IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI
Jauni grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Nostiprinās aizliegumu dedzināt sadzīves atkritumus mājsaimniecībās
Saeimas deputāti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai iesniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kurus Ministru kabinets apstiprināja 29. novembrī.
Grozījumi paredz pilnveidot regulējumu atkritumu apsaimniekošanas jomā, tostarp noteikt reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru izveidošanas kārtību un funkcijas, kā arī precizēt reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādi.
Kā informē VARAM, likumā paredzēts nostiprināt arī nosacījumu, ka atkritumu dedzināšana ir atļauta tikai speciālās sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās, kas ir saņēmušas piesārņojošas darbības atļauju atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.
Grozījumu projekts paredz, ka citās apkures iekārtās vai ugunskuros atkritumu dedzināšana būs aizliegta, izņemot dārzu un parku atkritumu dedzināšanu to rašanās vietās atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
Atkritumu dedzināšana būs atļauta arī gadījumus, ja tas ir nepieciešams atbilstoši normatīvajiem aktiem par augu aizsardzību.
Šādi grozījumi nepieciešami, lai sadzīves atkritumi vairs turpmāk netiktu dedzināti mājsaimniecībās, radot smakas un gaisa piesārņojumu ar sadzīves atkritumu nepilnīgas sadegšanas rezultātā radītiem ķīmisko vielu savienojumiem, kas var būt bīstami dzīvībai un veselībai, skaidro VARAM.
Tā ir izplatīta problēma, jo iedzīvotāju sūdzības par to, ka sadzīves atkritumi tiek dedzināti mājsaimniecībās, gan VARAM, gan Valsts vides dienestā tiek saņemtas bieži.
Pasākumus, lai novērstu un mazinātu atkritumu dedzināšanu mājsaimniecībās izmantotajās apkures iekārtās, paredz Ministru kabineta Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam.
Jau šobrīd daudzas pašvaldības savos saistošajos noteikumos ir noteikušas prasības sadzīves atkritumu, it īpaši parku un dārzu atkritumu, sadedzināšanai savās administratīvajās teritorijās.
Nostiprinās ražotāju paplašinātās atbildības principu attiecībā uz riepām
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” paredz nostiprināt ražotāju paplašinātās atbildības principu attiecībā uz riepām.
Lai nodrošinātu nolietotu riepu apsaimniekošanu un mazinātu ikgadēji nolietotu riepu uzkrājuma pieaugumu, likumprojektā noteiktas prasības riepu ražotājam nodrošināt attiecīgo atkritumu pieņemšanu, savākšanu, apstrādi un pārstrādi, kā arī pienākums segt šo darbību izmaksas un sabiedrības informēšanas pasākumu izmaksas.
Likumprojektā no jauna tiek noteikta ražotāju paplašinātās atbildības principa piemērošana tekstilizstrādājumiem (apģērbs, apavi un mājas tekstils).
Tāpat likumā plānots noteikt prasības komercdarbības ar atkritumiem reklamēšanai.
Grozījumi paredz Valsts vides dienestam tiesības veikt kontrolpirkumus.
Uzzini vairāk >>
- VARAM: Lai pilnveidotu un attīstītu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, paredzēti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā
- Mājsaimniecībā radīto atkritumu dedzināšana ir stingri aizliegta – atgādina Valsts vides dienests
- Mēbeļu un apstrādātas koksnes dedzināšana ir aizliegta
GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ PIEŅEMTIE LIKUMPROJEKTI
Turpinās nodrošināt atbalstu kara bēgļu no Ukrainas izmitināšanai līdz 2023. gada 30. jūnijam
Atbalsts no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem būs pieejams līdz 2023. gada 30. jūnijam. To paredz otrajā – galīgajā – lasījumā Saeimā atbalstītie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.
Grozījumi paredz pagarināt termiņu līdz nākamā gada 30. jūnijam vairāku atbalsta pasākumu veikšanai.
- Līdz 2023. gada 30. jūnijam tiks pagarināts terminēts atbalsta pasākums – atlīdzība par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu.
- Arī valstij jāturpina nodrošināt primāri sniedzamais atbalsts – izmitināšana – līdz 2023. gada 30. jūnijam.
- Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram pienākas zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija, zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību sedz pilnā apmērā tāpat kā patvēruma meklētājam un trūcīgai personai līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Ar grozījumiem noteikts, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem ir tiesības saņemt pagaidu aizsardzības statusu vai kuriem šāds statuss ir piešķirts, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde turpmāk uz diviem gadiem izsniegs termiņuzturēšanās atļauju – trešās valsts pilsoņa personas apliecību.
Tāpat līdz 2024. gada 28. februārim pagarināts termiņš, kurā Latvijā par derīgu uzskatāms Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, kura derīguma termiņš ir beidzies. Līdz šim likums paredzēja, ka tas uzskatāms par derīgu līdz 2023. gada 28. februārim.
NO 13. SAEIMAS PĀRŅEMTIE LIKUMPROJEKTI
Šonedēļ 14. Saeimas deputāti apstiprināja vairāku likumprojektu pārņemšanu no iepriekšējās Saeimas sasaukuma. Kopumā parlaments var lemt par 73 likumprojektu pārņemšanu, kuru izskatīšana nav pabeigta iepriekšējā Saeimas sasaukumā.
Iepriekšējās Saeimas nepabeigto likumprojektu pārņemšana – ko paredz Saeimas Kārtības rullisTas, vai Saeima turpinās darbu pie aizgājušās Saeimas nepabeigtajiem likumprojektiem, ir atkarīgs no jaunievēlētajiem deputātiem. Latvijas tauta vēlēšanās ir izvēlējusies jaunus pārstāvjus parlamentā, lielai daļai no tiem, ļoti iespējams, ir citas prioritātes un mērķi, atšķirīgs skatījums uz turpmāk darāmajiem darbiem. Tāpēc iepriekšējā parlamenta sasaukuma iesāktie un nepabeigtie darbi jaunievēlētajiem 14. Saeimas deputātiem nav juridiski saistoši un nav obligāti jāturpina. Saeimas kārtības ruļļa 39. panta otrā daļa paredz noteiktu procedūru, kā tiek pieņemts lēmums, vai likumprojekta izskatīšana tiks turpināta arī jaunajā sasaukumā. Proti, ja likumprojekta izskatīšana vienas Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta, bet likumprojekts ir izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma savā pirmajā sesijā lemj, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Ja Saeima nolemj turpināt likumprojekta izskatīšanu, tā vēlreiz nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodotais likumprojekts jebkurā gadījumā tiks uzskatīts par pieņemtu tikai pirmajā lasījumā. Proti, pat ja attiecīgo likumprojektu iepriekšējā sasaukuma deputāti ir atbalstījuši otrajā lasījumā, jaunā Saeima tā izskatīšanas procedūru uzsāks ar pirmo lasījumu, saglabājot priekšlikumus, kas jau tika apstiprināti otrajā lasījumā iepriekšējā Saeimā. Saglabājami ir tikai tie priekšlikumi, kas ir saņēmuši atbalstu Saeimas balsojumā. Piemēram, ja iepriekšējā Saeimā pēc attiecīgā likumprojekta pieņemšanas otrajā lasījumā tika iesniegti papildu priekšlikumi trešajam lasījumam, tie jaunajā Saeimā vairs netiks ņemti vērā. Lai gan likumdošanas process nav ātrs, nepabeigti likumprojekti nevar ceļot no viena Saeimas sasaukuma uz otru bezgalīgi. Saeimas kārtības ruļļa 39. panta trešā daļa paredz, ka pašreizējā Saeima var lemt tikai par iepriekšējai Saeimai iesniegta likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. |
VID nodokļu maksātāju reitinga sistēmu plāno padarīt publiski pieejamu
Tāpat parlaments šonedēļ lēma pārņemt pirmajā lasījumā apstiprinātos grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Šie grozījumi izstrādāti ar mērķi nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, kas noteikts pēc nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem.
Likumprojekts paredz atteikties no Padziļinātās sadarbības programmas darbības, atlikt muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 1. janvārim, kā arī paplašināt esošo regulējumu attiecībā uz informācijas sniegšanu par noslēgtajiem būvdarbu līgumiem, izslēdzot līguma summas slieksni.
Ziņojumu par tiešās pārvaldes iestāžu kompetenču nodošanu plānošanas reģioniem sagatavos reizi septiņos gados
14. Saeima lēma no iepriekšējā sasaukuma pārņemt 1. lasījumā apstiprināto grozījumu Reģionālās attīstības likumā.
Likumprojekts paredz mainīt termiņu, kurā Ministru kabinets sagatavo un iesniedz Saeimā informatīvo ziņojumu par tiešās pārvaldes iestāžu kompetences nodošanu plānošanas reģioniem.
Šobrīd likumā noteikts, ka Ministru kabinets sagatavo un iesniedz Saeimai informatīvu ziņojumu reizi divos gados. Likumprojekts paredz noteikt, ka ziņojums būs jāiesniedz reizi septiņos gados.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tad līdz šim ziņojumu sagatavošana reizi divos gados nav ietekmējusi funkciju nodošanu vai teritoriālo struktūrvienību robežu maiņu. Plānots, ka līdz ar ziņojuma izstrādes termiņa maiņu samazināsies administratīvais slogs gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, gan citām iesaistītajām iestādēm. Tādējādi termiņš tiks salāgots arī ar Reģionālās politikas pamatnostādņu izstrādes ciklu (septiņiem gadiem).
Pārņem likumprojektu par dāvināšanas (ziedošanas) procesa caurskatāmību
Tāpat jauniesauktais parlaments no 13. Saeimas pārņēma konceptuāli atbalstītos grozījumus
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā.
Likumprojekts paredz uzlabot dāvināšanas (ziedošanas) procesa caurskatāmību, atklātību, tai skaitā pilnveidojot un padarot skaidrāku dāvinājumu izvērtēšanas un piešķiršanas procesa regulējumu.
Grozījumu projekts paredz, ka dāvinājuma (ziedojuma) vērtēšanā tiks iesaistīts ne tikai ministrijas administratīvais vadītājs – valsts sekretārs kā ministrijas nozares vadītājs, bet arī nozares ministrs kā ministrijas politiskais vadītājs (ministrs).
Turpina skatīt likumprojektu par Latvijas un Norvēģijas līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu
Deputāti lēma izskatīšanai pārņemt pirmajā lasījumā apstiprināto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu”.
Kā iepriekš pauda Ārlietu Komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, tad līguma izbeigšanas procesu iniciēja Norvēģijas puse. “Vienošanās par Latvijas un Norvēģijas ieguldījumu līguma izbeigšanu saskan ar pasaules tendencēm investīciju režīma politikā, kā arī pilnībā atbilst Eiropas Savienības investīciju politikas pamatnostādnēm. Samazinot divpusējo ieguldījumu aizsardzības līgumu skaitu, Latvija gan samazina starptautisko tiesvedību riskus, gan nodrošina viendabīgāku un līdz ar to paredzamāku un noteiktāku tiesisko regulējumu Eiropas Savienībā,” pauda R. Kols.
KOMISIJU DIENASKĀRTĪBA
Arī Saeimas komisijas šonedēļ lēma par tiem likumprojektiem, ko ierosināt turpināt izskatīt arī 14. Saeimā.
Turpinās skatīt likumprojektu par digitālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanu personām ar invaliditāti
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lēma rosināt Saeimu turpināt skatīt likumprojektu – Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums, kas paredz uzlabot preču un pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti vai funkcionēšanas ierobežojumiem.
“Pieņemot šo likumu, dažādas preces un pakalpojumi, piemēram, datori un operētājsistēmas, pašapkalpošanās termināļi – bankomāti, biļešu automāti, elektronisko sakaru pakalpojumi, e-biļetes pasažieru pārvadājumos, internetbankas, kļūs pieejamāki personām ar invaliditāti un personām, kurām ir fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi. Tas atvieglos šo personu ikdienas gaitas,” uzsvēra Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone.
Plānots, ka likumprojektā noteiktās piekļūstamības prasības precēm un pakalpojumiem, tostarp digitālajā vidē, labvēlīgi ietekmēs ne tikai personu ar invaliditāti iekļaušanās iespējas sabiedrībā, bet dos ieguvumu daudz plašākam personu lokam – vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, lūzumiem, pasliktinātu redzi vai dzirdi u. c.
- Saeima: Tautsaimniecības komisija rosina turpināt skatīt likumprojektu par preču un pakalpojumu piekļūstamību
- Labklājības ministrija: Uzlabosies noteiktu preču un pakalpojumu piekļūstamība cilvēkiem ar invaliditāti
Turpinās darbu pie brīvprātīgā darba regulējuma pilnveides
Sociālo un darba lietu komisijas deputāti lēma rosināt Saeimu turpināt darbu pie grozījumiem Brīvprātīgā darba likumā, kuru izskatīšana netika pabeigta 13. Saeimā.
Ar grozījumiem iecerēts veicināt brīvprātīgā darba pieejamību sabiedrībai, pilnveidot brīvprātīgā darba kā nodarbinātības veida uzskaiti, kā arī radīt elastīgākus nosacījumus brīvprātīgā darba īstenošanai tā organizētājiem. Tāpat paredzēts likumā nostiprināt valsts pārvaldes iestāžu kompetenci brīvprātīgā darba jomā.
Plānots, ka komisija sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem turpinās darbu pie likumprojekta pilnveides turpmākajos tā lasījumos, informē komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa.
Rosinās turpināt darbu pie datu otrreizējas izmantošanas likumprojekta
Tāpat komisija lēma rosināt Saeimu turpināt darbu pie jauna Datu otrreizējās izmantošanas likuma projekta. Ar to paredzēts mazināt šķēršļus tiesiskai, pamatotai, samērīgai, sabiedrības interesēs balstītai personas datu otrreizējai apstrādei, izveidojot vienotu tiesisko ietvaru.
Rosinās turpināt darbu pie tabakas aizstājējproduktu jomas uzraudzības
Sociālo un darba lietu komisijas deputāti lēma rosināt Saeimu turpināt darbu pie grozījumiem Tabakas produktu aprites likumā, kuru izskatīšana nav pabeigta 13. Saeimā. Tie paredz ieviest regulējumu arī tabakas karsēšanas ierīcēm un tās aizstājējproduktiem.
Plānots, ka ar grozījumiem tirdzniecības un reklamēšanas ierobežojumi attiektos arī uz beztabakas nikotīna spilventiņiem, kuru aprite Latvijā patlaban nav regulēta, kā arī citiem līdzīgiem jauniem produktiem, kuri Latvijas tirgū varētu ienākt nākotnē.
Grozījumi iepriekšējais Saeimas sasaukums atbalstīja 2. lasījumā. Tie paredz, ka attiecībā uz tabakas aizstājējproduktu apriti un reklāmu tiks attiecināti tādi paši ierobežojumi, kādi ir spēkā attiecībā uz tabakas izstrādājumiem.
Likumprojekts paredz noteikt, ka tabakas aizstājējproduktus atļauts laist tirgū tikai tādā gadījumā, ja to sastāvā maksimālā nikotīna koncentrācija nepārsniedz četrus miligramus uz gramu. Tāpat būs aizliegts laist tirgū tabakas izstrādājumus, ja to sastāvā ir vitamīni, kofeīns un taurīns, mentols, kā arī citas piedevas.
- Saeima: Sociālo lietu komisija rosina turpināt darbu pie tabakas karsēšanas ierīču un tās aizstājējproduktu regulējuma
- LV portāls: Stingrāk kontrolēs tabakas aizstājējproduktu apriti
Turpinās darbu pie priekšvēlēšanu aģitācijas likuma grozījumiem
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vienojās rosināt Saeimu turpināt skatīt grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz noteikt, ka aģitācija pirms vēlēšanām var notikt tikai valsts valodā.
Grozījumi šobrīd ir apstiprināti otrajā lasījumā.
Ar grozījumiem nosacījumu par valsts valodu plānots noteikt aģitācijai, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi.
Likuma grozījumi rosināti, lai panāktu, ka visa reklāma, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti partijām noteiktajos priekšvēlēšanu izdevumu “griestos”, būtu tikai latviešu valodā, pauž likumprojekta autori. Valsts valodas lietojums attiektos uz priekšvēlēšanu aģitāciju gan sabiedriskajā un komerciālajā televīzijā un radio, periodiskajos izdevumos, tostarp reģionālajos, gan arī internetā (izņemot partiju mājaslapas), telpās un publiskās vietās.
Turpina darbu pie Lielstraupes pils nodošanas Cēsu pašvaldības īpašumā
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma rosināt Saeimu turpināt darbu pie likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodošanu Cēsu novada pašvaldībai”. Tas paredz Lielstraupes pili bez atlīdzības nodot Cēsu novada pašvaldības īpašumā, lai nodrošinātu tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām.
Likumprojekts paredz Cēsu novada pašvaldībai nodot Lielstraupes pili, Straupes narkoloģisko slimnīcu un nekustamos īpašumus “Berlīne” un “Saulrīti”.
Šobrīd īpašumi atrodas Veselības ministrijas pārziņā. Kopš 2018. gada ir pārtraukta Straupes narkoloģiskās slimnīcas darbība un attiecīgi šie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami veselības funkciju veikšanai.
Līdz 2018. gadam pilī atradās Straupes narkoloģiskā slimnīca. Veselības ministrijas funkcijas nav saistītas ar kultūras pieminekļu uzturēšanu un tās rīcībā nav līdzekļu, lai turpinātu pienācīgi apsaimniekot pili, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Likumprojekts paredz, ka valsts bez atlīdzības nodod īpašumtiesības uz Lielstraupes pili Cēsu novada pašvaldībai. Iecerēts, ka tādējādi tiks veicināta Lielstraupes pils saglabāšana un vietējās uzņēmējdarbības vides attīstība.
Cēsu novada dome ir apstiprinājusi Lielstraupes pils attīstības stratēģiju 2022.–2030. gadam, kas paredz tajā veikt arī saimniecisko darbību. Tas arī viens no iemesliem, kāpēc īpašumtiesību nodošana nav iespējama Publiskās personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, jo tas paredz Ministra kabineta pienākumu deleģēt, kādu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai īpašums tiek nodots.
Darbs pie likuma par preču zīmju tiesību aktiem turpināsies
Komisija arī lēma rosināt Saeimu turpināt darbu pie grozījumiem Preču zīmju likumā, kā arī saistītos grozījumus Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā, kas paredz pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm.
1. LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI
Veselības aprūpes finansēšanā saglabās līdzšinējo kārtību līdz 2024. gada 31. decembrim
Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Ar tiem plānots noteikt, ka iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2024. gada 31. decembrim būs pieejami tāpat kā līdz šim – neatkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām.
Iepriekš bija plānots, ka no nākamā – 2023. gada – 1. janvāra personas, kuras nav sociāli apdrošinātas, valsts nodrošina tikai veselības aprūpes minimumu, proti, neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus un tādus veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar slimību ārstniecību, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras apdraud sabiedrības veselību. Tādējādi šīm personām būtu nevienlīdzīgas pamattiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, teikts likumprojekta anotācijā.
Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Sociālo un darba lietu komisija ir lūgusi parlamentu turpināt darbu pie grozījumiem, kas paredz ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un visaptverošu valsts obligātās veselības apdrošināšanu.
