Pārresoru koordinācijas centru likvidē kā atsevišķu iestādi

Ministru kabineta 15. novembrī pieņemtais rīkojums paredz Ministru prezidenta pakļautībā esošo tiešās pārvaldes iestādi – Pārresoru koordinācijas centru (PKC) – pievienot Ministru prezidenta pakļautībā esošajai tiešās pārvaldes iestādei – Valsts kancelejai. Tādējādi Pārresoru koordinācijas centrs atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta (“Tiešās pārvaldes iestādes izveidošana, reorganizācija un likvidācija”) ceturtās daļas 1. punktam tiek likvidēts kā atsevišķa iestāde.

Valsts kanceleja pārņems Pārresoru koordinācijas centra funkcijas, pārvaldes uzdevumus, tiesības, saistības, prasības, informācijas sistēmas, mantu, finanšu līdzekļus, lietvedību un arhīvu. Likvidācijas komisija līdz 2023. gada 1. martam nodrošinās centra materiālo un nemateriālo vērtību, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju un nodošanu Valsts kancelejai.

PKC amata vietas pārņems Valsts kanceleja. Līdz ar to nemainīsies valsts pārvaldē nodarbināto skaits, norādīts rīkojuma anotācijā. Pašreiz PKC ir 25 amata vietas.

Pārresoru koordinācijas centrs tika izveidots ar Ministru kabineta 2011. gada 25. oktobra rīkojumu. Tā ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts attīstības plānošanas un koordinācijas vadošā (augstākā) tiešās pārvaldes iestāde, kas veic Attīstības plānošanas sistēmas likumā, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kā arī:

• izstrādā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, uzrauga un koordinē tās īstenošanu;
• izstrādā Nacionālo attīstības plānu, uzrauga un koordinē tā īstenošanu;
• uzrauga un koordinē to nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentu īstenošanu, kuri ir saistīti ar Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienībā;
• koordinē deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un tās īstenošanas rīcības plāna izpildi;
• sniedz Ministru prezidentam atzinumus, lai horizontāla rakstura jautājumus saskaņotu ar hierarhiski augstākajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām vidēja termiņa prioritātēm un politiskajām vadlīnijām, identificētu to ietekmi uz valsts konkurētspēju, vietu un lomu strukturālo reformu un publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības īstenošanā, kā arī novirzītu resursus (finansiālos instrumentus) atbilstoši valsts attīstības prioritātēm un politiskajām vadlīnijām;
• pilda analītiskus uzdevumus Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biroja uzdevumā;
• veic nozaru politiku pārresoru uzraudzību;
• izstrādā priekšlikumus valsts attīstības plānošanai un īstenošanai;
• nodrošina valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordināciju un uzraudzību, tostarp valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlases procesa organizēšanu.

Valsts kanceleja veic Pārresoru koordinācijas centra darbības nodrošināšanai nepieciešamās atbalsta funkcijas (budžeta plānošanu un izpildi, grāmatvedības uzskaiti, personālvadību, darba aizsardzību, iekšējo auditu, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nodrošinājumu, transporta pakalpojumus, atsevišķu dokumentu redakcionālu noformēšanu un tulkošanu).

Kā iestādes likvidācijas pamatojums anotācijā norādīts, ka, izvērtējot iestāžu funkcijas, secināms, ka tās ir līdzīgas un saistītas. Tāpēc ir jāskata, kā padarīt efektīvāku minēto funkciju veikšanu valstī kopumā, apvienojot resursus un esošās iestrādes vienā iestādē, tādējādi arī samazinot valsts pārvaldes sadrumstalotību un stiprinot valdības centru. Arī

“Valsts pārvaldes reformu plānā 2020” viens no uzdevumiem valsts pārvaldes procesu pārskatīšanā bija atbalsta funkciju centralizācija un mazo iestāžu lietderības izvērtēšana.

Tiesību aktos, kuros ir minēts Pārresoru koordinācijas centrs un attiecīgs regulējums, kas attiecas uz Pārresoru koordinācijas centru, tas tiks svītrots vai aizstāts ar Valsts kanceleju.

Lai nevairotu tiesību aktu skaitu, grozījumi tiesību aktos tiks veikti vienlaikus ar būtisko grozījumu veikšanu normatīvajos aktos.

Valsts kanceleja ir centrālā valsts pārvaldes iestāde, kas ir tieši pakļauta Ministru prezidentam. Tās darbības mērķis ir radīt priekšnoteikumus Ministru prezidenta un Ministru kabineta darbībai, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanu saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta lēmumu īstenošanu un pēctecību. Valsts kancelejas direktors kopš 2017. gada ir Jānis Citskovskis.

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) ir vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde Latvijā, kas nodrošina vienotu valsts attīstības plānošanu un kapitāla daļu pārvaldības koordināciju Latvijā.

PKC, izvērtējot valsts ilgtermiņa attīstības modeļus, izstrādā hierarhiski augstākos nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentus, nodrošinot to sasaisti ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu, un koordinē to īstenošanu, organizē un īsteno nozaru politiku savstarpējo sasaisti un institūciju sadarbību, izstrādā priekšlikumus valsts reformu īstenošanai un resursu pārdalei atbilstoši valsts attīstības prioritātēm un politiskajām vadlīnijām, kā arī veic Ministru kabineta un Ministru prezidenta dotos analītiskos uzdevumus un citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. Pārresoru koordinācijas centra vadītājs ir Pēteris Vilks.