Situācijas vērtējums: kā iedzīvotāji jutās un ko domāja vasaras vidū
Pēc pēdējo mēnešu likumsakarīgā procentuālā kāpuma situācija Latvijā, pēc iedzīvotāju domām, negaidīti ir pasliktinājusies, uzsver Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Tikai 12% Latvijas iedzīvotāju apgalvoja, ka kopumā situācija Latvijā attīstās pareizajā virzienā. Indeksu valodā – mēneša laikā kopējās situācijas vērtējuma indekss ir krities par četriem punktiem, kas, pēc A. Kaktiņa vārdiem, ir negaidīts un liels kritums. Taču iespējas atrast labu darbu ir augušas: par astoņiem punktiem lielāks ir šis rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Kopumā laba darba atrašanas iespējas iedzīvotāji vērtē kā viduvējas.
Par pieprasītākajām profesijām iedzīvotāji uzskata ārstu, datorspeciālistu, programmētāju un skolotāju specialitātes, ko respondenti minēja attiecīgi 61%, 41% un 35% gadījumu. Nedaudz retāk par perspektīvākajām profesijām tika uzskatīti inženieri, elektriķi un tirdzniecības darbinieki.
Savukārt vairāk nekā puse (59% respondentu) „DnB NORD Latvijas barometrā” pauda viedokli, ka, lai atrastu labu darbu Latvijā, pirmkārt, nepieciešama pazīšanās – to var izdarīt tikai ar radu vai draugu palīdzību. Daudz retāk (32%) cilvēki izvēlējās atbildi, ka visnozīmīgākā ir cilvēka prasme sevi pasniegt un parādīt, bet 24% sacīja, ka noteikti nepieciešama augstākā izglītība.
"Jūlijā 14% iedzīvotāju pauž apmierinātību ar valdības darbu, bet absolūtais vairākums vēl aizvien ar valdības darbu ir nemierā."
„Nepārsteidz, ka 59% iedzīvotāju domā, ka atrast labu darbu var tikai caur pazīšanos. Pašlaik darba devēji tiešām pastiprināti darbiniekus meklē caur personiskajiem kanāliem, jo sludinājumu publicēšana rada milzīgu pieteikumu masu, no kuras piemērots var nebūt neviens. Taču daļēji šāda atbilde arī varētu būt emocionālas pašaizsardzības mehānisms – „man nav laba darba, jo trūkst pazīšanās” skan labāk nekā „esmu slinks”,” atzīst DnB NORD bankas eksperts Pēteris Strautiņš.
Kopējo ekonomisko stāvokli kā labu raksturo tikai viens procents Latvijas iedzīvotāju, tomēr mazāk ir to cilvēku, kuri stāvokli vērtē kā ļoti sliktu. Tāpēc ir pamats domāt, ka situācija uzlabojas – vismaz iedzīvotāju prātos, domā A. Kaktiņš. Arī ģimenes materiālā stāvokļa indekss ir pieaudzis par sešiem punktiem. Tas nozīmē: jūlijā cilvēki ir atzinuši, ka viņiem ir vairāk naudas. 8% Latvijas iedzīvotāju savu materiālo stāvokli novērtējuši kā labu vai ļoti labu. Sociologs nenoliedz, ka materiālais stāvoklis varētu būt atkarīgs arī no situācijas, proti, sezonas, un rudenī sabiedrības noskaņojums varētu mainīties.
Jūlijā 14% iedzīvotāju pauž apmierinātību ar valdības darbu, bet absolūtais vairākums vēl aizvien ar valdības darbu ir nemierā. Turklāt katrs trešais, izteicis pilnīgu neapmierinātību. Secinājums – pozitīvo vērtētāju īpatsvars pa kripatiņai pieaug kopš 2009. gada nogales, sabiedrības noskaņojuma indikatori, salīdzinot ar jūniju, ir cēlušies, un patlaban tie ir aptuveni 2008. gada augusta/septembra līmenī.
Tikai viena desmitā daļa domā, ka izglītībā notiek sen nepieciešamās reformas
Kā liecina „DnB NORD Latvijas barometra” Nr. 28 dati, kaut arī gada laikā ir nedaudz samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata: Latvijas izglītības sistēma tiek sagrauta reformu dēļ, tikai viena desmitdaļa (12%) domā, ka šobrīd notiek sen nepieciešamās reformas. Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināta, ka pašreiz Latvijas izglītības sistēma tiek sagrauta (46%).
Arī vērtējot skolu apvienošanu un slēgšanu, lielākoties iedzīvotāji tajā saskatījuši negatīvas sekas un pozitīvus rezultātus minējuši ievērojami retāk. Raksturojot reformu sekas, puse aptaujāto (52%) pauda viedokli, ka skolu slēgšanas un apvienošanas rezultātā bērnu vecākiem ir lielākas rūpes, izdevumi. Nedaudz vairāk kā divas piektdaļas arī uzskatījuši, ka reforma palielina bezdarba līmeni, jo skolu darbinieki nevar atrast darbu, un līdz ar skolu slēgšanu pasliktinās lauku vide. Savukārt pozitīvus rezultātus iedzīvotāji pamanījuši ievērojami retāk – tikai 21% norādīja, ka skolu apvienošana un slēgšana ir ietaupījusi budžeta līdzekļus.
2010. gada jūlijā, līdzīgi kā 2008. un 2009. gadā, iedzīvotāji visatzinīgāk vērtējuši izglītības kvalitāti augstskolās (atbilžu vidējā vērtība piecu punktu skalā – 3,40). Par izglītības kvalitāti arodskolās, profesionāli tehniskajās skolās un vispārizglītojošajās skolās kritiski vērtējumi sniegti nedaudz biežāk (atbilžu vidējā vērtība attiecīgi – 3,28 un 3,26).
Visbiežāk iedzīvotāji uzskatījuši, ka problēmas izglītības jomā ir nepietiekama finansējuma (55%), kā arī IZM, skolu valžu un citu izglītības pārvaldes iestāžu darbinieku nekompetences vai neizdarības dēļ (48%). Salīdzinot ar 2009. gada datiem, šogad biežāk par vainīgo iedzīvotāji uzskatījuši izglītības sistēmas nepilnības, retāk – politiķu attieksmi.
Lūgti novērtēt, kādas sekas varētu radīt mācībspēkiem samazinātās algas, visbiežāk (51%) iedzīvotāji norādījuši, ka daudzi skolotāji, pasniedzēji tāpēc būs spiesti meklēt papildu darbu, mazāku vērību veltot mācīšanai. To, ka būtiski cietīs kvalitāte, jo labākie mācībspēki atradīs darbu ar lielāku algu, atzīmēja 41%, un 37% prognozēja, ka mazināsies mācībspēku motivācija, pasliktināsies attieksme pret darbu.
"Visbiežāk iedzīvotāji uzskatījuši, ka problēmas izglītības jomā ir nepietiekama finansējuma, kā arī IZM, skolu valžu un citu izglītības pārvaldes iestāžu darbinieku nekompetences vai neizdarības dēļ."
Latvijas iedzīvotāju vidū pārsvarā ir vērojama kritiska attieksme pret ierosinājumu bērniem mācības skolā uzsākt no sešu gadu vecuma – 52% to vērtē negatīvi, tai skaitā 31% ļoti negatīvi. Pozitīvu attieksmi pret šādu ierosinājumu pauda tikai 19 procenti.
Attiecībā uz to, vai Latvijas vēsturi vajadzētu pasniegt kā atsevišķu mācību priekšmetu skolās, iedzīvotāju vidū viedokļi atšķiras – 42% uzskata, ka to vajadzētu mācīt kā atsevišķu priekšmetu, bet tikpat bieži (42%) arī norādīts, ka Latvijas vēsturi vajadzētu mācīt kopā ar pasaules vēsturi.
Kā liecina pētījuma dati, vairākums iedzīvotāju uzskata, ka arī turpmāk darba tirgū, neskatoties uz ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, būs pieprasīti ārsti (61%). Citas profesijas atzīmētas nedaudz retāk: 41% uzskatīja, ka būs pieprasīti datorspeciālisti, programmētāji; 35% - skolotāji; 33% - inženieri. Visretāk to, ka attiecīgās profesijas arī turpmāk būs pieprasītas, iedzīvotāji minējuši par konsultantiem (11%) un psihologiem (20%).
„DnB NORD Latvijas barometra” pētījuma prezentācijā diemžēl nebija klāt neviena Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvja, kas varētu izteikt savu vērtējumu par šo pētījumu. Ar izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes viedokli klātesošie varēja iepazīties pastarpināti, t.i., rakstveidā.
„Demokrātiskā un tiesiskā valstī ikvienam ir iespējas paust savu viedokli,” raksta ministre. „Pirms vairāk nekā gada izglītības jomā tika uzsāktas sen nepieciešamas, mērķtiecīgas un pamatotas, bet gadiem atliktas pārmaiņas, īpaši – saistībā ar skolu tīkla sakārtošanu un finansēšanas principa „nauda seko skolēnam” ieviešanu. Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka uzsāktās reformas sevi ir attaisnojušas un tās ir turpināmas, lai uzlabotu izglītības kvalitāti, resursu efektivitāti un pieejamību.”
„Objektīvi dati netraucē dzīvot”
– uzsver Latvijas Universitātes rektors, profesors Mārcis Auziņš. „Jaunais „DnB NORD Latvijas barometrs” apliecina tendences, par kurām pašlaik tiek diskutēts arī augstākās izglītības reformu kontekstā.”
Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka galvenais problēmu iemesls izglītības jomā ir nepietiekamais finansējums. Arī augstskolu vadītāji ne reizi vien publiski pauduši viedokli, ka augstākās izglītības finansējums ir dramatiski zems, viens no zemākajiem visā Eiropas Savienībā, turklāt lielākā daļa jauniešu par savām studijām pilnā apmērā ir spiesti maksāt paši. Pašreizējā Latvijas augstākās izglītības struktūra ir tālu no optimālās, un ierobežotie finanšu resursi netiek izmantoti pietiekami efektīvi, norāda M. Auziņš. Savukārt reformu nepieciešamību augstākajā izglītībā apliecina fakts, ka, salīdzinot ar iepriekš veikto aptauju rezultātiem, vērojams, ka kopš 2008. gada ir nedaudz pasliktinājies iedzīvotāju vērtējums par izglītības kvalitāti augstskolās.
Galvenais pārmaiņu virziens, pēc M. Auziņa domām, būtu limitēto finanšu un cilvēku resursu koncentrācija un maksimāli efektīva izmantošana. Latvija pēc visiem parametriem nav liela valsts, tāpēc ierobežotais augstas klases profesoru un pasniedzēju skaits ir jākoncentrē vadošajās Latvijas augstskolās gan Rīgā, gan Latvijas reģionālajās augstskolās. Taču šo augstskolu skaitam ir jābūt samērojamam ar iedzīvotāju un attiecīgi studentu skaitu valstī, kā arī pieejamajiem resursiem.
„Mums ir kvalificēti mācībspēki, kas ir labi pedagogi un starptautiski atzīti pētnieki, kam ir jārada visi apstākļi, lai motivētu viņus strādāt un palikt Latvijā,” viņš norāda.
Respondentu uzskatus, ka laba darba atrašanai Latvijā cilvēkam ir nepieciešama pazīšanās, radi vai draugi, LU rektors nosauc par sava veida postpadomju domāšanu un spriež: „Interesanti, ka vienlīdz bieži ir atbalstīts uzskats, ka laba darba atrašanai noteikti nepieciešama augstākā izglītība (24%) un ka izglītībai nav nozīmes, jo galvenā ir pieredze (24%).”
Visretāk izglītības pētījumā atbalstīts viedoklis, ka laba darba atrašanai labāk iegūt izglītību ārzemēs, ka vietējā izglītība ir mazāk konkurētspējīga, tādējādi kliedējot nereti pausto mītu, ka ārvalstīs iegūtā izglītība tiek vērtēta kā nozīmīgs priekšnoteikums Latvijas darba tirgū.
