Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pērn, salīdzinot ar 2018. gadu, divarpus reizes palielinājies tiesai nodoto krimināllietu skaits par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Tāpat pieaudzis arī to personu skaits, pret kurām celta apsūdzība.
Kā informē Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta preses sekretāre Laura Majevska, laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam prokuratūra kopumā 103 krimināllietās uzsākusi kriminālvajāšanu pret 195 personām apsūdzībā pēc Krimināllikuma 195. panta “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana”. Savukārt tiesai triju gadu laikā nodotas 92 krimināllietas, kurās apsūdzētas 189 personas.
2019. gadā tika uzsākta kriminālvajāšana 65 krimināllietās pret 118 personām. Savukārt tiesai pēc Krimināllikuma 195. panta nodotas 59 krimināllietas, kurās apsūdzētas 102 personas. 2017. gadā tiesai nodeva tikai desmit krimināllietas, kurās apsūdzēja 33 cilvēkus. Bet 2018. gadā tiesai nodeva 23 krimināllietas, kurās apsūdzēja 54 personas.
Savukārt pēc Krimināllikuma 195.1 panta “Ziņu nesniegšana un nepatiesu ziņu sniegšana par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju” prokuratūrā pērn uzsākta 21 krimināllieta, kriminālvajāšana ierosināta pret 22 personām.
Viens no galvenajiem faktoriem, kas nodrošināja tik būtisku krimināllietu skaita pieaugumu, ir plašā specializētā prokuroru apmācība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu un mantas īpašo konfiskāciju. Apmācībās īpaša uzmanība tika pievērsta jaunākā tiesiskā regulējuma piemērošanai, kā arī pierādījumu minimālā apjoma nodrošināšanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās, skaidro L. Majevska.
2019. gada beigās Ģenerālprokuratūra sadarbībā ar Valsts policiju uzsāka jaunu apmācību ciklu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, īpaši autonomās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, apkarošanas, kā arī noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas nodrošināšanas praktiskajiem aspektiem.
Starp “skaļākajām” krimināllietām, kas pērn nodotas tiesai, Ģenerālprokuratūra min krimināllietu pret bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Pērn vasaras vidū Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai prokuratūra nodeva krimināllietu divu personu apsūdzībā par kukuļošanu. Minētajā krimināllietā I. Rimšēvičs ir apsūdzēts pēc Krimināllikuma 320. panta ceturtās daļas gan par kukuļa piedāvājuma un kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, gan par kukuļa piedāvājuma un kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas, proti, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Krimināllietā uzņēmējs Māris Martinsons apsūdzēts pēc Krimināllikuma 323. panta otrās daļas un 20. panta ceturtās daļas, t. i., kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu, Krimināllikuma 320. panta ceturtās daļas un 20. panta ceturtās daļas, t. i., kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu. Viņš apsūdzēts arī pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas, proti, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Tiesai nodotajā krimināllietā uzsākts process pret juridisko personu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu, kvalificējot šī uzņēmuma interesēs izdarītās darbības pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas.
Prokuratūra pagājušā gada beigās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai nodeva lietu divu Latvijas kredītiestādes darbinieku apsūdzībā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu viena miljona Krievijas rubļu (14 484 eiro) legalizāciju organizētā grupā, izmantojot kredītiestādes infrastruktūru un tai pieejamos resursus. Izmeklēšana minētajā krimināllietā tika sākta 2015. gada decembrī. Personas sauktas pie kriminālatbildības par Krimināllikuma 195. panta trešajā daļā, 193. panta otrajā daļā un 193.1 panta pirmajā daļā minēto noziegumu izdarīšanu.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
