SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
Aiga Dambe
LV portāls
17. februārī, 2020
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Drošība
10
10

Noziegumi Latvijā 2019. gadā

Kā jau katru gadu, februārī Valsts policija prezentē statistikas datus par pagājušā gada darbības rezultātiem un nākamā gada prioritārajiem virzieniem. Tie liecina, ka 66% Latvijas iedzīvotāju uzticas Valsts policijai. Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veiktajā 2019. gada novembra Eirobarometra pētījumā 65% respondentu norādījuši to pašu. Valsts policijas 2019. gada pārskata statistikas dati par noziedzības tendencēm valstī – LV portāla infografikā.

īsumā
  • Salīdzinot ar 2018. gadu, noziedzīgu nodarījumu skaits Latvijā pērn samazinājies par 7,8%.
  • Noziedzīgu nodarījumu tendences mainās.
  • Valsts policijas 2019. gadā paveiktajam ir bijusi būtiska loma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā, arī attiecībā uz “Moneyval”.
  • Lai gan kopējais ceļu satiksmes negadījumu skaits ir pieaudzis, cietušo skaits ir mazinājies.

Līdzšinējais Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis savā pēdējā darba dienā, 2020. gada 10. februārī, informēja sabiedrību par pagājušā gada darbības rezultātiem jeb to, cik droši ir dzīvot Latvijā. VP sniegtie statistiskas dati liecina, ka noziedzīgu nodarījumu skaits Latvijā pēdējo piecu gadu laikā nav audzis. Salīdzinot ar 2018. gadu, pērn bija vērojams noziedzīgo nodarījumu samazinājums par 7,8%.

Mainās noziegumu tendences

Šobrīd globāli, arī Latvijā, noziedzīgu nodarījumu tendences mainās, proti, mazinās t. s. fizisko noziegumu skaits. Taču I. Ķuzis ir pārliecināts, ka VP jābūt modrai, jo šobrīd vēl nav droši zināms, kas notiek ap un starp mums. Proti, formējas jauni noziegumu veidi, īpaši interneta vidē.

2019. gadā no kopējā noziedzīgu nodarījumu skaita Latvijā 92,4% izmeklēja VP. Pērn samazinājies mazāk smagu, smagu un sevišķi smagu noziegumu skaits, bet paaugstinājies kriminālpārkāpumu skaits.

Kā skaidro I. Ķuzis, kriminālpārkāpumu skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka 2018. gada beigās pieņemti stingrāki mēri cīņā ar bezatbildīgiem vecākiem, proti, ierosinātas lietas par uzturlīdzekļu nemaksāšanu bērniem. LV portāls jau rakstīja, ka, stājoties spēkā izmaiņām Krimināllikumā, iesniegumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu var iesniegt ne tikai vecāks kā cietušais, bet arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija.

Samazinājies noziegumu skaits pret īpašumu

VP dati liecina, ka 2019. gadā samazinājies noziegumu skaits pret īpašumu (salīdzinot ar 2018. gadu, bijis par 1862 zādzībām mazāk, laupīšanas – par 41 mazāk). Samazinājušies arī automašīnu zādzību gadījumi (2018. gadā – 797 gadījumi, 2019. gadā – 542 gadījumi).

Transportlīdzekļu zādzības samazinājumu I. Ķuzis skaidro ar to, ka 2018. gadā VP neitralizēja vairākas bīstamas starptautiskās organizētās grupas, kuras izdarīja zādzības ne tikai Latvijas teritorijā un kuras pārstāvēja arī citu valstu pilsoņi. Viņš norāda, ka transportlīdzekļu zādzība tiek uzskatīta par starptautisko organizēto noziedzību.

Lielākā kokaīna krava Latvijas vēsturē

VP sniegtā informācija liecina, ka no nelegālās aprites policija izņēmusi narkotiskās (psihotropās) vielas un prekursorus, kuru aptuvenā vērtība nelegālajā tirgū ir 231 970 771 eiro (apmēram 11 072 787 vienreizējās devas).

I. Ķuzis atgādina, ka 2019. gada sākumā tika atrasta un konfiscēta Latvijas vēsturē lielākā kokaīna krava. Papildus viņš norāda, ka pastiprinātas drošības apstākļos kopumā tika iznīcinātas apmēram divas tonnas kokaīna. Konfiscētā krava iznīcināta divās kārtās, proti, iznīcināšanas otrā kārta noslēgusies 2019. gada beigās.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošana

“Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošana 2019. gadā bija ne tikai Valsts policijas, bet arī visas valsts prioritāte,” uzsver I. Ķuzis. LV portāls jau rakstīja, ka Latvija ir panākusi progresu, stiprinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu, ko apliecina 2020. gada 22. janvārī publicētais Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) ziņojums.

I. Ķuzis atgādina, ka februāra beigās gaidāms galīgais efektivitātes ziņojums, kas tiks izskatīts pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF plenārsesijā (“Moneyval” ir šīs organizācijas asociētais biedrs). Tās laikā tiks pieņemts lēmums par Latvijas iekļaušanu vai neiekļaušanu t. s. “pelēkajā sarakstā”. VP priekšnieks ir pārliecināts, ka būtiska loma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas jomā, arī attiecībā uz “Moneyval”, bijusi Valsts policijas veikumam 2019. gadā.

VP dati liecina, ka kopumā 2019. gadā arestēta noziedzīgi iegūta manta 315 209 281 eiro apmērā, savukārt konfiscēta – 48 211 887 eiro apmērā. Pieaudzis arī uzsākto kriminālprocesu skaits un nodoto kriminālvajāšanas uzsākšanas lietu skaits saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu:

  • 2017. gadā – 77 uzsākti kriminālprocesi, 19 lietas nodotas kriminālvajāšanas uzsākšanai;
  • 2018. gadā – 130 uzsākti kriminālprocesi, 31 lieta nodota kriminālvajāšanas uzsākšanai;
  • 2019. gadā – 177 uzsākti kriminālprocesi, 52 lietas nodotas kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Vēsturiski zemākais bojāgājušo skaits ceļu satiksmē

Lai gan kopējais ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits ir pieaudzis, CSNg skaits ar cietušajiem ir mazinājies. VP CSNg statistika liecina, ka 2019. gadā bijis vēsturiski zemākais bojāgājušo skaits kopš Latvijas pilnīgas neatkarības atjaunošanas (2017. gadā – 136 bojā gājušie, 2018. gadā – 148 bojāgājušie, 2019. gadā – 132 bojāgājušie).

LV portāls atgādina, ka Ceļu satiksmes drošības plāna mērķis bija līdz 2020. gadam samazināt ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo un bojāgājušo skaitu par 50%, salīdzinot ar 2010. gadu. Līdz ar to letālo gadījumu skaitam vajadzētu kristies no 218 līdz 109 personām gadā. Diemžēl izvirzīto mērķi VP nav sasniegusi.

Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka 2019. gadā reģistrēti 53 CSNg, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi, – šādos negadījumos cietušas 35 un bojā gājušas 2 personas.

Tāpat I. Ķuzis secina, ka jādomā par tehnisko līdzekļu attīstību. Proti, no 2019. gada 1. aprīļa līdz 1. oktobrim uz autoceļa Tīnūži–Koknese (P80) posmā no 13,5 km līdz 20,4 km, uz kura pilotprojekta laikā darbojās “point to point” (vidējā ātruma kontroles) sistēma, netika reģistrēts neviens CSNg. Minētajā ceļu posmā pirms “point to point” sistēmas ieviešanas notika un pēc tās noņemšanas notiek avārijas, apliecina līdzšinējais VP priekšnieks.

Prioritārie virzieni 2020. gadā

I. Ķuzis norāda, ka VP prioritārie virzieni 2020. gadam ir šādi:

  • Administratīvās atbildības likums;
  • izmeklēšanas kvalitāte;
  • cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;
  • ceļu satiksmes drošība;
  • darba organizācijas izmaiņas.
Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU