Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Līdz šā gada 22. novembrim ikviens iedzīvotājs aicināts iesaistīties, paust savu vērtējumu un priekšlikumus par izstrādāto Valsts pārvaldes modernizācijas plānu 2023.–2027. gadam. Plānošanas dokumenta mērķis ir turpināt veidot atvērtāku, gudrāku un efektīvāku valsts pārvaldi.
Valsts kancelejas sagatavotajā plānā piedāvāta pāreja uz jaunas kvalitātes valsts pārvaldi.
Lai pāreju īstenotu, iecerēts attīstīt inovatīvas vadības un pārvaldības pieejas, izmantot jaunās tehnoloģijas un prasmes, veicināt izcilību valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošināšanā Latvijas iedzīvotājiem un radīt darba kultūru, kurā nodarbinātais ir vērtība, vienlaikus resursi tiek izmantoti racionāli un efektīvi.
Plāna mērķis ir veidot atvērtu, gudru un efektīvu valsts pārvaldi, kas nodrošina:
Modernizācijas plāna veidošanā, izmantojot dizaina domāšanas metodes, iesaistījās 122 eksperti no gandrīz visām ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, Modernizācijas plānā ir iekļauti un skaidroti astoņi rīcības virzieni:
1. Vienota, efektīva un atbildīga valsts pārvalde
Piemēram, plāna izstrādātāji secinājuši – lai valsts pārvalde nākotnē varētu efektīvāk sasniegt tai izvirzītos mērķus un veicinātu sabiedrības uzticēšanos, nepieciešams pilnveidot valsts pārvaldes stratēģisko vienotību. Kā sasniedzamais rezultāts minēts, ka, “apvienojot Valsts kanceleju ar Pārresoru koordinācijas centru un vienlaikus attīstot papildu kapacitāti analītikas, inovācijas un krīžu koordinēšanas jomā, tiks izveidots spēcīgs valdības centrs, kas spēj efektīvi koordinēt jaunos starpresoru izaicinājumus”.
2. Politikas un regulējuma kvalitāte
Secināts, ka mūsdienu pasaules izaicinājumi paredz nepieciešamību pēc ātriem un koordinētiem valsts pārvaldes lēmumiem, tai pašā laikā nodrošinot, ka valsts pārvaldes izstrādātā politika ir sabiedrībai saprotama, caurskatāma un balstīta pierādījumos.
Kā sasniedzamais rezultāts definēts: “Politiku un regulējuma ietekmes novērtēšana un tās monitorings kļūst par savstarpēji saistītu, efektīvu procesu, kura rezultātā uzlabojas regulējuma kvalitāte un efektivitāte, mazinās normatīvisms. Samazinās administratīvais slogs gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Uzlabojas iedzīvotāju apmierinātība un uzticēšanās valsts pārvaldei. Tiek īstenota politikas maiņa atbilstoši novērtējumam. Starpnozaru projektu komandas rada efektīvus risinājumus jaunām politikām un to ieviešanai.”
3. Pakalpojumu pārvaldības attīstība
Modernizācijas plāna autori secinājuši, ka Latvijā nav uz pakalpojumu sniegšanu un pakalpojumu saņēmējiem orientēta kultūra, valstī nav vienotas pakalpojumu sniegšanas vides, kā arī ne visas valsts pārvaldes iestādes atzīst, ka valsts pārvalde ir pakalpojumu sniedzēji un pilsoņi un uzņēmēji ir viņu klienti.
Īstenojot Modernizācijas plānā ietvertos pasākumus, iecerēts sasniegt rezultātu – “pieejami, saprotami un iedzīvotāju vajadzībām atbilstoši pakalpojumi – pamatā digitāli, pieejami un saprotami visiem, ievērojot principu “iesniedz vienreiz””. Klātienes pakalpojumi tiktu nodrošināti tiem, kam ir ierobežota to digitālā pieejamība.
4. Inovācijas attīstība
Valdības visā pasaulē atzīst nepieciešamību ieviest inovācijas sabiedrisko pakalpojumu un politikas izstrādes procesā, kā arī nepieciešamību šajā procesā vairāk iesaistīt iedzīvotājus un ieinteresētās personas, raksturojot šo rīcības virzienu, secināts Modernizācijas plānā. Kā sasniedzamais rezultāts definēts: “Izveidota iekļaujoša un atbalstoša motivācijas sistēmas inovāciju izstrādei un ieviešanai. Valsts pārvaldē inovācijas process ir sistematizēts un kļuvis par institūciju darbības sastāvdaļu. Politikas attīstības un pakalpojumu izstrādes procesos tiek izmantotas inovatīvas metodes, koprade un dizains. Inovatīvu projektu īstenošanai tiek piesaistīti eksperti no akadēmiskām institūcijām un privātā sektora.”
5. Cilvēkresursu attīstība
Raksturojot šo rīcības virzienu, kā viens no lielākajiem izaicinājumiem ir izcelta ilgtspējīgas, visaptverošas un iekļaujošas cilvēkresursu vadības un attīstības nodrošināšana. “Ir jānotiek uzskatu transformācijai cilvēkresursu vadībā, kas sekmēs fokusa maiņu uz nodarbināto kā vērtību, nevis tikai resursu noteiktu mērķu sasniegšanai,” teikts Modernizācijas plānā.
6. Viedas darba vides izveide
Raksturojot rezultātu šim darbības virzienam, norādīts, piemēram, ka līdz 2025. gadam 80% valsts pārvaldes iestādēm būtu jānodrošina efektīvs elastīgā (hibrīddarba) darba modelis. Tādējādi palielinātos to darbinieku skaits, kas ikdienā strādā reģionos, veicinot arī reģionu attīstību un klimatneitralitāti. Pieaugtu darbinieku apmierinātība ar darba vidi un darba un privātās dzīves līdzsvaru (labbūtība).
7. Atbalsta funkciju centralizācija un standartizācija
Kā sasniedzamie rezultāti šim rīcības virzienam norādīti vienoti, centralizēti un standartizēti atbalsta procesi un sistēmas. Piemēram, iestādēs tiktu ieviesta centralizēta resursu vadības sistēma, vienlaikus izstrādājot vienotus budžeta vadības, grāmatvedības un personāla lietvedības risinājumus, izveidojot stratēģiskās cilvēkresursu vadības sistēmu, kā arī konsolidējot koplietošanas pakalpojumus. Tā rezultātā tiktu nodrošināta valsts pārvaldes administratīvo datu un informācijas pieejamība un kvalitāte reālā laikā. Samazinātos administratīvās izmaksas, īpaši grāmatvedības un personāla lietvedības jomā. Tiktu ieviesta standartizēta pieeja valsts pārvaldes iestāžu administrācijai, kas dos iespēju efektivizēt, automatizēt un optimizēt administratīvās funkcijas un procesus.
8. Horizontālais rīcības virziens – valsts pārvaldes digitālā transformācija
Modernizācijas plāna autori iecerējuši, ka, izmantojot mūsdienu digitālo tehnoloģiju iespējas, var tikt “izveidota tāda valsts pārvalde, kas mērķtiecīgi izmanto esošās un veido jaunas digitālo tehnoloģiju iespējas, kā arī to radīto vidi, uzlabojot dzīves kvalitāti ikvienam indivīdam un sabiedrībai kopumā, ceļot valsts un tautsaimniecības konkurētspēju”.
Katram rīcības virzienam Modernizācijas plāna projekts paredz noteiktu pasākumu klāstu, atbildīgās institūcijas, īstenošanas termiņu un izmērāmu darbības rezultātu.
Īstenojot sabiedrības līdzdalības iespējas modernizācijas plāna tapšanā, līdz 2022. gada 22. novembrim ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts iesaistīties sabiedriskajā apspriešanā, paust viedokli un iesniegt priekšlikumus plāna saturam Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā jeb TAP portālā.
|
Soļi, kā iesaistīties: 1. Atverot Modernizācijas plāna projekta publikāciju TAP portālā, loga labajā augšējā stūrī redzama poga “Pieteikties Ē!”. 2. Uzklikšķinot uz pogas, kā privātpersona ar Latvija.lv vienotās pieteikšanās moduli autorizējies TAP portālā. 3. Pēc autorizācijas loga labajā augšējā stūrī būs poga “Iesniegt iebildumu/ priekšlikumu”, kur izteikt savu viedokli. |
Modernizācijas plāns un tajā ietvertie pasākumi galvenokārt attiecināmi uz valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kas atrodas tiešā Ministru kabineta padotībā. Ministru kabineta ietekme uz citām valsts institūcijām ir ierobežota un reglamentēta normatīvajos aktos, līdz ar to arī Modernizācijas plānā paredzētie pasākumi nav tiešā veidā attiecināmi uz citām valsts pārvaldes iestādēm, piemēram, pašvaldībām un patstāvīgajām iestādēm. Vienlaikus Modernizācijas plāna īstenošanā tiks paredzēta sadarbība ar citām sabiedriskā sektora institūcijām, tostarp valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.
Valsts kanceleja norāda, ka, ņemot vērā mācības, ko sniegusi “Valsts pārvaldes reformu plāna 2020” ieviešana, Covid-19 pandēmijas radīto izaicinājumu pārvaldība, ģeopolitiskā situācija un straujais energoresursu cenu kāpums, kas ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju, sabiedrībā ir izveidojies pieprasījums pēc tādas valsts pārvaldes, kas operatīvi, saskaņoti un kvalitatīvi spēj reaģēt mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos.
Par sekmīgi īstenotiem rīcības virzieniem liecinās valsts pārvaldes stratēģiskā vadība un koordinācija, tās darba izpildes vadības un pārraudzības sistēmas izstrāde un ieviešana, obligāta ierēdņu mācību programmas ieviešana un politikas plānotāja amata profesionalizācija, analītiskās kapacitātes stiprināšana, pilnveidota pakalpojumu pārvaldības politika, mazināts administratīvais slogs un normatīvisms, atceļot neaktuālos tiesību aktus, kā arī vairākas citas būtiskas pārmaiņas valsts pārvaldē.
