Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Apkopojot informāciju par valstī reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, redzams – sākot ar 2014. gadu, to skaitam ir tendence samazināties. Turklāt pagājušajā gadā samazinājums bijis visievērojamākais – par 7,8% –, sasniedzot vēsturiski mazāko reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaitu kopš 2011. gada, liecina 2019. gada pārskats par noziedzības stāvokli valstī un prokuratūras darbu.
Par vienotu tendenci visos Latvijas reģionos runāt tomēr nevar. Pārskatā par noziedzības stāvokli valstī un prokuratūras darbu 2019. gadā publicētie dati liecina, ka dažos reģionos reģistrēto noziedzīgo nodarījumu samazinājums ir lielāks, bet citos – mazāks. Izņēmums ir Kurzemes reģions, kurā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits pat ir nedaudz pieaudzis. Minimāls samazinājums reģistrēts Vidzemes reģionā, tikmēr Latgales reģionā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits ir samazinājies par 8,1% jeb 464 noziedzīgajiem nodarījumiem, savukārt Pierīgas reģionā – par 7,1% jeb 448 noziedzīgajiem nodarījumiem.
Arī republikas nozīmes pilsētās reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits atšķiras. Salīdzinot ar 2018. gadu, republikas nozīmes pilsētās reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits kopumā pērn samazinājies par 2517 noziedzīgajiem nodarījumiem jeb 9,4%. Lielākais reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugums ir bijis Jēkabpilī (par 219 noziedzīgajiem nodarījumiem no 786 kopumā reģistrētajiem), bet lielākais samazinājums – Rīgā (par 2392 noziedzīgajiem nodarījumiem no 17 021 kopumā reģistrētā).
2019. gadā reģistrēto sevišķi smagu noziegumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir nedaudz samazinājies, proti, par 34 noziegumiem jeb 1,8%. Ievērojamāk samazinājies smagu noziegumu skaits – salīdzinājumā ar 2018. gadu pērn reģistrēts par 1453 jeb 12,6% smagu noziegumu mazāk. Par 6% samazinājies arī reģistrēto mazāk smagu noziegumu skaits, savukārt kriminālpārkāpumu skaits par 10,3% pieaudzis.
Kā katru gadu, ievērojamu īpatsvaru no visiem reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem veido Krimināllikuma 180. pantā (zādzība, krāpšana, piesavināšanās nelielā apmērā) minētie noziedzīgie nodarījumi. Tādu ir 26,9% no kopumā visiem reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tiesa, salīdzinājumā ar 2018. gadu vērojams to samazinājums par 5,1%.
Pozitīvs rādītājs vērojams attiecībā uz valstī reģistrētajām zādzībām lielā apmērā un/vai organizētā grupā (Krimināllikuma 175. panta ceturtā daļa). 2019. gadā to skaits samazinājās par 29,1%, līdz ar to gan 2018. gadā, gan 2019. gadā ir būtiski samazinājušies minētās kategorijas sevišķi smagie noziegumi.
Arī reģistrēto noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu realizācijas nolūkā un neatļautu realizēšanu (Krimināllikuma 253.1 panta otrā un trešā daļa), skaits samazinājies par 10%. Reģistrēts arī mazāk noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu personu grupā vai lielā apmērā bez nolūka tās realizēt – šādu nodarījumu 2019. gadā bijis par 12 mazāk (samazinājums – 8,7%).
Reģistrēto izvarošanu (Krimināllikuma 159. pants) skaits 2019. gadā pieaudzis par 14 noziedzīgajiem nodarījumiem jeb 19,7%. Reģistrēto izvarošanu skaitam ir tendence ik gadu pieaugt. Savukārt Krimināllikuma 160. pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi par seksuālu vardarbību 2019. gadā reģistrēts par 5 noziedzīgajiem nodarījumiem jeb 3,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinot ar 2018. gadu, pērn reģistrēts par 8 jeb 16% mazāk noziedzīgo nodarījumu par seksuāla rakstura darbībām ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu.
Turpretī reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits par pavešanu netiklībā (Krimināllikuma 162. pants) ir pieaudzis par 7 noziedzīgajiem nodarījumiem jeb 11,5%, bet noziedzīgo nodarījumu par pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās pērn bijis par 10 nodarījumiem jeb 31,3% vairāk, uzrādot tendenci ik gadu pieaugt.
2019. gadā būtiski pieaudzis reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits attiecībā uz noziedzīgajiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ja tie izdarīti ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu, proti, salīdzinājumā ar 2018. gadu to skaits ir pieaudzis par 10 noziedzīgajiem nodarījumiem jeb 55,6%.
Kopumā attiecībā uz reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību vērojama negatīva tendence, proti, 2019. gadā reģistrēts par 18 jeb 5,2% vairāk šādu noziedzīgu nodarījumu. Negatīva tendence vērojama jau no 2016. gada. Ik gadu tiek reģistrēts arvien vairāk Krimināllikuma 159.–162.1 pantā minēto noziedzīgo nodarījumu.
Tā kā 2019. gadā samazinājies kopējais reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits, salīdzinot ar 2018. gadu, samazinājies arī prokurora uzraudzībā pieņemto kriminālprocesu skaits. Tomēr prokurora atcelto lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu īpatsvars nedaudz palielinājies. Par 11,7% mazāk atcelti prokuroru lēmumi par kriminālprocesa izbeigšanu, kā arī par 11,1% samazinājies lēmumu skaits, ar kuriem prokurors nodevis kriminālprocesu izmeklēšanas turpināšanai. Attiecīgs samazinājums vērojams arī prokuroru iesniegumu skaitā par likumu pārkāpumiem pirmstiesas kriminālprocesā, t. i., par 140 iesniegumiem jeb 18,5% mazāk nekā 2018. gadā.
Prokuratūras lietvedībā 2019. gadā kopumā pieņemta 12 631 krimināllieta, kas salīdzinājumā ar 2018. gadu ir par 480 krimināllietām jeb 3,7% mazāk. Līdz ar to arī prokuratūrā pabeigto kriminālprocesu skaits samazinājies par 285 kriminālprocesiem jeb 2,5%.
2019. gadā tiesai nodoto lietu skaits samazinājies par 295 krimināllietām jeb 3,3%, arī pirmās instances tiesā izskatīto lietu skaits ir samazinājies par 560 lietām jeb 6,7% salīdzinājumā ar 2018. gadu.
2019. gadā ir ievērojami mazāk tiesā pilnībā attaisnoto personu un to personu, pret kurām prokurors atteicies no apsūdzības un pret kurām lieta izbeigta tiesā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377. panta 1. un 2. punktu. 2018. gadā no tiesai nodotajām 10 046 apsūdzētajām personām pilnībā attaisnota 91 persona, savukārt 2019. gadā no tiesai nodotajām 9622 apsūdzētajām personām pilnībā attaisnotas 74 personas.
Par spīti tam, ka kopumā tiesai nodoto lietu skaits ir samazinājies, 2019. gadā ievērojami pieaudzis iesniegto apelācijas protestu skaits kriminālprocesā. 2018. gadā kopumā tika iesniegti 236 protesti, no kuriem apmierināti protesti par 157 apsūdzētajām personām, savukārt 2019. gadā to skaits pieaudzis līdz 317 protestiem, no kuriem apmierināti protesti par 186 personām.
Kā skaidro Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, galvenās prioritātes šobrīd izriet no trīs galvenajiem punktiem. Tie ir:
“Tas nozīmē, ka prokuratūras darbs tiks orientēts uz ekonomisko, koruptīvo (arī pārrobežas), ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistīto noziedzīgo nodarījumu apkarošanu (prokuroru uzraudzības pastiprināšana, tās realizēšana, iesaistoties jau no kriminālprocesa uzsākšanas) un paralēlo finanšu izmeklēšanu sistemātisku veikšanu,” norāda virsprokurors.
Plašāk LV portāla infografikās:
