Pēdējos gados ir veikti vairāki pasākumi, lai atvieglotu un paātrinātu uzturlīdzekļu saņemšanu tām mammām un tētiem, kuri audzina bērnu bez otra vecāka atbalsta. Vecākiem, kuru rīcībā nav tiesas sprieduma par uzturlīdzekļu piedziņu, kopš pagājušā gada 1. aprīļa ir nodrošināta iespēja vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, lai vienkāršā administratīvā procesa kārtībā saņemtu valsts garantētos uzturlīdzekļus, kurus fonda administrācija attiecīgi piedzen no vecāka, kam ir pienākums uzturēt bērnu. Savukārt no 2017. gada 1. septembra ir paplašināts uzturlīdzekļu saņēmēju loks un tos izmaksā arī pilngadību sasniegušajiem bērniem līdz 21 gada vecumam, ja tie turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijā un nesaņem finansiālu atbalstu no viena vai abiem vecākiem.
Uzturlīdzekļus no fonda saņem 38 tūkstoši bērnu
Diemžēl labi domātām reformām ir arī “blaknes”. Valsts garantēto uzturlīdzekļu saņēmēju skaits pieaug straujāk, nekā iepriekš tika lēsts.
Atbilstoši datiem par 2018. gada 1. jūniju valsts garantētos uzturlīdzekļus izmaksāja 37 405 bērnu uzturam, kas sākotnējos aprēķinus pārsniedz par aptuveni trim tūkstošiem bērnu. Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda” publicētie dati liecina, ka vidējais bērnu skaits mēnesī, par kuriem valsts maksā uzturlīdzekļus, laika posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada jūnijam ir pieaudzis par 7204 bērniem jeb aptuveni 24 procentiem. Jūlijā fonda administrācija uzturlīdzekļus izmaksāja jau 38 130 bērnu uzturam, un to skaits turpina pieaugt.
Tieslietu ministrija norāda – saistībā ar bērnu skaita pieaugumu regresa kārtībā atgūto līdzekļu atlikums, kas bija paredzēts izdevumu segšanai 2019. gadā, ir izsmelts un valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksas turpināšanai nākamajā gadā ir nepieciešami papildu līdzekļi 11,4 miljoni eiro.
Jāpieņem stingrāki mēri
Līdztekus ir ieviestas vairākas sankcijas pret uzturlīdzekļu parādniekiem ar mērķi mudināt vecākus sākt atmaksāt parādu un turpmāk pienākumu rūpēties par saviem bērniem uzņemties pašiem. Piemēram, ir izveidots publiski pieejams parādnieku reģistrs un ir paredzēta iespēja parādniekam piemērot transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu, kā rezultātā panākts ievērojams atgūto līdzekļu pieaugums. Tomēr tas neatsver vienlaikus pieaugošās izmaksas.
Situācija aktualizē nepieciešamību pieņemt vēl stingrākus mērus attiecībā pret tiem vecākiem, kuri no pienākuma uzturēt savus bērnus izvairās ļaunprātīgi, piemēram, slēpjot patiesos ienākumus un mantas stāvokli.
Nereti šādu nodomu palīdz īstenot trešās personas, piemēram, darba devējs, kas piekrīt neveikt algas izmaksu uz kontu, vai radinieki un draugi, kuri piekrīt pārreģistrēt uz sava vārda parādnieka īpašumu, lai uz to nevarētu vērst parāda piedziņu. Informatīvais ziņojums liecina, ka darba kārtībā ir nonācis jautājums arī par šo personu atbildību, kas, pēc krimināltiesību ekspertu domām, izriet jau no spēkā esošā regulējuma.
Kriminālatbildības mehānisma efektivizēšana
2018. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Krimināllikuma 170. pantā, kas paredz, ka personu var saukt pie kriminālatbildības ne tikai par tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu nepildīšanu, bet arī par Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmuma nepildīšanu, kā sodu piemērojot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Izvairīšanās no pienākuma uzturēt bērnu bija krimināli sodāma arī iepriekš, taču izmaiņas paredz, ka turpmāk ar iesniegumu policijā par parādnieku var vērsties ne tikai vecāki, kuri šo iespēju izmantoja ļoti reti, bet arī fonda administrācija. “Ir sagatavoti un policijā iesniegti pirmie 60 iesniegumi par personām saistībā ar izvairīšanos pildīt fonda administrācijas lēmumu,” Ministru kabineta sēdē norādīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.
“Tomēr šobrīd ir skaidrs, ka praksē šī norma nedarbojas, jo izmeklēšanas iestādēm ir grūti pierādīt noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi, proti, ka persona tīši un apzināti nepilda tiesas nolēmumu vai fonda administrācijas lēmumu ar mērķi radīt kaitējumu cietušajam, ja tai nav nedz oficiāla darba un ienākumu, nedz īpašuma,” atzina fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis. Piemēram, ir gadījumi, kad parādnieks attaisnojas, ka strādā sezonālu darbu un ienākumi ir neregulāri, tāpēc policijas ieskatā rosināt kriminālprocesu nav pamata – apzināts kaitējums nav pierādāms, jo parādnieks (ne)nodrošina bērnu savu iespēju robežās.
Tāpēc diskusijās ar krimināltiesību speciālistiem secināts, ka viens no risinājumiem, kā efektivizēt kriminālatbildības piemērošanas mehānismu, būtu papildu kritēriju noteikšana tam, kas uzskatāms par izvairīšanos no uztura došanas pienākuma izpildes. Piemēram, izvairīšanās prezumpcija būtu nostiprināma Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot – ja persona nemaksā uzturlīdzekļus, tai nav darba, tā nav reģistrējusies kā bezdarbnieks Nodarbinātības valsts aģentūrā un tai nav noteikta invaliditāte, uzskatāms, ka tā izvairās no uztura došanas bērnam pienākuma izpildes.
Kriminālatbildība par līdzdalību iespējama jau šobrīd
Kā norādīja fonda administrācijas direktors E. Līcītis, plānots strādāt arī pie kriminālatbildības mehānismu pilnveides darba devējiem un trešajām personām, kas ar savu rīcību sekmē parādnieka izvairīšanos no bērna uzturēšanas pienākuma.
Šai nolūkā nav jāizgudro jauns divritenis. Kriminālatbildību par darba algas izmaksāšanu neoficiāli jau šobrīd paredz Krimināllikuma 217.1 pants. Turklāt gadījumos, kad darba devējs piekrīt uzturlīdzekļu parādnieka lūgumam izmaksāt algu skaidrā naudā, lai izvairītos no uzturlīdzekļu piedziņas, darba devējs būtu saucams pie kriminālatbildības par līdzdalību Krimināllikuma 170. pantā minētā nodarījuma – izvairīšanās no uzturēšanas – izdarīšanā. Minētais ir attiecināms arī uz personām, kas atbalsta uzturlīdzekļu parādnieku, piekrītot reģistrēt parādnieka mantu kā savējo. Arī šajā gadījumā persona būtu saucama pie kriminālatbildības kā līdzdalībnieks.
Starp citu, atbildība par līdzdalību izvairīties no uzturlīdzekļu nodrošināšanas nav nekas unikāls un darbojas, piemēram, Beļģijā, kur tiesu izsildītājs var izdot rīkojumu par aresta uzlikšanu īpašumam, kas pieder trešajai personai, piemēram, uzturlīdzekļu parādnieka darba devējam.1
Aizliegums izmantot medību šaujamieročus
Valdības sēdē atbalstu guva vēl citi informatīvajā ziņojumā iekļautie risinājumi, piemēram, priekšlikums aizliegt uzturlīdzekļu parādniekiem izmantot medību šaujamieročus. Tas paredz, ka fonda administrācija, uzsākot uzturlīdzekļu izmaksu, izvērtētu, vai parādniekam ir un būtu apturama medību šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļauja. Pēc fonda administrācijas lēmuma apstrīdēšanas vai pārsūdzības termiņa beigām Ieroču reģistrā tiktu veikta atzīme par medību šaujamieroča atļaujas darbības apturēšanu. Lēmums tiktu nosūtīts arī Valsts policijai, kas būtu atbildīga par šaujamieroču izņemšanu. Pēc fonda administrācijas rīcībā esošās informācijas, 2018. gada janvārī bija aptuveni 225 parādnieki, kam pieder viens vai vairāki medību ieroči.
Šāds regulējums, piemēram, ir spēkā Igaunijā, kur cita starpā uzturlīdzekļu parādniekiem tiek piemērots aizliegums izmantot arī zvejas karti. Tomēr, diskutējot par aizliegumu zvejot negodprātīgajiem vecākiem arī Latvijā, secināts, ka, pastāvot pašreizējai makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karšu izsniegšanas kārtībai (tās var iegādāties makšķernieku veikalos un “Narvesen” kioskos), faktiski nav iespēju izkontrolēt šādas normas ievērošanu. Taču kā atbalstāma, bet vēl diskutējama tika atbalstīta ideja piemērot aizliegumu parādniekam spēlēt azartspēles un saņemt tā sauktos ātros kredītus.
Kā ierobežot uzturlīdzekļu izmaksu pieaugumu
Vienlaikus jāatzīmē, ka tiek domāts ne tikai par sankcijām, bet arī pretimnākšanu tiem parādniekiem, kuri vēlas maksāt uzturlīdzekļus, bet ir nonākuši finansiālās grūtībās. Piemēram, secināts, ka ir turpināms valsts atbalsts mediācijas izmantošanai ģimenes strīdu risināšanā. Tāpat viens no valdībā atbalstītajiem priekšlikumiem paredz iespēju atbrīvot no likumisko procentu atmaksas, ja parādnieks labprātīgi veic pamatparāda samaksu noteiktā termiņā – divu gadu laikā.
Kā norāda Tieslietu ministrija, 2018. gada martā bija 43 975 uzturlīdzekļu parādnieki, no kuriem 33,7% jeb 14 809 personām parāda apmērs bija līdz 2000 eiro. “Šī ir labprātīgo iemaksu veicēju mērķauditorija, kas noteiktajā termiņā varētu savas saistības nokārtot,” skaidroja E. Līcītis.
Neskatoties uz minēto, ministrijas aprēķini liecina, ka parādu atmaksas summas arvien vēl nav pietiekamas, lai turpinātu uzturlīdzekļu izmaksas kā līdz šim. Tāpēc, lai ierobežotu uzturlīdzekļu izmaksas pieaugumu, valdība atbalstīja priekšlikumu apturēt izmaksas pilngadīgām personām, ja tās mācās, strādā un vienlaikus gūst ienākumus valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas vai lielākā apmērā. Piemēram, šāds lēmums ietekmētu tos jauniešus, kuri strādā vasaras brīvlaikā. “Taču, beidzoties darba tiesiskajām attiecībām, uzturlīdzekļu izmaksa no fonda tiktu turpināta,” skaidroja E. Līcītis.
Šim nolūkam nepieciešams izstrādāt grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kurus, visticamāk, skatīs jau 13. Saeima
1 Eiropas e-tiesiskuma portāls > Tiesvedība > Uztura prasības > Beļģija.
