Ģenerālprokurors iepriekš ir norādījis, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana prokuratūrai ir prioritāte un tiks nodrošināti resursi, lai šīs krimināllietas tiktu virzītas tālāk uz tiesu un varētu redzēt konkrētus rezultātus, ko gaida ārvalstu eksperti un sadarbības partneri. Kas ir izdarīts, lai krimināllietas ātrāk virzītu uz tiesu?
Tas ir komplekss jautājums, kuram vajadzīgs arī komplekss risinājums. Tikai efektivizējot izmeklēšanu, izmeklēšanas uzraudzību, arī uzlabojot iztiesāšanas efektivitāti, kopumā varam nonākt pie rezultāta.
Lai paātrinātu un efektivizētu finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas uzraudzību, bija jānosaka un jāidentificē noteikti kritēriji, pēc kuriem prokuroriem vajadzētu vadīties, lai sekmētu ātrāku krimināllietu virzību uz tiesu. Tāpēc pirmais mērķis bija apzināt pašreizējo situāciju, tostarp īpašu uzmanību pievēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas jautājumiem. Šajā sakarā iezīmējās vairāki virzieni. Pirmais bija saistīts ar “stand-alone” jeb autonomās naudas atmazgāšanas inkriminēšanas iespējām, izmeklēšanu un iztiesāšanu. Otrs ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju kopā ar predikatīvo noziedzīgo nodarījumu.
Pārrevidējām iepriekšējo praksi šo kategoriju lietu uzraudzībā, izmeklēšanā un iztiesāšanā, nonācām pie galarezultāta: šajā jomā tika izstrādātas un pilnveidotas vadlīnijas, kas bija tēmētas uz sadarbības koordināciju starp izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru. Tāpat stiprinājām sadarbību ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID), īpaši “stand-alone” gadījumos.
Ģenerālprokuratūrā bija plānots izveidot speciālu prokuroru grupu, kas nodarbotos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanas lietām.
Jā, ir izveidota specializētā prokuroru grupa, kas sākumā pārskatīja “stand-alone” krimināllietu izmeklēšanu, izmeklēšanas uzraudzību un nodošanu iztiesāšanai.
Prokuroru grupa brauca uz reģioniem, runāja ar izmeklētājiem, kas tikko no FID bija saņēmuši materiālus un uzsākuši kriminālprocesus. Tika noteikti rāmji, kas konkrēti krimināllietās būtu darāms. Tika arī koordinēts kopējais darbs – ko darīt izmeklētājam, viņa tiešajam priekšniekam, uzraugošajam prokuroram, augstākajam prokuroram. Tātad svarīgi bija ne tikai apmācīt un iedot praktisku padomu, bet arī koordinēt – varbūt nepieciešama sadarbība ar FID, varbūt nepieciešams Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalsts un piesaiste u. c.
Ģenerālprokurors ir izdevis pavēli par atsevišķas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinēšanas nodaļas izveidi no nākamā gada 1. janvāra. Šī nodaļa darbosies Ģenerālprokuratūras līmenī, un tās kompetence būs plašāka par konkrētu kriminālprocesu efektivizēšanu un virzības paātrināšanu. Nodaļa izstrādās un koordinēs tiesību aktus, tostarp saistībā ar Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas starptautiskajām rekomendācijām, īstenos starptautiskos sadarbības projektus, piemēram, apmācību programmas, sagatavos un paudīs prokuratūras viedokli starpinstitucionālajās darba grupās un komisijās.
Jau tagad notiek šīs nodaļas koordinācijas sanāksmes, piemēram, FID apspriežot konkrētus procesuālos jautājumus noteiktos kriminālprocesos, lemjot par finanšu līdzekļu iesaldēšanu un aresta uzlikšanu.
Pirms trijiem gadiem Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Pēteris Bauska LV portālam intervijā uzsvēra, ka prokuroriem būtu vairāk jāiesaistās izmeklēšanā. Ģenerālprokurors ir izteicies, ka mēģinās pilnveidot izmeklēšanas uzraudzības mehānismu, uzliekot par pienākumu prokuroram iesaistīties izmeklēšanā no pirmās krimināllietas ierosināšanas dienas. Kā sastrādājaties ar izmeklētājiem?
Strādāju Ģenerālprokuratūrā vairāk nekā desmit gadus, bet kopumā 20 gadus izmeklēju ekonomiskos noziegumus. Un vienmēr esmu dzirdējis, ka prokuroram finanšu ekonomisko noziegumu izmeklēšanā ir jāiesaistās jau no sākotnējās stadijas. To ir viegli pateikt, bet grūtāk izdarīt. Līdz šim to mēģinājām realizēt, bet līdz galam neizdevās. Tagad tas ir izdarīts.
Bija vajadzīgs mehānisms, kā ideju – iesaistīt prokuroru izmeklēšanā no pirmās dienas – iedzīvināt dzīvē. Viens risinājums: prokurori arī fiziski jāpietuvina izmeklēšanas iestādēm. Otrs – paskatīties strukturāli, kā var mainīt piekritību šiem prokuroriem, par pamatu ņemot izmeklēšanas funkcijas. Tā ir tapusi Nodokļu un muitas prokuratūra, kura arī fiziski atrodas blakus Valsts ieņēmumu dienestam Talejas ielā. Prokurorus ļoti cieši sasaistījām ar policijas ikdienas darbu.
Prokuratūru iepriekš neapmierināja Valsts policijas (VP) izmeklēšanas kvalitāte noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas krimināllietās. Kopš 14. oktobra VP ir jauns priekšnieks – Armands Ruks. Kāda situācija ir tagad? Kāda ir prokuroru loma izmeklēšanas procesā, izmeklēšanas kvalitātes uzlabošanā?
Pēc tikšanās ar jauno VP priekšnieku iezīmējās tas, ka lielākā problēma ir koordinācijas jautājums, vienotas izpratnes veidošana starp izmeklēšanas iestādi un prokuratūru. Proti, vai prokuratūra vēlas sasniegt tādus mērķus, kurus par nepieciešamiem un vitāliem uzskata arī izmeklēšanas iestādes. Ja tie atšķīrās, sanāca ilgstošāki kriminālprocesi un reizēm pārmetumi par izmeklēšanas kvalitāti.
Tagad prokurori strādā tuvāk izmeklētājiem un arī izpratne ir izveidojusies kopīga.
LV portāls rakstīja, ka 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, divarpus reizes palielinājies tiesai nodoto krimināllietu skaits par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Pieaudzis arī to personu skaits, pret kurām celta apsūdzība. 2019. gadā tika uzsākta kriminālvajāšana 65 krimināllietās pret 118 personām. Savukārt tiesai pēc Krimināllikuma 195. panta nodotas 59 krimināllietas, kurās apsūdzētas 102 personas. Kā ar lietu izmeklēšanu ir veicies šogad?
Līdz 7. decembrim pēc Krimināllikuma 195. panta par naudas atmazgāšanu ir uzsākti 477 kriminālprocesi. Tiesai nodoti 58 kriminālprocesi, no tiem 18 ar vienošanos par soda piemērošanu, bet 15 – ar priekšrakstu par sodu.
No 196 FID ziņojumiem ir uzsākti 165 kriminālprocesi, kas skar “stand-alone” gadījumus.
Izmantojot citu pieeju šo kategoriju lietu izmeklēšanā, divos trijos mēnešos parādījās vairāki tiesas nolēmumi, kuros manta atzīta par noziedzīgi iegūtu. Tie bija kriminālprocesi, kas bija uzsākti jau 2018., 2019. gadā.
Teicāt, ka par naudas atmazgāšanu ir uzsākti 477 kriminālprocesi. Par ko ir skaļākās, nopietnākās krimināllietas?
Nacionālā riska izvērtējuma ziņojumā riska profilu nosaka divi kritēriji. Latvija tiek izmantota kā tranzīts, lai akumulētu un tālāk pārskaitītu noziedzīgi iegūtos līdzekļus, izmantojot finanšu un kredīta iestāžu infrastruktūru. Otrs profils ir iekšzemes predikatīvie noziegumi: fiskālie noziedzīgie nodarījumi – krāpšanas, izvairīšanās no nodokļiem, korupcija u. c. – un netīrās naudas atmazgāšana.
Sarežģītas un nozīmīgas ir pirmās kategorijas lietas, kas saistītas ar finanšu un kredīta iestādēm. Šajos gadījumos nav identificēts kāds konkrēts noziedzīgs nodarījums, pārsvarā runājam par legalizācijas mehānismu, bet neredzam līdzekļu izcelsmes mehānismu. Izmantojam “stand-alone” pieeju, kas ir sarežģītāk, ja, piemēram, ir notikusi krāpšana ar pievienotās vērtības nodokli, un sekojam šiem līdzekļiem.
Turklāt, ja kredītiestāžu infrastruktūras izmantošana ir notikusi ar atbildīgo darbinieku iesaisti, tad tas, protams, izmeklēšanā ir vēl sarežģītāk. Viena lieta, ja finanšu iestāde aktīvi līdzdarbojas un palīdz izmeklēšanā – banka nebija to pamanījusi, un sistēma tikusi izmantota –, bet otra, ja paši bankas darbinieki aktīvi piedalījušies naudas atmazgāšanas sistēmas izveidē.
Krimināllietas patlaban tiek izmeklētas gadiem. Ģenerālprokurors ir izteicies: ja dažu mēnešu laikā varētu tikt skaidrībā un pabeigt lietas, tad tas būtu apmierinoši. Taču naudas atmazgāšanas lietas ir sarežģītas, ar samudžinātām shēmām. Cik ilgā laikā tās varētu tikt izskatītas, kāds termiņš būtu optimāls?
Uz šo jautājumu nekad nebūs vienas universālas atbildes, kas derētu visām situācijām, jo krimināllietas atšķiras. Bet, ja izmantojam metodoloģisku pieeju, var iezīmēt parametrus, sadalīt krimināllietu kategorijas. Taču vidēji statistiski izmeklēšanai vajadzētu ilgt dažus mēnešus, lai nodotu krimināllietu tiesai, tā būtu jābūt.
Kāpēc kriminālprocesi ir “ar asti”? Redziet, var jau krimināllietu apspriest kaut vai katru dienu, bet rezultāta no tā diezin vai būs.
Ja nosaka kritērijus, kas ir jāizdara, tad ir svarīgi, kādi ir būtiskāko procesuālo dokumentu pieņemšanas posmi. Piemēram, ja policija atzīst personu par aizdomās turamo. Ja to izvirzām kā mērķi, redzam rāmi, kādas procesuālas darbības vajadzīgas, lai varētu uz to virzīties.
Šobrīd prokurori aktīvi iesaistās agrīnajā izmeklēšanas stadijā, palīdzot izšķirot, kas ir pietiekamais minimālais standarts, lai varētu virzīties tālāk, nekavēties. Jo ir jāsaprot, ka visu vienmēr nevar aptvert. Un nevajag arī mēģināt aptvert neaptveramo.
Ja mēs slavenu futbolu komandu mačā redzētu kādu interesantu notikumu uz laukuma, varētu par to apjautāt trīs vai 1000 skatītāju. Līdzīgi ir ar izmeklēšanu – izmeklētājam ir ļoti svarīgi pateikt, cik tiesiskās palīdzības lūgumu ir nepieciešams nosūtīt. Vai tos vispār vajag sūtīt uz Panamu, Seišelu salām, Belizu vai citurieni, ja pašu materiālos ir ziņas, kas apliecina finanšu līdzekļu kustību šajos kontos?
Tas atvieglo izmeklētāja darbu, jo viņam ir sapratne par rāmi, ko prokurors vēlas redzēt procesuālajā dokumentā.
Cik ilgā laikā varētu panākt, lai krimināllietas būtu jāizmeklē tikai dažus mēnešus, nevis gadus?
Sarežģītās un apjomīgās – finanšu un kredītiestāžu – krimināllietas var aizņemt līdz pat gadam un vairāk. Tas atkarīgs no tā, cik plaša ir izmeklēšana.
Jāsaprot, ka var mēģināt vienas krimināllietas ietvaros atrisināt pilnīgi visu, bet var koncentrēties uz noteiktajiem kritērijiem, noteiktajiem gadījumiem, t. i., noteikt prioritātes. Un tas ir svarīgi. Līdz šim ir bijis tā, ka krimināllietā centās atrisināt visu kopā, un tas nedeva rezultātu.
Pasaulē, tostarp Latvijā, aktuāla joma ir kibernoziegumi, jauna veida krāpšanas. Kādi jauni netīrās naudas atmazgāšanas veidi sākuši dominēt?
Latvijā, kā jau iepriekš teicu, dominē divu veida riska profili. Kibernoziegumi, kriptovalūtas tiek izmantoti kā mehānismi, lai noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju padarītu mazāk pamanāmu. Bet nozieguma būtība jau nemainās – tāpat būs iesaistītas finanšu iestāžu infrastruktūras.
Pasaulē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā arvien plašāk tiek izmantoti noguldījumi, fondi, biržas un trasti. Šādi mehānismi paši par sevi nav nekas noziedzīgs, tās ir komercdarbībā izmantojamas struktūras. Bet ir lielas priekšrocības, ko var piedāvāt šīs struktūras dažādās jurisdikcijās, piemēram, trasti, kuriem ir dažādi veidi. Pēc būtības tas nozīmē, ka kāds nodod citam savu mantu un tajā brīdī viņš tai nav īpašnieks, mantai ir pārvaldnieks. Bet labumu gūs kāds cits, atkarībā no jurisdikcijas tā var būt tā pati persona, kas ir nodevusi savu mantu pārvaldīšanā.
Bet tajā brīdī ir sarežģīti identificēt, kura persona ir piesaistīta pie šiem līdzekļiem, jo zūd sasaiste ar indivīdu. Taču šādi mehānismi tiek izmantoti arvien plašāk.
Starptautiskajā jomā lielāka uzmanība tiek pievērsta patiesā labuma guvēja identifikācijai, ko ar to saprotam un kā to fiksējam. Šie jautājumi ir aktuāli Uzņēmumu reģistram, kas reģistrē un pārbauda patiesā labuma guvējus.
Vai izmeklētāji un prokuratūra naudas atmazgāšanas “novitātēm” ir gatava? Ģenerālprokurors ne pārāk glaimojoši ir izteicies par prokuroru zināšanu līmeni, sakot, ka tas nav augstāks par vidējo un ka valstij būtu jārisina jautājums par prokuroru apmācības sistēmas pilnveidošanu.
Šogad bija 12 apmācību procesi, no kuriem desmit ir attīstīti jaunā ģenerālprokurora darbības laikā (Juris Stukāns amatā stājās šīgada 12. jūlijā – red.). Tas ir milzīgs darba apjoms, un tie ir tikai daži mēneši. Ja tādā kapacitātē turpināsim, tad darbiniekiem vēl ir arī jātur šim tempam līdzi.
Bet svarīgi, ka apmācību procesam ir jāseko apmācāmo karjerai. Apmācām nevis tāpēc, ka cilvēks strādā prokuratūrā, bet gan tāpēc, ka sekojam, kādā virzienā viņš strādā, kā attīstās viņa karjera. Piemēram, apmācību par naudas atmazgāšanas jautājumiem nevajadzētu apmeklēt prokuroram, kurš nekad nesaskarsies ar šo tēmu.
Otrs kritērijs – kādi ir apmācību procesa rezultāti. Tos nosaka krimināllietu skaits, kas ir aizvirzītas uz tiesu.
Vai ir kādi traucējošie faktori – likumdošanas jomā vai praktiskajā darbā –, kuri būtu jāmaina, lai izmeklēšana notiktu ātrāk, kvalitatīvāk?
Kopumā prokuratūra aktīvi visu laiku piedalās dažādās darba grupās, piemēram, pabeigšanas stadijā ir darbs pie normatīvo aktu uzlabošanas. Nevarētu teikt, ka nepieciešams pilnīgi kaut kas jauns, līdz šim neapzināts. Kopumā normatīvais regulējums un tas, kas likumdošanas jaunrades procesā ir iniciēts un kam gaidām rezultātu, veido absolūto pamatu tam, lai krimināllietas varētu virzīt efektīvi.
Ar kādiem netīrās naudas atmazgāšanas riskiem Latvijai tuvākajos gados būs jāsaskaras?
Mums ir jābūt gataviem tam, ka noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas mehānismā arvien biežāk tiks izmantoti datornoziegumi, tehnoloģiju sniegtās iespējas. Kriptovalūtas gājiens pasaulē ir arvien plašāks, izņēmums nav arī Latvija. Labi, ka likumdevējs laikus sāka reaģēt uz kriptovalūtas izņemšanas jautājumiem kriminālprocesos.
Izaicinājumi nākotnē būs kibernoziegumi, jaunās norēķinu sistēmas. Patlaban Eiropas Savienība arī domā par savām kriptovalūtām. Saprotiet, ja kaut kas vēl tikai tiek izstrādāts, kāds jau testē, kā to var izmantot noziegumu izdarīšanā. Tad ir jautājums – vai spējam šobrīd testēt, kā šajā jomā novērst noziegumu, cik liela ir mūsu kapacitāte.
