Izmaiņas ostu pārvaldības modelī
Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma izmaiņas Ostu likumā, kas paredz mainīt Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeli.
Grozījumi noteic, ka ostas pārvalde Rīgas un Ventspils ostā ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļas (akcijas) pieder valstij. Akcijas varēs piederēt arī attiecīgajai pašvaldībai ar nosacījumu, ka valstij būs ne mazāk kā trīs piektdaļas kapitāldaļu.
Likumā ietverta norma, ka kapitālsabiedrības akciju turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Valstij piederošās akcijas paredzētas šādās proporcijās: 40 procenti būs Satiksmes ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei transporta un sakaru nozarē, tostarp ostu sektorā, 20 procenti – Finanšu ministrijai, 20 procenti – Ekonomikas ministrijai, 20 procenti – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde tiks likvidētas līdz 31. decembrim. Lēmumu par likvidāciju pieņems Ministru kabinets.
Līdz šī gada 1. septembrim valstij un pašvaldībai būs jāvienojas par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai. Panākot vienošanos par kopīgas – valsts un pašvaldības – kapitālsabiedrības izveidi, tās pamatkapitālā valsts ieguldīs Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus, bet Rīgas pašvaldība – tai piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Rīgas brīvostas pārvaldes valdījumā.
Tāpat paredzēts, ka valsts akciju sabiedrības “Ventas osta” pamatkapitālā līdz 1. septembrim ieguldīs Ventspils brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus. Ja tiks panākta vienošanās ar Ventspils pašvaldību par tās dalību kapitālsabiedrībā, Ventspils pašvaldība ieguldīs tai piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Ventspils brīvostas pārvaldes valdījumā.
Privātā sektora līdzdalībai likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot sadarbības padomes, kurās būs pārstāvēti ostu lietotāji, pakalpojumu sniedzēji, nodarbināto darbinieku arodbiedrību un attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kā arī citas ieinteresētās puses, lai apspriestos par būtiskiem jautājumiem saistībā ar ostu attīstību.
Likuma grozījumi paredz kārtību, kādā notiks apspriešanās padomē, bet sēžu darba kārtības un protokolus ostas pārvaldei būs jāpublicē savā tīmekļvietnē.
Savukārt mazo ostu pārvaldībai paredzēta iespēja izmantot gan esošo modeli, proti, tās pārvaldīs pašvaldības izveidota iestāde, gan arī dibināt pašvaldības kapitālsabiedrību.
Uzzini vairāk >>
- Saeima: Saeima atbalsta ostu pārvaldības reformu
- LV portāls: Saeima sāks vērtēt ostu pārvaldības modeļa maiņu
Labas gribas atlīdzinājums Latvijas ebreju kopienai
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai. Tas paredz atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības.
Kā paskaidrot likumprojekta anotācijā, jauns likums pieņemts, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā.
Pirms Otrā pasaules kara ebreju reliģisko organizāciju, kopienas un tās locekļu īpašumā bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941. gada līdz 1945. gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 75 000 ebreju – Latvijas pilsoņu –, un tas bija smagākais noziegums pret cilvēci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā. Ebreji zaudēja grūti nosakāma apjoma privātos īpašumus. Ņemot vērā, ka kara rezultātā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un reliģisko organizāciju un kopienu tiesību pārņēmēji, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt, norādīts likuma projekta anotācijā.
Turpat uzsvērts, ka Latvijas Republika nav vainojama ebreju īpašumu atņemšanā un holokaustā, taču būtu ētiski un taisnīgi, ja valsts ar labu gribu atlīdzinātu Latvijas ebreju kopienai par nekustamajiem īpašumiem, kuri pēc 1991.gada 23.augusta nonāca Latvijas Republikas īpašumā, nevis pie to īstajiem saimniekiem vai mantiniekiem.
Kopumā zaudējumi, kas radušies, nelikumīgi atsavinot nekustamo īpašumu ebreju kopienai, ir vairāk nekā 47 miljoni eiro. Tie aprēķināti, apzinot 1940. gada 16. jūnijā ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018. gada beigās, atzīmēts likuma projekta anotācijā.
Likums noteic, ka atlīdzinājumu uzsāks 2023. gadā un to pabeigs līdz 2032. gada beigām. Atlīdzinājumu iekļaus gadskārtējā valsts budžeta likumā.
Atlīdzinājumu varēs izmantot vienīgi likumā noteiktajiem mērķiem un pasākumiem Latvijā, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.
Piešķirtos līdzekļus Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds drīkstēs izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai Latvijā, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu. Tāpat tos varēs izmantot Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomē ietilpstošo organizāciju darba atbalstam, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai, kā arī ebreju kopienas un fonda īpašuma apsaimniekošanai. Neievērojot šo normu, fonda padome būs tiesīga pieprasīt valsts budžeta līdzekļu saņēmējam atmaksāt tam piešķirtos līdzekļus.
Ar šo likumu atlīdzinājums Latvijas ebreju kopienai būs galīgs, un līdz ar to tiks izbeigtas jebkādas citas prasījuma tiesības Latvijas ebreju kopienai un Rīgas ebreju reliģiskajai draudzei par atsavināto nekustamo īpašumu.
Automātiska izglītības atzīšana starp Baltijas un Beniluksa valstīm
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar ko tiks ratificēts līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu starp Beniluksa un Baltijas valstīm.
Pēc līguma stāšanās spēkā augstāko izglītību kvalifikāciju atzīšana starp Beļģijas Karalisti, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Igaunijas Republiku, Lietuvas Republiku un Latvijas Republiku notiks automātiski.
- Saeima: Saeima ratificē līgumu par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu starp Beniluksa un Baltijas valstīm
Attālinātā darba vīzu regulējums ārzemniekiem
Saeima iesniegusi izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kas paredz noteikt ārzemniekam tiesības pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijas Republikā, esot darba attiecībās ar ārpus Latvijas Republikas reģistrētu darba devēju vai esot ārvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona (persona nav darba attiecībās ar darba devēju, bet sniedz individuālus pakalpojumus, piemēram, juridiskās konsultācijas, tulkošanas pakalpojumus, pakalpojumus IT jomā un tamlīdzīgi) un darba pienākumus ir iespējams veikt attālināti.
Uzzini vairāk >>
- Iekšlietu ministrija: Valdība apstiprina attālināto darba vīzu regulējumu
Nekustamā īpašuma nodokļu nomaksas termiņi
Arī šajā gadā visas pašvaldības varēs noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā.
Līdzīgi kā 2020. un 2021. gadā, arī šogad pašvaldības varēs noteikt spēkā esošajam regulējumam atšķirīgus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus un samaksu pārcelt uz vēlāku laiku līdz 2022. gada beigām.
Patlaban nekustamā īpašuma nodoklis vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas jāsamaksā reizi ceturksnī – ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī.
Šis ir viens no atbalsta veidiem nodokļu maksātājiem, ņemot vērā gan Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās un finansiālās krīzes, gan enerģētikas jomas satricinājumu ietekmi uz iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju, teikts grozījumu anotācijā.
Grozījumi likumā jau ir izsludināti un publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, un stāsies spēkā 12. februārī.
Uzlabos patērētāju aizsardzību, iegādājoties digitālo saturu
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešajam – galīgajam – lasījumam atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem plānots noteikt patērētāju tiesības neatbilstoša digitālā satura un digitālā pakalpojuma iegādes un piegādes gadījumā.
Grozījumi paredz ieviest jaunas prasības digitālā satura un pakalpojuma atbilstībai līguma noteikumiem, digitālā satura vai pakalpojuma piegādei, pareizai integrēšanai un modificēšanai. Tāpat likumprojekts ietver noteikumus par atteikuma tiesībām, iegādājoties šādu saturu vai pakalpojumu.
Likumprojekts precizē patērētāja prasījuma tiesības un termiņu, kā arī noteic tiesiskās aizsardzības līdzekļus digitālā satura vai pakalpojuma neatbilstības vai piegādes neesamības gadījumā. Tostarp grozījumi paredz likumā nostiprināt patērētāja tiesības lūgt pārdevējam novērst digitālā satura vai pakalpojuma neatbilstību.
Uzzini vairāk >>
Līgumattiecības starp Latviju un Čīli
Saeimas Ārlietu komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt nolīgumu par gaisa satiksmi starp Latviju un Čīli.
Tas veicinās gaisa satiksmes attīstību, paredzot iespēju veikt jaunus tiešos lidojumus starp abām valstīm, kā arī veidos līgumtiesisko pamatu regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu veikšanai starp Latviju un Čīli.
Nolīgumā noteiktas Latvijas un Čīles aviokompāniju tiesības, atrunāti regulāro gaisa pārvadājumu uzsākšanas nosacījumi un darbības noteikumi, kādi jāievēro abu valstu aviokompānijām, veicot regulārus pasažieru un kravu gaisa pārvadājumus starp Latviju un Čīli.
Nolīgums paredz pasažieru un kravu gaisa pārvadājumu veikšanas vispārējos principus, nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu, kā arī citus ar regulāras gaisa satiksmes veikšanu saistītus jautājumus.
Nolīgums parakstīts 2021. gada decembrī. Likumprojekts par Latvijas un Čīles nolīgumu par gaisa satiksmi vēl jāskata Saeimā divos lasījumos.
- Saeima: Ārlietu komisija konceptuāli atbalsta Latvijas un Čīles nolīguma par gaisa satiksmi ratifikāciju
Nenoskaidrotas piederības būvi varēs apvienot vienā īpašumā ar zemi
Saeima Juridiskajai komisijai izskatīšanai nodeva likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas paredz zemes īpašniekiem ļaut vienkāršā tiesvedības procesā apvienot vienotā īpašumā uz savas zemes atrodošās ēkas (būves) ar nenoskaidrotu piederību, kas uzceltas padomju laikā – līdz 1993. gada 5. aprīlim jeb līdz Zemesgrāmatu likuma spēkā stāšanās brīdim.
Uzzini vairāk >>
