Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija
Izvairīšanās no pienākuma uzturēt bērnu Krimināllikuma izpratnē ir tāds pats noziegums kā citi tajā minētie nodarījumi, piemēram, zādzība, krāpšana, miesas bojājumu izdarīšana. Lai gan iespēja uzturlīdzekļu parādniekus saukt pie kriminālatbildības līdz šim nav tikusi aktīvi izmantota, starpresoru vienošanās, ko 17. oktobrī parakstīja Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Valsts policija un Ģenerālprokuratūra, apliecina, ka tiesībsargājošās iestādes ir apņēmības pilnas pieņemt stingrākus mērus cīņā ar bezatbildīgiem vecākiem un šī sankcija turpmāk tiks izmantota operatīvāk un saskaņotāk.
Kriminālatbildība par izvairīšanos no pienākuma uzturēt bērnu Latvijas normatīvajā regulējumā nav nekas jauns. Krimināllikuma 170. pants nosaka, ka par izvairīšanos no tiesas nolēmuma vai kompetentas valsts institūcijas, proti, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas, lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savus bērnus un dot tiem uzturu, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Šis soda mērs pēdējos gados gan nav ticis aktīvi izmantots. Kopš 2004. gada, kad negodprātīgo vecāku vietā uzturlīdzekļus ir iespējams saņemt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, izskatīto krimināllietu skaitam par izvairīšanos no sava bērna uzturēšanas pienākuma ir bijusi acīmredzama tendence samazināties.1 Latvijas tiesu e-pakalpojumu portālā pieejamā informācija liecina, ka šogad tiesā skatīta tikai viena krimināllieta par Krimināllikuma 170. pantā noteikto noziedzīgo nodarījumu. Pērn tādas bijušas tikai divas.
Iespējams, lielai daļai vecāku, saņemot uzturlīdzekļus no valsts, vairs nav motivācijas uzsākt kriminālvajāšanu pret parādnieku, jo līdz 2017. gadam, kad stājās spēkā grozījumi Krimināllikuma 170. pantā, ar iesniegumu policijā kā cietušajai personai bija jāvēršas vecākam pašam.
“Kopš izmaiņām Krimināllikumā šādas tiesības ir arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai, kas Valsts policijai jau nodevusi 160 iesniegumus par kriminālvajāšanas uzsākšanu,” LV portālam norādīja fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis zināja teikt, ka patlaban ir uzsākti 11 kriminālprocesi, kuros notiek pirmstiesas izmeklēšana.
Iesniegumu un kriminālprocesu skaits par uzturlīdzekļu nemaksāšanu, visticamāk, turpinās pieaugt, jo problēma ir samilzusi ne pa jokam – kopējais uzturlīdzekļu parāds valstij ir sasniedzis 282,7 miljonus eiro. Lai gan regresa kārtībā atgūto līdzekļu apmērs ar katru gadu pieaug, palielinās arī bērnu skaits, kuriem uzturlīdzekļi tiek gādāti, faktiski – no nodokļu maksātāju kabatas. Septembrī uzturlīdzekļu parādnieku skaits sasniedzis jaunu rekordu – 39 259 personas.
“95 procenti parādnieku ir vīrieši, vairākums jeb 63% ir jaunāki par 45 gadiem, pašos spēka gados. Redzam, ka ir parādnieki, kas iegādājas un reģistrē uz citu cilvēku vārda īpašumus, mašīnas, piekopj dārgus hobijus. Piemēram, ap 1500 parādnieku ir reģistrēti šaujamieroči, kas maksā simtiem eiro,” norāda E. Līcītis. Tas ļauj secināt, ka ir jāpieņem stingrāki mēri cīņā ar darbspējīgu parādnieku bezkaunību, jo spēja strādāt, maksāt uzturlīdzekļus un uzturēt savus bērnus lielai daļai parādnieku ir.
Starpresoru vienošanās paredz, ka turpmāk fonda administrācija, konstatējot apstākļus, ka parādnieks izvairās no pienākuma nodrošināt uzturlīdzekļus bērnam, savlaicīgi par to informēs Valsts policiju, kas pēc informācijas saņemšanas operatīvi uzsāks un virzīs kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 170. panta.
Savukārt prokuratūra virzīs kriminālprocesu personas apsūdzībā, piemērojot tādu Kriminālprocesa likumā noteikto kārtību, kas nodrošina pirmstiesas kriminālprocesu pabeigšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk, tostarp izvērtējot iespēju piemērot vienkāršotos kriminālprocesa pabeigšanas veidus.
Tāpat vienošanās paredz, ka institūcijas ne retāk kā reizi gadā rīkos sanāksmes, lai apkopotu sadarbības rezultātus, konstatētu normatīvā regulējuma piemērošanas problēmas un rastu tām risinājumu, kā arī vienotos par citiem nepieciešamiem sadarbības pasākumiem.
Līdz šim viens no šķēršļiem piemērot kriminālatbildību uzturlīdzekļu nemaksātājiem bija ne vien cietušo pasivitāte, bet arī noziedzīgā nodarījuma pierādīšana. Proti, kā pierādīt, ka persona izvairās no pienākuma uzturēt bērnu un nepilda tiesas nolēmumu vai fonda administrācijas lēmumu tīši un apzināti? Piemēram, Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda” minēts gadījums, kad bērna tēvs attaisnojas, ka strādā sezonālu darbu un ienākumi ir neregulāri, tāpēc policijas ieskatā rosināt kriminālprocesu nav pamata – apzināts kaitējums nav pierādāms, parādnieks uztur bērnu iespēju robežās.
“Ir skaidrs, ka parādnieki lielākoties savu rīcību skaidros ar to, ka nav darba un ienākumu. Tāpēc policijai vienmēr ir jāveic padziļināta personas un viņas rocības izpēte, lai saprastu nemaksāšanas patiesos iemeslus, kā arī noskaidrotu, vai nav slēpti ienākumi, kas netiek deklarēti. Tāpēc, lai veidotu vienotu izpratni un praksi Krimināllikuma 170. panta piemērošanā, pamatojoties uz parakstīto vienošanos, tiks izstrādāti metodiskie norādījumi procesa virzītājiem,” par plānoto stāsta Valsts policijas priekšnieks.
Arī personas, kas atbalstījušas parādnieka darbības, lai izvairītos no uzturlīdzekļu nomaksas, ir saucamas pie kriminālatbildības.
“Ja tiek izstrādāti vienoti kritēriji pierādījumu bāzei, šīs lietas nav tās sarežģītākās un to virzībai tālāk uz tiesu nevajadzētu būt problēmai,” uzsver arī Dace Kunce, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras prokurore.
“Lai vēl vairāk atvieglotu kriminālatbildības piemērošanas mehānismu, plānots likumā nostiprināt apstākļu kopumu, kas automātiski ļautu prezumēt, ka persona izvairās no uztura došanas. Piemēram, ja persona nemaksā uzturlīdzekļus, jo tai nav darba un ienākumu, un tā nav reģistrējusies kā bezdarbnieks Nodarbinātības valsts aģentūrā, uzskatāms, ka ir notikusi izvairīšanās no uztura došanas bērnam pienākuma izpildes. Protams, likumā būtu jānosaka izņēmumi, piemēram, attiecībā uz personām, kurām ir noteikta invaliditāte,” atzīmē Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža.
Vienlaikus Valsts policijas priekšnieks pieļāva, ka padziļināta parādnieka finansiālā stāvokļa izpēte var novest pie paralēlu kriminālprocesu rosināšanas, piemēram, par ienākumu nedeklarēšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Cita starpā policija pievērsīs pastiprinātu uzmanību trešo personu līdzdalībai noziedzīga nodarījuma veikšanā.
Tieslietu ministrijas pārstāve atgādina, ka arī personas, kas atbalstījušas parādnieka darbības, lai izvairītos no uzturlīdzekļu nomaksas, ir saucamas pie kriminālatbildības. Par līdzdalību Krimināllikuma 170. pantā minētā nodarījuma – izvairīšanās no uzturēšanas – izdarīšanā pie atbildības var tikt saukts gan darba devējs, kas piekrīt izmaksāt atalgojumu neoficiāli, gan radinieks vai draugs, kas piekrīt reģistrēt parādnieka mantu kā savējo.
Kriminālprocesa ierosināšana ir galējs līdzeklis. “Nebūs tā, ka visus uzturlīdzekļu nemaksātājus tiesās saskaņā ar Krimināllikuma 170. pantu,” uzsver Valsts policijas priekšnieks. Katrs gadījums tiks vērtēts individuāli. Krimināllikuma 46. panta otrajā daļā noteiktais princips, ka tiesa, nosakot sodu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus, ir spēkā arī, vērtējot izvairīšanos no pienākuma uzturēt bērnu.
“Mūsu mērķis nav salikt visus nemaksātājus cietumā. Krimināllikuma normai ir preventīvs raksturs, kas, iespējams, kādam parādniekam liks vēlreiz pārdomāt, vai nebūtu labāk meklēt kādus risinājumus, kā izpildīt savas saistības,” uzsver prokurore D. Kunce.
Turklāt tiem vecākiem, kurus pats sodāmības fakts nebaida, jāatgādina, ka saukšana pie kriminālatbildības ir sankcija. Tā nekādā veidā neietekmē personas pienākumu segt savu parādu. Arī izciešot kriminālsodu par izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas, pienākums dzēst parādu saglabājas. Tiklīdz tas būs iespējams, to piedzīs zvērināts izpildītājs, tai skaitā no vecuma pensijas un mantojuma visa mūža garumā.
Plašāk par plānotajām sankcijām lasiet LV portāla publikācijā par personu, kuras palīdzējušas parādniekam slēpt ienākumus un īpašumu, atbildību.
1 Plašāk LV portāla publikācijā “Uzturlīdzekļu parādnieku saraksts neatbilst Satversmei. Vai ir alternatīvas?”.
