts valodā
Deputāti lēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nodot izskatīšanai grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Tie paredz noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteiktie priekšvēlēšanu izdevuma apmēra ierobežojumi, veicama tikai valsts valodā.
Proti, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu plānots papildināt ar jaunu 5.1 pantu, nosakot, ka elektroniskās plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un priekšvēlēšanu aģitācija – ieskaitot aģitāciju kā maksas pakalpojumu publisko elektronisko sakaru tīklos, tai skaitā internetā (neattiecinot to uz politisko partiju un to apvienību mājaslapām internetā) – veicama valsts valodā.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka tas palīdzēs stiprināt valsts valodas pozīcijas un klātbūtni visās valsts un sabiedrības jomās.
Vienlaikus paredzēts noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām aģitācijas materiāli var saturēt vai tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās, ievērojot nosacījumu, ka valsts valodas lietojums nedz audiāli, nedz vizuāli nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.
Pērn 13. Saeima otrajā lasījumā atbalstīja pēc būtības līdzīgus grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kurus 14. Saeima 2022. gada 19. decembrī lēma turpināt skatīt. Jaunais likumprojekts ir plašāks, kā arī precizē iestāžu kompetenci administratīvā pārkāpuma procesā.
1. UN 2. LASĪJUMĀ PIEŅEMTIE LIKUMPROJEKTI
Konceptuāli atbalsta jauno doktorantūras modeli
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz ieviest jaunu doktorantūras modeli, tostarp mainot finansēšanas modeli un paredzot jaunu promocijas procesu.
Lai gan doktorantu skaits ir atbilstošs Latvijas pētniecības jomas kapacitātei, augstā doktorantu “atbiruma” dēļ doktora grādu ieguvēju skaita ziņā esam pēdējā vietā Eiropas Savienībā, iepriekš par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātiem akcentēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, uzsverot nepieciešamību mainīt doktorantūras modeli.
Kā būtisku iemeslu doktorantu lielajam “atbirumam” likumprojekta autori akcentējuši līdzšinējo finansēšanas modeli, kas nesedz faktiskās doktorantūras īstenošanas izmaksas un tādējādi arī apdraud doktorantūras ilgtspēju un nestimulē kvalitātes pieaugumu. Doktoranta zemais ienākumu apmērs – stipendija – negatīvi ietekmē gan laiku, ko doktorants var veltīt studijām, gan promocijas darba kvalitāti, gan arī doktoru skaitu un secīgi – augstākās izglītības un zinātnes sektora akadēmiskā personāla un zinātnisko darbinieku atjaunotni.
Augstskolu likumā paredzēts ietvert vienotu definīciju terminiem – doktorantūra, stratēģiskā specializācija, akadēmiskā vide.
Augstskolu likumu paredzēts papildināt ar jaunu XIII nodaļu “Doktorantūra”, nosakot vienotu regulējumu:
- doktorantūras skolas izveidei, funkcijām un uzdevumiem, prasībām kvalitātes nodrošināšanai un novērtēšanai;
- uzņemšanai doktora studiju programmā;
- promocijas darbiem, promocijas darbu aizstāvēšanai;
- promocijas padomes darbībai;
- doktorantūras finansējumam;
- kopīgai doktorantūrai ar augstskolām ārvalstīs (cotutelle).
Likumu iecerēts papildināts ar jaunu 43.1 pantu, kas regulēs doktorantu nodarbinātības jautājumus, kā arī 43.2 pantu “Pēcdoktorantūra”, nosakot, ka pēcdoktorantūra ir periods, kas var ilgt 10 gadus no doktora grāda piešķiršanas dienas.
Plānots noteikt, ka doktorantam ir tiesības uz studiju pārtraukumu, kas apgūstamās doktora studiju programmas ietvaros kopumā būtu ne vairāk kā divi gadi.
Grozījumi arī paredz ka akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba sagatavošanai.
Vienlaikus iecerēts noteikt arī stingrākas prasības augstskolas akadēmiskajam personālam. Piemēram, nosakot, ka akadēmisko studiju programmu obligātās daļas un ierobežotās izvēles daļas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci attiecīgajā augstskolā ievēlēti profesori un asociētie profesori. Savukārt akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori, tai skaitā ārvalstu, vai personas ar zinātnes doktora grādu. Promocijas darba vadītāju un līdzvadītāju zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija, kā arī kompetence būs jāatbilst Ministru kabineta noteiktām pamatprasībām.
Saeima konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus Zinātniskās darbības likumā.
- LV portāls: Grozījumi Augstskolu likumā jauna doktorantūras modeļa ieviešanai
- Saeima: Saeima konceptuāli atbalsta jaunu doktorantūras modeli
Pagarinās termiņu, līdz kuram e-lietas platformā iespējama ar elektronisko parakstu apliecinātu dokumentu aprite
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā.
Tie paredz e-lietas platformas likumu papildināt ar iespēju e-lietas uzraudzības padomes loceklim norīkot kādu citu nodarbināto dalībai e-lietas uzraudzības padomes sēdē, ja padomes loceklis nevar piedalīties un paust viedokli par iestādes kompetencē esošiem jautājumiem padomes priekšsēdētāja sasauktās padomes sēdes laikā.
Tāpat līdz ar grozījumiem plānots noteikt, ka uz gadu tiek pārcelts termiņš līdz kuram e-lietas platformai jānodrošina tikai tādu pārvērsto dokumentu aprite, kuri apliecināti ar kvalificētu elektronisko zīmogu.
Tādejādi līdz 2023. gada 31. decembrim iestādes ir tiesīgas atbilstoši procesu normatīvajos aktos noteiktajam publicēt e-lietas platformā pārvērstus dokumentus, kas tiek apliecināti ar elektronisko parakstu.
Jauna valsts nodeva zemes dzīļu izmantošanas jomā
Deputāti otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā.
Likumprojekts paredz, ka turpmāk, ja spridzināšanas darbi veicami derīgo izrakteņu ieguves vietās, par spridzināšanas darbu projekta saskaņošanu būs maksājama valsts nodeva, kuras apmēru un maksāšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tas nepieciešams, lai noteiktu jaunu valsts nodevas objektu zemes dzīļu izmantošanas jomā.
Plānots, ka likums stāsies spēkā 2023. gada 1. martā.
Likumprojekts valsts nekustamo īpašumu efektīvākai pārvaldībai
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā. Tie izstrādāti, lai publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus novirzītu valsts nekustamo īpašumu un valstij piekritīgo nekustamo īpašumu uzturēšanas izdevumu segšanai.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt finansējumu valstij piederošo nekustamo īpašumu uzturēšanai un pārvaldīšanai atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, kā arī kopumā uzlabot valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un atsavināšanas procesu, padarot to efektīvāku.
Likumprojekta pieņemšana nodrošinās rīcību ar valstij piederošo īpašumu, ievērojot krietna un rūpīga saimnieka principu, uzsvērts likumprojekta anotācijā.
Informācija par amatpersonu ienākumiem Zemessardzē nebūs publiska
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Tie paredz noteikt, ka informācija par zemessarga amatu un ienākumiem, kas gūti dienestā Zemessardzē, amatpersonas deklarācijā nebūs publiski pieejama.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, šādas informācijas pieejamība publiskajā telpā var kaitēt valsts drošības interesēm, jo tā atklāj datus par Zemessardzes (kas ir NBS sastāvdaļa) personālresursiem, publiski atklājot to personu loku, kas dien Zemessardzē, kā arī šo personu ieņemamos amatus. Tāpat skaidrots, ka šādas informācijas publiska pieejamība var kaitēt arī pašas personas vai tās ģimenes interesēm, jo pieteikums dienēt Zemessardzē ir brīvprātīgs.
Atbilstības novērtēšanas institūcijām noteiks civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo limitu
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par atbilstības novērtēšanu”.
Likums “Par atbilstības novērtēšanu” nosaka atbilstības novērtēšanas vispārīgos principus reglamentētajā sfērā (sfēra, kas pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanai) un akreditācijas sistēmu reglamentētajā un nereglamentētajā sfērā.
Ar likuma grozījumiem paredzēts veicināt tirgus uzraudzības iestāžu vienotu pieeju un pilnvaru izmantošanu tirgus uzraudzībā. Tāpat likumprojektā tiek paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt atbilstības novērtēšanas institūciju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo limitu un atlīdzināmo zaudējumu veidus, lai veicinātu to, ka atbilstības novērtēšanas nozarē darbotos uzticami pakalpojumu sniedzēji, kas var atļauties savus pakalpojumus apdrošināt un ir paredzējuši savas darbības. iespējamos riskus.
KOMISIJU DARBA KĀRTĪBA
Elektroenerģijas rēķinos vairs neparādīsies aile “obligātā iepirkuma komponente”
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz atcelt pienākumu visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem segt obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas.
“Tā ir laba ziņa gan visām mājsaimniecībām, gan komersantiem, ka šāda pozīcija vairs netiks iekļauta elektroenerģijas rēķinos. Tas būs tiešs ieguvums ikvienam elektroenerģijas pakalpojuma saņēmējam,” sacīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone.
“Tas nenozīmē, ka obligātā iepirkuma komponente kā tāda tiek atcelta vispār. To plānots turpmāk segt no valsts budžeta līdzekļiem,” skaidroja komisijas priekšsēdētāja, uzsverot, ka jebkurā gadījumā tas vairs nebūs papildu slogs elektroenerģijas galapatērētājiem.
Pagājušā gada novembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja OIK un jaudas komponenti nulle eiro apmērā. Likumprojekts paredz, ka elektroenerģijas galalietotāji turpmāk vairs neveiks OIK maksājumus. OIK ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma un jaudas komponentes radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem. Gadījumā, ja publiskā tirgotāja ar OIK sistēmu saistītās izmaksas visā darbības periodā pārsniegs tā ieņēmumus, tās segs no valsts budžeta, norādīts likumprojekta anotācijā.
- Ekonomikas ministrija: Valdība likumā nostiprina OIK atcelšanu uz visiem laikiem
