“Pieņemot šo likumu, dažādas preces un pakalpojumi, piemēram, datori un operētājsistēmas, pašapkalpošanās termināļi - bankomāti, biļešu automāti -, elektronisko sakaru pakalpojumi, e-biļetes pasažieru pārvadājumos, internetbankas, kļūs pieejamāki personām ar invaliditāti un personām, kurām ir fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi. Tas atvieglos šo personu ikdienas gaitas,” uzsvēra Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone.
Plānots, ka likumprojektā noteiktās piekļūstamības prasības precēm un pakalpojumiem, tostarp digitālajā vidē, labvēlīgi ietekmēs ne tikai personu ar invaliditāti iekļaušanās iespējas sabiedrībā, bet dos ieguvumu daudz plašākam personu lokam - vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, lūzumiem, pasliktinātu redzi vai dzirdi u.c.
Tāpat komisija lēma turpināt darbu pie saistītajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā un grozījumiem Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā.
Kopumā 14.Saeima var lemt par 73 likumprojektu pārņemšanu, kuru izskatīšana nav pabeigta iepriekšējā Saeimas sasaukumā.
Saeimas kārtības rullis paredz — ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima savā pirmajā sesijā var lemt, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanu var rosināt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisija vai ne mazāk kā pieci deputāti. Saeima atsevišķi lemj par katru likumprojektu un, ja nolemj turpināt tā izskatīšanu, nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodots likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.
