Ar parlamenta sēdi 22. decembrī 14. Saeima noslēgusi rudens sesiju. Kopš sanākšanas uz pirmo sēdi šī gada 1. novembrī 14. Saeima ir pieņēmusi 13 likumus, tai skaitā vienu jaunu likumu un 12 grozījumus likumos.
Rudens sesijā izskatīšanai komisijās nodoti 43 likumprojekti, no kuriem 32 iesniedzis Ministru kabinets, deviņus – Saeimas deputāti, bet divus likumprojektus iesniegušas Saeimas komisijas.
Kā informē Saeimas Preses dienests, strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem un skatot tos otrajā un trešajā lasījumā, Saeimā kopumā vērtēti 84 priekšlikumi.
IESNIEGTIE UN KOMISIJĀM NODOTIE LIKUMPROJEKTI
Ar grozījumiem likumā ieviesīs vienotus, starptautiskai praksei atbilstošus doktorantūras kritērijus Latvijas augstskolām
Saeima 22. decembrī lēma nodot izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā grozījumus Augstskolu likumā. Tie izstrādāti, lai ieviestu jaunu doktorantūras modeli, pilnveidotu likumā ietverto terminoloģiju un nodrošinātu nepārprotamu un skaidru tiesību normu izpratni.
Likumprojekta, ko izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija, anotācijā norādīts, ka augstskolas, ieviešot savas procedūras saskaņā ar likumprojektā noteikto, īstenos labai starptautiskai praksei atbilstošu doktorantūru.
Doktorantūras kvalitāte atšķiras
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, doktorantūra attīstījusies galvenokārt augstskolu iekšienē, pamatojoties uz pašu augstskolu iniciatīvām un aktivitātēm, tāpēc tās saturs, norise un kvalitāte dažādās augstskolās krasi atšķiras. Doktora studiju programmas piedāvā arī tādas augstskolas, kas nemaz nevar nodrošināt to īstenošanai nepieciešamo akadēmisko vidi attiecīgajās zinātnes nozarēs un kas tādējādi nevar nodrošināt doktorantiem iespēju veikt pētniecību izvēlētajā zinātnes nozarē. Akreditējot doktora studiju programmu studiju virziena ietvaros, doktora studiju programmas akadēmiskā vide netiek atbilstoši novērtēta. Doktora studiju programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla, tostarp promocijas darba vadītāju, kompetences un prasmju līmenis dažādās augstskolās atšķiras.
Decentralizētās pieejas dēļ vērojamas dažādas atšķirības doktora studiju programmu pārvaldībā, uzraudzībā un arī kvalitātē pat vienā augstskolā.
Valstī nav vienotas izpratnes par personu ar doktora grādu zināšanām un prasmēm.
Pastāv būtiskas atšķirības starp personu ar doktora grādu zināšanām un prasmēm atkarībā no augstskolas, kurā pabeigtas doktora līmeņa studijas un iegūts doktora grāds. Attiecīgi var atšķirties arī izstrādāto promocijas darbu kvalitāte, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Pašreizējais promocijas process un promocijas padomju izveides kārtība kavē starpnozaru zinātniskos pētījumus, īpatnējās recenzēšanas procedūras dēļ neveicina pētniecības izcilību, kā arī kavē starptautisku kopīgu doktora studiju programmu izveidi un īstenošanu, ņemot vērā, ka to ir grūti pielīdzināt doktora grāda piešķiršanas procesam citās valstīs.
Tāpat arī secināts, ka doktoranta zemais ienākumu apmērs (stipendija) negatīvi ietekmē gan laiku, ko doktorants var veltīt doktorantūras studijām, gan promocijas darba kvalitāti, gan arī doktoru skaitu un secīgi – augstākās izglītības un zinātnes sektora akadēmiskā personāla un zinātnisko darbinieku atjaunotni.
Vienots regulējums doktorantūras studijām
Augstskolu likumā paredzēts ietvert vienotu definīciju terminiem – doktorantūra, stratēģiskā specializācija, akadēmiskā vide.
Augstskolu likumu paredzēts papildināt ar jaunu XIII nodaļu “Doktorantūra”, nosakot vienotu regulējumu:
- doktorantūras skolas izveidei, funkcijām un uzdevumiem, prasībām kvalitātes nodrošināšanai un novērtēšanai;
- uzņemšanai doktora studiju programmā;
- promocijas darbiem, promocijas darbu aizstāvēšanai;
- promocijas padomes darbībai;
- doktorantūras finansējumam;
- kopīgai doktorantūrai ar augstskolām ārvalstīs (cotutelle).
Likumu iecerēts papildināts ar jaunu 43.1 pantu, kas regulēs doktorantu nodarbinātības jautājumus, kā arī 43.2 pantu “Pēcdoktorantūra”, nosakot, ka pēcdoktorantūra ir periods, kas var ilgt 10 gadus no doktora grāda piešķiršanas dienas.
Plānots noteikt, ka doktorantam ir tiesības uz studiju pārtraukumu, kas apgūstamās doktora studiju programmas ietvaros kopumā būtu ne vairāk kā divi gadi.
Grozījumi arī paredz ka akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba sagatavošanai.
Stingrākas prasības akadēmiskajam personālam
Vienlaikus iecerēts noteikt arī stingrākas prasības augstskolas akadēmiskajam personālam. Piemēram, nosakot, ka akadēmisko studiju programmu obligātās daļas un ierobežotās izvēles daļas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci attiecīgajā augstskolā ievēlēti profesori un asociētie profesori. Savukārt akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori, tai skaitā ārvalstu, vai personas ar zinātnes doktora grādu. Promocijas darba vadītāju un līdzvadītāju zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija, kā arī kompetence būs jāatbilst Ministru kabineta noteiktām pamatprasībām.
Paralēli komisijai nodoti arī saistīti grozījumi Zinātniskās darbība likumā.
Grozījumi Latvijas Jūras akadēmijas integrācijai Rīgas Tehniskajā universitātē
Citi iesniegtie grozījumi Augstskolu likumā paredz Latvijas Jūras akadēmijas integrāciju Rīgas Tehniskajā universitātē. Līdz ar tiem plānots pagarināt pārņemamo Latvijas Jūras akadēmijas studiju virziena akreditācijas termiņu, noteikt termiņu Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolas pašlaik īstenojamajām profesionālajām izglītības programmām un termiņu kādā Rīgas Tehniskā universitāte pieņem lēmumu par turpmāko Jūrskolas profesionālās iestādes statusu.
Vairāk par tēmu >>
- Augstskolu reforma ir apstiprināta. Vai tā cels augstākās izglītības kvalitāti?
- Augstākā izglītība – starp augstiem mērķiem un piezemētu realitāti
Pagarinās periodu, līdz kuram zeme zem Brīvības pieminekļa jānodod valsts īpašumā
Tāpat parlaments izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai lēma nodot grozījumu Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā. Ar to plānots līdz 2023. gada 31. decembrim pagarināt paredzēto pārejas periodu, kura ietvaros Ministru kabinetam ir jārisina jautājums par zemes zem Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapiem nodošanu valsts īpašumā.
Uzzini vairāk >>
Turpinās darbu pie ieceres vēlētājiem ārvalstīs ļaut pašiem izvēlēties vēlēšanu apgabalu
Parlaments nolēma turpināt iepriekšējā sasaukumā iesākto darbu pie grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz iespēju vēlētājiem ārvalstīs izvēlēties, kurā apgabalā balsot parlamenta vēlēšanās.
Ierosinājums paredz, ka vēlētājs ārvalstī Saeimas vēlēšanās, tostarp balsojot pa pastu, varēs izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kurā pieteiktajiem deputātu kandidātiem vēlas nobalsot. Balsis paredzēts pieskaitīt attiecīgajā vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm.
GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI
Čeku loterijā varēs iesniegt vairs tikai līdz 2022. gada 31. decembrim izdotus čekus
Parlaments otrajā – galīgajā – lasījumā steidzamības kārtā atbalstīja likumprojektu “Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, kas paredz čeku loterijas izbeigšanu.
Atbilstoši likumprojektam dalībai Čeku loterijā varēs iesniegt vairs tikai līdz 2022. gada 31. decembrim izdotos čekus. Tādējādi loterijas darbību plānots izbeigt ar 2022. gada balvu izlozi, kas paredzēta 2023. gada februārī, un naudas balvu izmaksām aprīlī.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, mazinoties sabiedrības interesei par eku loterijas izlozēm, to turpināt nav lietderīgi, lai savlaicīgi novērstu Čeku loterijas organizēšanas izdevumu negatīvu ietekmi uz valsts budžetu.
Lai gan sākotnēji loterijas rezultāti bija pozitīvi, tomēr gan Čeku loterijas dalībnieku, gan iesniegto maksājumu dokumentu skaits ir pakāpeniski un konsekventi samazinājies visā loterijas norisē. Finanšu ministrija norādījusi, ka pašlaik paredzams, ka 2022. gadā Čeku loterijas efektivitātes kritēriji, kas saistīti ar dalībnieku un iesniegto maksājumu dokumentu skaitu, netiks sasniegti.
Likuma grozījumi 23. decembrī tika izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā 24. decembrī.
Uzzini vairāk >>
- LV portāls: Par Čeku loterijas rezultātiem
- LV portāls: Čeku loterijas vairs nebūs
- Saeima: Šogad noslēgsies Valsts ieņēmumu dienesta organizētā čeku loterija
Grozījumi Invaliditātes likumā, lai novērstu pārrāvumu invaliditātes statusā un invaliditātes pensijas, pabalstu un sociālo pakalpojumu saņemšanā
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto grozījumu Invaliditātes likumā, kas paredz tiesības Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀK) pagarināt personai iepriekš noteikto invaliditātes grupu uz iesnieguma izskatīšanas laiku.
Turpmāk VDEĀK varēs pagarināt personai iepriekš noteikto invaliditātes grupu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, kamēr personas iesniegums atkārtotai invaliditātes ekspertīzei vēl ir izskatīšanas procesā un VDEĀK lēmums vēl nav pieņemts.
Tādējādi iesnieguma izskatīšanas laikā personai neradīsies invaliditātes statusa pārrāvums un tiks nodrošinātas personu ar invaliditāti tiesības uz savlaicīgu atbalstu invaliditātes seku mazināšanai – finansiālā, pakalpojumu un atvieglojumu veidā –, minēts likumprojekta anotācijā.
Likuma autori Labklājības ministrijā iepriekš norādīja, ka VDEĀK mēnesī saņem ap 5300 iesniegumiem. Šā gada novembrī saņemti vairāk nekā 6500 iesniegumi.
Likuma grozījumi 23. decembrī tika izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā 24. decembrī.
Veicinās nodokļu nomaksu no ienākumiem, kas gūti, pārdodot preces digitālajās platformās
Otrajā – galīgajā – lasījumā deputāti atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas tapuši ar mērķi veicināt nodokļu nomaksu nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumus, pārdodot preces vai sniedzot noteikta veida pakalpojumus, izmantojot digitālās platformas.
Nodokļu nomaksa tiks veicināta, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par digitālo platformu rīcībā esošu informāciju.
Līdztekus grozījumi kalpos, lai pārņemtu direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā prasības.
Likums papildināts ar jaunu 24.4 pantu, kas paredz datu aizsardzības noteikumus starptautiskās automātiskās informācijas apmaiņas jomā.
Ar grozījumiem noteikts, ka VID ir tiesības piemērot nodokļu maksātājam soda naudu līdz 14 000 euro, ja nodokļu maksātājs nav ievērojis ziņojuma sniegšanas termiņu, kas noteikts normatīvajos aktos, kuri regulē automātisko informācijas apmaiņu attiecībā uz platformu rīcībā esošu informāciju, vai ja tas nav ievērojis attiecīgās pienācīgas pārbaudes procedūras vai citus noteikumus par automātisko informācijas apmaiņu attiecībā uz platformu rīcībā esošo informāciju.
Likuma grozījumi 23. decembrī tika izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.
1. UN 2. LASĪJUMĀ PIEŅEMTIE LIKUMPROJEKTI
Mobilo sakaru operatoriem būs jānodrošina agrīnās brīdināšanas paziņojumu nosūtīšana iedzīvotājiem
Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu pieņēma grozījumu Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā. Tas noteic, ka mobilo sakaru operatoriem būs jānodrošina agrīnās brīdināšanas paziņojumu nosūtīšana iedzīvotājiem vienlaikus.
Likumprojekts paredz, ka, lai iedzīvotājiem un atbildīgajām institūcijām agrīnās brīdināšanas paziņojumus varētu nosūtīt vienlaikus, elektronisko sakaru komersantiem, kuri nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, būs jānodrošina savu tīklu savietojamība un sadarbspēja ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, izmantojot šūnu apraides tehnoloģiju.
Tādējādi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, saņemot informāciju par dažāda rakstura apdraudējumiem vai katastrofas situācijām, šūnu apraidē varēs nodrošināt iedzīvotāju agrīno apziņošanu.
Apjomīgi grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Stingrāk uzraudzīs nelicencētu pakalpojumu reklamēšanu
Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz noteikt reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru izveidošanas kārtību un funkcijas.
Pašreiz Latvijas teritorija ir sadalīta desmit atkritumu apsaimniekošanas reģionos. Ar grozījumiem plānots īstenot institucionālu reformu, pārejot uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, un mainīt atkritumu apsaimniekošanas pārraudzības sistēmu, katrā reģionā izveidojot vienu vai vairākus reģionālos atkritumu apsaimniekošanas centrus.
Plānotās izmaiņas paredz arī uzlabot atkritumu apsaimniekošanas darbību kontroli, precizējot prasības finanšu nodrošinājuma piemērošanai atkritumu apsaimniekošanas darbībām un sadzīves atkritumu sadedzināšanai. Tāpat plānots noteikt prasības komercdarbības ar atkritumiem reklamēšanai un tiesības Valsts vides dienesta darbiniekiem veikt kontrolpirkumus.
Uzzini vairāk >>
LV portāls: Veidos reģionālos atkritumu apsaimniekošanas centrus, ierobežos “pelēko” tirgu
LV portāls: Likumā nostiprinās aizliegumu dedzināt sadzīves atkritumus mājsaimniecībās
Saeima: Saeima konceptuāli atbalsta reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru izveidi
Reaģējot uz traģisko ugunsgrēku nelegālā hostelī, paplašinās VUGD tiesības apturēt ēkas ekspluatāciju
Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumu Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kas paredz iespēju apturēt būves ekspluatāciju, ja trīs reizes nebūs nodrošināta objekta ugunsdrošības pārbaude.
Likumprojekts paredz papildināt likuma 13.1 panta “Būvju un iekārtu ekspluatācijas, būvdarbu un produkcijas tirgū laišanas apturēšana vai ierobežošana” septīto daļu un noteikt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas tiesības, veicot valsts ugunsdrošības uzraudzību, bez iepriekšēja brīdinājuma pieņemt lēmumu par būves, tās daļas vai būvobjekta ekspluatācijas apturēšanu, ja par ugunsdrošību objektā atbildīgā persona trīs reizes nav nodrošinājusi plānotās vai neplānotās ugunsdrošības pārbaudes veikšanu.
Patlaban lēmumu par būves, tās daļas vai būvobjekta ekspluatācijas apturēšanu var pieņemt, ja tiek konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus.
Patlaban amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm valsts ugunsdrošības uzraudzības ietvaros veic plānotās un neplānotās ugunsdrošības pārbaudes. Plānotās ugunsdrošības pārbaudes veic saskaņā ar VUGD apstiprinātu ugunsdrošības pārbaužu plānu, bet neplānotās – pamatojoties uz VUGD rakstveida lēmumu. Praksē tiek konstatēti gadījumi, kad VUGD amatpersonas nevar iekļūt vai netiek ielaistas objektā, lai varētu veikt ugunsdrošības pārbaudes.
Likumprojekts tapis, reaģējot uz traģisko ugunsnelaimi Merķeļa ielā 8, Rīgā, kur dzīvoklī bija patvaļīgi ierīkots hostelis.
- Saeima: Būves ekspluatāciju plānots apturēt, ja trīs reizes netiks nodrošināta ugunsdrošības pārbaude
- Iekšlietu ministrija: Ugunsdzēsēji varēs slēgt objektu, ja trīs reizes netiks ielaisti objektā, lai veiktu valsts ugunsdrošības uzraudzību
Turpinot piespiedu nomas reformu, skata grozījumus likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”
Saeimā pirmajā lasījumā arī apstiprināja grozījumus likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, izslēdzot no tā tiesību normas, kas regulē piespiedu nomu, izņemot tās, kas nosaka lietošanā esošo zemes platību.
Grozījumi bija nepieciešami saistībā ar iepriekš veiktiem grozījumiem likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”, kuri līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības, kad būves īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, pārveidotas par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu, paredzot vienotu regulējumu visiem dalītā īpašuma gadījumiem, neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata.
Saeima pirmajā lasījuma atbalstīja arī saistītus grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”. Tie paredz no likuma izslēgt tiesību normas, kas regulē piespiedu nomu, izņemot tās, kas nosaka lietošanā esošo zemes platību.
|
|
Definēs mitināšanas pakalpojumu un noteiks stingrāku regulējumu teroristiska satura izplatības kontrolei internetā
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā. Ar tiem iecerēts nacionālajā regulējumā pārņemt Regulu 2021/784, kas nosaka pienākumus, kuri jāpiemēro mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu sabiedrībā ar to sniegto pakalpojumu starpniecību. Vajadzības gadījumā mitināšanas pakalpojuma sniedzējam būs jānodrošina šāda satura ātru izņemšanu vai piekļuves atspējošanu šādam saturam.
Šādu regulējumu paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2021/784 par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē.
Lai nodrošinātu mitināšanas pakalpojumu sniedzēju aizsardzību pret ļaunprātīgu to izmantošanu tiešsaistes teroristiska satura izplatīšanai sabiedrībā, likumprojektā kā atbildīgā iestāde, tajā skaitā par sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī Eiropolu, ir noteikts Valsts drošības dienests. Savukārt kompetence piemērot sodus ir noteikta Valsts policijai, kura tos piemēro, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta sniegto informāciju.
Līdz ar grozījumiem likumā tiks iekļauta definīcija, kas ir mitināšanas pakalpojuma sniedzējs, – informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina satura sniedzēja sniegtās informācijas glabāšanu pēc satura sniedzēja pieprasījuma.
Kā iepriekš ir norādījusi Iekšlietu ministrija, saskaņā ar Regulu mitināšanas pakalpojums ir pakalpojums, ko veido satura sniedzēja sniegtas informācijas glabāšana pēc satura sniedzēja pieprasījuma, piemēram, sociālie mediji, video, attēlu un audio koplietošanas pakalpojumi, kā arī datņu koplietošanas un mākoņpakalpojumi, kas paredzēti, lai glabāto informāciju darītu pieejamu sabiedrībā pēc satura sniedzēja tieša pieprasījuma.
Regula attiecas uz visiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā pakalpojumus Eiropas Savienībā, neatkarīgi no to atrašanās vietas.
Par teroristisku saturu netiek uzskatīti materiāli, ko izplata izglītības, žurnālistikas, mākslas vai pētniecības nolūkos vai terorisma novēršanas vai apkarošanas nolūkos, tostarp materiālu, kas atspoguļo polemisku vai strīdīgu viedokļu izpausmi publiskās debatēs.
KOMISIJU DARBA KĀRTĪBA
Ar grozījumiem Autortiesību likumā pilnveidos autortiesību aizsardzību digitālajā vidē
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, ar kuriem iecerēts pielāgot autortiesību aizsardzības regulējumu digitālajai videi, tai skaitā datorprogrammām.
Piemēram, ar likumprojektu iecerēts papildināt Autortiesību likumu ar jauniem terminiem – tekstizrace un datizrace, kas apzīmētu jebkādu automatizētu analītisku paņēmienu, ar kuru palīdzību analizē tekstu un datus digitālā formātā, lai iegūtu tādu informāciju kā, piemēram, modeļus, tendences un korelācijas.
Plānots noteikt, ka autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības samaksas likumā noteiktajā kārtībā darbs tiek izmantots tekstizracei un datizracei, tai skaitā pētniecības mērķiem.
Likumu paredzēts papildināt ar jaunu 21.2 pantu, kas regulētu darbu izmantošanu tekstizracei un datizracei pētniecības mērķiem pētniecības organizācijai vai kultūras mantojuma institūcijai, paredzot tiesības autortiesību subjektiem veikt pasākumus drošības un integritātes nodrošināšanai attiecībā uz datu tīkliem un datu bāzēm, kuras izmanto darbu uzglabāšanai. Savukārt jauns 21.1 pants regulētu tekstizraci un datizraci arī citām vajadzībām, norādot, ka autortiesību subjekti var aizliegt darbu izmantošanu, par to skaidri informējot piemērotā veidā, izmantojot mašinlasāmus līdzekļus.
Likuma tvērumu paredzēts attiecināt arī uz kultūras mantojuma institūcijām – publiski pieejamām bibliotēkām vai muzejiem, arhīviem, tostarp izglītības iestādēm, pētniecības organizācijām vai sabiedriskās raidorganizācijas bibliotēku un arhīvu, kā arī filmu vai skaņu ierakstu mantojuma saglabāšanas institūciju.
Piemēram, ar likuma grozījumiem tiek piedāvāts mainīt regulējumu autordarbu izmantošanai arhīvu, bibliotēku un muzeju darbā, ļaujot kultūras mantojuma institūcijām reproducēt (pavairot) to krājumos esošus darbus saglabāšanas mērķim jebkādā formātā un datu nesējā.
Likumā plānots iekļaut nosacījumus darbu izmantošanai reklāmas mērķiem.
Tāpat likumprojektā tiek precizēta darba tiesisko attiecību ietvaros radīta darba autortiesību piederība, nosakot, ka mantiskās tiesības uz šo darbu joprojām pieder autoram, bet darba devējs šī tiesības varēs izmantot minēto darbu mērķim, kādam tas radīts, un šim mērķim atbilstošā apjomā.
Plānots precizēt, ka autortiesības neaizsargā vizuālās mākslas darbu kopijas, kuriem beidzies autortiesību termiņš, ja tās nav radošās darbības rezultāts.
Savukārt 14. pantu, kas nosaka autora personiskās tiesības, plānots papildināt ar jaunu 1.1 daļu, paredzot, ka “datorprogrammas autors, pamatojoties uz savām personiskajām tiesībām, nevar aizliegt datorprogrammas pārveidošanu, grozīšanu un papildināšanu, ja vien šāda izmantošana nekaitē autora godam un cieņai, kā arī nevar īstenot savas personiskās tiesības uz darba atsaukšanu”.
Likuma grozījumu projekts ir gana apjomīgs un paredz vēl virkni citu izmaiņu. Piemēram, vairākus jaunus pantus, lai regulētu:
- autora mantisko tiesību atsavināšanu un taisnīgu atlīdzību par mantisko tiesību atsavināšanu vai darba izmantošanu;
- tiesību pārņēmēja vai licenciāta pienākumu sniegt autoram informāciju par darba izmantošanu;
- tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja tiesību pārņēmējs vai licenciāts, kuram darba izmantošanas tiesības piešķirtas ar izņēmuma licenci, nav uzsācis izmantot minēto darbu likumā noteiktā laikā;
- raidorganizāciju sniegtos papildinošos pakalpojumus tiešsaistē;
- preses izdevēja tiesības attiecībā uz preses izdevuma izmantošanu tiešsaistē u. c.
Likumu paredzēts papildināt ar jaunu VIII1 nodaļu, kas regulēs darba vai blakustiesību izmantošanu, ko veic tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējs (atbildība, pienākumi, sūdzību izskatīšana).
Tāpat likumu plānots papildināt ar jaunu IX2 nodaļu, kas regulēs komerciālā apritē nepieejamu darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka grozījumi palīdzēs uzlabot autoru darbu, tostarp komerciālā apritē nepieejamu darbu, licencēšanu, kā arī izveidot no autortiesību viedokļa labāk funkcionējošu tirgu, paredzot tiesības uz taisnīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem.
Saeimā sākts skatīt arī saistītus grozījumus Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā.
Uzzini vairāk >>
