“Deviņu mēnešu laikā mums jau izveidojusies zināma atbalsta sniegšanas sistēma, un tai ir jāturpina darboties arī nākamajā gadā,” iepriekš uzsvēris par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Ar grozījumiem noteikts, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem ir tiesības saņemt pagaidu aizsardzības statusu vai kuriem šāds statuss ir piešķirts, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde turpmāk uz diviem gadiem izsniegs termiņuzturēšanās atļauju – trešās valsts pilsoņa personas apliecību.
Tāpat līdz 2024.gada 28.februārim pagarināts termiņš, kurā Latvijā par derīgu uzskatāms Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, kura derīguma termiņš ir beidzies. Līdz šim likums paredzēja, ka tas uzskatāms par derīgu līdz 2023.gada 28.februārim.
Likums arī paredz, ka no kara bēgošajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem no 2023.gada 1.jūlija būs tiesības bez maksas apmeklēt latviešu valodas mācības, kultūrorientācijas kursus un pasākumus, kas sekmē sadarbību starp Ukrainas civiliedzīvotājiem un Latvijas sabiedrību.
Tāpat likumā veiktas izmaiņas, kas saistītas ar pašvaldību kapitālsabiedrību atkārtotiem dāvinājumiem vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai vēl 2022.gadā. “Uzņēmums “Rīgas satiksme” komisijas sēdē deputātus informēja par saņemtiem lūgumiem veikt atkārtotu autobusu ziedojumu Ukrainas pilsētām. Tā būs ļoti noderīga palīdzība, kuru nevajadzētu atlikt,” uzsvēra R.Bergmanis.
Izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
